Gandrīz puse jeb 42 no 88 mēra amata kandidātiem Latvijas Republikas nozīmes pilsētās ir dalībnieki vismaz vienā uzņēmumā, rāda Lursoft pētījums.
Lursoft pētīja, cik daudz no 88 kandidātiem, kuri pašvaldību vēlēšanās 3.jūnijā startē ar pirmo kārtas numuru savu partiju sarakstos deviņās Latvijas Republikas pilsētās - Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā un Jēkabpilī, ir amatpersonas Latvijā reģistrētās sabiedrībās un dalībnieki uzņēmumos.
Kopumā šiem 42 deputāta kandidātiem, kas gatavi kļūt par mēru kādā no Latvijas lielajām pilsētām, pieder daļas 87 uzņēmumos, zemnieku saimniecībās vai kooperatīvu sabiedrībās.
Pašvaldību vēlēšanās ar pirmo kārtas numuru startē sabiedriski aktīvi cilvēki - 76 no 88 mēra amata kandidātiem lielajās pilsētās ir amatpersonas uzņēmumos, biedrībās, partijās vai citās organizācijās. Šie 76 deputātu kandidāti ieņem amatus kopumā 189 sabiedrībās. Tikai 12 pretendenti šobrīd neieņem nevienu amatu.
Trīs deputātu kandidāti - Jānis Sokolovs Jūrmalā, Juris Žuravļovs Rīgā un Vjačeslavs Dubovskis Rēzeknē - ierindojas topa augšgalā gan pēc ieņemto amatu skaita, gan pēc sabiedrību skaita, kuros viņiem pieder kapitāldaļas.
Lursoft pētījums liecina, ka tikai deviņi no 88 kandidātiem, kas gatavi uzņemties savas pilsētas vadību, šobrīd neieņem nevienu oficiālu amatu un tiem nepieder daļas nevienā uzņēmumā. Tie ir Rīgā kandidējošā Juta Strīķe, Jūrmalā kandidējošie Gatis Truksnis, Tamāra Meļņikova un Aleksandrs Bašarins, Daugavpilī - Māris Strautmalis, Ventspilī - Ivars Jansons, Jelgavā - Lauris Zīverts, Liepājā - Kristers Krafts un Jēkabpilī kandidējošais Jānis Raščevskis.
47 no 88 mēra kandidātiem lielajās pilsētās ir valsts amatpersonas un viņiem jāsniedz deklarācija par saviem ienākumiem, īpašumiem un pārskata gadā veiktajiem darījumiem. Balstoties uz šo amatpersonu iesniegtajiem datiem, kas pieejami Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē, apkopoti mēra amata kandidāti ar augstākajiem ienākumiem 2016.gadā.
Pētījumam atlasīti deputātu kandidāti ar pirmo kārtas numuru to partiju sarakstos, kuras startē deviņās Latvijas Republikas nozīmes pilsētās. Pētījuma ietvaros analizēta informācija, kas pieejama Lursoft Uzņēmumu reģistra datubāzē. Tā kā akciju sabiedrībām nav pienākums atklāt savus akcionārus, tad, iespējams, ka kādam (vai vairākiem) deputāta kandidātam piederošās akcijas kādā uzņēmumā nav uzrādītas un attiecīgi - nav uzskaitītas šajā apkopojumā.