Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase nav pievērsusi uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai; finanšu ministrs Andris Vilks secina, ka Liepājas metalurga vadībai nav nekādas biznesa attīstības vīzijas. Un iespējams jau nākammēnes valstij būs jāsedz Liepājas metalurga saistības.
a/s Liepājas metalurgs bijušais vadītājs un viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase, uzraugot to, kā a/s Liepājas metalurgs pilda valsts galvotā kredīta saistības, nav bijusi uzdevuma augstumos un nav pievērsusi pienācīgu uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai.
Pēc K. Lipmana teiktā, viņš vēl aizpērn nosūtījis premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) vēstuli, kurā brīdinājis par to, ka Liepājas metalurgs tiek izsaimniekots.
«Dombrovskis šo vēstuli pārsūtīja finanšu ministram Vilkam, kas to nosūtīja Liepājas metalurgam – lai dara ar to Lipmanu, ko grib, lai sit nost,» pēc valdības slēgtās sēdes atstāšanas sūrojās K. Lipmans, uzsverot, ka, viņaprāt, valstij nav jāiesaistās Liepājas metalurga glābšanā, kamēr tur saimnieko līdzšinējā vadība ar Sergeju Zaharijinu priekšgalā.
K. Lipmans arī norādīja, ka, lai privatizētu a/s Liepājas metalurgs, viņš savulaik pārdevis saldumu ražotni Uzvara un vērtīgus nekustamos īpašumus.
Tikmēr Finanšu ministrs, norāda, ka Liepājas metalurgam biznesa plāna nav vispār un tas kavē valsts iesaistīšanos a/s Liepājas metalurgs glābšanā. Pašreizējai vadībai nav skaidras uzņēmuma attīstības vīzijas. «Biznesa plāns neeksistē vispār,» pēc slēgtās valdības sēdes, kurā tika uzklausīts ziņojums par Ernst&Young veikto Liepājas metalurga auditu, kā arī uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Kirovs Lipmans, žurnālistiem teica finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).
«Patlaban ir grūti ieraudzīt kādu pozitīvu risinājumu, ja no pašu akcionāru puses nav ne biznesa plāna, ne vēlmes iesaistīties situācijas risināšanā ar saviem līdzekļiem,» pauda A. Vilks, kurš uzskata, ka Liepājas metalurga glābšanas plāns, ko iesnieguši uzņēmuma akcionāri, nav nopietni vērtējams.
Tikmēr noskaidrojies, ka valstij jau nākammēnes var nākties segt Liepājas metalurga kredītmaksājumu
Patlaban Valsts kase un Finanšu ministrija ir aktīvi iesaistījusies sarunās ar Unicredit bank, lai panāktu a/s Liepājas metalurgs izsniegtā valsts galvotā kredīta restrukturizāciju, taču, ja vienošanos neizdosies panākt, pastāv reāla iespēja, ka valstij nāksies segt kārtējo kredītmaksājumu Liepājas metalurga vietā.
Šī gada aprīlī Liepājas metalurgam ir jāatmaksā Unicredit vairāk nekā 4 milj. Ls, taču nav precīzi zināms, cik lielu daļu no šīs summas veido pamatsummas atmaksa – pēc Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa teiktā, saskaņā ar galvojuma līguma noteikumiem, valsts ir galvojusi tikai kredīta pamatsummu.
«Mums ir mēnesis laika, lai vienotos,» teica Valsts kases pārvaldnieks, uzsverot, ka Valsts kase jau pērn mudinājusi Liepājas metalurgu vienoties ar Unicredit bank par kredīta pamatsummas atmaksas termiņa atlikšanu, bet uzņēmuma akcionāri aktīvu darbu pie kredīta restrukturizācijas sākuši tikai samērā nesen.
Jau vēstīts, ka kopējās vēl neatmaksātās Liepājas metalurga kredītsaistības, par kurām valsts ir izsniegusi galvojumu, patlaban ir vairāk nekā 51, 7 milj. Ls.
Db.lv rakstīja, ka uzņēmuma sarežģītā finansiālā situācija nāca gaismā, kad a/s Liepājas metalurgs atteicās maksāt tā saukto obligātā iepirkuma komponenti, kas iekļauta elektroenerģijas tarifā. Izanalizējot uzņēmuma finanšu datus, izrādījās, ka tam ir likviditātes problēmas. LM kredītlimiti tika samazināti atbilstoši starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface SA vērtējumam. Pēc valdības iejaukšanās uzņēmumā tika veikts padziļināts finanšu audits, kura rezultāti netiek publiskoti. Liepājas metalurga izstrādātais glābšanas plāns pieprasa plašu valsts atbalstu, tostarp pilnīgu atbrīvojumu no OIK maksājumiem, garantijas lielākai kredītlīnijai un valsts galvotā kredīta restrukturizāciju, kā arī metāllūžņu tirgus ierobežošanu un valsts atbalstu sarunās ar kreditoriem.
