Aizvadītajās brīvdienās Liepājas metalurga akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals apmeklēja Stambulu, Londonu un Milānu, lai runātu par investoru piesaisti a/s Liepājas metalurgs.
Investora meklējumi ir viens no pasākumiem, ko paredz uzņēmuma plāns krīzes situācijas pārvarēšanai, pauž a/s Liepājas metalurgs paziņojumā presei. Plānā ir konkrēti minēti pasākumi 63 miljonu latu apjomā, ko jau veic vai vēl veiks pats uzņēmums. Tie ietver jaunu akcionāru kapitāla piesaistīšanu, ilgtermiņa kredīta restrukturizāciju, vienošanās panākšanu ar citiem kreditoriem, stingras taupības režīma ieviešanu, administratīvo izdevumu samazināšanu, ražošanas efektivitātes palielināšanu un sociālās programmas saīsināšanu. No valdības uzņēmums sagaida darbību, kas atbalstītu plāna īstenošanu.
«A/s Liepājas metalurgs ir vīlusies Ministru kabineta sēdē, kura notika 26. martā un kurā netika pieņemti nekādi lēmumi a/s Liepājas metalurgs atbalstam smagajā situācijā, kas ir skārusi metalurģijas nozari visā Eiropā. Eiropas Parlaments 2012. gada 13. decembrī, piekrītot, ka situācija metalurģijā ir dramatiska, uzdeva Eiropas Komisijai līdz šā gada jūnijam izstrādāt nozares atbalsta programmu. Šajā kontekstā a/s Liepājas metalurgs negaidīja šādu valdības attieksmi pret rūpnīcas problēmām,» teikts Liepājas metalurga paziņojumā.
Šā gada 18. martā a/s Liepājas metalurgs galvenais akcionārs Sergejs Zaharjins finanšu ministram Andrim Vilkam un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam rokās nodevis pasākumu plānu uzņēmuma izvešanai no krīzes. Par šo dokumentu līdz 26. martam netika saņemti ne jautājumi, ne piebildes, tādēļ, uzskata S.Zaharjins un uzņēmuma vadība, ir nekorekti apgalvot, ka no akcionāru puses nav biznesa plāna.
Iepriekš, teikts paziņojumā, valdība izteica apgalvojumu – ja Ernst & Joung Baltic veiktais audits parādīs, ka uzņēmumā nav veiktas prettiesiskas darbības, tā sniegs savu atbalstu. Audits apliecina, ka a/s Liepājas metalurgs tās nav konstatētas, bet valdība no atbalsta pagaidām atturas.
Uzņēmums atgādina, ka saspringtajā tirgus situācijā apgrūtinājums ir arī nesamērīgi pieaugošais OIK maksājums (db.lv rakstīja, ka pēdējos piecos gados Liepājas metalurgs samaksājis OIK maksājumos ap 11 miljoniem latu un šogad OIK daļa rēķinos par elektroenerģiju ir 9,2 miljoni latu). «OIK ir valdības atbildība. Situācijā, kad Latvijas ražotājam ar eksporta apjomu 98% ir sarežģījumi, valdība nedrīkst pagriezt muguru un noskatīties, kā uzņēmums grimst,» uzsvērts paziņojumā.
Tad, kad metalurģijas nozarē ES un uzņēmumā viss bija kārtībā - kad tika maksāti 10 miljoni latu gadā nodokļos, kad desmit gadu garumā saviem līdzekļiem tika modernizēta ražošana un 2011. gadā uzcelts modernākais Eiropā tēraudkausēšanas komplekss, kad tika pārņemti un savesti kārtībā stadioni Liepājā un Ledus halle, kad tika uzturēts bērnu sports 600 Liepājas bērniem un nodrošinātas vismaz 15 tūkstoši darba vietu visa holdinga uzņēmumos un plaša sociāla programma strādājošajiem, a/s Liepājas metalurgs saņēma atbilstošu valdības uzmanību, uzsver uzņēmuma vadība. «Šodien, kad uzņēmumu ir skārusi nozares krīze, mēs nezaudējam cerību par valdības pareizu izvēli, izmainot nostāju un atbalstot a/s Liepājas metalurgs,» pauž uzņēmums.
Db.lv rakstīja, ka a/s Liepājas metalurgs ir smagā finanšu un tirgus situācijā, kas draud ar sociālu un ekonomisku krīzi Liepājā, kā arī var atstāt nopietnu ietekmi uz iekšzemes kopproduktu. Par valdības rīcību šādā situācijā izteikušies daudzi poltiķi un eksperti. LNT pat ziņoja, ka patlaban valdība apsverot iespēju jau līdz gada beigām izveidot Liepājas attīstības plānu, kura mērķis būtu piesaistīt pilsētai ievērojamas investīcijas, ja rūpniecības flagmanis bankrotēs.