AS KVV Liepājas metalurgs uzskata, ka patlaban kreditori un valdība ir ieņēmuši «ultimatīvu» nostāju, un uzņēmums nejūtot, ka valdība ir gatava izrādīt pretimnākšanu, lai uzņēmums spētu atgūties no krīzes, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.
KVV Liepājas metalurgs valdībai piedāvājis konstruktīvus priekšlikumus par maksājumu grafiku un garantiju summu, kas pašreizējā tirgus konjunktūras situācijā ir kompromiss kreditoru prasībām. Taču kā atbildi uzņēmums ir saņēmis «ultimātu maksimālā formā».
Tāpēc tagad uzņēmuma vadītāji secina, ka kopš 2015.gada rudens veiktās sarunas par iespējamo palīdzības sniegšanu uzņēmumam ir tikai apmāns un «patiesībā politiķiem uzņēmums nav svarīgs». KVV Liepājas metalurgs atgādina, ka valdība pati savulaik izsniedza garantijas elektrokausēšanas ceha būvniecībai, taču tagad tas vairs nevienam neesot vajadzīgs.
Paziņojumā norādīts, ka Ukrainas kompānijai KVV Group nav bijis nodoma pamest uzņēmumu, gluži pretēji - uzņēmums plānojis dubultot ražošanas jaudas. Taču pēdējā laika darbības liek domāt, ka valdība mākslīgi rada apstākļus uzņēmuma maksātnespējas ierosināšanai.
Pēc divu gadu dīkstāves KVV Liepājas metalurgs ir atjaunojis daudzus pazaudētos noieta tirgus, noslēgti izdevīgi iepirkuma līgumi un radīti apstākļi ražošanas jaudu dubultošanai. No otras puses - joprojām nav skaidrības par obligātās elektroenerģijas iepirkuma komponentes (OIK) atlaidi. Turklāt uzņēmums turpina maksāt šos līdzekļus avansā (2015.gadā - vienu miljonu eiro, 2016.gada prognozes - seši miljoni eiro). Nav nekādas skaidrības un garantijas, ka šie līdzekļi tiks atgūti, teikts paziņojumā. Saprotams, ka lēmums par elektroenerģijas cenas atlaidi nevar tikt pieņemts ātros termiņos, bet KVV Liepājas metalurgs arī neredz valdības patiesu vēlmi palīdzēt lielajiem energoresursu patērētājiem.
Kā norādīts paziņojumā, ja, piemēram, Austrija un Lielbritānija Eiropas Komisijai (EK) spēja argumentēti pierādīt, ka atlaides lielajiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem ir nepieciešamas, un rezultāts tika panākts, tad Latvijā gluži pretēji - valdība izvirza ultimātu uzņēmumam. Arī Itālija un Beļģija sniegusi atbalstu savu valstu tērauda nozarei, pat riskējot nonākt konfrontācijā ar EK.
KVV Group iegādājās uzņēmumu par 107 miljoniem eiro, un uzņēmuma vērtībā ietilpst arī elektrokausēšanas ceha iekārtas. «Tās iedarbināt nav iespējams augsto elektrības cenu dēļ, tāpēc vietā jautājums - vai pirkuma maksa nav neadekvāti augsta, bet pats pārdošanas process - manipulatīvs darījums,» uzsvērts uzņēmuma paziņojumā.
KVV Liepājas metalurga vadība ir pārliecināta, ka konstruktīvās sarunās ar kreditoriem ir iespējams rast kompromisu, lai zaudētāji nejustos neviena no pusēm. Pašreizējos katastrofālajos tirgus apstākļos atrast citu potenciālo pircēju Liepājas metalurgam, iespējams, var, tikai pirkuma summa tad jau būs krietni zemāka, norāda uzņēmums.
LETA jau ziņoja, ka, ja līdz janvāra beigām neizdosies panākt vienošanos ar AS KVV Liepājas metalurgs par valdības izvirzīto nosacījumu izpildi, kreditoriem būs jāsāk realizēt tiesības uz nodrošinājumu, žurnālistiem sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
«Patlaban valdības nosacījumi ir izpildīti daļēji. Nav iesniegtas bankas garantijas par visu kavēto maksājuma summu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet tikai par daļu no šīs summas. Tāpat ir saņemts tikai uzņēmuma vadības apliecinājums par to, ka tiks veikti biznesa plānā paredzētie finanšu ieguldījumi, taču nav saņemts akcionāru apliecinājums par ieguldījumiem,» sacīja Āboliņš.
Valsts kases pārvaldnieks uzsvēra, ka sarunas ar uzņēmumu notiek visu laiku un tās tiks turpinātas, lai panāktu vienotu izpratni par nosacījumu izpildi. «Dialogs nav beidzies, tomēr kreditoriem ir jāizskata tās tiesības uz nodrošinājumu, ko paredz iepriekš noslēgtie līgumi. Tomēr arī tiesību uz nodrošinājumu realizācija neizslēdz dialoga turpināšanu ar uzņēmumu,» sacīja Āboliņš.
Ministru kabinets šonedēļ vēl nepieņēma lēmumu saistībā ar AS KVV Liepājas metalurgs saistību neizpildi, bet par to varētu lemt nākamnedēļ, žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Ministrs informēja, ka valdība uzklausīja Valsts kases un auditora SIA Deloitte Latvia starpziņojumu par situāciju KVV Liepājas metalurgā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka Valsts kasei ar AS KVV Liepājas metalurgs saistību izpildi jātiek galā līdz šā mēneša beigām. Pēc Straujumas teiktā, ir vairāki scenāriji, kas var sekot nosacījumu neizpildei, taču viņa tos neatklāja.
Lai valsts piekristu KVV Liepājas metalurga kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam ir jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada 31.janvārim par atliktā maksājuma segšanu. Uzņēmuma atbildi valdība gaidīja līdz 18.janvārim. Ja uzņēmums izpildītu šos nosacījumus, tad maksājumu grafiks valstij varētu tikt pārskatīts.
