Kādam būtu jāuzņemas atbildība par investora izvēli metalurģijas uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Runājot par politisko atbildību, valdība, kas pieņēma attiecīgo lēmumu, vairs nestrādā, akcentēja Kučinskis. «Vai tur ir kādi juridiskie aspekti, par to lai spriež kompetentās iestādes,» uzsvēra premjers.
«Esmu pārliecināts, ka Saeimā vēl būs vismaz divas izmeklēšanas komisijas,» viņš piebilda.
Kučinskis arī norādīja, ka maijs ir pēdējais laiks, kad valdībai ir jāizšķiras par konkrētu rīcību attiecībā uz KVV Liepājas metalurgs. «Neslēpšu, ka kreditori jau domā par izsolēm. Arī valdībai ir pēdējais laiks izšķirties par savu rīcību,» teica premjers, piebilstot, ka nav pazīmju, kas liecinātu, ka uzņēmums pašreizējā statusā varētu atsākt darbu.
Kučinskis gan prognozēja, ka šodien valdība vēl nepieņems gala lēmumu šajā jautājumā.
Jau ziņots, ka valdība šodien uzklausīs Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu par prasījumu pret KVV Liepājas metalurgs, liecina valdības šodienas darbakārtība.
Valdība 22.martā pieņēma lēmumu sarunas par KVV Liepājas metalurga restrukturizāciju nodot Privatizācijas aģentūras (PA) dibinātas kapitālsabiedrības kompetencē, kas neizslēdz metalurģijas uzņēmumam izsniegtā kredīta atmaksas grafika pārskatīšanu.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka Valsts kases mērķis nav vērtēt biznesa un restrukturizācijas plānus, bet šī funkcija ir daudz atbilstošāka PA, jo aģentūrai ir pieredze šādu jautājumu risināšanā. «Turklāt, ja nākotnē PA tiks veidota kā valsts aktīvu turētāja, tad loģiski, ka šo uzdevumu uzticam visprofesionālākajiem cilvēkiem,» teica finanšu ministre. Viņa arī atzina, ka valdība uzdeva PA sadarbībā ar Valsts kasi ne vēlāk kā līdz šā gada 1.jūnijam ziņot par progresu KVV Liepājas metalurga restrukturizācijas procesā.
Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) skaidroja, ka PA kapitālsabiedrība ar KVV Liepājas metalurgu risinās jautājumu par to, kā valsts varēs atgūt savu aizdevumu uzņēmumam 60 miljonu eiro apmērā. Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs norādīja, ka, uzticot KVV Liepājas metalurga saistību uzraudzību PA, valsts pastiprinās sarunas ar uzņēmumu. «Tā kā situācija kļuva sarežģīta, nolēmām piesaistīt PA, kas līdz šim bijusi iesaistīta šādu problēmu risināšanā,» uzsvēra Ašeradens.
PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs informēja, ka PA šādu jautājumu risināšanā ir kompetentāka nekā Valsts kase, tāpēc PA dibinās jaunu kapitālsabiedrību, kas nodarbosies ar KVV Liepājas metalurga kredīta un restrukturizācijas jautājumiem. «Kapitālsabiedrībai ir vieglāk pārraudzīt izsniegto kredītu, nevis valsts iestādei. Turklāt no visām valsts kapitālsabiedrībām PA ir visatbilstošākais profils šāda uzdevuma veikšanai. Tieši šim projektam tiks dibināts PA meitasuzņēmums, tāds pats kā Reverta un Hiponia,» skaidroja Loginovs.
Aprīļa sākumā Valsts kase un PA izveidotais meitasuzņēmums SIA FeLM noslēdza cesijas līgumu par valsts prasījuma pret KVV Liepājas metalurgu cedēšanu. Cesijas līgums paredz, ka FeLM pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā.
Jau vēstīts, ka Ukrainas investori KVV Group ir pieņēmuši lēmumu par KVV Liepājas metalurga rūpnīcas konservāciju. Šādu lēmumu KVV Group vadība pieņēmusi, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - «pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei».
Iekonservējot rūpnīcu, KVV Liepājas metalurgs plānoja atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēt tā sauktajā dežūrrežīmā.
