Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV Tūrisms) atbalsta programmas ietvaros, uzsāk informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā, lai popularizētu Latvijas labāko restorānu piedāvājumu un garšu daudzveidību Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.

Kampaņa uzsākta lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus.

Kampaņas ietvaros notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā caur digitālajiem kanāliem. Tika izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama.

"Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no Ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Tādēļ arī šī kampaņa tiek vērsta uz Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju intereses rosināšanu par bagātīgo garšu piedāvājumu mūsu valstī, kas ir kā papildus bonuss ceļošanai. Nozares asociāciju ieskatā būtu nepieciešams arī aktīvāks Latvijas mārketings, mūsu prioritārajos tirgos ārvalstīs, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši, " norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Nevienam nav noslēpums, ka viena no nozarēm, ko pandēmija ietekmējusi visvairāk, ir tieši tūrisms. Un liela daļa sabiedrības dzirdējuši arī mudinājumu vienkārši pārkvalificēties.

Pārkvalificēšanas laiks ir pagājis, turklāt, mudinot nozares darbiniekus aktīvi mainīt profesiju, pastāv risks, ka, nākotnē izjutīsim kvalificēta un profesionāla darbaspēka trūkumu.

Noturēt esošos un piesaistīt jaunus profesionāļus

Pagājušā gada decembrī atbalsta pieteikumus Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniedza 317 uzņēmumi tūrisma uzņēmumi, pretendējot uz atbalstu 4,54 miljonu eiro apmērā. Pieprasītās atbalsta summas svārstās no 173,33 eiro līdz 217 420 eiro. Kā jau daudzi eksperti norādījuši, krīzē ir būtiski saglabāt nozares mugurkaulu – ne tikai infrastruktūru, bet arī profesionālus un kvalificētus darbiniekus. Papildus tam jāsaprot, kā nākotnē nozarei piesaistīt jaunos profesionāļus.

Ienākošais tūrisms Latvijā atgūstas daudz lēnāk nekā Baltijas kaimiņvalstīs, jo noteiktie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas izplatībai bija bargāki, vienlaikus papildu izaicinājumu radījis karš Ukrainā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Viņa norāda, ka pagātni nav iespējams mainīt un nav mūsu spēkos ietekmēt notikušo, tāpēc ir jākoncentrējas darbam visa veida ārvalstu tūristu piesaistei, un tikai tā var sasniegt atbilstošus rezultātus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ienākošā tūrisma jomā?

Viss atkarīgs, ar ko pašreizējo 2022. gada situāciju salīdzina. Ja šajā gadā Latviju apmeklējušo ārvalstu tūristu skaitu salīdzina ar 2021. gadu, tad ir labi rādītāji, jo ir būtisks šādu ceļotāju pieaugums. Jāatgādina, ka 2021. gadā bija vairāki mēneši, kad nekāda ceļošana nebija iespējama, un to ļoti sāpīgi izjuta ienākošā tūrisma sfēra visās valstīs. Lai mazinātu pandēmijas izplatību, Latvijā vairākus mēnešus neviens ārvalstu tūrists pat nevarēja iebraukt. Savukārt pavisam citādi vērtēsim 2022. gadā sasniegto rezultātu, to salīdzinot ar pirmspandēmijas laikā – 2019. gadā – iespēto.

Gandrīz miljons austrāliešu varēs par puscenu lidot uz brīvdienu mērķiem dzimtenē saskaņā ar valdības plānu, kas paredz veicināt tūrismu apstākļos, kad Covid-19 pandēmijas dēļ slēgtas robežas neļauj Austrāliju apmeklēt ārvalstu tūristiem.

Austrālijas premjerministrs Skots Morisons ceturtdien paziņoja, ka valdība iztērēs 1,2 miljardus Austrālijas dolāru (780 miljonus eiro), lai subsidētu 800 000 lidojumu uz rajoniem ārpus lielpilsētām, kuri ir "ļoti atkarīgi no starptautiskajiem tūristiem".

Lidojumi par puscenu tiks piedāvāti, lai pamudinātu austrāliešus apmeklēt tādas populāras vietas kā Lielais Barjerrifs, Uluru klints un Goldkosta, kā arī 10 mazāk zināmas brīvdienu pavadīšanas vietas.

Austrālija ir faktiski nošķirta no pārējās pasaules, kopš tā pērnā gada martā slēdza savu robežu jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ, un vēl nav paziņojusi, kad valsts tiks atkal atvērta ārzemniekiem.

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Latvijas tēla reklamēšanai starptautiskajos tirgos, kā arī tūristu piesaistei netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums, sacīja aptaujātie nozares eksperti.

Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš pauda, ka uz 2024.gadu kopumā ir jāraugās piesardzīgi, bet arī optimistiski.

Viņš norādīja, ka tūrisma nozares lielākais izaicinājums ir strādāt apstākļos, kad netiek pienācīgi īstenotas valsts tūrisma mārketinga aktivitātes, kā arī valdības līmenī nav uzlabojusies izpratne par tūrisma nozari.

"Līdz ar to šobrīd varam paļauties tikai uz uzņēmēju pašu aktivitātēm tūristu piesaistei, Rīgas kā galvaspilsētas īstenotajām aktivitātēm, kaimiņvalstu aktivitātēm, kuras piesaista tūristus reģionam," sacīja eksperts, prognozējot, ka, iespējams, tūristu skaits Rīgā šajā vasaras sezonā sasniegs 2019.gada līmeni, tomēr par Latviju kopumā ir šaubas.

2022.gada aprīļa beigās Rīgā bāzētā starptautiskā viesnīcu operatora Mogotel Hotel Group portfeli papildinājusi pieczvaigžņu dizaina viesnīca Tallinā – Savoy Boutique Hotel, informē Mogotel Hotel Group.

Viesnīcas Savoy ēka ir viena no vecākajām Tallinā un ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopš ēkas uzcelšanas 1890.gadā tajā darbojušies dažādi uzņēmumi: modes ateljē, Igaunijas Nacionālās bankas galvenā filiāle, veikali un kafejnīca. Kopš 2006.gadā pilnībā restaurētajā jūgendstila ēkā atrodas leģendārā zīmola Savoy dizaina viesnīca. Viesnīcā ir 44 numuri, lobby bārs, divi restorāni, konferenču zāle.

"Savoy Boutique Hotel ir jau ceturtā viesnīca Igaunijā, kuru pārvalda mūsu uzņēmums. Mēs redzam, ka Tallina kļūst par arvien populārāku tūrisma​ galamērķi. Un tiek aktīvi strādāts, lai piesaistītu jaunus​ ceļotājus. Tā, maijā beigās Igaunija kļūs par pirmo Baltijas valsti,​ kurā strādājošie restorāni tiks iekļauti visprestižākajā pasaules​ izziņu krājumā – Michelin ceļvedī," stāsta Mogotel Hotel Group​ īpašnieks Vadims Muhins.

Lai nodrošinātu Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares atkopšanos no krīzes, ir nepieciešama vienota rīcība gastronomiskā tūrisma attīstībā, secināts Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Biznesa augstskolas “Turība” asoc. prof. Ērika Lingebērziņa īstenotajā pētījumā “Gastronomiskais tūrisms galamērķa konkurētspējai”.

Ir svarīgi mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas nokļūšanas Michelin ceļvedī un nacionālā gastronomiskā tūrisma ceļveža veidošanas, kā arī pašmāju vadošo pavāru individuālo zīmolu attīstības.

“Pasaules Tūrisma organizācija min gastronomisko tūrismu, kā vienu no vadošajiem virzieniem tūrisma atjaunošanai pēc pandēmijas. Izcilie Latvijas restorāni un šefpavāri vēl pirms pandēmijas ir spējuši piesaistīt ārvalstu viesu uzmanību un patīkami pārsteigt un aizraut. Šobrīd, kad pie nozares debesīm sabiezējuši tumši problēmu mākoņi – izdzīvošanas jautājums, energoresursu cenu, vispārējais nozares nodokļu slogs, darbinieku un tūristu trūkums, – ir valstiskā līmenī jādomā, kā mēs šo nozari revitalizēsim. Asociētā profesora Ērika Lingebērziņa pētījums ir labs pamats jeb atspēriena punkts plašākai diskusijai par gastronomiskā tūrisma iespējām gan nozares, gan katra uzņēmuma kontekstā,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilancē tekošajā kontā reģistrēts deficīts 558 miljonu eiro apmērā, tas ir, 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai arī deficīts ir nedaudz lielāks par šī gada pirmo pusgadu, tas tomēr ir mazāks nekā 2021. un 2022. gadā (gan miljonos eiro, gan pret IKP). Šogad deviņos mēnešos tekošā konta deficīts bija 1.4 miljardi eiro, kas ir 4.8 % no IKP.

Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas. Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš.

Eiropas ekonomikas nedienas turpina atsaukties uz preču eksportu

Pasažieru skaits Tallinas lidostā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī un gaidāms, ka līdz gada beigām apkalpoto pasažieru skaits sasniegs jaunu rekordu, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR uzzināja lidostā.

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Pandēmijas laikā strauju uzplaukumu piedzīvoja vietējais tūrisms, taču tagad pieaug starptautiskais tūrisms.

Lai gan līdz gada beigām atlikuši vēl vairāk nekā divi mēneši, jau tagad Tallinas lidostā apkalpoto pasažieru skaits ir ap trim miljoniem.

Lidostas preses pārstāve Aeta Hermaorga sacīja, ka līdz gada beigām plānotais pasažieru skaits varētu būt 3,5 miljoni.

Tikai septembrī Tallinas lidostā apkalpoti 333 183 pasažieri, kas ir par 20% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

Nākotnes tūrisma atslēga ir spēja pielāgoties un fleksibilitāte. Ceļošana un patērētāju domāšana kļūst ilgtspējīgāka. Atpūtas ceļošanā parādīsies mērķtiecīgāk izvēlētāki un garāki braucieni, nevis nedēļas nogales ceļojumi.

Tā diskusijā "Tūrisma pakalpojumu patiesā cena" sprieda nozares eksperti.

"Tūrisms ir sasalis, bet mēs atsāksim darīt to, ko darījām līdz pandēmijai. Atsāksim biznesu, kas mūs aizrauj, nepārkvalificējoties un nemainot darbības jomu. Tūrisms atgūsies, jo neviena krīze nav bezgalīga. Ceļošanas sentiments nepazudīs, cilvēki vēlēsies doties tuvākos un tālākos braucienos. Šobrīd jāsāk gatavoties mirklim, kad ceļošana būs iespējama", uzskata Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

"Šobrīd izšķirošais ir spēja pielāgoties un saglabāt pakalpojuma kvalitāti tādā līmenī, lai tā atbilstu cenai. Nekas nav apstājies, taču nav viegli būt neatlaidīgam un spēt visur saredzēt iespējas. Tiem uzņēmējiem, kuros ar dažādiem projektiem atbalsta pašvaldības, ir vieglāk. Īpaši mazajiem un vidējiem. Nākotnē redzu ļoti lielu potenciālu gan Liepājai, gan Kurzemes reģionam, gan Latvijai un Baltijai kopumā. Lai to īstenotu, nepieciešama aktīva sadarbība visos līmeņos," optimistiskāka bija SIA “JA Travel” īpašniece Agita Kurzeme.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Diena Bizness 20.septembra numurā lasi:

Statistika

Eiropā savelk jostas

Tēma

Uzņēmēji sagaida parādu pieaugumu

Tūrisms

Tūrisms lēnām atgūstas. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava

Nekustamais īpašums

ECB jaunās likmes bremzēs būvniecību

Tirdzniecība

Pārtikas cenu kāpumu var veicināt neskaidrības par atbalstu

Finanses

Gaidām vēl vienu paritāti

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Ievērojot atsevišķus nosacījumus, Latvijas pilsoņi varēs ieceļot Ķīnā bez vīzas, aģentūru LETA informēja Ķīnas vēstniecībā Latvijā.

Paredzēts, ka no 30.novembra plkst.24 līdz nākamā gada 31.decembra plkst.24 pēc Pekinas laika Latvijas pilsoņi ar parastajām pasēm varēs ieceļot Ķīnā bez vīzas, ja ceļojuma mērķis ir bizness, tūrisms, ģimenes apmeklējums vai tranzīts. Tāpat uzturēšanās laiks Ķīnā nedrīkstēs pārsniegt 30 dienas.

Savukārt Latvijas pilsoņiem, kuras neatbilst šiem bezvīzu nosacījumiem, pirms ierašanās Ķīnā joprojām būs jāpiesakās vīzai. Vēstniecība aicina ar to sazināties, ja rodas papildu jautājumi.

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" ar Ukrainas Infrastruktūras ministriju parakstījis saprašanās memorandu par iespēju iznomāt vai iegādāties 22 lidmašīnas jaunajai Ukrainas valsts aviokompānijai, ceturtdien paziņoja kompānija.

"Airbus" norādīja, ka saskata potenciālu Ukrainas iespējās izveidot jaunu lidsabiedrību.

Kompānijas viceprezidents Kimons Sotiropuloss pauda pārliecību, ka "pareizs ir Ukrainas valdības lēmums šobrīd veidot jaunu Ukrainas lidsabiedrību".

Viņš izteica cerību, ka pēc pandēmijas gaisa pārvadājumu sektors atkopsies, piebilstot, ka Ukrainai ir "lielisks potenciāls izveidot jaunu lidsabiedrību", jo valstī ir tūrisma, biznesa un citas jaunas iespējas.

"Airbus" viceprezidents sacīja, ka jaunas aviokompānijas veidotājiem ir iespēja jau no paša sākuma ieguldīt labākās tehnoloģijās, piemēram, labākā flotē, kurai ir mazāks ogļskābās gāzes izmešu daudzums, mazāks degvielas patēriņš, kā rezultātā tā ir videi draudzīgāka.

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

"Kamēr mēs koncentrējamies uz to, kā palīdzēt tiem, kam šobrīd ir grūti, un mums tas ir jādara, es cenšos arī pievērst aizvien vairāk savu uzmanību un laiku tam, kā mēs izmantosim šo krīzi un Eiropas dotās iespējas, lai celtos savā attīstībā un varētu ražot preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību".

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Žurnāla centrālā tēma - cik konkurētspējīga ir Latvija Baltijas valstu reģionā. Faktus biznesa situācijas Baltijas valstīs salīdzināšanai palīdzējis sagatavot AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Īpašu uzmanību veltām uzņēmēju iebildumiem pret epidemiologu ieteikumu par visu ražotņu slēgšanu, izņemot būtiskākās, kuras noteiktu Ekonomikas un Zemkopības ministrija. Varbūt valdība šādā situācijā stāsies ikviena, kuram tā aizliegusi strādāt, vietā un maksās gan cilvēku, gan uzņēmumu parādsaistības?

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 9. marta numurā:

Digitālajai transformācijai Latvijā joprojām esot bērna autiņos, tomēr jau iezīmējas vairākas būtiskas problēmas, kuru risinājums, kaut arī iepriekš paredzams, vēl nav radis konkrētas aprises regulējošos dokumentos. To trūkums lielā mērā atstāj šo vitāli nozīmīgo jomu brīvprātīgu iniciatīvu līmenī.

Man ir bijusi lieliska iespēja būt klāt dažādu jaunu lietu pirmssākumos. Piemēram, deviņdesmito gadu sākumā dibināju vienu no pirmajiem tūrisma informācijas centriem Latvijā. Tolaik tūrisms sāka iegūt aktualitāti visā Eiropā, arī Latvijā sapratām, ka katrā pašvaldībā vajag šādu mazu pieturas punktu. Ar šobrīd aktuālo digitālo transformāciju ir ļoti līdzīgi. Šis process sākās jau pirms vairākiem gadiem, bet tikai tagad parādās sapratne par digitālās transformācijas būtību, jo īpaši vietējā līmenī. Tieši tāpēc nereti salīdzinu digitālo transformāciju ar toreizējo tūrisma nozares sakārtošanas sākumu.

Trīs galvenie izaicinājumi

Izaicinājumi ir vairāki – pirmais un galvenais: Latvijā trūkst regulējuma vai plāna, kas uzliktu par pienākumu vai novirzītu valsts līmeņa finansējumu digitālās transformācijas organizāciju izveidei pašvaldībās. Arī te varam saskatīt paralēles ar TIC, kas joprojām ir pašvaldību brīvprātīgi veidotas un uzturētas iestādes. Identiska situācija veidojas ar digitālo inovāciju centriem vietējā līmenī.

Gan tūrisma, gan vietējā kapitāla un Latvijas konkurētspējas Baltijas reģionā kontekstā ir ļoti svarīgi saglabāt ēdināšanas uzņēmumus, īpaši vietējā kapitāla uzņēmumus, sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šajā nozarē ir ļoti daudz mikrouzņēmumu, kas dod darbu pāris cilvēkiem, un tādēļ viņiem nav jāmeklē nodarbe citur vai jāpamet Latvija.

Runājot par energoresursu krīzi un to, kāda šī ziema būs ēdināšanas nozares uzņēmumiem, Jenzis pauda cerību, ka maksimāli daudz uzņēmēju izturēs šo ziemu.

"Jau vārdā "uzņēmējs" ir ietverts kods, ka tas ir "uzņēmīgs cilvēks", kas spēj tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem. Viss tiešām ir atkarīgs no valsts iesaistes energoresursu cenu kompensēšanā, vai būs kādi revolucionārāki risinājumi akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājumam energoresursiem. Atkarīgs arī no tā, kāds būs atbalsts mazturīgajiem iedzīvotājiem un iedzīvotājiem ar vidējiem ieņēmumiem, arī uzņēmējiem. Ja jaunā Saeima, valdība lems par aktīvāku iesaisti šajā jautājumā nekā pašreizējie lēmumi, tad izdzīvotāju būs vairāk," teica Jenzis.

Jebkura krīze rada ne tikai izaicinājumus, bet arī iespējas, kuras uzņēmējiem ir jāmāk izmantot, domā Ilze Ķelpe, Megango.lv vadītāja.

Lai bizness veiksmīgi spētu augt un attīstīties, primāri jābūt nospraustiem skaidriem nākotnes mērķiem, lai zinātu, kurā virzienā vispār doties, teic I.Ķelpe. Uzņēmuma attīstība kopumā ir ļoti komplekss pasākums, tāpēc simtprocentīgi paredzēt visu, kas notiks procesā, praktiski nav iespējams, neslēpj Megango.lv vadītāja. Šī iemesla dēļ vieta jāatstāj arī improvizācijai - uzņēmējiem ir jābūt gataviem pielāgoties ārējiem apstākļiem un izmantot krīžu sniegtās iespējas, tajā pašā laikā, saglabājot arī savu redzējumu un vīziju, domā I.Ķelpe.

Darbojas ģimenes uzņēmumā

Bērnībā sapņoju kļūt par bērnudārza audzinātāju, jo arī mana mamma kādu laiku strādāja bērnudārzā, stāsta I.Ķelpe. “Kamēr mēs ar brāļiem bijām mazi, mamma vēlējās būt mums pēc iespējas tuvāk, tāpēc viņa bija pieņēmusi lēmumu strādāt bērnudārzā, kuru mēs apmeklējām. Arī man kā bērnam likās - būt par audzinātāju ir ļoti forši, tāpēc kādu laiku tā bija mana sapņu profesija. Tagad, atskatoties atpakaļ, jāatzīst, ka šī iecere kaut kādā mērā sasaucas arī ar manu šī brīža ikdienu, jo arī audzinātāja savā ziņā ir vadītāja - tev ir vesels pulciņš bērnu, ar kuriem jādarbojas. Līdzigi arī uzņēmējdarbībā - tev ir savi darbinieki, sadarbības partneri, klienti, un ar visām šīm iesaistītajām pusēm vadītājam jātiek galā tādā veidā, lai visi galu galā ir apmierināti,” teic I.Ķelpe, kura savu pirmo naudu nopelnīja, strādājot ģimenes uzņēmumā.