Baltijas jūrā bojāti sakaru kabeļi starp Somiju un Vāciju, kā arī starp Zviedriju un Lietuvu, pirmdien paziņoja kabeļu operatori.

Somijas kompānija "Cinia" pirmdien paziņoja, ka ir bojāts zemūdens sakaru kabelis, kas Baltijas jūrā savieno Somiju un Vāciju.

Par kabeļa bojājumu, kura iemesli joprojām tiek meklēti, bažas pauda gan Somijas, gan Vācijas Ārlietu ministrija.

Visi telekomunikāciju sakari, kuriem tiek izmantots zemūdens sakaru kabelis "C-Lion1", ir pārtraukti, apstiprināja Somijas valsts kontrolētajā uzņēmumā "Cinia", kas būvē optiskās šķiedras tīklus un nodrošina telekomunikāciju pakalpojumus.

Somijas Nacionālā kiberdrošības centra "Traficom" komunikācijas vadītājs Samuli Bergstrēms sacīja, ka ir sākta izmeklēšana par kabeļa bojājumu.

Viņš paskaidroja, ka traucējumi kabeļa darbībā reizēm rodas dažādu iemeslu dēļ, laikapstākļu vai kuģošanas ietekmē.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus februārī, Valters Kalme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs, secina, ka Zviedrijas-Lietuvas kabelis NordBalt atstājis ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā – februārī elektroenerģijas biržas nākamās dienas ik-stundas cenas bija ievērojami zemākas nekā tās bija janvārī, informē SPRK.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas.

Latvijā un Lietuvā 2016.gada februārī vidējā (aritmētiskā) cena bija 29,65 EUR/MWh, kas ir ievērojami zemāka cena nekā janvārī (Latvijā janvārī - 50,01 EUR/MWh). Kā viens no iemesliem ir jāatzīmē lētākas elektroenerģijas plūsma pa NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu – jaunais 700MW līdzstrāvas kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu ir darbā no 18.februāra, norāda Valters Kalme, piebilstot, ka kabelis tika testēts 2015.gada decembrī, taču šogad janvārī bija slēgts avārijas remonta dēļ.

Lietuvas valdībai raizes sagādājis tikai pirms gada ekspluatācijā nodotais Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojums NordBalt, kas pusotra mēneša laikā sabojājies jau četras reizes, tāpēc tiek apsvērta iespēja nomainīt daļu kabeļa uzmavu tāpat kā Igaunijas un Somijas starpsavienojumam Estlink 2.

Lietuvas elektropārvades tīklu operatora Litgrid valde nākamnedēļ lems, vai 700 megavatu jaudas kabeļa bojājumi ir sistēmiski un kā tos nākotnē novērst.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, Lietuvas un Zviedrijas sistēmu operatori - Litgrid un Svenska Kraftnat - kopā ar kabeļa ražotāju, Zviedrijas kompāniju ABB noteikuši, ka līnija atvienojas tādēļ, ka bojājas uzmavas kabeļa sauszemes daļā.

«Jau pagājušā gada vidū sākās intensīvas sarunas starp sistēmu operatoriem un ABB. Jautājums ir ne tik daudz par to, kas pie kā vainīgs, kā par patiesajiem cēloņiem. Izskatās, ka cēloņi saistīti ar kabeļa uzmavām, un šis process tiek intensīvi izvērtēts, [lai lemtu], kā to varētu atrisināt sistēmiski. Pašlaik tas tiek risināts, nomainot vienu bojāto uzmavu pēc otras,» viņš sacījis.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi aktuālo informāciju par elektroenerģijas biržas cenām Latvijā 2016.gada augustā un regulatora eksperti secina, ka šogad augustā elektroenerģijas biržas cenas ir zemākas nekā 2015. gadā, informē SPRK.

2016.gada augustā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā bija zemāka nekā iepriekšējos divos mēnešos un sasniedza 33,78 eiro/MWh – vienādā līmenī ar Lietuvas vidējo aritmētisko cenu. Savukārt Igaunijas vidējā aritmētiskā cena augusta mēnesī bija vienā līmenī ar Somijas un sastādīja 31,38 eiro/MWh.

Augustā starp Baltijas valstīm nebija ilgstošu starpsavienojumu jaudas pārslodžu – starp Igauniju un Latviju pārslodžu dēļ cenu starpība veidojās 31%, bet starp Latviju-Lietuvu un Igauniju-Somiju sastrēgumu nebija. Tas arī atspoguļojās uz elektroenerģijas biržas cenu līmeni Latvijā augusta mēnesī.

Salīdzinot vidējās svērtās elektroenerģijas biržas cenas Latvijā pa gadiem, var novērot, ka 2016.gadā praktiski visos mēnešos vidējās svērtās elektroenerģijas cenas ir zemākas, nekā 2015.gadā. Izņēmums ir šogad janvārī, kad nebija vēl pieejams Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojuma kabelis. Jāatzīmē, ka 2016.gada septembra cena ir aptuvena, jo vēl nav pieejami visi mēneša dati.

Baltijas jūrā pie Zviedrijai piederošās Gotlandes salas pārrauts zemūdens sakaru kabelis, kas savieno Somiju un Vāciju, piektdien ziņo Zviedrijas un Somijas mediji.

Somijas laikraksts "Hufvudstadsbladet" raksta, ka bojāts Somijas telekomunikāciju uzņēmuma "Cinia" datu kabelis "C-Lion1", kas savieno Helsinkus un Rostoku, un pēdējo mēnešu laikā šī ir jau trešā reize, kad bojāts šis kabelis.

"Cinia" informēja aģentūru "Reuters", ka bojājumi, kas šoreiz nodarīti kabelim, ir nelieli un tas tuprina darboties. Iepriekšējās reizes šis kabelis tika bojāts novembrī un decembrī.

Zviedrijas prokuratūra sākusi sākotnējo izmeklēšanu. Ceturtdienas vakarā pēc tam, kad saņemta informācija par kabeļa bojājumu, uz notikuma vietu devies Zviedrijas krasta apsardzes kuģis.

Par notikušo informēta Zviedrijas policija.

"Tas, ko mēs šobrīd varam pateikt, ir, ka esam informēti par šo gadījumu, sekojam situācijai un sadarbojamies ar attiecīgajām iestādēm. Šobrīd mums nav detalizētas informācijas, ar ko dalīties," teikts policijas paziņojumā.

Zviedrijas varasiestādes svētdien arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

Bojātā jūras kabeļa labošanas darbu sākums varētu būt zināms tuvāko divu darbdienu laikā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš pastāstīja, ka monitoringa sistēmas svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā konstatēja datu pārraides pakalpojuma pārtraukumu. Veicot izpēti, tika secināts, ka bojājums ir kabelim Baltijas jūrā aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos. Attiecīgajā vietā jūras kabelis ir ieguldīts vairāk nekā 50 metru dziļumā.

Jautāts, vai šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka attiecīgais jūras kabelis ir būtiski bojāts un bojājums ir radīts ārēji, Ozols atbildēja, ka 100% to varēs pateikt tikai brīdī, kad speciālisti būs apsekojuši kabeli jūrā un tas būs pacelts.

"Šobrīd mūsu prioritāte ir strādāt ar partneriem, kas nodrošina šo pakalpojumu Baltijas jūrā, lai pēc iespējas ātrāk gan renovētu infrastruktūru, gan atjaunotu pakalpojumu," sacīja Ozols, piebilstot, ka sadarbības partneri jūras kabeļa bojājuma novēršanā ir Skandināvijas uzņēmumi, kas specializējas attiecīgajā jomā.

Baltijas jūras dzīlēs pabeigta Baltijas un Ziemeļvalstu energotīklus savienojošā kabeļa NordBalt ieguldīšana, kas nozīmē, ka pabeigti 90% būvdarbu, otrdien paziņoja Lietuvas elektrības pārvades uzņēmums Litgrid.

Kuģis Topaz Installer, kuram bija uzticēta vairāk nekā 400 kilometru garā kabeļa guldīšana jūras dzīlēs, paveica darbu gada un divu mēnešu laikā.

«Mēs veiksmīgi virzāmies uz savu mērķi - savienoties ar Ziemeļeiropu, kur no 2016.gada 1.janvāra darbosies lielākais Eiropas elektroenerģijas tirgus. Lietuva importē apmēram divas trešdaļas patērētās elektrības, tādēļ iespēja pirkt vairāk elektrības no Skandināvijas, kura ir bagāta ar hidroresursiem, būs priekšnosacījums elektrības vairumtirdzniecības cenas pazemināšanai. Lietuvā šis elektrotīklu starpsavienojums kļūs par sinonīmu iespējai izvēlēties, konkurencei un sadarbībai elektrības un enerģētikas sektorā,» sacīja Litgrid valdes priekšsēdētājs Daivis Virbickis.

Zviedrijas prokuratūra pirmdien noraidīja sabotāžas iespējamību VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) zemūdens optisko šķiedru kabeļa bojājumā un paziņoja, ka atbrīvo Bulgārijas kuģi, kas tika aizturēts pēc incidenta.

"Izmeklēšanā saistībā ar kabeļa pārrāvumu starp Zviedriju un Latviju Baltijas jūrā ir noskaidrots, ka tas nav rupjas sabotāžas gadījums. Tāpēc ir pieņemts lēmums atcelt arestu kuģim, kas tiek turēts aizdomās par kabeļa pārrāvumu," teikts Zviedrijas prokuratūras paziņojumā.

Zviedrijas prokurors Matss Ljungkvists skaidroja, ka kabeļu bojājumu izraisīja nelabvēlīgu apstākļu kombinācija - laikapstākļi, nepilnības aprīkojumā un kuģniecības zināšanu trūkums. Viņš piebilda, ka tajā pašā laikā konstatēts, ka bojājumu izraisīja aizturētais kuģis.

Latvijas Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA teica, ka policija turpina izmeklēšanu kriminālprocesā, kas kvalificēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem, tostarp par kaitniecību. Patlaban izmeklēšanā nav gūtas tādas ziņas, kas būtu par pamatu, lai izbeigtu vai pārkvalificētu kriminālprocesu.

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Viņš uzsvēra, ka mums gāzes piegādes no ziemeļiem un rietumiem daļēji nāk zem jūras. Tāpat jādomā par komunikāciju kabeļiem. "Bez komunikācijām, protams, ir ļoti grūti operēt," viņš uzsvēra.

Saspīlētos apstākļos Krievija varētu mēģināt to izmantot, viņš pauda, spriežot, ka, iespējams, notikušais kabeļu bojājums ir mēģinājums redzēt, cik efektīvas tādas rīcības varētu būt un kas tiks darīts pretī.

Kažociņš arī vērtēja, ka Krievijas konvencionāls uzbrukums NATO, tajā skaitā Baltijas valstīm, tuvākajos gados nebūs iespējams. "Viņi nevar pat ieņemt Donbasu. Tagad sākt plašāku karu pret NATO nav reāli," viņš pauda.

Runājot par hibrīdkaru, Kažociņš norādīja, ka Latvija ir ievainojama, īpaši enerģētikas virzienā. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu dažādi veidi, kā stiprināt noturību, un pie tā valdība strādājot.

Šā gada martā Daugavas HES ražošanas apjomi ir bijuši divas reizes lielāki nekā februārī – elektroenerģijas biržas cenas Latvijā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Neraugoties uz to, ka NordBalt kabelis no 18.marta līdz 29.martam bija atslēgts avārijas remontā, 2016.gada martā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā saglabājās februāra līmenī un bija 29,87 EUR/MWh. Arī februārī NordBalt kabelis bija pieejams tirgum daļu no perioda – no 18.februāra līdz mēneša beigām. Kā liecina elektroenerģijas biržas dati, tad marta mēnesī NordBalt kabelis tika noslogots par 80% no pieejamās jaudas attiecīgajā laika periodā virzienā uz Lietuvu, savukārt LitPolLink starpsavienojums – 11,5% apmērā no pieejamās jaudas virzienā uz Lietuvu un 64,5% – virzienā uz Poliju. Tas joprojām liecina, ka daļa no Skandināvu lētās elektroenerģijas caur Lietuvu nonāk Polijā. Martā pieejamās starpsavienojumu jaudas un elektroenerģijas apjoms, kas ieplūst Baltijā no Skandināvijas, ir pietiekošs, lai ietekmētu elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā kopumā.

Lai sāktu bojātā VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) zemūdens optisko šķiedru kabeļa remontdarbus, šodien uz bojājuma vietu dosies remontdarbu kuģis, aģentūru LETA informēja LVRTC pārstāvji.

Tāpat cita LVRTC inženieru komanda pirmdien dosies uz Gotlandi, lai sniegtu tehnisku atbalstu un veiktu regulārus mērījumus ar LVRTC iekārtām, kurām jūras kabelis pieslēgts Gotlandē.

LVRTC parstāvji arī vērsa uzmanību, ka remontdarbu iespējamību un norisi var ietekmēt laika apstākļi jūrā, piebilstot, ka patlaban tie darbiem ir labvēlīgi, taču, ievērojot gadalaika noteikto meteoroloģisko apstākļu specifiku Baltijas jūrā, situācija var mainīties un remontdarbus var nākties atlikt, kuģim nogaidot tuvākajā ostā.

Jau vēstīts, ka 26.janvāra agrā rītā tika bojāts Baltijas jūrā esošais LVRTC zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.

Šodien Daugavpilī notiekošajā Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos sēdē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un Baltkrievijas uzņēmums Beltelekom parakstīja vienošanos par starpsavienojumu izveidi starptautisku elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai. Jaunizveidotais savienojums ļaus nodrošināt datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, tā sekmējot valsts konkurētspēju starptautiskā datu tranzīta tirgū, informē LVRTC.

Latvijas un Baltkrievijas operatoru tīklu savienojums paver iespējas elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī gala lietotājiem Baltkrievijā un Ukrainā saņemt datu pārraides pakalpojumus Latvijā, Zviedrijā, Somijā.

Attīstot starptautiskos datu pārraides maršrutus, šā gada vasarā LVRTC ir iegādājies jūras optisko datu pārraides kabeli, kas savieno Ventspili ar Zviedrijas salu Gotlandi un tālāk ar ievērojamu datu pārraides apmaiņas punktu Stokholmā. Jūras kabelis ne vien ļaus nodrošināt jaunus datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, bet šobrīd ir arī vienīgais valstij piederošais jūras kabelis, kas nodrošina datu plūsmu ārpus un uz Latviju.

Dānijā dota zaļā gaisma 750 kilometrus garam kabelim, kas savienos Dāniju ar Apvienoto Karalisti, ziņo thelocal.dk.

Kabelis, kas būs pasaulē garākais, sniegs lielāku potenciālu Dānijai pārdot savu vēja enerģiju laikā, kad rodas tās pārpalikums. Kā piemērs, kad Dānijai būtu ieguvums, tiek minēta nedēļas nogalē notikusī vētra, kad tika saražots lielāks zaļās enerģijas apjoms nekā Dānija viena pati spēj izmantot.

To varēs pārdot Apvienotajai Karalistei, kur elektroenerģijas cenas ir augstākas nekā Dānijā.

Kabelis stiepsies no Vejenas Dānijā līdz Linkolnšīrai Apvienotajā Karalistē, aptuveni 170 kilometrus uz ziemeļiem no Londonas.

Papildu jaunajam kabelim starp Rietumjitlandes Holstebro pilsētu un Dānijas - Vācijas robežu taps augstsprieguma tīkls, darbu sadalot divos projektos.

Baltijas valstu elektrosistēmas noteikti ir gatavas atslēgties no Krievijas vienotā elektrotīkla jeb BRELL, un vienīgās bažas patlaban var radīt sabotāžas, intervijā teica "AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.

Viņš stāstīja, ka pēdējo 15 gadu laikā Baltijā kopumā veiktas investīcijas divu miljardu eiro apmērā. Investīcijas veiktas gan augstsprieguma līniju darbības stiprināšanā, gan baterijās un sinhronizācijas iekārtās. Samtiņš uzsvēra, ka fiziski Baltijas valstis noteikti ir gatavas atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropu.

"Sistēmas noteikti ir gatavas. Es domāju, ka mūsu pusē gatavība ir ļoti augsta un visam vajadzētu noritēt bez problēmām," teica Samtiņš, piebilstot, ka vienīgās bažas patlaban ir saistītas ar sabotāžām no Krievijas un Baltkrievijas puses, ar ko Baltija saskārās vēl nesen, kad tika bojāts "Estlink2" kabelis. "Šādus gadījumus izslēgt mēs nevaram un tādēļ tiem jābūt gataviem," skaidroja "AJ Power" valdes priekšsēdētājs.

Ir jābūt gataviem uz jebkuru pavērsienu, kā arī jābūt gataviem pasargāt savu kritisko infrastruktūru, piektdien pēc TEC-1 elektrostacijas apskates žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem piektdien veica TEC-1 un TEC-2 elektrostaciju tehnisko apskati.

"Normālā situācijā mēs šodien šeit neatrastos, jo visas šīs iekārtas būtu izslēgtas un nebūtu jādarbina," norādīja Valainis.

Viņš akcentēja, ka pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. Tāpat ir jābūt pārliecinātiem, ka pie jebkuriem apstākļiem šī infrastruktūra ir darbspējīga.

"Tostarp ne tikai ziemā, bet arī jādomā, kā šo infrastruktūru darbināt vasarā," norādīja Valainis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi pašreiz notiekošos TEC-1 remontdarbus pabeigt martā.

Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums NordBalt, kas februāra vidū sāka darboties izmēģinājuma režīmā, bojājuma dēļ nestrādās aptuveni nedēļu, pirmdien paziņojusi Lietuvas elektropārvades sistēmu operatore Litgrid.

Kabelis bojāts Zviedrijas pusē un nedarbojas kopš piektdienas. Kā pastāstījis kompānijas vadītājs Daivis Virbicks, trūkstošo elektroenerģiju Lietuva saņem no Latvijas un Igaunijas.

Pirmdien elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Lietuvas zonā salīdzinājumā ar piektdienu pieaugusi par 40,6% - līdz 40,98 eiro par megavatstundu (MWh), bet Latvijā cēlusies par 27,3% - līdz 37,11 eiro.

Kā tomēr norādījis Virbicks, cenas kāpums saistīts ne tikai ar NordBalt bojājumu - Igaunijā un Somijā tā arī cēlusies par 25%.

Pēc viņa teiktā, Lietuvas energosistēmā šai laikā iedarbinātas avārijas rezerves - Kruones hidroakumulācijas elektrostacijas agregāti, bet noteiktās stundās saņemta palīdzība no kaimiņvalstīm - Latvijas un Igaunijas. Lietuvas uzņēmumi ražošanu nav palielinājuši, jo viņus acīmredzot nav apmierinājusi cena.

Google un piecas citas lielas kompānijas metušās uz vienu roku, lai būvētu kabeli zem Klusā okeāna, kas nodrošināšot «neticami ātru» internetu, vēsta BBC.

Kabelis, kuram dots nosaukums «Ātrāk» (Faster - angliski), savienos ASV ar Japānu un izmaksās aptuveni 300 miljonus ASV dolāru (225 miljonus eiro), informējis konsorcijs.

Pateicoties kabelim tikšot sasniegts interneta ātrums 60 terabaiti sekundē, kas ir pietiekami, lai nosūtītu vairāk nekā 2000 «nesaspiestas» HD filmas sekundē.

Kabelis sāks darboties līdz 2016. gadam.

Google sadarbojas ar Āzijas telekomunikāciju gigantiem - China Mobile, China Telecom, Global Transit, KDDI un SingTel.

Pļaviņu hidroelektrostacijā turpinās rekonstrukcijas projekts, pārvietojot 330 kilovoltu elektrolīnijas un to pārslēguma punktus tālāk no upes, lai izvairītos no elektroierīču apledošanas un tās izraisītajiem īssavienojumiem, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Lai samazinātu iespējamos riskus, kas varētu traucēt spēkstacijas normālai darbībai, šobrīd īstenojam projektu, lai pārslēguma punktus pārvietotu, cik vien var tālāk no ūdens. Tad iespējamais apledojums ūdens pārgāznes atvēršanas gadījumā netraucētu. Tāpat nomainām 330 kilovoltu kabeļus, kuri saražoto elektroenerģiju novada no spēkstacijas transformatoriem,» skaidro Latvenergo hidroelektrostaciju tehniskais direktors Dzintars Ostaņēvičs. No jaunā pārslēguma punkta elektroenerģiju tālāk uz apakšstaciju novadīs pa gaisvadu līnijām. Celtniecības darbus veic uzņēmuma Latvijas energoceltnieks strādnieki.

Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades starpsavienojums NordBalt ar 700 megavatu jaudu, kas februāra vidū sāka darboties izmēģinājuma režīmā un pirmdien pēc vairāku dienu pārtraukuma atsāka darbību, tehnisku problēmu Lietuvas pusē dēļ trešdien atkal nedarbojas.

Lietuvas elektropārvades sistēmas operators Litgrid informēja elektrības biržu Nord Pool, ka Klaipēdas pārveidotājstacijas kļūmes dēļ starpsavienojums nedarbojas. Plānots, ka kļūmes novēršanai būs nepieciešamas 15 stundas.

Kopš šā gada sākuma NordBalt vairākkārt ir pārtraucis darbu defektu gan Zviedrijas, gan Lietuvas pusē dēļ.

550 miljonus eiro vērtais un 453 kilometrus garais NordBalt ir Lietuvas pirmais elektrosavienojums ar Zviedriju. Projektu kopīgi attīsta Litgrid un Zviedrijas elektrības tīklu operators Svenska Kraftnat.

Jūras dzelmē ieklātais kabelis, kuru izgatavoja Zviedrijas koncerns ABB, savieno transformācijas apakšstaciju Klaipēdā ar Nībru apakšstaciju. ABB arī uzbūvēja pārveidotājstacijas.

Jaunais Samsung QLED sērijas televizors Q8C ir tik spilgts, ka spēj izgaismot palielu istabu

Pēc iepazīstināšanas ar LCD, LED, OLED, 4K, 3D un zem citiem akronīmiem paslēptām tehnoloģijām televizoru ražotāji atkal sagādājuši iespēju apgūt jaunu burtu kombināciju. Samsung šopavasar nāca klajā ar jaunu sēriju – QLED. Sēriju, kuras redzamākais pienesums ir neparasti košs ekrāns. Nu tik ļoti, ka to varētu izmantot lampas vietā istabas izgaismošanai.

QLED ir interesants iepriekš iepazītu tehnoloģiju hibrīds. Tajā izmantots kvantu punktu tehnoloģijā veidots LCD jeb šķidro kristālu panelis, kam pievienots LED aizmugurgaismojums. Kvantu punktu displejs sastāv no kristāliem, kas ir mazāki par vienu desmittūkstošo daļu no cilvēka mata diametra un īpaši aktīvi absorbē un izstaro gaismu, pārvēršot to gandrīz jebkurā optiskā spektra krāsā. Sērijā ietilpst līderis Q9F, vidējais brālis Q8C un divi jaunākie Q7F un Q7C. Pēdējie burti nosaukumos informē, vai modelis ir ar plakanu (Flat) vai ieliektu ekrānu (Curved). DB rīcībā nonāca labākais no sērijas ieliektajiem modeļiem – Q8C ar 55 collu ekrānu

Izstrādāti grozījumi Būvniecības likumā, precizējot būvniecības dalībnieku atbildību; sīkāku informāciju nozares atbildīgā ministrija sola tuvākajā nākotnē

DB jau rakstījis, ka ilgu laiku būvniecības nozarē notiek strīdi par atbildības noteikšanu saistībā ar trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, jo par tiem atbildību nevēlas uzņemties nedz būvnieki, nedz pasūtītāji, noveļot potenciālo izmaksu segšanu uz otras puses atbildību.

Turklāt jau gadiem normatīvais regulējums būvniecības sektora civiltiesiskās atbildības (CTA) obligātās apdrošināšanas segmentā ļauj veidot un iegādāties obligātās apdrošināšanas būvniecības polises, kuras formāli atbilst normatīvajā regulējumā izvirzītajām prasībām, taču tās var salīdzināt ar butaforiju, jo to segums, raugoties no reālajiem riskiem, ir nulles vērtībā, uzskata eksperti, rosinot mainīt sistēmu.

Lietuva un Polija sāk izpētes darbus augstsprieguma līdzstrāvas kabeļa "Harmony Link" vilkšanai Baltijas jūrā.

Šis starpsavienojums būs Baltijas valstu un pārējās Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta svarīgākā un izmaksu ziņā dārgākā daļa, ko paredzēts izveidot līdz 2025.gada beigām.

Izpētes darbus veiks Polijas kompānijas "Mewo", Gdiņas Jūras universitātes un Lietuvas kompānijas "Garant Diving" veidots konsorcijs, ar ko abu valstu pārvades sistēmu operatori "Litgrid" un PSE parakstījuši līgumu, norādīts "Litgrid" paziņojumā.

Uzņēmumi gatavojas ģeofiziskās un ģeotehniskās izpētes darbus plānotā kabeļa trasē uzsākt jau šogad un pabeigt nākamā gada trešajā ceturksnī, lai tad sagatavotu informāciju, kas nepieciešama kabeļa vilkšanas un tā apsardzības stratēģijai, cita starpā uzrādot, piemēram, nogrimušus kuģus, nesprāgušus spridzekļus vai citus bīstamus jūras dibenā atrastus objektus.

Ceturtdien oficiāli sākta Igaunijas un Somijas elektroenerģijas starpsavienojuma Estlink 2 komerciāla izmantošana, teikts Igaunijas elektrotīkla operatora Elering paziņojumā.

Starpsavienojuma oficiālā lietošana tika sākta divās svinīgās ceremonijās gan Igaunijā, gan Somijā.

Estlink 2 komerciāla lietošana pēc izmēģinājuma perioda veiksmīgas noslēgšanās tika sākta jau februāra pirmajā pusē.

Estlink 2 būtiski palielina Igaunijas un Somijas starpsavienojuma jaudu un būtiski stiprina elektroenerģijas tirgus integrāciju Baltijas jūras reģionā.

Estlink 2 kabelis izbūvēts 170 kilometru garumā, un tā būvniecība izmaksāja 320 miljonus eiro.

Estlink 2 kopīgi pieder Igaunijas elektrotīkla operatoram Elering un tā Somijas konkurentam Fingrid.

SIA Affoc Solutions izstrādā universālu, energoefektīvu sakaru sistēmas tehnoloģiju jeb ESST, kas ir energoefektīvs šķiedru optiskās pārraides sistēmas (ŠOPS) modelis un tehnoloģisko risinājumu kopums, nodrošinot sakaru līnijas darbību ar būtiski zemāku elektroenerģijas patēriņu. Inovatīvajam risinājumam ir potenciāls kļūt par Latvijas eksporta preci, uzskata uzņēmumā.

SIA Affoc Solutions īpašnieks Mareks Parfjonovs sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Telekomunikāciju institūtu izstrādā ESST tehnoloģiju, kura būs risinājuma kopums, kas sastāv no algoritmiem un iekārtām. Ar jauno iekārtu būs iespējams novērtēt klienta esošās ŠOPS un iekārtu infrastruktūras energoefektivitāti (enerģijas patēriņu) un sniegt klientam informāciju, ko uzlabot, kā uzlabot un arī veikt nepieciešamo investīciju aprēķinus, to atmaksas plānu un izkristalizēt būtiskākos ieguvumus. Izstrādājot energoefektīvo prototipu, klients, kurš savu jaunu sakaru sistēmas posmu būvēs no nulles, jau uzreiz varēs izmantot piedāvāto, visefektīvāko risinājumu, kas būs atspoguļots prototipa parametros.