Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus februārī, Valters Kalme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs, secina, ka Zviedrijas-Lietuvas kabelis NordBalt atstājis ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā – februārī elektroenerģijas biržas nākamās dienas ik-stundas cenas bija ievērojami zemākas nekā tās bija janvārī, informē SPRK.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas.

Latvijā un Lietuvā 2016.gada februārī vidējā (aritmētiskā) cena bija 29,65 EUR/MWh, kas ir ievērojami zemāka cena nekā janvārī (Latvijā janvārī - 50,01 EUR/MWh). Kā viens no iemesliem ir jāatzīmē lētākas elektroenerģijas plūsma pa NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu – jaunais 700MW līdzstrāvas kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu ir darbā no 18.februāra, norāda Valters Kalme, piebilstot, ka kabelis tika testēts 2015.gada decembrī, taču šogad janvārī bija slēgts avārijas remonta dēļ.

Lietuvas valdībai raizes sagādājis tikai pirms gada ekspluatācijā nodotais Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojums NordBalt, kas pusotra mēneša laikā sabojājies jau četras reizes, tāpēc tiek apsvērta iespēja nomainīt daļu kabeļa uzmavu tāpat kā Igaunijas un Somijas starpsavienojumam Estlink 2.

Lietuvas elektropārvades tīklu operatora Litgrid valde nākamnedēļ lems, vai 700 megavatu jaudas kabeļa bojājumi ir sistēmiski un kā tos nākotnē novērst.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, Lietuvas un Zviedrijas sistēmu operatori - Litgrid un Svenska Kraftnat - kopā ar kabeļa ražotāju, Zviedrijas kompāniju ABB noteikuši, ka līnija atvienojas tādēļ, ka bojājas uzmavas kabeļa sauszemes daļā.

«Jau pagājušā gada vidū sākās intensīvas sarunas starp sistēmu operatoriem un ABB. Jautājums ir ne tik daudz par to, kas pie kā vainīgs, kā par patiesajiem cēloņiem. Izskatās, ka cēloņi saistīti ar kabeļa uzmavām, un šis process tiek intensīvi izvērtēts, [lai lemtu], kā to varētu atrisināt sistēmiski. Pašlaik tas tiek risināts, nomainot vienu bojāto uzmavu pēc otras,» viņš sacījis.

Šā gada martā Daugavas HES ražošanas apjomi ir bijuši divas reizes lielāki nekā februārī – elektroenerģijas biržas cenas Latvijā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Neraugoties uz to, ka NordBalt kabelis no 18.marta līdz 29.martam bija atslēgts avārijas remontā, 2016.gada martā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā saglabājās februāra līmenī un bija 29,87 EUR/MWh. Arī februārī NordBalt kabelis bija pieejams tirgum daļu no perioda – no 18.februāra līdz mēneša beigām. Kā liecina elektroenerģijas biržas dati, tad marta mēnesī NordBalt kabelis tika noslogots par 80% no pieejamās jaudas attiecīgajā laika periodā virzienā uz Lietuvu, savukārt LitPolLink starpsavienojums – 11,5% apmērā no pieejamās jaudas virzienā uz Lietuvu un 64,5% – virzienā uz Poliju. Tas joprojām liecina, ka daļa no Skandināvu lētās elektroenerģijas caur Lietuvu nonāk Polijā. Martā pieejamās starpsavienojumu jaudas un elektroenerģijas apjoms, kas ieplūst Baltijā no Skandināvijas, ir pietiekošs, lai ietekmētu elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā kopumā.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā samazinājās līdz 35,50 eiro/MWh, kas bija par 5% mazāk nekā nedēļu iepriekš, liecina AS Latvenergo informācija.

Cenu lejupslīdi abās valstīs veicināja gan NordBalt starpsavienojuma atgriešanās apritē, nedēļas laikā nodrošinot vidēji 493 MW jaudas pārvades kapacitāti un 74 GWh elektroenerģijas importu no Skandināvijas, gan par 16% lielāka elektroenerģijas importam pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no Igaunijas un Baltkrievijas. Tomēr NordBalt kabeļa darbība joprojām ir nepastāvīga ar noteiktiem darbības ierobežojumiem, izraisot elektroenerģijas cenu svārstībās reģionā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā nedēļas laikā bija 19,98 eiro/MWh līdz 125,01 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pieauga par 6%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sasniedzot 34.51 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā arī svārstījās no 19.98 EUR/MWh līdz 125,01 eiro/MWh. Cenu dinamiku lielākoties noteica Somijas elektroenerģijas tirgus tendences, jo Igaunijas elektroenerģijas cenas izlīdzinājās ar Somijas elektroenerģijas cenām 95% no kopējā stundu daudzuma.

NordBalt ietekmē Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas cenas ir samazinājušas un tagad tās ir aptuveni vienādas, paslīdot zem 30 eiro/MWH, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā minēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Latvijā pat tika sasniegts vēsturiski zemākais cenas līmenis kopš ieiešanas Nord Pool biržā - ap 18 eiro.

Runājot par turpmāko enerģētikas tirgus attīstību, viņš sacīja, ka nākotnē ir paredzēts īstenot vairākus infrastruktūras projektus reģionā, kas arī var ietekmēt cenas. Viens no tiem ir 3.starpsavienojums starp Igauniju un Latviju, kas vēl vairāk izlīdzinās elektrības cenas atšķirības, kā arī Lietuvas un Polijas 2.starpsavienojums.

Somijā tuvākajos gados plānots būvēt jaunas atomelektrostacijas, savukārt Zviedrijā paredzēts slēgt divus atomreaktorus, kas var ietekmēt kopējās plūsmas reģionā.

Db.lv jau rakstīja, ka 18.februāra ar pilnu jaudu darbu uzsāka Lietuvas–Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojums NordBalt, kas līdz šim strādāja testa režīmā - ar pārtraukumiem un ierobežotu kapacitāti, informē SIA Enefit.

Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.

Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades starpsavienojums NordBalt, kas februāra vidū sāka darboties izmēģinājuma režīmā un nenoskaidrota iemesla dēļ pārtrauca darboties 18.martā, darbību atsāks ne agrāk kā pēc divām nedēļām.

Iepriekš tika ziņots, ka labošanas darbi turpināsies vismaz līdz piektdienai, 25.martam, tomēr Zviedrijas elektrības tīklu operators Svenska Kraftnat paziņojumā elektrības biržai Nord Pool ceturtdien informēja, ka starpsavienojums nedarbosies līdz 8.aprīlim.

«Mēs mēģinām noteikt bojājuma iemeslus,» norādīja kompānija.

Lietuvas elektrības pārvades sistēmu operatora Litgrid ģenerāldirektors Daivis Virbicks šonedēļ paziņoja, ka problēma ir Zviedrijas pusē.

Pagājušā gada nogalē NordBalt testēšana tika apturēta saistībā ar ugunsgrēku netālu no Nībru apakšstacijas Zviedrijā. Janvārī tā atkal tika atsākta, bet 24.februārī saistībā ar bojājumu Zviedrijas pusē starpsavienojums nedarbojās vairāk nekā četras stundas.

Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades starpsavienojums NordBalt ar 700 megavatu jaudu, kas februāra vidū sāka darboties izmēģinājuma režīmā un pirmdien pēc vairāku dienu pārtraukuma atsāka darbību, tehnisku problēmu Lietuvas pusē dēļ trešdien atkal nedarbojas.

Lietuvas elektropārvades sistēmas operators Litgrid informēja elektrības biržu Nord Pool, ka Klaipēdas pārveidotājstacijas kļūmes dēļ starpsavienojums nedarbojas. Plānots, ka kļūmes novēršanai būs nepieciešamas 15 stundas.

Kopš šā gada sākuma NordBalt vairākkārt ir pārtraucis darbu defektu gan Zviedrijas, gan Lietuvas pusē dēļ.

550 miljonus eiro vērtais un 453 kilometrus garais NordBalt ir Lietuvas pirmais elektrosavienojums ar Zviedriju. Projektu kopīgi attīsta Litgrid un Zviedrijas elektrības tīklu operators Svenska Kraftnat.

Jūras dzelmē ieklātais kabelis, kuru izgatavoja Zviedrijas koncerns ABB, savieno transformācijas apakšstaciju Klaipēdā ar Nībru apakšstaciju. ABB arī uzbūvēja pārveidotājstacijas.

Septembrī Latvijas elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 282,2 gigavatstundas (GWh), kas ir par 19% vairāk nekā augustā un par 37% vairāk nekā 2022. gada septembrī.

Savukārt no tīkla patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 4% jeb līdz 524 GWh attiecībā pret augustu un par 2% attiecībā pret 2022. gada septembri, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 117,25 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 14% vairāk nekā augustā, savukārt attiecībā pret 2022. gada septembri cena ir gandrīz trīs reizes zemāka.

Septembrī turpina pieaugt gāzes elektrostaciju ražošanas apjoms, tīklā nododot 141 GWh, kas sastāda pusi no kopējā Latvijas elektrotīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, pieaugums attiecībā pret augustu ir 58% apmērā.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā pieauga līdz 36,21 EUR/MWh, kas bija par 2% vairāk nekā nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Cenu kāpumu abās valstīs lielā mērā veicināja atslēgums NordBalt starpsavienojumā, nenodrošinot elektroenerģijas importu no Zviedrijas uz Lietuvu visas nedēļas garumā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā nedēļas laikā svārstījās no 20,12 EUR/MWh līdz 70,30 EUR/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena samazinājās par 5%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sasniedzot 32,72 EUR/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 17,71 EUR/MWh līdz 70,30 EUR/MWh. Joprojām Igaunijas cenu dinamiku primāri noteica Somijas elektroenerģijas tirgus tendences, jo Igaunijas elektroenerģijas cenas izlīdzinājās ar Somijas elektroenerģijas cenām 95% no kopējā stundu daudzuma. Cenu izlīdzināšanos veicināja Estlink starpsavienojums, nodrošinot 102 GWh elektroenerģijas importu no Somijas uz Igauniju. Tikmēr līdz ar traucējumiem NordBalt starpsavienojumā, cenu starpība starp Somijas un Latvijas tirgu atkal pieauga - Latvijas cenas nedēļas laikā bija par vidēji 3.69 EUR/MWh augstākas kā Somijas.

Aizvadītajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā samazinājās līdz 31,88 EUR/MWh, kas bija par 10% mazāk nekā nedēļu iepriekš, informē VAS Latvenergo.

Manāmo cenu samazinājumu abās valstīs lielā mērā veicināja jaunā NordBalt starpsavienojuma atgriešanās apritē pēc tam, kad 12.jūlijā tas tika nodots pēdējam testēšanas posmam pirms galējās nodošanas ekspluatācijā. Kopumā tas pagājušās nedēļas laikā nodrošināja 92 GWh lielu elektroenerģijas importu no Zviedrijas, jeb 31% no Latvijas un Lietuvas kopējā nedēļas patēriņa - lielākais importa daudzums pēdējo astoņu nedēļu laikā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā pagājušonedēļ svārstījās no 19,40 EUR/MWh līdz 54,96 EUR/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pagājušonedēļ pieauga par 2%, sasniedzot 31,59 EUR/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā arī svārstījās no 19,40 EUR/MWh līdz 54,96 EUR/MWh. Igaunijas cenu dinamiku joprojām noteica aktivitātes Somijas elektroenerģijas tirgū, un Igaunijas elektroenerģijas cenas bija vienādas ar Somijas elektroenerģijas cenām 100% no kopējā stundu daudzuma jau trešo nedēļu pēc kārtas. Tikmēr līdz ar NordBalt starpsavienojuma atgriešanos apritē, atjaunojās ar cenu izlīdzināšanās starp Somiju un Latviju, jo cenas bija vienādas 91% no kopējā stundu skaita un vidēji elektroenerģijas cenas Latvijā pārsniedza Somijas līmeni tikai par 0,29 EUR/MWh.

No šodienas ar pilnu jaudu darbu uzsāk Lietuvas–Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojums NordBalt, kas līdz šim strādāja testa režīmā - ar pārtraukumiem un ierobežotu kapacitāti, informē SIA Enefit.

Testa periods vēl nav pilnībā noslēdzies, bet starpsavienojums savā pirmajā pilnvērtīgas darbības dienā nodrošinās 11 000 MWh lielu elektroenerģijas piegādi no Zviedrijas dienvidiem uz Lietuvu, taču vienlaikus liela daļa šī apjoma jeb 7 000 MWh tālāk tiks transportēta uz Poliju.

Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers komentē: «No abiem Lietuvas starpsavienojumiem mūsu reģionam nozīmīgākais ir tieši savienojums ar Skandināviju jeb NordBalt kabelis, kurš līdz šim darbojās periodiski un ar ierobežotu kapacitāti. Zinot to, ka Skandināvijā elektroenerģijas cenas ir līdz pat 40% zemākas nekā Latvijā un Lietuvā, var droši paredzēt, ka turpmāk mūsu reģionos bieži redzēsim pozitīvas cenu tendences. Galvenokārt notiks cenu atšķirību izlīdzināšana tirgus reģionu starpā, un enerģija vairumā laika plūdīs no Zviedrijas uz Latviju un Lietuvu.»

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā samazinājās par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, otro nedēļu pēc kārtas sasniedzot jaunu zemāko šogad novēroto cenu līmeni – 27,04 eiro/MWh, informē AS Latvenergo.

Vislielākais cenu samazinājums bija nakts zemo slodžu periodā.

Elektroenerģijas cenu lejupslīdi veicināja stabila elektroenerģijas importam pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no kaimiņvalstīm, kā arī vispārējs samazinājums elektroenerģijas pieprasījumā – Latvijas un Lietuvas kopējais elektroenerģijas patēriņš pagājušonedēļ samazinājās līdz 308 GWh, kas bija par 11% mazāk nekā nedēļu iepriekš. Tajā pašā laikā importētās elektroenerģijas apjoms no kaimiņvalstīm pagājušonedēļ sasniedza savu šogad augstāko apjomu - 266 GWh, kas bija par 19% vairāk kā nedēļu iepriekš. To sekmēja stabila NordBalt starpsavienojuma darbība, kas visu nedēļu aizvadīja ar pilnu uzstādīto 700 MW pieejamās jaudas pārvades kapacitāti un nodrošināja 35% no kopējās elektroenerģijas importa plūsmas.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas bija mainīgas gan visā Nord Pool tirdzniecības reģionā, gan arī Baltijas valstīs, informē AS Latvenergo.

NordBalt kabeļa atslēguma ietekmē un augot CO2 kvotu cenām,visaugstākā vidējā elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā bija Lietuvā, pieaugot par 2% līdz 64.83 EUR/MWh, Latvijā par 1% līdz 64.19 EUR/MWh. Mitrāks laiks Ziemeļvalstīs noteica cenas samazinājumu Igaunijā par 10% līdz 54.57 EUR/MWh. Kopējā Nord Pool sistēmas vidējā nedēļas cena samazinājās par 9% līdz 52.95 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā tirgus cenu izmaiņas Nord Pool tirdzniecības apgabalos ietekmēja hidrobilances situācija Ziemeļvalstīs, kur pieauga nokrišņu apjoms un hidroenerģijas izstrāde, kā arī vēja staciju izstrādes pieaugums. Tomēr kopējo samērā augsto cenu līmeni joprojām noteica atomelektrostaciju remonti Zviedrijā un Somijā, NordBalt starpsavienojuma remontdarbi, kā arī pieaugošās emisijas kvotu cenas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi aktuālo informāciju par elektroenerģijas biržas cenām Latvijā 2016.gada augustā un regulatora eksperti secina, ka šogad augustā elektroenerģijas biržas cenas ir zemākas nekā 2015. gadā, informē SPRK.

2016.gada augustā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā bija zemāka nekā iepriekšējos divos mēnešos un sasniedza 33,78 eiro/MWh – vienādā līmenī ar Lietuvas vidējo aritmētisko cenu. Savukārt Igaunijas vidējā aritmētiskā cena augusta mēnesī bija vienā līmenī ar Somijas un sastādīja 31,38 eiro/MWh.

Augustā starp Baltijas valstīm nebija ilgstošu starpsavienojumu jaudas pārslodžu – starp Igauniju un Latviju pārslodžu dēļ cenu starpība veidojās 31%, bet starp Latviju-Lietuvu un Igauniju-Somiju sastrēgumu nebija. Tas arī atspoguļojās uz elektroenerģijas biržas cenu līmeni Latvijā augusta mēnesī.

Salīdzinot vidējās svērtās elektroenerģijas biržas cenas Latvijā pa gadiem, var novērot, ka 2016.gadā praktiski visos mēnešos vidējās svērtās elektroenerģijas cenas ir zemākas, nekā 2015.gadā. Izņēmums ir šogad janvārī, kad nebija vēl pieejams Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojuma kabelis. Jāatzīmē, ka 2016.gada septembra cena ir aptuvena, jo vēl nav pieejami visi mēneša dati.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi aktuālo informāciju par elektroenerģijas biržas cenām Latvijā 2016.gada septembra mēnesī, informē SPRK.

2016.gada septembrī vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā bija apmēram vienādā līmenī ar augusta cenu - 34,03 eiro/MWh, kas ir vienādā līmenī ar Lietuvas, bet nedaudz augstāka par Igaunijas elektroenerģijas biržas cenu. Līdzīgi kā 2016.gada augustā, arī septembrī elektroenerģijas vairumtirdzniecības biržas cenas Latvijā ir zemākas nekā iepriekšējā gadā šajā pašā periodā.

Septembrī starpsavienojumu jaudas pārslodzes starp Igauniju un Latviju bija 26%, bet starp Somiju un Igauniju (virzienā uz Igauniju) 1%. Starp Latviju-Lietuvu starpsavienojumu jaudu pārslodžu nebija. Tas arī atspoguļojās uz elektroenerģijas biržas cenu līmeni Latvijā.

Šogad elektroenerģijas cena Latvijas Nord Pool Spot tirdzniecības apgabalā sasniegusi 48,30 eiro/MWh, kas ir par 13,62 eiro/MWh vairāk nekā pērn.

Kopumā Latvijas Nord Pool Spot (Elspot) tirdzniecības apgabala vidējai cenai pēdējos gados bijusi lejupslīdoša tendence, taču šogad elektroenerģija biržā atkal kļuvusi dārgāka. Tirgus dalībnieki cenu pieaugumu skaidro ar sausumu, CO2 emisijas kvotu cenu pieaugumu un NordBalt elektrokabeļa remontu. Nozares pārstāvji paredz, ka turpmākā gada laikā cenu līmenis saglabāsies augstāks nekā pēdējos gados novērotais.

Brīvā tirgus apstākļos elektrības cenu ietekmē pieprasījums un piedāvājums, kā arī energoproduktu cenu dinamika Eiropas un pasaules tirgos, norāda Latvenergo tirdzniecības daļas vadītājs Guntis Lūsis. «Aizvadītajā vasarā Eiropā un Ziemeļvalstīs ilgstoši valdīja karsts un sauss laiks, kas bija viens no galvenajiem iemesliem augstai elektroenerģijas cenai. Palielinoties elektroenerģijas pieprasījumam, attiecīgi bija nepieciešamība saražot vairāk enerģijas. Ziemeļvalstīs esošais sausais laiks pastiprināja hidroloģisko deficītu, kā rezultātā samazinājās hidroizstrāde, kas ir viens no galvenajiem elektroenerģijas ražošanas avotiem reģionā. Zems hidrobilances līmenis un hidrorezervuāru piepildījums, kā arī zema vēju staciju izstrāde veicināja nepieciešamību izmantot citus, dārgākus energoresursus, kā rezultātā pieauga fosilo kurināmo staciju izstrādes apjomi. Izejvielu cenu pieaugums pasaules tirgos bija būtisks faktors elektroenerģijas cenu straujam kāpumam,» uzsver G. Lūsis, piebilstot, ka tirgus cenu tendenci pēdējos 12 mēnešus iezīmēja arī pieaugošās emisijas kvotu, ogļu un dabasgāzes cenas, kā arī elektrostaciju pieejamo jaudu ierobežojumi Eiropā.

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Lētā Skandināvijas elektrība veicina cenu kritumu plānotajā apjomā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmajos darbības mēnešos viens no Baltijas valstu lielākajiem investīciju projektiem elektroenerģētikas nozarē, jauno elektropārvades starpsavienojumu – NordBalt un LitPolLink – darbība kopumā ir spējusi attaisnot tirgus dalībnieku paustās cenu krituma prognozes, būtiski pietuvinot Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas vairumcenas Skandināvijas valstu līmenim, – tā liecina NordPoolSpot biržas apkopotie dati.

Par spīti tam, ka Zviedrijas un Lietuvas elektropārvades kabeļa NordBalt darbība ar pilnu jaudu sākās ievērojami vēlāk un arī pēc darbības sākuma piedzīvoja divus darbības pārtraukumus, nedēļas vidējā elektrības vairumcena gandrīz visu gada pirmo ceturksni bijusi ievērojami zemāka nekā atbilstošajā laika posmā pērn un kritusies par tirgus dalībnieku prognozētajiem 20%.

Februārī elektroenerģijas cena Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2013.gada jūlijā - vidējā vienas megavatstundas cena februārī bija 28,05 eiro, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lai gan nedaudz - par 4% - samazinājās kopējais valstī saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar janvāri, par 6% februārī samazinājies ir arī patēriņš, kā rezultātā par 2,2 procentpunktiem pieauga valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju. Tādējādi februārī Latvijā tika saražoti 97% no valstī patērētās elektroenerģijas.

Attiecībā pret pagājušā gada februārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 0,4%. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 8% salīdzinājumā ar janvāri, bet, salīdzinot ar 2019.gada februāri - palielinājās par 145%.

Savukārt imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju februārī pieauga par 2% attiecībā pret janvāri un bija 981 212 MWh, kas salīdzinājumā ar 2019.gada februārī ir gandrīz divas reizes vairāk.

Zviedrija vismaz tuvākajos desmit gados plāno palikt lētas elektroenerģijas eksportētājvalsts, ceturtdien paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Kā viņš pa tālruni no Zviedrijas pastāstījis ziņu aģentūrai BNS, šai valstī turklāt tiek būvēta jauna iekšējā elektrolīnija, kas, domājams, ļaus uzturēt stabilākas cenas ceturtajā tirdzniecības zonā, no kuras pa NordBalt starpsavienojumu elektroenerģiju pērk arī Lietuva.

Pēc Masjuļa teiktā, Zviedrijas enerģētikas ministrs Ibrahims Bailans viņam sacījis, ka kādu laiku - vismaz desmit gadus - viņa valsts sevi saskata kā diezgan būtisku elektroenerģijas eksportētāju un šai laikā nesaredz nekādus iemeslus elektroenerģijas cenu pieaugumam.

«Viņi arī nav izvērtējuši iespējas mākslīgi slēgt atomelektrostacijas,» viņš piebildis.

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā pieauga līdz 34,37 eiro/MWh, kas bija par 15% vairāk nekā nedēļu iepriekš, informē AS Latvenergo.

Cenu kāpumu abās valstīs primāri noteica 22% elektroenerģijas importa samazinājums attiecībā pret iepriekšējo nedēļu, ko izraisīja pārtraukums Nordbalt starpsavienojuma darbībā starp Zviedriju un Lietuvu un ierobežota pārvades jaudas kapacitāte starp Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī vispārējs elektroenerģijas cenu kāpums Skandināvijā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā nedēļas laikā svārstījās no 18,48 eiro/MWh līdz 95,04 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pieauga par 14%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sasniedzot 31,11 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā arī svārstījās no 18,48 eiro/MWh līdz 95,04 eiro/MWh. Tikmēr jau otro nedēļu pēc kārtas Igaunijas elektroenerģijas cenas bija pilnībā izlīdzinājušās ar Somijas elektroenerģijas cenām 100% no kopējā stundu daudzuma līdz ar stabilu darbību Estlink starsavienojumā, nodrošinot 1000 MW jaudas pārvades kapacitāti jau piekto nedēļu pēc kārtas.

Aizvadītās nedēļas aukstuma vilnis Ziemeļvalstīs un Baltijā noteica pieaugošu cenu dinamiku, Baltijas valstīs vidējai elektroenerģijas cenai pieaugot par aptuveni 14 % un sasniedzot 40,81 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Lietuvā un Latvijā cenu līmenis ir atkārtoti izlīdzinājies un sasniedzis 40,85 EUR/MWh, tādējādi abās valstīs novērojams 12 % cenas pieaugums. Igaunijā savukārt cenas pieaugums sasniedzis 17 %, pakāpjoties līdz 40,73 EUR/MWh. Lai gan nozīmīgākais cenu kāpuma faktors bija salīdzinoši straujš temperatūras kritums visā NordPool biržas tirdzniecības reģionā, tomēr arī pārvades starpsavienojumu ierobežotā pieejamība veicināja cenas kāpumu Baltijā. Neplānots atslēgums 24 stundu garumā tika novērots NordBalt pārvades starpsavienojumā, kā arī joprojām visas nedēļas garumā bija ierobežota elektroenerģijas pieejamība no Baltkrievijas.

Aukstums veicinājis arī elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, un tas Baltijā kopumā sasniedzis 590 GWh, kas ir par 5 % vairāk nekā nedēļu iepriekš. Būtiskākais pieaugums novērots Igaunijā, kur patēriņa apjoms sasniedzis 200 GWh, kas ir par 10 % vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Latvijā savukārt apjoms sasniedzis 163 GWh (5 % pieaugums), bet Lietuvā – 226 GWh (2 % pieaugums).

Pagājušajā nedēļā Nord Pool biržas elektroenerģijas spot cenas samazinājās viscaur Baltijā par vidēji nepilniem 16 %, sasniedzot vidējo cenu reģionā 36,86 EUR/MWh apmērā, informē AS Latvenergo.

Arī starp valstīm cenas samazinājušās par aptuveni 16 % katrā, Igaunijā cenai pazeminoties līdz 36,63 EUR/MWh, Latvijā un Lietuvā līdz 36,98 EUR/MWh. Baltijas valstīs elektroenerģijas cenu kritumu veicināja NordBalt starpsavienojuma atgriešanās pilnā darba kapacitātē pēc darbības ierobežojumiem divas iepriekšējās nedēļas. Tāpat arī pieprasījuma apjoma kritums veicināja cenu samazināšanos.Samazinājuma tendence bija novērojama arī elektroenerģijas patēriņa ziņā – Baltijas valstīs kopumā sasniedzot 593 GWh, kas ir par 3 % mazāks apjoms nekā nedēļu iepriekš.

Visstraujāk patēriņa apjoms kritis Latvijā un Lietuvā – par nepilniem 4 % līdz attiecīgi 155 GWh Latvijā un 251 GWh Lietuvā. Igaunijā savukārt kritums 1 % apmērā līdz 187 GWh. Izstrādes apjoms Baltijas valstīs pretēji patēriņa apjomam pieaudzis nepilna viena procenta apmērā līdz 456 GWh – no tā Latvijā izstrādātas 168 GWh, Lietuvā 80 GWh, bet Igaunijā 208 GWh elektroenerģijas.

Pirmais Enerģētikas savienības stāvokļa ziņojums Latvijai liek vērtēt ekonomiku kopumā, kaut vai no enerģētikas skatu punkta , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Deviņus mēnešus pēc ES Enerģētikas savienības stratēģijas sākšanas Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pirmo Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu. Tas apkopo situācijas aprakstus dalībvalstīs un pirmajā acu uzmetienā nav vienkārši skaidrojams dokuments vai, pareizāk sakot, dokumentu kopa, jo no enerģētikas skatu punkta iezīmē daudz izvērstākas ekonomiskās sakarības dalībvalstu ekonomikās.

Brisele kairina

«Šī Enerģētikas savienības apskata dokumentu pakete ir vērsta uz to, lai to lasītu pirmām kārtām Latvijas zemkopības ministrs, satiksmes ministrs, ekonomikas ministre, arī finanšu ministrs un visi kopā ķertos pie mērķtiecīgas ekonomikas politikas veidošanas, kas nav izdarāms vienā resorā vien un arī ne darbojoties atsevišķi,» DB saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. «Kā šai dokumentā norādīts, tā uzdevums ir konsolidēt intelektuālos resursus un vispirms jau pārkārtot politikas veidotāju domāšanu. Šis ir Briseles dots kairinājums pirmām kārtām domāt, kāda ir mūsu ekonomikas struktūra.»