Baltijas jūrā bojāti sakaru kabeļi starp Somiju un Vāciju, kā arī starp Zviedriju un Lietuvu, pirmdien paziņoja kabeļu operatori.

Somijas kompānija "Cinia" pirmdien paziņoja, ka ir bojāts zemūdens sakaru kabelis, kas Baltijas jūrā savieno Somiju un Vāciju.

Par kabeļa bojājumu, kura iemesli joprojām tiek meklēti, bažas pauda gan Somijas, gan Vācijas Ārlietu ministrija.

Visi telekomunikāciju sakari, kuriem tiek izmantots zemūdens sakaru kabelis "C-Lion1", ir pārtraukti, apstiprināja Somijas valsts kontrolētajā uzņēmumā "Cinia", kas būvē optiskās šķiedras tīklus un nodrošina telekomunikāciju pakalpojumus.

Somijas Nacionālā kiberdrošības centra "Traficom" komunikācijas vadītājs Samuli Bergstrēms sacīja, ka ir sākta izmeklēšana par kabeļa bojājumu.

Viņš paskaidroja, ka traucējumi kabeļa darbībā reizēm rodas dažādu iemeslu dēļ, laikapstākļu vai kuģošanas ietekmē.

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi piektdien plkst.7 ir apmēram 10 000 AS "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā, informēja kompānijas pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa norādīja, ka vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā plašās spēcīgā vēja darbības zonas dēļ un reģistrētajiem tehnoloģiskajiem traucējumiem "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst.2.30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu.

Lielākajai daļai klientu elektrības piegāde operatīvi atjaunota un piektdienas rītā ap plkst.7 bez elektroapgādes bija vēl aptuveni 10 000 klientu visā Latvijā. "Sadales tīkls" turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu klientiem elektroapgādi.

Lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē. Tos galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies koku zari, kas pārrāva elektrolīniju vadus un bojāja balstus.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm valsts teritoriju trešdien, 22.novembra, vakarā sasniegs vētras stipruma vējš un spēcīga snigšana, iespējama arī apledojuma veidošanās, informē AS "Sadales tīkls".

Rietumu un centrālajos rajonos vējš varētu sasniegt spēku 20-24 m/s, bet piekrastes rajonos 25-28 m/s. Piekrastē vējš varētu pierimt 23.novembra rīta pusē, savukārt centrālajos un rietumu rajonos - tikai ceturtdienas vakarpusē. Šādos laikapstākļos iespējami elektroapgādes traucējumi, tāpēc AS "Sadales tīkls" strādās paaugstinātas operatīvās gatavības režīmā. Iedzīvotāji aicināti neaizmirst par personīgo drošību un būt uzmanīgiem gaisvadu līniju un citu elektroapgādes objektu tuvumā.

Stiprā vēja, sniega svara un apledojuma rezultātā var lūzt koki un zari, bojājot elektrolīnijas. Lai elektroenerģijas piegādes traucējumi nepārsteigtu nesagatavotus, "Sadales tīkls" aicina iedzīvotājus parūpēties par kabatas lukturīšiem un laikus uzlādētiem akumulatoriem mobilajiem telefoniem, datoriem un citām nepieciešamajām viedierīcēm.

Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.

Dānijā dota zaļā gaisma 750 kilometrus garam kabelim, kas savienos Dāniju ar Apvienoto Karalisti, ziņo thelocal.dk.

Kabelis, kas būs pasaulē garākais, sniegs lielāku potenciālu Dānijai pārdot savu vēja enerģiju laikā, kad rodas tās pārpalikums. Kā piemērs, kad Dānijai būtu ieguvums, tiek minēta nedēļas nogalē notikusī vētra, kad tika saražots lielāks zaļās enerģijas apjoms nekā Dānija viena pati spēj izmantot.

To varēs pārdot Apvienotajai Karalistei, kur elektroenerģijas cenas ir augstākas nekā Dānijā.

Kabelis stiepsies no Vejenas Dānijā līdz Linkolnšīrai Apvienotajā Karalistē, aptuveni 170 kilometrus uz ziemeļiem no Londonas.

Papildu jaunajam kabelim starp Rietumjitlandes Holstebro pilsētu un Dānijas - Vācijas robežu taps augstsprieguma tīkls, darbu sadalot divos projektos.

Vētras radīto postījumu dēļ otrdien plkst.15 elektroapgāde aizvien ir traucēta apmēram 7000 AS "Sadales tīkls" klientiem, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Plašākie elektroapgādes pārtraukumi ir Jelgavas pilsētā un novadā, Rīgā un Mārupes novadā.

Patlaban "Sadales tīkla" operatīvie darbinieki un darbuzņēmēji novērsuši vairāk nekā 400 vētras radītos elektrotīkla bojājumus. Joprojām turpina pieaugt bojājumu pieteikumu skaits no klientiem.

Uzņēmumā norāda, ka turpinās intensīvs darbs pie tehniski sarežģītāko un laikietilpīgāko bojājumu novēršanas - atsevišķās vietās elektrotīkls bojāts mežos un purvainās vietās, kur apgrūtināta piekļuve ar specializēto tehniku. Vietām piekļuvi bojājumu vietām apgrūtina kritušie koki un applūdušās teritorijas.

Vienlaikus applūdušās teritorijās var rasties nepieciešamība atslēgt elektrību drošības apsvērumu dēļ. "Sadales tīkls" turpina uzraudzīt situāciju un atkārtoti brīdina elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm.

Vētras radīto postījumu dēļ elektroapgāde pirmdien plkst.10 ir traucēta apmēram 37 000 sadales tīkla operatora AS "Sadales tīkls" klientiem, informēja kompānijā.

Uzņēmumā norāda, ka plašākie traucējumi joprojām ir Jelgavas, Tukuma, Olaines un Dobeles novadā. Pieaug arī bojājumu pieteikumu skaits no klientiem.

Elektrotīkla bojājumi notiek ne tikai "Sadales tīkla" infrastruktūrā, bet arī AS "Augstsprieguma tīkls" pārvaldītajās 110 kilovoltu elektrolīnijās.

Daudzviet bojājumi ir sarežģīti - ir lauzti un uz gaisvadiem uzkrituši lielie koki, vietām vējš lauzis arī elektrības stabus, norāda uzņēmumā.

"Sadales tīkla" operatīvie darbinieki papildus piesaistītie darbuzņēmēji turpina strādāt, lai elektroapgādi atjaunotu iespējami drīz. Pie bojājumu novēršanas stihijas skartajās teritorijās strādā apmēram 300 speciālistu. Kur tas iespējams, elektroapgāde klientiem tiek tūlītēji atjaunota pa saistītajām elektrolīnijām - vēl pirms bojājumu novēršanas dabā.

Igaunijas un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatoru nolīgts uzņēmums otrdien sāka darbu, lai noskaidrotu, kur varētu būt iespējamā noplūde abas valstis savienojošajā gāzesvadā "Balticconnector" un Somu līcī esošā gāzesvada iespējamo bojājumu apmēru.

Pārbaudes tiks veiktas šonedēļ. Pēc tam, kad tiks noskaidrota noplūdes vieta un bojājuma apmērs, varēs sagatavot remonta plānus, informēja Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Tikmēr Somijas laikraksts "Iltalehti", atsaucoties uz ārpolitikas un drošības politikas avotu ziņoja, ka Somijas valdībai un Aizsardzības spēkiem esot aizdomas, ka gāzesvadam uzbrukusi Krievija.

Arī Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" avoti ziņo, ka noplūde "nešķiet negadījums".

Latvijas drošības dienesti ir saziņā ar kaimiņvalstu kolēģiem saistībā ar incidentu gāzesvadā "Balticconnector", tomēr patlaban nav informācijas par nepieciešamību pastiprināt drošību kritiskās infrastruktūras objektos, aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Septembrī Latvijas elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 282,2 gigavatstundas (GWh), kas ir par 19% vairāk nekā augustā un par 37% vairāk nekā 2022. gada septembrī.

Savukārt no tīkla patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 4% jeb līdz 524 GWh attiecībā pret augustu un par 2% attiecībā pret 2022. gada septembri, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 117,25 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 14% vairāk nekā augustā, savukārt attiecībā pret 2022. gada septembri cena ir gandrīz trīs reizes zemāka.

Septembrī turpina pieaugt gāzes elektrostaciju ražošanas apjoms, tīklā nododot 141 GWh, kas sastāda pusi no kopējā Latvijas elektrotīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, pieaugums attiecībā pret augustu ir 58% apmērā.

Februārī elektroenerģijas cena Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2013.gada jūlijā - vidējā vienas megavatstundas cena februārī bija 28,05 eiro, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lai gan nedaudz - par 4% - samazinājās kopējais valstī saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar janvāri, par 6% februārī samazinājies ir arī patēriņš, kā rezultātā par 2,2 procentpunktiem pieauga valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju. Tādējādi februārī Latvijā tika saražoti 97% no valstī patērētās elektroenerģijas.

Attiecībā pret pagājušā gada februārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 0,4%. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 8% salīdzinājumā ar janvāri, bet, salīdzinot ar 2019.gada februāri - palielinājās par 145%.

Savukārt imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju februārī pieauga par 2% attiecībā pret janvāri un bija 981 212 MWh, kas salīdzinājumā ar 2019.gada februārī ir gandrīz divas reizes vairāk.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas bija mainīgas gan visā Nord Pool tirdzniecības reģionā, gan arī Baltijas valstīs, informē AS Latvenergo.

NordBalt kabeļa atslēguma ietekmē un augot CO2 kvotu cenām,visaugstākā vidējā elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā bija Lietuvā, pieaugot par 2% līdz 64.83 EUR/MWh, Latvijā par 1% līdz 64.19 EUR/MWh. Mitrāks laiks Ziemeļvalstīs noteica cenas samazinājumu Igaunijā par 10% līdz 54.57 EUR/MWh. Kopējā Nord Pool sistēmas vidējā nedēļas cena samazinājās par 9% līdz 52.95 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā tirgus cenu izmaiņas Nord Pool tirdzniecības apgabalos ietekmēja hidrobilances situācija Ziemeļvalstīs, kur pieauga nokrišņu apjoms un hidroenerģijas izstrāde, kā arī vēja staciju izstrādes pieaugums. Tomēr kopējo samērā augsto cenu līmeni joprojām noteica atomelektrostaciju remonti Zviedrijā un Somijā, NordBalt starpsavienojuma remontdarbi, kā arī pieaugošās emisijas kvotu cenas.

Šogad elektroenerģijas cena Latvijas Nord Pool Spot tirdzniecības apgabalā sasniegusi 48,30 eiro/MWh, kas ir par 13,62 eiro/MWh vairāk nekā pērn.

Kopumā Latvijas Nord Pool Spot (Elspot) tirdzniecības apgabala vidējai cenai pēdējos gados bijusi lejupslīdoša tendence, taču šogad elektroenerģija biržā atkal kļuvusi dārgāka. Tirgus dalībnieki cenu pieaugumu skaidro ar sausumu, CO2 emisijas kvotu cenu pieaugumu un NordBalt elektrokabeļa remontu. Nozares pārstāvji paredz, ka turpmākā gada laikā cenu līmenis saglabāsies augstāks nekā pēdējos gados novērotais.

Brīvā tirgus apstākļos elektrības cenu ietekmē pieprasījums un piedāvājums, kā arī energoproduktu cenu dinamika Eiropas un pasaules tirgos, norāda Latvenergo tirdzniecības daļas vadītājs Guntis Lūsis. «Aizvadītajā vasarā Eiropā un Ziemeļvalstīs ilgstoši valdīja karsts un sauss laiks, kas bija viens no galvenajiem iemesliem augstai elektroenerģijas cenai. Palielinoties elektroenerģijas pieprasījumam, attiecīgi bija nepieciešamība saražot vairāk enerģijas. Ziemeļvalstīs esošais sausais laiks pastiprināja hidroloģisko deficītu, kā rezultātā samazinājās hidroizstrāde, kas ir viens no galvenajiem elektroenerģijas ražošanas avotiem reģionā. Zems hidrobilances līmenis un hidrorezervuāru piepildījums, kā arī zema vēju staciju izstrāde veicināja nepieciešamību izmantot citus, dārgākus energoresursus, kā rezultātā pieauga fosilo kurināmo staciju izstrādes apjomi. Izejvielu cenu pieaugums pasaules tirgos bija būtisks faktors elektroenerģijas cenu straujam kāpumam,» uzsver G. Lūsis, piebilstot, ka tirgus cenu tendenci pēdējos 12 mēnešus iezīmēja arī pieaugošās emisijas kvotu, ogļu un dabasgāzes cenas, kā arī elektrostaciju pieejamo jaudu ierobežojumi Eiropā.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Latvijā ražotās "Rocketgrip" hokeja nūju uzmavas lieto dažādu valstu augstāko līgu hokejisti; izstrādē produkti arī citiem sporta veidiem.

"Rocketgrip" ražo alternatīvu tradicionālajai sporta lentei, kuru izmanto hokeja nūjas aptīšanai. Šī lenta parasti satur līmi, kas spēlēšanas laikā ledus hallē sacietē un veicina cimdu dilšanu. Šī iemesla dēļ tie jāmaina ik sezonu un amatieriem, kuri par ekipējumu maksā paši, šādi izdevumi lieki sit pa kabatu.

Stāstot par to, kāpēc hokejisti nūjas tin ar speciālām lentēm, SIA "Rocketgrip" līdzīpašnieks Aksels Zingulis skaidro, ka šāda darbība palielina saķeri ar hokeja nūju, kuras ražo pēc konkrētiem standartiem. Katrs cilvēks anatomiski atšķiras, kādam ir lielākas vai mazākas plaukstas, tāpat atšķiras pirkstu garums, tāpēc sportisti nūjas ar lentes palīdzību pielāgo savām vajadzībām.

Vienlaikus ar būvniecības attīstību pieaug arī dažādu zemes rakšanas darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits un šogad pusgada laikā kabeļu elektrolīnijas bojātas jau 139 reizes, informē AS «Sadales tīkls».

Uzņēmums akcentē, ka kabeļu līniju bojājumi ir bezatbildības un paviršības sekas, jo būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji rakšanas darbus nesaskaņo ar AS «Sadales tīkls» un to laikā neievēro darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Ikviens šāds bojājums izraisa elektroapgādes pārtraukumu klientiem un apdraud cilvēka dzīvību, jo tehnikas saskaršanās ar elektrotīklu tās vadītājam var izraisīt nāvējošu elektrotraumu.

AS «Sadales tīkls» atgādina, ka zemes rakšanas darbus atļauts veikt tikai 1 m attālumā no kabeļu elektrolīnijas, bet mežos 1,5 m attālumā. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts rakt zemi dziļāk par 30 cm, aramzemēs - dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai un kurā vietā īpašumu šķērso kabeļu elektrolīnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS «Sadales tīkls», savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Iesniegumu par plānotajiem darbiem var iesniegt mājaslapā sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, AS «Sadales tīkls» būs informēta par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

Akumulatoru pārstrādes uzņēmuma SIA "EcoLead" attīstības tālākais posms būtu lielākas pievienotās vērtības radīšana, negatavojot tikai svina lietņus, bet no tiem jau tālāk ražojot produktus autobūves vai citiem uzņēmumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "EcoLead" izpilddirektors Kaspars Fogelmanis.

Patlaban uzņēmums ražo svina lietņus, un kā palīgprodukts ir sasmalcināta plastmasa. Tas viss pārsvarā tiek realizēts jaunu akumulatoru ražotājiem, un no tā top jauni akumulatori vai citas autobūves rūpniecībā nepieciešamas detaļas.

Fogelmanis stāstīja, ka gan svinu, gan plastmasu "EcoLead" simtprocentīgi eksportē uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm - ir eksports uz Čehiju, Poliju, Vāciju. Fogelmanis uzsvēra, ka realizācijas iespējas Eiropā ir, tikai jāpārliecina pircēji, ka "EcoLead" ir stabili un nav vienas dienas ražotāji.

Fogelmanis pauda, ka ir iespējas ražošanu paplašināt, jo autorūpniecība attīstīsies vēl vairāk. Tas pats attiecas uz citām smagās rūpniecības nozarēm, un svins būs pieprasīts produkts. Tāpat Fogelmanis norādīja, ka nevar aizmirst ES normas par otrreizējo pārstrādi, un šis ir otrreiz pārstrādāts produkts, kurš nav nemaz sliktāks par pirmreizējo svinu, kuru iegūst raktuvēs.

Elektrotīkla attīstība ir jāplāno atbilstoši laikmeta vajadzībām, to pielāgojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kas strauji pieaugs līdz ar vispārēju elektrifikāciju.

Vienlaikus, ņemot vērā klimata izmaiņas, Eiropu un arī Latviju arvien biežāk varētu piemeklēt vētras un pērkona negaisi, tāpēc būtiska nozīme ir arī mērķtiecīgai izolēta elektrotīkla attīstībai, izmantojot pret ārējiem apstākļiem noturīgus risinājumus.

Ar AS "Sadales tīkls" pieeju elektrotīkla attīstībā tika iepazīstināts ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš secināja - elektroenerģijas sadales operatoram ir jābūt gatavībā arvien lielākos apjomos uzņemt saules un vēja saražoto elektroenerģiju.

"Elektrības sadales sistēmai jau rīt jābūt gatavai uzņemt saules un vēja enerģiju lielākā apjomā, jo virzība uz plašāku zaļās elektroenerģijas ražošanu un elektrifikāciju ir neizbēgama. Saules paneļu uzstādīšanas process Latvijā jau šobrīd ir strauji uzņēmis tempus, un prognozējami 2030. gadā uzstādīto mikroģenerācijas iekārtu skaits desmitkāršosies. Tāpēc ir jāfokusējas un jāturpina mūsdienu vajadzībām atbilstoša tīkla attīstība, jo elektroapgādes sistēmas gatavībai uzņemt zaļās inovācijas un būt noturīgai arī pret klimata pārmaiņu radītu dabas stihiju triecieniem ir izšķiroša nozīme mūsu kopējās tautsaimniecības attīstībā," saka J. Vitenbergs.

Gada siltajā periodā elektrolīniju bojājumu skaits, kuri radušies dažādu būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes darbu laikā, ir vairākkārt pieaudzis un elektrolīnijas tiek bojātas jau vairāk nekā 20 reizes nedēļā. Situācija ir kritiska, jo šo bojājumu novēršana sāk aizņemt lielāko daļu no operatīvā personāla darba laika un šogad tie jau ir radījuši AS «Sadales tīkls» zaudējumus 174 tūkstošu eiro apmērā, informē uzņēmums.

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons skaidro: «Situācija ir kritiska, jo nedēļas laikā tiek reģistrēti vairāk nekā 20 bojājumi. Darbinieki ir spiesti nekavējoties doties meklēt elektrotīkla bojājuma vietu, atliekot jau lielāko daļu savu plānoto ikdienas darbu. Bojājumi šogad ir radījuši uzņēmumam zaudējumus 174 tūkstošu eiro apmērā, turklāt cieš arī mūsu klienti, kuriem tiek traucēta elektroenerģijas piegāde. Diemžēl rodas ne vien elektroapgādes traucējumi klientiem un zaudējumi «Sadales tīklam», bet cilvēki riskē arī ar savu dzīvību. Viens no šādiem negadījumiem reģistrēts 16.septembrī Pāvilostas novadā, kur, iepriekš nesaskaņojot darbus, traktortehnikas vadītājs, vācot no meliorācijas grāvja nozāģēto koksni, ar hidromanipulatoru aizķēra vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijas vadu. Traktors nodega, bet vadītājs ar roku un kāju apdegumiem nogādāts Valsts apdegumu centrā. Turklāt šādu negadījumu sekas var būt letālas.»

Lai uzlabotu Latvijas kamaniņu sportistu sniegumu, izlases sportistu kamanas palīdzējuši pilnveidot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

Latvijas Kamaniņu sporta federācija ar RTU sadarbojas jau kopš 2017. gada, izstrādājot un tehniski pilnveidojot sporta kamanas un speciālo inventāru. Šajā laikā RTU Dizaina fabrikā ir veikti 3D lāzerskenēšanas un modelēšanas darbi, lai uzlabotu kamanu aerodinamiku un mehāniskās īpašības, kamanas pielāgojot individuāli katra sportista augumam.

RTU Dizaina fabrikā, izmantojot 3D printerus, ir izdrukātas arī atsevišķas detaļas, kas iemontētas kamanās un darbojas kā vibrācijas slāpējoši elementi. "Tas sportistiem palīdz trasē nodrošināt stabilitāti, kā arī kamanas padara vieglāk kontrolējamas brauciena laikā un līdz ar to arī - precīzāk vadāmas," stāsta Mārtiņš Rubenis, olimpiskās medaļas ieguvējs un tagad - Latvijas izlases treneris un mehāniķis.

Līdz ar siltā laika iestāšanos palielinās automašīnu salona logu bojājumu skaits, liecina «Swedbank» apdrošināšanas dati.

Tā šī gada pavasara mēnešos, salīdzinot ar ziemu, logu bojājumu skaits pieaudzis par 20%, bet gada griezumā vējstiklu bojājumi sastāda teju piektdaļu no visiem pieteiktajiem zaudējumiem. Vidējās «Swedbank» apdrošināšanas atlīdzības apmērs par šādiem bojājumiem ir 300 eiro, katram divdesmitajam zaudējumi ir 700 eiro apmērā, bet lielākā izmaksātā atlīdzība - pat 1300 eiro. Pavasarī un vasarā tas bieži skaidrojams ar pretī vai priekšā braucošu automašīnu pacelto šķembu un akmeņu iesitumiem automašīnu vējstiklos.

«Visbiežāk auto vējstiklus bojā pretim vai priekšā braucošu automašīnu pacelto šķembu un akmeņu iesitumi. Turklāt tas atgadās ne tikai uz grants ceļiem, bet arī uz asfaltētām šosejām, īpaši vasarā, kad norit lielākā daļa ceļu remontdarbu. Nereti arī pašu vai kaimiņu bērni, spēlējot bumbu, ir šo situāciju vaininieki. Lai arī vidējā zaudējumu atlīdzības summa sākumā var šķist neliela – ap 300 eiro, tomēr automašīnu stikla remonts vai nomaiņa prasa laiku, kas rada papildu neērtības autovadītājiem. Šādos gadījumos zaudējumus sedz tikai KASKO apdrošināšana, jo OCTA polise neparedz šādu apdrošināšanas segumu,» norāda Dzintars Kalniņš, «Swedbank» Riska apdrošināšanas daļas servisa jomas vadītāja.

AS «Sadales tīkls» apgrozījums deviņos mēnešos bija 238,8 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 3,5% vairāk nekā deviņos mēnešos pērn, liecina «Sadales tīkla» nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par deviņu mēnešu periodu, kas beidzās šā gada 30.septembrī.

Kompānijas peļņa šajā periodā bija 23,784 miljoni eiro. Pērn šajā periodā «Sadales tīkls» cieta zaudējumus 3,108 miljonu eiro apmērā. Tikmēr uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA bija 85,7 miljoni eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 20%, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pērn, kad EBITDA bija 71,434 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka, saglabājoties nelielam sadalītās elektroenerģijas apjoma samazinājumam vienas gigavatstundas (GWh) apmērā, «Sadales tīkla» 2017.gada deviņu mēnešu darbības rezultāts ir pieaudzis, kā galvenie pozitīvie faktori bijuši sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumu pieaugums par 12,9 miljoniem eiro vai 6%, darbības izmaksu samazinājums un efektivitātes pieaugums.

Elektroapgāde pirmdien plkst.7 traucēta vēl apmēram 1500 elektroenerģijas sadales tīkla operatora AS "Sadales tīkls" klientiem visā Latvijā, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

"Sadales tīkla" pārstāvji atzīmē, ka nedēļas nogalē novērsts 191 vidēja sprieguma un 612 zemsprieguma bojājumi, ko radīja postošā vētra. Bojājumus elektrotīklā galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un to zari, bojāti balsti un citi elektrotīkla elementi.

Tāpat kompānijā norāda, ka bojājumu novēršanu apgrūtināja spēcīgais vējš un lietusgāzes, kas ietekmēja brigāžu pārvietošanās ātrumu un piekļūšanu bojājumu vietām.

Kopumā pie bojājumu novēršanas strādāja vairāk nekā 80 operatīvā darba brigādes jeb vairāk nekā 360 elektromontieru.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvju tikšanās ar taksistiem, kuri otrdienas rītā pie dienesta galvenās ēkas Talejas ielā 1, rīkoja piketu, protestējot pret neskaidrajām prasībām taksometru skaitītājiem, notika sakāpinātā gaisotnē, no taksistu puses vairākkārt izskanot pārmetumiem dienesta pārstāvjiem, novēroja aģentūra LETA.

Tostarp tikšanās laikā taksisti VID pārmeta neilgo termiņu taksometru skaitītāju nomaiņai, neieklausīšanos un situācijas nozarē neizpratni, «gestapo metožu» pielietošanu u.c..

Savukārt dienesta pārstāji solīja sākotnēji nepiemērot sodus par laikus nenomainītiem taksometru skaitītājiem, izprotot, ka laika tam nav daudz, bet pieprasījums liels. Tajā pašā laikā no taksistiem VID sagaida informāciju par to, kādā termiņā skaitītājus būs iespējams nomainīt.

Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes loceklis Ilmārs Lancers sanāksmes sākumā paziņoja, ka galvenais iemesls piketam ir termiņš taksometru skaitītāju nomaiņai. Tam atvēlēts mēnesis, taču vienīgais uzņēmums, kas nodrošina tehniskajām prasībām atbilstošus skaitītājus, norādījis, ka kapacitāte ir nomainīt 20-25 skaitītājus dienā.

AdobeStock / Joshua Newto

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā mēs paļaujamies uz redzi ik uz soļa – gan lasot sīku tekstu, gan braucot automašīnā, gan pildot darba pienākumus. Brilles ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā koriģēt redzes problēmas un nodrošināt labu redzamību jebkurā situācijā. Līdzīgi kā jebkuras lietas, kas mums pieder, arī briļļu lēcas laika gaitā nolietojas.

Briļļu lēcu aizsardzība – kādēļ tā ir svarīga

Visbiežākais iemesls, kādēļ ir jānomaina briļļu lēcas, ir to mehāniskie skrāpējumi un bojājumi. Tā kā briļļu lēcu galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam briļļu lietotājam labāko redzes kvalitāti, lēcām ir jābūt maksimāli dzidrām, jānoņem liekos atspulgus un caur lēcu jāizlaiž pēc iespējas lielāku redzamās gaismas daudzumu.