Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Saistībā ar nedēļas sākuma vētru un lietavām apdrošinātāji līdz šim ir saņēmuši atlīdzību pieteikumus aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš norādīja, ka līdz otrdienas, 30.jūlija, vakaram apdrošinātāji saistībā ar nedēļas sākuma vētru un lietavām bija saņēmuši gandrīz 3500 pieteikumu, tostarp lielākai skaits pieteikumu saņemti īpašuma apdrošināšanā - gandrīz 2700, seko sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā saņemti gandrīz 600 pieteikumu, un sējumu apdrošināšana ar apmēram 150 pieteikumiem.

"Summas pagaidām vēl ir relatīvi nelielas, taču kopējā zaudējumu pieteikumu summa tuvojas septiņiem miljoniem, bet noteikti tas vēl ir tikai sākums un vētra apdrošinātājiem turpināsies vēl labi ilgi," sacīja Abāšins, atzīmējot, ka vētra un lietavas, kas nedēļas sākumā skāra daļu Latvijas, varētu būt viena no lielākajām pēdējo gadu laikā.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Autovadītāji otrdienas rītā aicināti rēķināties ar sniegu un plānot papildu laiku braucieniem, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC norāda, ka, ņemot vērā intensīvo snigšanu šonakt, kas daudzviet turpinās, autovadītājiem ir jārēķinās ar to, ka uz valsts autoceļiem var būt sniega kārta. LVC aicina plānot papildu laiku braucieniem, rēķinoties ar ziemas laikapstākļiem.

Īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi var būt uz vietējās nozīmes autoceļiem ar zemu uzturēšanas klasi un grants segumu. Ceļus ar grants segumu ziemā uztur ar piebrauktu sniega kārtu, kura veidojas satiksmes rezultātā. Piebraukto sniegu rievo, bet bīstamos posmus - pagriezienus un uzkalnus - kaisa ar smilti.

Šodien uz plkst.6.30 uz valsts autoceļiem strādāja 141 ziemas tehnikas vienība, darbi turpināsies arī visu dienu. Uzturēšanas darbu uzdevums ir iespēju robežās uzlabot braukšanas apstākļus, ar tiem nav iespējams novērst ziemas laikapstākļus.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lēnāko lejupslīdi Baltijas valstīs.

OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,1%.

Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2025. gadā prognozēts 2,7% kāpums.

Jūnijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,1% un 2,4%.

Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 9,4%, nākamgad palielināsies par 3,1%, bet 2025.gadā – par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,4%, 6,5% un 6,4%.

OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu spēcīgs pieaugums veicinās iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu. Ierobežoti finansēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu un uzņēmumu investīcijas, bet valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. Taču vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkums un vāja infrastruktūras plānošanas kapacitāte apdraud investīciju plānu realizēšanu.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, taču norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākās prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts septembrī.

Banka norāda, ka Latvijas ekonomika pērn stagnējusi, ņemot vērā vājo eksportu un iedzīvotāju patēriņa izdevumus. Jaunākie makroekonomikas dati 2023.gada ceturtajā ceturksnī beidzot bijuši krietni optimistiskāki, investīciju kāpuma tempam paātrinoties un iedzīvotāju patēriņa izdevumiem atkal palielinoties, pateicoties algu kāpumam. Kā vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu, arī Latvijā bezdarba līmenis pieaudzis, taču pērnā gada pēdējos trīs mēnešos tas veidoja 6,8%, kas ir zems salīdzinājumā ar iepriekšējiem vājas ekonomikas izaugsmes periodiem.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 16.jūlijā saglabāja nemainītu globālās izaugsmes prognozi 2024.gadam, lai gan samazināja prognozes ASV un Japānai, vienlaikus brīdinot par inflācijas risku un saspīlējumu tirdzniecībā.

Pēc SVF aplēsēm, pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,2% jeb tikpat, cik SVF prognozēja aprīlī.

2025.gadā SVF prognozē pasaules ekonomikas izaugsmi 3,3% apmērā jeb par 0,1 procentpunktu vairāk, nekā tika lēsts aprīlī.

SVF arī brīdina, ka inflācijas riski ir palielinājušies, jo pakalpojumu cenas kavē inflācijas samazināšanos.

Tas palielina iespēju, ka procentlikmes ilgāk saglabāsies paaugstinātas, "ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu tirdzniecībā un lielāku nenoteiktību politikā".

Bažas rada tirdzniecības un rūpniecības politika, jo valstis, iespējams, veiks pasākumus, kas ietekmēs globālās tautsaimniecības integrāciju, norāda SVF galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinšā.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēts pēdējos astoņu gadu laikā lielākais uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits, kas vieš bažas par Vācijas ekonomiskās situācijas tālākas attīstības potenciālo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, brīdina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekonomisti.

Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju pērn bija 1,26 miljardi eiro, bet šī gada pirmajā pusgadā – 609,6 miljoni eiro. Ekonomisti prognozē, ka maksātnespējas gadījumu skaita negatīvā tendence Vācijā varētu nedaudz stabilizēties šī gada beigās, bet kopumā Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2024.gadam noteikta tikai 0,3% apmērā.

Savukārt Latvijai “Coface” ekonomisti kopējo IKP pieaugumu 2024.gadā prognozē 1.7% apmērā, bet 2025.gadā varētu izdoties sasniegt IKP pieaugumu pat 2,1% apmērā.

Kā liecina Vācijas statistikas biroja dati, lielākais maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā reģistrēts šī gada maijā – 1934 gadījumi mēneša laikā, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Vienlaikus, arī kopējās uzņēmumu maksātnespējas tendences šī gada pirmajā pusē, analizējot situāciju pēdējo astoņu gadu griezumā, ir bijušas negatīvas. Vislielākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2024. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēts automobiļu rūpniecības sektorā. Kā satraucošu rādītāju ekonomisti uzsver arī augšupejošo tendenci bankrota priekšā nonākušo uzņēmumu saistību apmērā, un īpaši tas šī gada pirmajos mēnešos skar nekustamā īpašuma, tirdzniecības un finanšu un apdrošināšanas sektoru.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,8% līdz 0,6%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 3,3% līdz 2,6%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir samazināta no 3,8% līdz 3%.

Latvijas Bankā skaidroja, ka 2024.gada IKP prognozes samazināšanu noteica gan vājāka, nekā gaidīts, izaugsme šogad pirmajā pusgadā, gan arī Centrālās statistikas pārvaldes veiktā IKP iepriekšējo datu revīzija. Joprojām piesardzīgais tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums liek lēst gausāku izaugsmes sasparošanos arī šogad otrajā pusgadā.

Tāpat Latvijas Bankā norādīja, ka 2025.gada IKP prognoze samazināta no jūnijā lēstajiem 3,3% līdz 2,6% līdz ar pieticīgāku privātā patēriņa un investīciju līmeni. Neraugoties uz strauju reālo algu kāpumu, privāto patēriņu pašlaik ierobežo uzkrājumu līmeņa atjaunošana pēc augstās inflācijas perioda. Uzkrāšanu papildus motivē pesimistiskais patērētāju noskaņojums. Savukārt investīcijas kavē gan ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izmantošanu saistītu projektu izpildes vilcināšanās, gan rentabilitātes sarukums vairākās nozarēs, gan arī kreditētāju piesardzība. Jaunu kredītu izsniegšana varētu straujāk sekmēties līdz ar būtiskāku procentu likmju samazināšanos.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Lai arī kopš postošās vētras ir pagājušas jau teju divas nedēļas, tās sekas tiek apzinātas joprojām. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) ir saņēmusi vairāk nekā 2200 atlīdzību pieteikumu.

Patlaban uzņēmums gatavojas izmaksāt vienu no lielākajām atlīdzībām - aptuveni 83 000 eiro, kompensējot 2024.gada izlaiduma automašīnai Range Rover nodarītos bojājumus.

Transportlīdzeklis bojāts, lietavu laikā applūstot kādas ēkas pazemes autostāvvietai. Lai arī ēkas īpašnieki centās aizturēt ūdens pieplūdumu, veidojot drošības valni no smilšu maisiem, lietavas bija pārāk spēcīgas, tāpēc šie centieni nevainagojās ar panākumiem.

Transportlīdzeklis pilnībā zem ūdens atradies trīs diennaktis, tādējādi neatgriezeniski ir bojāti ne vien visi elektronikas un vadības bloki, bet arī salons, motors un citas nozīmīgas detaļas. Šādos gadījumos nedarbojas ražotāja garantijas. Neatkarīgas ekspertīzes ietvaros konstatēts, ka nodrošināt kvalitatīvu remontu nav iespējams - automašīna ir burtiski jāpārbūvē. Tāpēc pieņemts lēmums to norakstīt, kompensējot īpašniekam pilnu transportlīdzekļa vērtību.

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" Lietuvas vides pakalpojumu uzņēmums "Ecoservice" vērsies tiesā pret apdrošināšanas kompāniju "Compensa Vienna Insurance Group", pieprasot izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par "Ecoservice" ugunsgrēka rezultātā ciestajiem zaudējumiem, informē uzņēmumā.

Šajā prasībā "Ecoservice" lūdz piedzīt 7,4 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzības un nokavējuma procentu izmaksu, kā arī zaudējumus, kas radušies pēc daļējas uzņēmuma darbības pārtraukšanas pēc ugunsgrēka. Šo summu uzņēmums vēl turpina apkopot un tā tiks pievienota prasībai, taču kopā ar to prasības summa pārsniegs 10 miljonus eiro, norādīts paziņojumā.

"Ecoservice" tiesai iesniegtajā pieteikumā norādīts, ka "Compensa" Latvijas filiāle nepamatoti vilcina lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanas prasību un vairāk nekā gadu pēc negadījuma nav pieņemts lēmumu par to, vai negadījums tiks atzīts par apdrošināšanas gadījumu. Līdztekus nav pieņemts lēmumus par pilnīgas vai daļējas apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.augusta numurā lasi:

Statistika

Enerģijas cenu kritums ilgtermiņā reanimēs Eiropas rūpniecību

Tēma

Vētru postījumi palielinās IKP

Nodarbinātība

Darbiniekus vajadzēs aizvien vairāk. SIA Biuro klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Baiba Rozentāle

Darba tirgus

Darba tirgū briest vērienīgas pārmaiņas

Enerģētika

Paveikti mājasdarbi, lai iztiktu bez BRELL. AS Augstsprieguma tīklsvaldes priekšsēdētājs Rolands Irklis

Pieslēgties Eiropas tīklam

Portrets

Roberts Eberliņš, Atea Global Services izpilddirektors

Pareizāk būtu celt patēriņa nodokli, bet koalīcija izlēma par pensiju pārskatīšanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Politiķis apgalvoja, ka nepamatotu trauksmi jeb "vētru ūdens glāzē" par lēmumu mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī radījis finanšu sektors. "Lēmumam nav ietekmes uz nākotnes pensijām," apgalvoja ministrs, sakot, ka veiktie aprēķini rādot - ietekmes starp pirmo un otro pensiju līmeni neesot.

Vērtējot pensiju fondu pārvaldītāju vērtējumus par gaidāmajām izmaiņām, Augulis pauda, ka "beidzot fondu turētāji sākuši runāt par labklājību, nākotnes pensijām, nevis par to, cik bizness nopelna".

Jautāts par citu nodokļu pārskatīšanu, Augulis atzina, ka pareizāk gan būtu bijis celt patēriņa nodokli, nevis pārskatīt pensiju sistēmu. Tomēr par šādu kursu vienojušies valdības partneri.

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.'

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš atzīst, ka dabas stihijas Latvijā kļūst biežākas un to iespējamo zaudējumu minimizēšanā būs jāiesaistās pašvaldībām un valstij, īstenojot attiecīgu politiku par applūstošo vietu apbūvi, meliorācijas un grāvju sistēmu darbspēju, to ietekmējošo bebru izplatību, kā arī cilvēku veselību un pat dzīvību, tāpat arī auto un ēkas apdraudošo veco, apdzīvotās vietās tikai mizā karājošos koku nozāģēšanu un jaunu iestādīšanu.

Fragments no intervijas

Vai apdrošinātāju dažādā reakcija uz jūlija nogalē piedzīvoto lietavu un vētras postījumu atlīdzību pieteikumiem kontekstā ar valsts augstāko amatpersonu pausto, ka apdrošināšanas kompānijām būtu atbildīgi jāstrādā ar atlīdzību pieteikumiem, nevis jāizvairās no atbildības, nav būtiski pasliktinājusi apdrošinātāju reputāciju?

Lietuvas Finanšu ministrijas priekšlikums ieviest nodokli atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem nebūs nodoklis "mistiskajiem apdrošinātājiem", bet gan cilvēkiem, kuri atbildīgi apdrošina savu īpašumu, paziņoja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Ierakstā platformā "Facebook" ministre pauda, ka, ņemot vērā neseno vētru un tās sekas, cilvēki būtu jāmudina apdrošināties, nevis jāierobežo.

"Nesenie vētras postījumi, maksājumi, ko saņēma Viļņā sabrukušās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, ir spilgts pierādījums tam, ka lēmums apdrošināties var kļūt ārkārtīgi svarīgs ārkārtas situācijās," savā Armonaite.

"Šādu nodokli maksātu iedzīvotāji un uzņēmumi, kas apdrošina savu īpašumu, lai to pasargātu un dabas katastrofu gadījumā negaidītu palīdzību no valsts vai pašvaldības. Maksās arī tie iedzīvotāji, kuriem ir kredīti un kuriem ir pienākums apdrošināties, un tagad tieši viņi saskaras ar nopietnām grūtībām, jo ir palielinājušies kredītu procentu maksājumi," viņa norādīja.

Pēdējie gadi enerģētikā bijuši dažādu satricinājumu pārpilni, tomēr 2023. gadu varam dēvēt par stabila pagrieziena gadu uz valsts enerģētisko neatkarību un energoresursu portfeļa paplašināšanu, kā arī Latvijas elektroapgādes kritiskās infrastruktūras izturības testu.

Saules ģenerācija sākotnēji straujāk attīstījusies tieši sadales sistēmā – līdz 2023. gada beigām, kā iepriekš prognozēts, "Sadales tīklam" pieslēgto elektrostaciju un mikroģeneratoru kopējā jauda pārsniedz 300 MW, kas atbilstošos laikapstākļos ļauj saražot ap 30-40% no attiecīgā brīža patēriņa, tā veicinot Latvijas energoneatkarību un zaļo ražošanu. Sadales sistēmai pieslēgto saules elektrostaciju kopskaits gada beigās sasniedzis ap 700, bet mikroģeneratoru – ap 19 000.2023. gads parādīja arī to, cik būtiski ir stiprināt elektroapgādes infrastruktūras drošumu.

Šogad saskārāmies ar vairākām pamatīgām dabas stihijām – plūdiem janvārī, vētru oktobrī un snieglieci decembrī, ko veiksmīgi pārvarējām, un divu pēdējo dabas stihiju seku likvidēšanā varējām pat doties palīgā saviem kaimiņiem igauņiem. Vēl pirms pieciem gadiem arī Latvijā šādā sniegliecē iedzīvotājiem būtu bijis jārēķinās ar daudz ilgākiem elektroapgādes pārtraukumiem. Šogad, pateicoties līdzšinējām vidējā sprieguma kabelizācijas programmām un preventīvai trašu tīrīšanai, elektroapgādes traucējumi skāra salīdzinoši nelielu klientu skaitu, un neviens atsevišķs elektroapgādes pārtraukums klientiem nepārsniedza 24 stundas. Tas ir arī apliecinājums, ka savulaik izvēlētā elektrotīkla apkalpošanas stratēģija – savas Remontu un būvniecības daļas izveide – ir bijusi pareiza.

Klimatneitralitātes sasniegšana ir kļuvusi par globālu mērķi, ar kura palīdzību valdības un uzņēmumi visā pasaulē cenšas mazināt cilvēces negatīvo ietekmi uz vidi. Nereti oglekļa emisiju samazināšana tiek piesaukta kā viens no pirmajiem soļiem šī mērķa sasniegšanai.

Taču svarīgi atcerēties, ka oglekli nepieciešams arī piesaistīt un uzkrāt, un mežs ir bieži vien nenovērtēta ekosistēma, ar kuras palīdzību to iespējams panākt.

Klimata pārmaiņas jāpēta ilgtermiņā

Sabiedrības izglītošana par klimata pārmaiņām un to radīto ietekmi vienmēr ir bijis izaicinājums, jo īstermiņā šīs pārmaiņas ir grūti sajūtamas. Mežzinātnes institūtā mēs pētām dabā notiekošos procesus ilgtermiņā un redzam klimata pārmaiņu ietekmi. Vienkāršāk to saskatīt organismiem ar īsāku dzīves ciklu. Piemēram, atsevišķu dendrofāgo kukaiņu (dēvētu par kaitēkļiem) atbildes reakcija uz garākām un siltākām vasarām ir bieža vairāku paaudžu veidošana gadā, kas būtiski ietekmē mežaudzes. Tāpat biežāk novērojam citas iepriekš reti konstatējamas dendrofāgu sugas un to klātbūtnes sekas – koku bojāeju. Līdzīgi vizuāli viegli uztverams klimata pārmaiņu vēstnesis ir vētru postījumi, kuru kļuvis vairāk. Koku atbildes reakcija ir grūtāk pamanāma, tomēr konstatējama, analizējot to pieaugumu ilgākā laika posmā. Pārmaiņas var redzēt arī citās ekosistēmās, piemēram, jūrā un citās ūdenstilpēs. Tur slāpekļa ieneses un temperatūras paaugstināšanās dēļ zilaļģes ir kļuvušas par problēmu, kurai uzmanību pievērš arī medijos.

Svētdienas, 28.jūlija, vakarā un pirmdien Latviju skāra rekordlielas lietavas un pamatīga vētra. Lielākie zaudējumi radīti, Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, kā arī Pierīgā un dažos novados Zemgalē, un apdrošināšanas sabiedrības BALTA vērtējumā atlīdzībās tiks izmaksāts vairāk par miljonu eiro.

Starp atlīdzību pieteikumiem ir gan lietavu, gan vēja radītie bojājumi. Liela daļa pieteikumu ir par plūdiem, kas radušies lietavu dēļ, proti, klienti ziņojuši par applūdušām pirmo stāvu telpām un pagrabiem. Savukārt vēja radītie bojājumi saistīti ar krītošiem kokiem vai zariem, nodarot skādi būvēm un automašīnām. Tāpat saņemti pieteikumi par vairākiem gadījumiem, kuros jumta konstrukcijas nav izturējušas spēcīgo vēju.

Ciklons ar spēcīgām lietusgāzēm un vētru Latvijai no dienvidu puses pietuvojās 28.jūlija vakarā, un lietavas turpinājās aptuveni diennakti.

"Vētras sekas Lietuvā bija redzamas agrāk nekā Latvijā. Zinām, ka māsas uzņēmumā Lietuvā saņemti jau ap 2000 pieteikumiem, savukārt Latvijā pagaidām esam saņēmuši jau vairāk nekā 900 pieteikumus par zaudējumiem 1,5 miljonu eiro apmērā," notikušo komentē BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons, norādot, ka tuvāko dienu laikā šie skaitļi noteikti pieaugs.

Saistībā ar jūlija beigu vētru un lietavām apdrošinātāji līdz šim ir saņēmuši 8366 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 17,2 miljoni eiro – tā ir pieteikto un rezervēto atlīdzību summa.

No tās klientiem atlīdzībās jau izmaksāti 4,2 miljoni eiro, noregulējot 2864 apdrošināšanas gadījumus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 14. augustā.

Šajā gadsimtā Latvijā ir bijušas trīs nozīmīgas dabas katastrofas – 2005. gada ziemas orkāns Ervīns, 2023. gada vētra un krusa un šogad piedzīvotais ciklons Kristija.

Satraucoši ir tas, ka divas lielākās dabas katastrofas šajā gadsimtā piedzīvotas divos secīgos gados.

Jūlija vētras gadījumu skaits un summa noteikti palielināsies, jo pieteikumi turpina ienākt, kā arī katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi. Atlīdzību aprēķināšana un izmaksāšana nenotiek pāris dienās – jāsagaida plūdu atkāpšanās, jānovērtē bojājumi, jāaprēķina zaudējumi un jāsastāda atjaunošanas tāmes. Pašreizējie dati liecina, ka pēdējās nedēļas laikā saņemto pieteikumu skaits palielinājās par aptuveni tūkstoti un pieteikto atlīdzību summa – par 4,2 miljoniem eiro.

Saistībā ar jūlija beigās pieredzēto vētru un spēcīgajām lietusgāzēm apdrošināšanas sabiedrība “Compensa Vienna Insurance Group” saviem klientiem atlīdzībās izmaksās trīs miljonus eiro, no kuriem pusmiljons jau ir izmaksāts.

Kopumā trīs nedēļu laikā uzņēmums saņēmis rekordlielu pieteikumu skaitu – vairāk nekā 1130 pieteikumus iesniegušas gan juridiskas, gan fiziskas personas. 28. jūlijā daudzviet Latvijā tika pieredzēta vētra ar spēcīgām lietusgāzēm, kas ilga vismaz diennakti un nodarīja dažāda veida postījumus – applūduši īpašumi, tai skaitā ēkas, kaitējot to pamatiem, jumtam, sienām vai mēbelēm, un sējumi, izpostot labības vai dārzeņu laukus. Tāpat lietus vai krītošu koku un to zaru dēļ tika bojāti automobiļi, tehnika, arī saules paneļi.

“Izvērtējot saņemtos pieteikumus, redzam, ka lielākie dabas stihijas izraisītie postījumi bijuši Jelgavā, Jūrmalā, Rīgā un Pierīgā. Ārpus pilsētām lietusgāzes nodarījušas būtisku kaitējumu sējumiem un dzīvojamajām mājām, bet pilsētās – automobiļiem, daudzdzīvokļu namiem, privātmājām un biroju ēkām,” norāda “Compensa Vienna Insurance Group” Atlīdzību daļas vadītājs Edgars Lūcis.

Jaunpils pils, viens no ievērojamākajiem Tukuma novada un Latvijas kultūras pieminekļiem, gada laikā piedzīvoja būtiskus atjaunošanas darbus, kas bija nepieciešami un nekavējoties uzsākti pēc postošās 2023.gada 7.augusta vētras radītajiem bojājumiem.

Darbi ir veiksmīgi pabeigti šī gada septembrī. Pils ir pilnībā sagatavota, droša un pieejama apmeklētājiem.

Vētra, kas skāra Jaunpili un tuvējās teritorijas, izraisīja nopietnus bojājumus vēsturiskajam Jaunpils pils kompleksam. Spēcīgais vējš un lielgraudu krusa kopā ar lietusgāzēm smagi sabojāja jumtu, fasādes elementus un pils tornīša senlaicīgās konstrukcijas, kā arī pils dienvidu spārnā izsita lielāko daļu logu un sabojāja to rāmjus. Savlaicīga pašvaldības rīcība un sadarbība ar profesionāļiem ļāva ātri novērtēt situāciju un sākt nepieciešamu atjaunošanu. Darbu apjoms bija ievērojams un izrādījās krietni lielāks nekā sākotnēji plānots, taču, pateicoties profesionālai komandai un sadarbībai, būvniekiem izdevās saglabāt pils vēsturisko autentiskumu, vienlaikus nodrošinot tās ilgtspējību nākotnē.

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."