Francijas nacionālā aviokompānija Air France otrdien paziņoja, ka darbinieku kopš februāra rīkotie streiki lidsabiedrībai izmaksās 170 miljonus eiro.

«Ietekme uz Air France pamatdarbības peļņu, ko radījuši kopumā septiņas dienas ilgušie streiki no 22.februāra līdz 11.aprīlim, tiek lēsta 170 miljonu eiro apmērā,» norāda aviosabiedrība.

Sagaidāms, ka streiki turpināsies arī otrdien un trešdien. Air France vēsta, ka otrdien atcelts tiks katrs ceturtais reiss.

Lidsabiedrības darbinieki jau rīkojuši streikus 22.februārī, 23.martā, 30.martā, 3.aprīlī un 8.aprīli, kā arī plāno streikot 17., 18., 23. un 24.aprīlī.

Air France darbinieki pieprasa atalgojuma palielināšanu par 6%. Arodbiedrības norādījušas, ka lidsabiedrībai 2017.gadā bijuši labi rezultāti, tāpēc labumu vajadzētu gūt arī darbiniekiem.

Savukārt Air France vadība uzstāj, ka pieaugošas konkurences apstākļos nevar atļauties maksāt augstākas algas.

Francijas un Nīderlandes aviokompānija Air France-KLM otrdien negaidīti paziņoja, ka tās vadītājs Aleksandrs de Žuņjaks atkāpies no amata, lai stātos Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) direktora amatā.

Žuņjaks pērn palīdzēja Air France-KLM pirmo reizi kopš 2008.gada atgriezties pie peļņas, taču vadītāja amatā pavadītos četrus gadus iezīmējušas arī saspīlētas attiecības ar pilotiem.

Aviokompānija norādīja, ka aizvietotāju Žuņjakam cer atrast, vēlākais, līdz 1.augustam.

Žuņjaks Air France vadītāja amatā stājās 2011.gadā, bet gadu vēlāk kļuva par Air France-KLM priekšsēdētāju.

Air France-KLM pērn strādāja ar 118 miljonu eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 225 miljonu eiro zaudējumiem 2014.gadā.

Atgriešanos pie peļņas galvenokārt nodrošinājis izdevumu kritums un jo sevišķi zemās degvielas cenas.

Puse no Francijas nacionālās aviokompānijas «Air France» garo maršrutu lidojumiem ceturtdien atcelta saistībā ar pilotu, lidmašīnu apkalpojošā personāla un lidostās strādājošo streiku.

Aviosabiedrība prognozē, ka streikā piedalīsies vien 28% darbinieku, ļaujot tai nodrošināt 75% no paredzētajiem lidojumiem, taču vien 50% no garo maršrutu reisiem no Parīzes.

Ceturtdienas rītā ziņas par būtiskiem lidojumu traucējumiem Šarla de Golla vai Orlī lidostās gan nav saņemtas.

Pirms šīs streika aviokompānija aicināja ceļotājus atlikt savus lidojumu plānus līdz 27.februārim.

«Air France» darbinieki pieprasa atalgojuma palielināšanu par 6%.

Savukārt lidsabiedrība piedāvājusi algu paaugstinājumu par 1% un vairākas piemaksas, taču arodbiedrības šīs nodēvējušas vien par niecīgām izmaiņām.

«Air France» algas iesaldētas jau kopš 2011.gada.

Vairāki desmiti tūkstoši pasažieru Eiropā otrdien saskārušies ar ceļošanas traucējumiem, jo aviosabiedrības «Lufthansa» un «Air France» skāruši streiki, kas ietekmējuši vairākas Eiropas lidostas.

Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» bijusi spiesta atcelt 800 no ieplānotajiem 1600 lidojumiem, tostarp 58 tālos reisus, ņemot vērā Vācijas sabiedriskajā sektorā strādājošo, tostarp lidostas darbinieku, streiku, kas tiek rīkots no plkst.5 līdz plkst.18 (no plkst.6 līdz plkst.19 pēc Latvijas laika).

Otrdienas brīdinājuma streiks skāris Vācijas lielāko - Frankfurtes - lidostu, kā arī citas lidostas, tostarp Minhenes, Ķelnes/Bonnas un Brēmenes lidostas.

Arodbiedrība «Ver.di» vēsta, ka puse lidojumu Minhenes lidostā tikusi atcelta vai aizkavēta.

Tāpat šis streiks skāris ar bērnudārzus, atkritumu savācējus un slimnīcas. «Ver.di» pieprasa 6% algu pieaugumu aptuveni 2,3 miljoniem darbinieku dažādās valsts sektora nozarēs.

Francijas un Nīderlandes aviokompānija "Air France-KLM" otrdien paziņoja, ka pievienojusies investīciju konsorcijam, lai iegādātos gandrīz 20% akciju Skandināvijas valstu lidsabiedrībā SAS.

Konsorcijs kopā ar Dānijas valsti SAS investēs 1,175 miljardus ASV dolāru, "Air France-KLM" ieguldot 144,5 miljonus dolāru, lai iegādātos 19,9% akciju.

Vēl konsorcijā ir ASV investīciju kompānija "Castlelake", kam piederēs 32% akciju, un Dānijas investīciju kompānija "Lind Invest", kam piederēs 8,6% akciju.

Akcionāru vidū vairs nebūs Zviedrijas, bet Norvēģija jau agrāk pārdeva savas akcijas.

Turklāt SAS plāno aiziet no Kopenhāgenas, Stokholmas un Oslo biržām.

SAS pērn jūlijā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, aviokompānijai izmantojot šo iespēju, jo tā šajā valstī veic uzņēmējdarbību.

Vienlaikus aviosabiedrība īsteno vērienīgu izmaksu samazināšanas plānu.

Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība Norwegian Air Shuttle (Norwegian) plāno piedāvāt transatlantiskos lidojumus desmit jaunos maršrutos starp ASV un Eiropu, biļešu cenas vienā virzienā paredzot no 65 dolāriem (62 eiro), teikts aviokompānijas paziņojumā.

Norwegian Air Shuttle paplašinās savu lidojumu tīklu uz ASV, sākot no jūnija vidus, pēc tam, kad decembrī no Savienotajām Valstīm tika saņemts ilgi gaidītais apstiprinājums tās Īrijas struktūrvienībai Norwegian Air International veikt lidojumus pāri Atlantijas okeānam.

Aviokompānijas piedāvātās 65 dolāru biļetes būs vienvirziena ceļojumam uz galamērķiem Lielbritānijā un Īrijā no mazākām lidostām Ņujorkas štatā, Rodailendas štata Providensā un Konektikutas štata Hārtfordā.

Norwegian Air Shuttle gan norāda, ka vienvirziena biļetes par šādu cenu tiks piedāvātas ierobežotā skaitā, nākamajam cenu līmenim sākoties no 99 dolāriem. Turklāt šajā cenā neietilpst bagāža, ēdieni un dzērieni, sēdvietas rezervācija, sega vai citi labumi.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Francijas un Nīderlandes aviokompānijas "Air France-KLM" izdzīvošana nav garantēta, ja koronavīrusa pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze turpināsies, svētdien brīdināja Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hūkstra.

Francijas un Nīderlandes valdībai katrai pieder 14% grupas akciju, un tās nacionālajās aviokompānijās iepludinājušas miljardiem eiro, lai palīdzētu pārciest pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas nozarē.

"Tā [izdzīvošana] nav garantēta," intervijā Nīderlandes televīzijai NPO sacīja Hūkstra, uzsverot uz nepieciešamību samazināt izdevumus.

Pavasarī Francijas valdība "Air France" aizdevumos piešķīra septiņus miljardus eiro, bet Nīderlandes valdība KLM nodrošināja 3,4 miljardu eiro aizdevumu. KLM glābšanu nepieciešams papildināt ar daudzpusīgu restrukturizācijas plānu, kā arī apņemšanos atjaunot veiktspēju un konkurētspēju, norāda Hūkstra.

"Air France-KLM" tīrie zaudējumi šogad otrajā ceturksnī pieauguši līdz 2,6 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,8 miljardu eiro zaudējumiem pirmajā ceturksnī.

Cīnoties par vietu debesīs, avio milzis Air France-KLM paziņojis par plāniem veidot jaunu aviokompāniju, ziņo thelocal.fr.

Air France-KLM ir pavēstījusi par jaunu stratēģisku plānu ar nosaukumu Trust Together. Tas paredz arī jaunas aviokompānijas izveidi, kuras zīmols gan vēl ir noslēpums. Arī precīzi jaunās aviokompānijas maršruti un biļešu cenas joprojām ir miglā tīti.

Air France-KLM atklāj, ka jaunā aviokompānija, kuras piedāvājums nebūšot mazcenu, darbību varētu uzsākt līdz 2020. gadam, izmantojot 10 lidmašīnas.

Eiropas Komisija (EK) piektdien atjaunoja gandrīz 800 miljonu eiro naudassodu11 aviokravu pārvadātājiem par karteļa izveidošanu.

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa 2015.gada nogalē noraidīja EK noteikto naudassodu, taču EK norāda, ka tās lēmums nodrošinās, ka konkurences noteikumus pārkāpjoša rīcība svarīgās nozarēs netiks palikta nesodīta.

Darbošanās kartelī tā vietā, lai konkurētu par labāku pakalpojumu piedāvāšanu klientiem, neatbilst EK nostājai," uzsver Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere. Šodienas lēmums nodrošinās, ka uzņēmumi, kas iesaistījās aviokravu pārvadājumu kartelī, tiks sodīti par savu rīcību.

EK 2010.gadā piemēroja 790 miljonu eiro naudassodu 11 aviokravu pārvadātājiem par dalību kartelī no 1999.gada līdz 2006.gadam.

Drošības spēki piektdien iebrukuši viesnīcā Radisson Blu Mali galvaspilsētā Bamako, kur kaujinieki bija gūstā saņēmuši 170 ķīlniekus, un operācijas gaitā atrasti 18 cilvēku līķi.

«Atrasti 18 līķi,» sacīja avots ārzemju drošības dienestos, piebilstot, ka operācijā viesnīcā kopā ar Mali drošībniekiem piedalās arī Francijas īpašo uzdevumu spēki, kas ieradušies no kaimiņvalsts Burkinafaso.

Kā pavēstīja Mali drošības ministrs Salifs Traore, kaujinieku gūstā vairs neatrodas neviens cilvēks.

Teroristu gūstā nonāca 140 viesnīcas viesi un 30 darbinieki, iepriekš apliecināja viesnīcu ķēde Rezidor Hotel Group, kurai pieder arī Bamako hotelis.

Avots policijā atzina, ka uzbrucēji, pēc visa spriežot, bijuši islāmisti.

Iebrūkot viesnīcā, viņi klieguši «Allahu akbar» (Allāhs ir dižens- arābu valodā), ziņoja raidorganizācija Radio France Internationale (RFI).

ASV pirmdien kāds zvanītājs izteicis viltus draudus pret vismaz četriem transatlantiskajiem avioreisiem, ziņo mediji.

Lai pavadītu vienu no lidmašīnām, gaisā pacēlās ASV iznīcinātāji.

Visas lidmašīnas nolaidās veiksmīgi un pārmeklēšanā nekādi spridzekļi tajās netika atrasti, atsaucoties uz Federālo izmeklēšanas biroju (FIB), ziņoja mediji.

«Papildu piesardzības dēļ iznīcinātāji pavadīja [aviokompānijas] Air France reisu numur 22 uz Džona Kenedija lidostu,» teikts FIB paziņojumā, piebilstot, ka lidmašīnā, kas ielidoja no Parīzes, nekādi incidenti nav notikuši un pārmeklēšanā nekas netika atrasts.

Baiļu uzplūdi par koronavīrusa straujāku izplatīšanos ārpus Āzijas papildu trieciens ir dažādiem ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem. Notiekošā rezultātā daudzi sevišķi strauji atbrīvojas no aviokompāniju un kruīza uzņēmumu vērtspapīriem.

Kuģu kruīza nozares līderu - "Carnival", "Norwegian Cruise Line Holdings" un "Royal Caribbean Cruises" - akciju cena šīs nedēļas sākumā vien saruka gandrīz par 10%. Piemēram, tā paša "Carnival" akcijas vērtība Ņujorkas biržā kopš saviem decembra augstākajiem punktiem ir samazinājusies jau gandrīz par 30%.

Strauji zemāk planē arī aviokompāniju akciju vērtība. Piemēram, "Ryanair" akcija šo pirmdien saruka par 13,5%, "Air France" – par 8,7% un "Deutsche Lufthansa" – par 8,8%. Strauji cenu kritumi bija vērojami arī "American Airlines Group", "EasyJet", "Delta Air Lines" u.c. līdzīgām akcijām. Tiek ziņots, ka pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Sagaidāms, ka notiekošajam būs ietekme uz dažādām citām nozarēm.

Pasaules biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās, valdot neziņai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un pastāvot bažām par Indijas-Pakistānas bruņoto konfliktu, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pakistāna paziņoja, ka ir notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas. Indija savukārt pavēstīja, ka ir notriekusi Pakistānas iznīcinātāju, kas nogāzies Pakistānas robežas pusē, un zaudējusi vienu savu lidmašīnu.

«Augošais ģeopolitiskais saspīlējums dominē tirdzniecībā, izraisot globālo akciju cenu (..) krišanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Volstrītā indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» saruka, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers ziņoja par «reālu progresu» tirdzniecības sarunās ar Ķīnu, bet sacīja, ka ir jāpaveic ievērojams darbs, līdz tiks panākta galīga vienošanās.

No nākamā gada vasaras sezonas lidojumus no lidostas «Rīga» uzsāks Air France - KLM grupas zemo cenu aviokompānija «Transavia», kas divas reizes nedēļā veiks lidojumus no Rīgas uz Orlī lidostu Parīzē.

Ceļotāji ar «Transavia» gaisa kuģiem uz Orlī varēs doties divas reizes nedēļā - trešdienās un sestdienās ar bilešu cenu, sākot no 39 EUR vienā virzienā. Lidojumus no Rīgas aviokompānija uzsāks 2020.gada 29.martā.

«Vēlos norādīt, ka tā ir ne tikai vēl viena iespēja mūsu pasažieriem atklāt Francijas galvaspilsētu ar tās kultūras un vēstures bagātībām, bet arī dod ceļotājiem iespēju izmantot šīs aviokompānijas gandrīz 60 galamērķu plašo maršrutu tīklu Eiropā un Vidusjūras valstīs,» norāda lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Grupas Air France - KLM zemo cenu aviosabiedrība «Transavia» piedāvā vairāk nekā 100 galamērķus no Francijas (Orlī, Nante un Liona) un Nīderlandes (Amsterdama, Roterdama, Eindhovena un Groningena) lidostām uz Eiropas un Vidusjūras valstīm.

Aptuveni 13 000 finanšu grūtībās nonākušās Francijas otras lielākās aviokompānijas «Aigle Azur» pasažieru galvenokārt ar biļetēm lidojumiem uz un no Alžīrijas joprojām iestrēguši lidostās, pirmdien paziņoja Francijas transporta sekretārs Žans Baptists Džebarī.

«Aigle Azur» pagājušajā nedēļā tiesā iesniedza bankrota pieteikumu un pārtrauca lidojumus, nespējot atgūties no vairākus gadus ciestajiem zaudējumiem miljoniem eiro apmērā.

Tiesa noteica lidsabiedrībai aizsardzību pret bankrotu. Vienlaikus Džebarī norāda, ka vairāki potenciālie pircēji ir izrādījuši interesi par «Aigle Azur» iegādi. Starp šiem interesentiem ir arī Francijas nacionālā lidsabiedrība «Air France», kas sestdien un svētdien ar īpašiem reisiem centās palīdzēt lidostās iestrēgušajiem pasažieriem.

Ķīnas konglomerāts «HNA Group», kam pieder aviokompānija «Hainan Airlines», ir lielākais «Aigle Azur» akcionārs ar 49% akciju.

Īrijas aviokompānija Ryanair jau pirms laika ziņoja par plāniem investēt 200 miljonus ASV dolāru lidmašīnu bāzes izveidē starptautiskajā lidostā Rīga. Šo bāzi plānots atklāt oktobrī. Kompānija nupat arī norādījusi, ka Rīgu cer attīstīt kā galamērķi, nevis vien pārsēšanās punktu.

Ryanair izpilddirektors Edijs Vilsons liek noprast, ka šis brīdis paplašināšanās plāniem esot pareizais, jo pandēmijas ietekmē konkurenti esot novājināti. Viņš DB arī pauž sašutumu par, viņaprāt, negodīgu atsevišķu biznesu balstīšanu no valdību puses. Tāpat viņš runā par nozares izmaiņām Eiropas Zaļā kursa ietvaros.

Kā jūs raksturotu pašreizējo stāvokli aviācijas industrijā?

Ir cerības, ka tā uzlabosies. Kāda krīze notiks katrus piecus līdz septiņus gadus. Tas bija, piemēram, 11. septembris un arī – Islandes vulkāna izvirdums. Vienmēr būs notikumi, kas ietekmē šo industriju, piemēram, jauni drošības noteikumi. Pandēmija vienmēr bija kaut kas tāds, par ko mēs bažījāmies. Piemēram, mēs jau 2003. gadā pieredzējām SARS epidēmiju. Tomēr neviens nebija gatavs kam šādam. Nedomāju, ka negatīvā ietekme šim visam uz nozari jau ir sasniegusi savu zemāko punktu. Daudzām aviokompānijām ir bezcerīgi lieli parādi. Turklāt ir kauns, ka Eiropas Komisija nav darījusi vairāk, lai visiem nozarē nodrošinātu vienādus spēles nosacījumus, ja ir runa par atbalstu uzņēmumiem. Vienotais tirgus ir par visiem un par konkurenci pie vienādiem noteikumiem, nevis par to, no kuras valsts tu nāc. Mēs visi sacenšamies par starptautiskajiem pasažieriem. Godīgāks ceļš, aviācijas nozarei atkopjoties, būtu stimulēt tās aviokompānijas, kas piegādā pasažierus, nevis dot naudu kompānijām, kur tā pazūd, kas patiesībā tā arī notika. Turklāt tas notiek katru reizi, kad aviokompānijām, kuras pieder valstij, piešķir naudu. Piemēram, Alitalia 10 gados saņēmusi aptuveni 13 ar pusi miljardus eiro, un kompānija ir kļuvusi arvien mazāka un mazāka. Tas pats notiks ar TAP Portugālē. Tas tādēļ, ka šādi uzņēmumi nekad nebūs konkurētspējīgi un pat kļūs mazāk konkurētspējīgi. Tā ir nodokļu maksātāju naudas izniekošana. Daudz labāk būtu, ja teiktu, ka jebkura kompānija, kas spēj dabūt atpakaļ pasažierus, kaut ko arī saņem atpakaļ, piemēram, mazākus nodokļus. Tas būtu vienlīdzīgi un nediskriminējoši. Tādēļ arī turpināsim šādu politiku apšaubīt.

Lidsabiedrības Air France un Lufthansa pēc sestdien notikušās Krievijas lidmašīnas katastrofas apturējušas savus lidojumus virs Sīnāja pussalas.

Abas lidsabiedrības paziņojušas, ka tas ir piesardzības solis, kamēr netiks noskaidroti Krievijas aviolainera katastrofas cēloņi.

Teroristiskā grupējuma Islāma valsts Ēģiptes atzars paziņojis, ka Krievijas lidmašīnu, kas sestdien nogāzās Sīnāja pussalā, esot notriekuši tā kaujinieki.

«Kalifāta karavīriem Sīnājā izdevās notriekt Krievijas lidmašīnu,» teikts paziņojumā, kas izplatīts sociālajos medijos.

Tajā pašā laikā avoti ēģiptiešu drošības dienestos stāsta, ka sākotnējā pārbaudē iegūtie dati liecina par tehniskiem iemesliem, kas izraisījuši katastrofu.

Lidsabiedrībai Kogalimavia piederošais laineris Airbus A-321, kas bija ceļā uz Sanktpēterburgu un kurā atradās 217 pasažieri un septiņi apkalpes locekļi, no radaru ekrāniem pazuda īsi pēc pacelšanās no Ēģiptes kūrortpilsētas Šarm eš Šeihas.

Francijas lidostu darbinieki, skolotāji un citu profesiju pārstāvji otrdien pievienojušies streikam, ko, protestējot pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, sākušas arodbiedrības, kas pārstāv Parīzes sabiedriskā transporta sistēmas darbiniekus.

Bažījoties par nekārtību un vardarbības izcelšanos, policija devusi rīkojumu slēgt veikalus un restorānus vairākos Parīzes rajonos, jo šodien Parīzē un citur Francijā plānoti protesti.

Pagājušo ceturtdien, kad arodbiedrības sāka streiku, Parīzes ielās izgāja vismaz 800 000 cilvēku.

Makrons vēlas ieviest universālu pensiju sistēmu, kas nomainīs pašreizējos 42 "īpašos režīmus", ko bauda dažādās nozarēs strādājošie, sākot ar dzelzceļniekiem un enerģētikas sektorā strādājošajiem un beidzot ar advokātiem un Parīzes opernama darbiniekiem.

Šīs atsevišķās sistēmas attiecīgajā nozarē strādājošajiem bieži garantē lielākas pensijas un agrāku pensionēšanos.

Vairākas aviokompānijas mainījušas maršrutus. lai nebūtu jālido Irānas un Irākas gaisa telpā, kur pieaug riski saistībā ar saspīlējumu starp ASV un Irānu.

Lidojumus Irānas un Irākas gaisa telpā pārtraukušas Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un Francijas lidsabiedrība "Air France".

Austrālijas aviosabiedrība "Qantas" uz laiku mainījusi Londonas-Pērtas maršrutu, lai izvairītos no Irānas un Irākas gaisa telpas. Garāks maršruts nozīmēs to, ka lidsabiedrībai būs jāsamazina pārvadāto pasažieru skaits un jāpalielina uzpildītās degvielas apjoms, lai lidmašīnas spētu nolidot papildu 40-50 minūtes.

Arī Malaizijas aviokompānija "Malaysia Airlines" norādījusi, ka, ņemot vērā nesenos notikumus, tās lidmašīnas izvairīsies no Irānas gaisa telpas.

Tāpat Singapūras lidsabiedrība "Singapore Airlines" nolēmusi novirzīt lidojumus uz Eiropu uz citiem maršrutiem, lai nebūtu jāizmanto Irānas gaisa telpa.

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.

Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Akciju tirgos arī šo ceturtdien turpināja dominēt sarkanā krāsa. Tādējādi liels brīnums nebūtu tas, ka Eiropas (un ne tikai) akciju tirgiem šī nedēļa galu galā izrādīsies sliktākā vismaz kopš 2011. gada.

Vadošais stāsts ir tas pats vecais, kuru gan nepārtraukti papildina jaunas ziņas un nu arī – bailes. Katrā ziņā šobrīd ir faktiski neiespējami paredzēt to, cik ilgi un kādus apmērus pasaulē uzņems koronavīrusa izplatīšanās. Ja vēl nesen pārsvarā tika spriests par Ķīnas ekonomikas pievēršanos, tad tagad nav izslēgts, ka šāds scenārijs varētu gaidīt arī citus nozīmīgus tirgus.

Vēl - ja sākotnēji tika lēsts, ka notiekošajam būs negatīva (bet ierobežota!) ietekme uz piegāžu ķēdēm, tad tagad tas draud jau izvērsties plašākā šokā, kura apmēru un ietekmi uz jau tā nepārliecinošo pasaules tautsaimniecību aplēst ir grūti. Attiecīgi to pie pamatīgas devas ar emocijām arī mēģina "iecenot" finanšu tirgus dalībnieki.