Transports un loģistika

Traucē lidostu kapacitātes trūkums

Egons Mudulis,09.05.2018

Jaunākais izdevums

Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Vai kompāniju piedāvājums tiek līdzi pieaugošajam pieprasījumam lidot?

Pieaugošā pieprasījuma pamatā ir tas, ka ir arvien vairāk ceļot gribētāju un biļešu cenas ir samazinājušās par 64% kopš 1995. g. Lidošana ir pieejamāka kā agrāk, ir vairāk maršrutu. Tiek sagaidīts, ka līdz 2035. g. ceļotāju skaits pasaulē dubultosies. Domājam, ka aviokompānijas spēs apmierināt šo pieprasījumu. Izaicinājums gan ir infrastruktūras jomā – gan uz zemes, gan debesīs. Lielākās pasaules lidostas, daudzas no kurām ir Eiropā, ir visai noslogotas, un avikompānijas vairs nevar augt, piemēram, Hītrovā vai Shipholā tās nevar apkalpot vairāk pasažieru. Savukārt gaisa telpa, īpaši Eiropā nav tik efektīva kā varētu būt, proti, maršruti nav taisni, ir daudzi atsevišķu valstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, nevis viens visai Eiropai.

Vai valstis nākotnē varētu daļēji atteikties no suverenitātes šajā jomā, atverot šo tirgu?

Mēs tā ceram, un patlaban IATA un citas ieinteresētās puses sadarbojas ar valstīm, lai panāktu pēc iespējas efektīvāku gaisa telpas izmantošanu. Tas gan ietaupa pasažieru laiku, gan samazina emisijas.

Kā efektivizēt gaisa pārvadājumus, ja ņem vērā, ka problēmas ir ne tikai lidostu kapacitātē, bet arī darba organizācijā, piemēram, dispečeru streiku laikā?

Ir vairākas lietas, un dažas jau minēju. Jebkurā gadījumā vēlamies sabalansēt divas lietas – pasažieru vēlmi nonākt galapunktā laikā un tam nepieciešamās izmaksas lidostās. Daudzas lidsotas ir dārgas, tās faktiski ir monopoli, vairumā pilsētu nav citas vietas, uz kurieni aviokompānija varētu aizlidot. Risinājumam nepieciešama politiskā griba. Pirmkārt, jāpanāk, ka lidostas ir efektīvas pakalpojumu sniedzējas saviem klientiem – lidsabiedrībām. Otrkārt, ka tās ir komfortabla un efektīva pakalpojumu sniegšanas vieta pasažieriem. Tā kā pasažieru skaits līdz 2035. g. dubultosies, mēs ļoti gribam redzēt atbildīgo institūciju lēmumus jau tagad, jo lidostu būvniecība prasa vairākus gadus.

Vai konsolidācijas procesi nozarē turpināsies un Eiropā piedzīvosim to pašu, ko ASV?

Tā kā ir vairāk nekā 600 lielu aviokompāniju pasaulē, tad konsolidācija ir loģiska lieta. ASV ir bijusi konsolidācija, taču aizvien ir vairākas kompānijas un arī jaunpienācēji. Arī Eiropā bijusi konsolidācija – Air France un KLM, British Airways un Iberia, bet, manuprāt, ir tikai loģiski, ja konsolidācija turpinātos. Tai pašā laikā redzam arī jaunpienācējus. Šobrīd ir vairāk dažāda veida aviokompāniju kā agrāk – zemo cenu lidsabiedrības, specifikas nišas lidsabiedrības un arī lielās kompānijas, kas cenšas veidot savienojumus teju visos pasaules kontinentos.

Cik bažīgus jūs dara mazāko brāļu – dronu – ienākšana lidmašīnu gaisa telpā?

Mēs aicinām atbildīgās institūcijas nodrošināt, lai droni neapdraud esošo gaisa satiksmi. Ir gan skaidrs, ka šajā jomā gaidāma izaugsme, un nākotnē to redzam kā aviāciju papildinošu.

Par ko runāsiet savā prezentācijā?

Par nākotni. Droniem jau pieskārāmies. Aviokompānijas ir situācijā, kad pasaule mainās straujāk nekā jebkad tehnoloģiju ziņā. Runāšu par infrastruktūru, par to, kādas varētu būt lidostas pēc 10‒20 gadiem, kā arī par to, ka informācijas apjoms, kas lidsabiedrībām ir par pasažieriem, pieaugs, kas pavērs iespējas, bet arī radīs izaicinājumus.

Vai nākotnē gaisa satiksmes pakalpojumu kvalitāte uzlabosies?

Esam pārliecināti, ka tā ir uzlabojusies. Katru gadu IATA veic pasažieru aptauju, vaicājot, ar ko viņi ir apmierināti un kas nav tik labi, kā varētu būt. Lai uzlabotu ceļojuma pieredzi, pirms vairākiem gadiem radījām elektroniskās biļetes kā industrijas standartu papīra biļešu vietā. Tagad strādājām pie tā, lai cilvēki paši varētu veikt iekāpšanu ar karti it kā viņi būtu metro, gādājot, lai pasu un drošības kontrole noritētu pēc iespējas ātrāk. Tāpat darām citas lietas, piemēram, ļaujam pasažierus – ja viņi to vēlas – identificēt tikai biometriski, tā ka viņiem nemaz nevajag iekāpšanas karti telefonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis,28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība prognozē, ka līdz 2028.gadam Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu attīstībā tiks investēti aptuveni 700 miljoni eiro, bet iepriekš apsvērtā iespēja celt jaunu lidostu vismaz šobrīd atmesta kā pārāk dārga, paziņojis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Valstī paredzēts uzturēt esošo triju lidostu tīklu, tā attīstību saskaņojot ar dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi.

«Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas nākotnē atkarībā no vajadzībām varēs attīstīt pēc moduļu principa, nodrošinot nepārtrauktu lidostu darbību un neradot neērtības pasažieriem un lidsabiedrībām,» valdības paziņojumā norādījis ministrs, kas otrdien iepazīstināja ar lidostu attīstības vadlīnijām valdības stratēģisko projektu komisiju. Lidostu infrastruktūras attīstības koncepciju plānots apstiprināt novembrī vai decembrī.

Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, attīstot lidostas, ir svarīgi izveidot integrētu transporta infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidosta Rīga atzīta par otro Eiropas straujāk augošo lidostu

Monta Glumane,28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga 2018.gada 2.ceturksnī bijusi otrā Eiropas straujāk augošā lidosta, liecina Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskats par lidostu darbības rādītājiem Eiropā.

Gada otrajā ceturksnī lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 17,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ļaujot Rīgas lidostai ierindoties otrajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. Vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits gada otrajā ceturksnī audzis par 6%, liecina ACI dati.

Lidostas «Rīga» izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā - gada septītajā mēnesī lidostā «Rīga» apkalpoti 739 403 pasažieri, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jūlijā pārsniegts vienā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita rekords - pirmo reizi lidostas vēsturē vienā mēnesī apkalpoti vairāk nekā 700 000 pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa 3. jūlijā Stambulā notiekošajā Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (Airport Council International, ACI Europe) Ģenerālajā asamblejā ievēlēta par organizācijas valdes locekli.

ACI Europe ir starptautiska lidostu organizācija, kas pārstāv vairāk par 500 lidostām 55 Eiropas valstīs. Tās biedri nodrošina vairāk nekā 90 % komerciālās gaisa satiksmes Eiropā. ACI Europe mērķis ir pārstāvēt Eiropas lidostu kolektīvās intereses Eiropas Savienības institūcijās un sadarbībā ar citiem pasaules reģioniem un veicināt profesionālo izcilību lidostu vadībā un darbībā. ACI Europe valdi veido 24 lidostu augstākie vadītāji.

“Pateicos visiem Eiropas lidostu pārstāvjiem, kuri piedalījās balsojumā, un Ģenerālajai asamblejai par izrādīto uzticību, atbalstot manu kandidatūru. Ar gandrīz trīsdesmit gadu pieredzi aviācijā esmu gatava virzīt inovatīvas idejas un projektus, kas dos pievienoto vērtību ACI Europe misijai, īpaši jautājumos par aviācijas nozares ilgtspējas mērķiem un sasniegumiem un to izskaidrošanu plašākai sabiedrībai un ieinteresētajām pusēm,” norāda Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 13.janvārī apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, šogad paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā.

Finansējums paredzēts gan valsts drošības stiprināšanai, gan konkurētspējas uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un citām prioritātēm.

“Valsts budžets ir valdības darba instruments. Gatavojot 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu, uzsvaru likām uz investīcijām mūsu cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, lai virzītos uz ekonomikas transformāciju. Budžetā būs papildu līdzekļi gan izglītībai un zinātnei, gan iedzīvotāju labklājības celšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē un tuvējās kaimiņvalstīs joprojām ir saspringta, mēs nedrīkstam aizmirst arī par savas valsts aizsardzību un drošības stiprināšanu, tāpēc būtiska daļa papildu finansējuma tiks novirzīta tieši šai jomai. Tomēr darbu pie šā gada budžeta turpinām saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, līdz ar to varu apliecināt, ka arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.

Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.

Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti. Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās pirmdienas, 6.februāra, tiks veiktas izmaiņas 22. maršruta autobusa sarakstā darba dienās un brīvdienās, nodrošinot pasažieru pārvadājums uz starptautisko lidostu "Rīga" agrajās rīta un vēlajās vakara stundās.

Kā informē "Rīgas satiksmes" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane, turpmāk pasažieri lidostā varēs nokļūt plkst.5.20 no rīta, savukārt gan darba dienu, gan brīvdienu vakaros pēdējais autobuss no lidostas izbrauks arī pēc pusnakts - plkst.0.40.

Darba dienās tiks organizēti pieci papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 no galapunkta Abrenes ielā uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu.

Vakarā plkst.0.40 autobuss kursēs no lidostas uz Abrenes ielu, attiecīgi veicot pirms tam arī reisu plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Brīvdienās tiks veikti septiņi papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 reisi no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu. Naktī plkst.0.10 un plkst.0.40 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu, veicot pirms tam arī reisus plkst.23.25 un plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 18.septembrī starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak” uzsāks gaisa kravu pārvadājumus no lidostas “Rīga”. Pirmais lidojums plānots uz Honkongu, organizējot reisus reizi nedēļā, bet no oktobra vidus – vismaz divas reizes nedēļā.

Gaisa kravu pārvadājumu mērķis ir nodrošināt pakalpojumu no pirmās līdz pēdējai jūdzei jeb palīdzēt klientiem sākot ar eksporta, beidzot ar importa procedūrām, tādējādi atvieglojot preču piegādi, kas nodrošinās arī īsāku laiku nekā tas bijis līdz šim tirgu sasniegšanai.

Lai realizētu gaisa kravu pārvadājumus, pašreiz “Venipak” investējis jau 2,5 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir sākotnējie ieguldījumi, lai izveidotu ekspertu komandu un interneta tehnoloģiju platformu, kā arī dažādu organizāciju dalības maksas, savukārt vēl papildu viens miljons eiro investēts lidmašīnas nomā un apkalpošanā lidostās.

Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka, veicot izpēti, tika saskatīti labvēlīgi apstākļi, lai, pirmkārt, izvēlētos lidostu “Rīga” par sadarbības partneri, jo pašreiz lidojumi no Eiropas pamatā tiek organizēti caur Frankfurti un Amsterdamu, bet tas ir samērā tālu no Baltijas valstīm, tāpēc jāorganizē papildu loģistikas pakalpojumi. Savukārt piegādes jomā laiks ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kā arī jāņem vērā, ka lidostas “Rīga” administrācija spēja ātri reaģēt un palīdzēt atrisināt dažādus loģistikas jautājumus un piedāvāt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atsākas aktīva pasta sūtījumu transportēšana uz ASV, Kanādu, Ukrainu

Lelde Petrāne,09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar gada nogales svētku beigām, atjaunojoties ierastajai aviokravu plūsmai uz ārvalstīm, šonedēļ aktīvi tiek izsūtīti pasta sūtījumi uz ASV, Kanādu un Ukrainu, informē Latvijas Pasts.

Aviokompāniju kravu kapacitātes trūkuma dēļ kopš 2018.gada decembra vidus tika ierobežota sūtījumu aviosatiksme uz ASV, bet uz Kanādu un Ukrainas galvaspilsētas Kijevas lidostu tika noteikts pilnīgs aviokravu pieņemšanas embargo – pirmajā gadījumā saistībā ar Kanādas pasta operatora Canada Post darbinieku ilgstošo streiku, bet otrajā – Kijevas lidostas nespējas dēļ apstrādāt visus ienākošos sūtījumus.

Sākoties jaunajam gadam un beidzoties gada nogales svētkiem, kas iezīmējas ar intensīvu pasažieru un kravu plūsmu visā pasaulē, atsākušās arī pasta sūtījumu aviopiegādes uz valstīm, ar kurām aviokompānijas bija noteikušas kravu pieņemšanas ierobežojumus to pārslodzes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Spilves lidostas ziedu laiki un noriets

Laura Mazbērziņa,20.09.2018

Spilves lidlauks darbojās jau no 1916. gada, kad te izvietojās Krievu Cara armijas 12. iznīcinātāju nodaļa.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra sākumā uzsāktā Palangas lidostas lidlauka modernizācija jau ir sasniegusi savu pēdējo posmu: ir pabeigti visi lielākie darbi, nomainīti tūkstošiem kvadrātmetru dažādu lidlauka segumu, atjaunotas citas lidlauka daļas, uzstādītas virszemes notekūdeņu savākšanas sistēmas un pazemes elektroapgādes iekārtas lidmašīnām.

Pēc nepieciešamajām pārbaudes procedūrām Palangas lidosta darbību atsāks 21.oktobrī.

Jau iepriekš vēstīts, ka septembra sākumā Palangas lidosta tika slēgta uz 45 dienu ilgu rekonstrukciju, kuras galvenos būvdarbus veic Latvijas būvuzņēmums “A.C.B.”. Rekonstrukcijas ietvaros ļoti īsā laikā notika lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tika atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas.

Šobrīd ir pabeigts viens no nozīmīgākajiem Palangas lidostas rekonstrukcijas darbiem – gandrīz 2,3 kilometrus garā un 45 metrus plata skrejceļa atjaunošana. Nomainīta ir lielākā daļa augšējā asfalta seguma, bet kopumā noasfaltēti aptuveni 470 tūkstoši kvadrātmetru. A.C.B. speciālisti ir nodrošinājuši veikto darbu testēšanu atbilstoši avio drošības prasībām, lai šonedēļ atklātu lidostu pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", kuras akciju pirkumu apsver Lietuva, varētu piedāvāt reisus no Lietuvas uz tālākiem galamērķiem, pirmdien norādīja Lietuvas valstij piederošo trīs starptautisko lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" vadītājs Simons Bartkus.

"Mēs cenšamies strādāt ar kaimiņvalstu tradicionālajām aviopārvadātājiem, lai tie mūsu lidostas pēc iespējas biežāk savienotu ar lielākiem transporta mezgliem," Bartkus stāstīja radiostacijai "Žiniu radijas".

"Mums ir reisi uz Frankfurti, Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkiem un Varšavu, satiksmes mezgliem, kas ir izšķirīgi svarīgi netiešiem savienojumiem," klāstīja Lietuvas lidostu operatorkompānijas vadītājs.

"Uzskatu, ka "airBaltic" var aizpildīt nišu starp divām pasaulēm un piedāvāt biežākus tiešos reisus uz galamērķiem, kuri ir tālāki, bet nozīmīgi uzņēmējiem, un par kuriem mūsu tirgū interese var nebūt pārvadātājiem, kas veido tīklu," paskaidroja Bartkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam gatavi atvērt bāzi vienā no Baltijas valstīm, taču savu izvēli vēl neesam izdarījuši, jo steigai nav pamata – ja neuzbūvēsim bāzi nākamgad, izdarīsim to vēlāk, izšķirošais faktors būs lidostas cenu piedāvājums

Tā intervijā DB apgalvoja Eiropā lielākās budžeta klases aviokompānijas Ryanair komercdirektors Deivids O`Braiens (David O’Brien), kurš apmeklēja Rīgu ar mērķi pastāstīt par aviokompānijas jaunajiem reisiem un apspriest Ryanair bāzes atvēršanas iespēju Starptautiskajā lidostā Rīga.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. marta laikrakstā Dienas Bizness:

No kā ir atkarīga izvēle, kurā no Baltijas valstu pilsētām atvērsiet bāzi?

Tā ir atkarīga no lidostu izcenojumiem un to stabilitātes noteiktā laika periodā. Lidmašīna Boeing 737 maksā 100 miljonus ASV dolāru, un, lai atvērtu bāzi, nepieciešamas vismaz trīs lidmašīnas, drīzāk pat piecas. Tās ir lielas investīcijas, tādēļ mums jāzina, ka lidostu izcenojumi būs stabili, nevis zemas cenas vienā gadā un tad būtisks cenu lēciens augšup nākamajā. Mums ir svarīgas arī infrastruktūras iespējas – vai lidosta ir spējīga izvietot mūsu bāzi. Visbeidzot – mums jābūt informētiem par situāciju vietējā ekonomikā un jāsaprot, vai lidosta ir gatava jauniem maršrutiem u.tml. Jāpiebilst, ka lidostu cenas Rīgā, Tallinā un Viļņā ir aptuveni vienādas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt 61 miljonu eiro

LETA,21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 27. maijā tiks parakstīts nodomu protokols (LOI) starp Brēmenes aviācijas uzņēmumu “EVIA-AERO” GmbH un SIA "Sky Port" (lidosta “Jurmala Airport”) īpašniekiem, lai uzsāktu ceļu uz ‘’zaļās” aviācijas attīstību Latvijā.

EVIA-AERO sadarbībā ar lidostu “Jurmala Airport” plāno to pārveidot par pirmo lidostu Baltijas valstīs, kas darbojas ‘’zaļās’’ enerģijas režīmā.

Projekts ir ļoti ambiciozs, ar sākotnējiem ieguldījumiem sasniedzot vairākus desmitus miljonu eiro un radot daudzas darba vietas.

Tas ietver 50 hektāru lielas hibrīda elektrostacijas - saules elektrostacijas ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu būvniecību lidostas teritorijā, kas spētu saražot 50 megavatus elektrības. Šī elektrostacija kalpos par stūrakmeni zaļās elektroenerģijas ražošanai, kas ir ļoti svarīga videi draudzīgu elektrisko lidmašīnu lidojumiem.

EVIA-AERO plāno pakāpeniski ieviest ūdeņraža ražošanu, izveidojot uzglabāšanas iespējas un radot ūdeņraža un elektrības uzpildes stacijas. Gala mērķis ir padarīt saražoto zaļo enerģiju pieejamu ne tikai EVIA-AERO lidmašīnām, bet arī citām aviokompānijām, kas savā ekspluatācijā izmanto elektrību vai ūdeņradi. Turklāt šī infrastruktūra varētu atbalstīt arī dažādus ar bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju saistītus projektus, piedāvājot ražošanas un uzglabāšanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru plūsma Eiropas lidostās šī gada pirmajos sešos mēnešos atgriezusies līmenī, kāds tika reģistrēts pirms koronvīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, liecina trešdien publiskotie Starptautiskās lidostu padomes Eiropā "ACI Europe" dati.

Tie norāda, ka pasažieru plūsma Eiropas lidostās pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 9%.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem sešiem mēnešiem jeb gadu pirms koronavīrusa pandēmijas, kas paralizēja pasaules ekonomiku un aviācijas nozari, pasažieru plūsma palielinājusies par 0,4%.

Šie dati "beidzot apstiprina, ka lidostu nozare pilnībā atguvusies no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes," norāda "ACI Europe".

Pasažieru plūsma starptautiskajos lidojumos pusgadā pieaugusi par 10,3%, bet iekšzemes lidojumos reģistrēts kāpums par 4,2%.

"ACI Europe" gan skaidro, ka Eiropas lidostu tirgus kļuvis ļoti sadrumstalots, jo vien 53% Eiropas lidostu pasažieru plūsma līdz jūnijam pilnībā atjaunojusies līdz pirmskrīzes līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 8. novembra uzsāks lidojumus no Rīgas uz jauno Berlīnes Brandenburgas lidostu.

Pēdējais lidojums no Rīgas uz Berlīnes Tēgelas lidostu notiks 6. novembrī.

FOTO: Skandalozā Berlīnes lidosta, kuras atklāšanu gaida jau 8 gadus 

Berlīnes Brandenburgas lidostas vadītājs Engelberts Litke Daldrups paziņojis, ka skandāliem apvītās...

Tiešos lidojumus no Rīgas uz Berlīni airBaltic uzsāka 2002. gadā. Iesākumā lidsabiedrība lidojumus veica uz Berlīnes Tempelhofas lidostu, bet vēlāk tajā pašā gadā darbību pārcēla uz Berlīnes Tēgelas lidostu. Šobrīd airBaltic tiešos lidojumus no Berlīnes veic uz visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām.

Jaunās Berlīnes Brandenburgas lidostas 1. terminālis oficiāli tiks atvērts 31. oktobrī, bet regulārie lidojumi Berlīnes Tēgelas lidostā tiks pārtraukti 7. novembrī.

Jaunā lidosta nodēvēta par godu bijušajam Rietumberlīnes mēram un Rietumvācijas kancleram Villijam Brantam. Lidosta spēj apkalpot 43 miljonus pasažieru gadā.

Šajā ziemas sezonā airBaltic plāno Rīgu savienot ar 40 galamērķiem savā maršrutu tīklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Stambulas jaunajā lidostā investēti aptuveni 8 miljardi eiro

Zane Atlāce - Bistere,30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas Republikas dibināšanas 95.gadadienā 29.oktobrī atklāta Stambulas jaunā lidosta, kas pēc pilnīgas pabeigšanas 2030.gadā pretendē kļūt par lielāko lidostu pasaulē, vēsta ārvalstu mediji.

Lidostas izmaksas tiek lēstas aptuveni 8 miljardu eiro apmērā. Pēc atklāšanas sāks darboties lidostas pirmā kārta, kuras jauda ir 90 miljoni pasažieru gadā.

Līdz 2030.gadam plānots pabeigt arī otro kārtu, kas ļaus apkalpot 150 miljonus pasažieru gadā, tādējādi stiprinot izredzes kļūt par lielāko lidostu pasaulē. Pašlaik pasaules lielākās lidostas tituls pieder Hārtsfīlda-Džeksona lidostai Atlantā, kas pērn apkalpoja 104 miljonus pasažieru.

Pēc otrās kārtas pabeigšanas Stambulas lidostā būs seši skrejceļi, pašlaik ir uzbūvēti divi.

Pirmie regulārie reisi no jaunās lidostas tiks sākti 1.novembrī - Turcijas nacionālā aviokompānija Turkish Airlines dosies uz Ankaru, Izmiru un Antalju, Turcijā, kā arī uz Erdžanu, Kipras turku daļā, un Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidostu padome Eiropā ("ACI Europe") brīdina par riskiem, ka vasarā ceļotājiem būs jāpavada ilgas stundas Eiropas lidostās Covid-19 pārbaužu dēļ.

Ņemot vērā jau esošos un arvien gaidāmos ceļošanas ierobežojumu atvieglojumus gan Eiropā, gan ārpus tās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās dēļ, Eiropas lidostas ar prieku gaida brīdi, kad cilvēki atsāks ceļošanu. Ir paredzams, ka pasažieru satiksme pieaugs gandrīz trīskārtīgi – no 47 miljoniem pasažieru jau šomēnes līdz 125 miljoniem augustā.

Lai gan šis rādītājs joprojām nebūs ne tuvu tam ceļošanas līmenim, kāds tas bija pirms pandēmijas 2019.gadā, tomēr šāda pasažieru plūsmas pieauguma pārvaldīšana radīs lidostām iepriekš nepieredzētus operatīvos sarežģījumus dažādu faktoru dēļ, skaidro "ACI Europe".

Starp šiem faktoriem "ACI Europe" min ierobežoto vietu lidostu telpās. Fiziskās distancēšanās ieviešana maksimāli visos lidostas procesos ir ierobežojusi cilvēkiem pieejamo telpu visos termināļos, ievērojami samazinot pieejamās fiziskās iespējas un palielinot pasažieru apkalpošanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu preču piegādi un sūtījumu loģistiku arvien pieaugoša pieprasījuma apstākļos, Omniva Latvija 2021. gada laikā plānojusi vērienīgas investīcijas sava pakomātu tīkla paplašināšanā - ieguldot 1,8 miljonus eiro, uzņēmums līdz gada beigām uzstādīs 51 jaunu pakomātu.

Tādējādi kopējās investīcijas attīstībā, loģistikas kapacitātes paaugstināšanā un jaunu darbavietu radīšanā 2020. gada nogalē un 2021. gadā kopumā sasniegs 2,5 miljonus eiro.

“Pieprasījums pēc Omniva Latvija pakalpojumiem 2021. gada sākumā pieaudzis par 163 %, kas, protams, radījis virkni izaicinājumu loģistikas un citiem procesiem. Tādēļ jau šobrīd esam veikuši vērienīgas investīcijas savas kapacitātes paaugstināšanā, kā arī esam sākuši saskaņošanas procesus par vēl 51 jauna pakomāta izvietošanu visā Latvijas teritorijā,” norāda Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Pakomātu skaita palielināšanas projekts papildinās jau decembrī un janvārī veiktās investīcijas uzņēmuma turpmākajā attīstībā, kad 42 pakomāti visā Latvijā papildināti ar 1744 skapīšiem. Šobrīd Omniva Latvija kopējo skapīšu skaits sasniedz 26 133, kas ir plašākais pakomātu tīkls Latvijā skapīšu skaita ziņā. Pēc paplašināšanās projekta noslēgšanas, Omniva nodrošinās plašāko pakomātu ģeogrāfisko pārklājumu ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reportieri bez robežām aicina steidzami risināt problēmas Latvijas Radio

LETA,26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija «Reportieri bez robežām» (RSF) aicina Latviju steidzami risināt problēmas sabiedriskajos medijos.

Organizācija ir informēta par situāciju Latvijas sabiedriskajos medijos, tostarp strīdu par darbinieku atalgojumu un neapmierinātību ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), informēja RSF.

Ņemot vērā pieejamo informāciju, RSF nākusi klajā ar aicinājumu nekavējoties risināt «satraucošo situāciju» un iekšējo konfliktu Latvijas Radio.

RSF Eiropas savienības un Balkānu valstu nodaļas vadītāja Polīna Adesa-Mevele uzsvēra, ka vispārējais budžeta spiediens rada satraucošu apdraudējumu ziņu un informācijas kvalitātei, ko ražo Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas, kas pārāk ilgi pakļautas stingriem finansiāliem ierobežojumiem.

«Mēs aicinām varasiestādes pievērst maksimālu uzmanību sabiedriskā radio darbinieku prasībām un izstrādāt stratēģiju, lai krīzi atrisinātu, cik drīz vien iespējams,» teikts organizācijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru