Francijas un Nīderlandes aviokompānija "Air France-KLM" otrdien paziņoja, ka pievienojusies investīciju konsorcijam, lai iegādātos gandrīz 20% akciju Skandināvijas valstu lidsabiedrībā SAS.

Konsorcijs kopā ar Dānijas valsti SAS investēs 1,175 miljardus ASV dolāru, "Air France-KLM" ieguldot 144,5 miljonus dolāru, lai iegādātos 19,9% akciju.

Vēl konsorcijā ir ASV investīciju kompānija "Castlelake", kam piederēs 32% akciju, un Dānijas investīciju kompānija "Lind Invest", kam piederēs 8,6% akciju.

Akcionāru vidū vairs nebūs Zviedrijas, bet Norvēģija jau agrāk pārdeva savas akcijas.

Turklāt SAS plāno aiziet no Kopenhāgenas, Stokholmas un Oslo biržām.

SAS pērn jūlijā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, aviokompānijai izmantojot šo iespēju, jo tā šajā valstī veic uzņēmējdarbību.

Vienlaikus aviosabiedrība īsteno vērienīgu izmaksu samazināšanas plānu.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Puse no Francijas nacionālās aviokompānijas «Air France» garo maršrutu lidojumiem ceturtdien atcelta saistībā ar pilotu, lidmašīnu apkalpojošā personāla un lidostās strādājošo streiku.

Aviosabiedrība prognozē, ka streikā piedalīsies vien 28% darbinieku, ļaujot tai nodrošināt 75% no paredzētajiem lidojumiem, taču vien 50% no garo maršrutu reisiem no Parīzes.

Ceturtdienas rītā ziņas par būtiskiem lidojumu traucējumiem Šarla de Golla vai Orlī lidostās gan nav saņemtas.

Pirms šīs streika aviokompānija aicināja ceļotājus atlikt savus lidojumu plānus līdz 27.februārim.

«Air France» darbinieki pieprasa atalgojuma palielināšanu par 6%.

Savukārt lidsabiedrība piedāvājusi algu paaugstinājumu par 1% un vairākas piemaksas, taču arodbiedrības šīs nodēvējušas vien par niecīgām izmaiņām.

«Air France» algas iesaldētas jau kopš 2011.gada.

Vairāki desmiti tūkstoši pasažieru Eiropā otrdien saskārušies ar ceļošanas traucējumiem, jo aviosabiedrības «Lufthansa» un «Air France» skāruši streiki, kas ietekmējuši vairākas Eiropas lidostas.

Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» bijusi spiesta atcelt 800 no ieplānotajiem 1600 lidojumiem, tostarp 58 tālos reisus, ņemot vērā Vācijas sabiedriskajā sektorā strādājošo, tostarp lidostas darbinieku, streiku, kas tiek rīkots no plkst.5 līdz plkst.18 (no plkst.6 līdz plkst.19 pēc Latvijas laika).

Otrdienas brīdinājuma streiks skāris Vācijas lielāko - Frankfurtes - lidostu, kā arī citas lidostas, tostarp Minhenes, Ķelnes/Bonnas un Brēmenes lidostas.

Arodbiedrība «Ver.di» vēsta, ka puse lidojumu Minhenes lidostā tikusi atcelta vai aizkavēta.

Tāpat šis streiks skāris ar bērnudārzus, atkritumu savācējus un slimnīcas. «Ver.di» pieprasa 6% algu pieaugumu aptuveni 2,3 miljoniem darbinieku dažādās valsts sektora nozarēs.

Francijas un Nīderlandes aviokompānijas "Air France-KLM" izdzīvošana nav garantēta, ja koronavīrusa pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze turpināsies, svētdien brīdināja Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hūkstra.

Francijas un Nīderlandes valdībai katrai pieder 14% grupas akciju, un tās nacionālajās aviokompānijās iepludinājušas miljardiem eiro, lai palīdzētu pārciest pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas nozarē.

"Tā [izdzīvošana] nav garantēta," intervijā Nīderlandes televīzijai NPO sacīja Hūkstra, uzsverot uz nepieciešamību samazināt izdevumus.

Pavasarī Francijas valdība "Air France" aizdevumos piešķīra septiņus miljardus eiro, bet Nīderlandes valdība KLM nodrošināja 3,4 miljardu eiro aizdevumu. KLM glābšanu nepieciešams papildināt ar daudzpusīgu restrukturizācijas plānu, kā arī apņemšanos atjaunot veiktspēju un konkurētspēju, norāda Hūkstra.

"Air France-KLM" tīrie zaudējumi šogad otrajā ceturksnī pieauguši līdz 2,6 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,8 miljardu eiro zaudējumiem pirmajā ceturksnī.

Pasaules biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās, valdot neziņai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un pastāvot bažām par Indijas-Pakistānas bruņoto konfliktu, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pakistāna paziņoja, ka ir notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas. Indija savukārt pavēstīja, ka ir notriekusi Pakistānas iznīcinātāju, kas nogāzies Pakistānas robežas pusē, un zaudējusi vienu savu lidmašīnu.

«Augošais ģeopolitiskais saspīlējums dominē tirdzniecībā, izraisot globālo akciju cenu (..) krišanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Volstrītā indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» saruka, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers ziņoja par «reālu progresu» tirdzniecības sarunās ar Ķīnu, bet sacīja, ka ir jāpaveic ievērojams darbs, līdz tiks panākta galīga vienošanās.

No nākamā gada vasaras sezonas lidojumus no lidostas «Rīga» uzsāks Air France - KLM grupas zemo cenu aviokompānija «Transavia», kas divas reizes nedēļā veiks lidojumus no Rīgas uz Orlī lidostu Parīzē.

Ceļotāji ar «Transavia» gaisa kuģiem uz Orlī varēs doties divas reizes nedēļā - trešdienās un sestdienās ar bilešu cenu, sākot no 39 EUR vienā virzienā. Lidojumus no Rīgas aviokompānija uzsāks 2020.gada 29.martā.

«Vēlos norādīt, ka tā ir ne tikai vēl viena iespēja mūsu pasažieriem atklāt Francijas galvaspilsētu ar tās kultūras un vēstures bagātībām, bet arī dod ceļotājiem iespēju izmantot šīs aviokompānijas gandrīz 60 galamērķu plašo maršrutu tīklu Eiropā un Vidusjūras valstīs,» norāda lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Grupas Air France - KLM zemo cenu aviosabiedrība «Transavia» piedāvā vairāk nekā 100 galamērķus no Francijas (Orlī, Nante un Liona) un Nīderlandes (Amsterdama, Roterdama, Eindhovena un Groningena) lidostām uz Eiropas un Vidusjūras valstīm.

Baiļu uzplūdi par koronavīrusa straujāku izplatīšanos ārpus Āzijas papildu trieciens ir dažādiem ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem. Notiekošā rezultātā daudzi sevišķi strauji atbrīvojas no aviokompāniju un kruīza uzņēmumu vērtspapīriem.

Kuģu kruīza nozares līderu - "Carnival", "Norwegian Cruise Line Holdings" un "Royal Caribbean Cruises" - akciju cena šīs nedēļas sākumā vien saruka gandrīz par 10%. Piemēram, tā paša "Carnival" akcijas vērtība Ņujorkas biržā kopš saviem decembra augstākajiem punktiem ir samazinājusies jau gandrīz par 30%.

Strauji zemāk planē arī aviokompāniju akciju vērtība. Piemēram, "Ryanair" akcija šo pirmdien saruka par 13,5%, "Air France" – par 8,7% un "Deutsche Lufthansa" – par 8,8%. Strauji cenu kritumi bija vērojami arī "American Airlines Group", "EasyJet", "Delta Air Lines" u.c. līdzīgām akcijām. Tiek ziņots, ka pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Sagaidāms, ka notiekošajam būs ietekme uz dažādām citām nozarēm.

Marta beigās lidojumus no Rīgas uz Amsterdamu uzsāks Nīderlandes zemo cenu aviokompānija “Transavia Airlines C.V.”, kļūstot par 14. lidsabiedrību, kas šogad piedāvās pasažieru lidojumus no Latvijas.

““Transavia” lidojumi no Rīgas uz Amsterdamu palīdzēs Rīgai nostiprināt tiešo savienojumu ar vienu no Eiropas pieprasītākajām tranzīta lidostām, – tas ir ieguvums pasažieru ērtībai un vienlaikus stiprina mūsu lidostas priekšrocības Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā,” saka lidotas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Plānots, ka “Transavia” maršrutā Rīga – Amsterdama lidos trīs reizes nedēļā. Pirmais lidojums uz Nīderlandes galvaspilsētu paredzēts 31. martā, un biļešu tirdzniecība uz lidojumiem jau ir sākusies.

“Transavia Airlines C.V.” ir Nīderlandes zemo cenu aviokompānija, kas ietilpst “Air France–KLM” grupā.

2021. gadā Amsterdama bija piektais populārākais galamērķis no lidostas “Rīga” – kopā pagājušajā gadā šajā maršrutā tika pārvadāti 85 tūkstoši pasažieru jeb nepilni četri procenti no pasažieru kopskaita. Amsterdama jau vairākus gadus ir viena no vislabāk savienotajām Rietumeiropas lidostām, kas ļauj pasažieriem ērti doties arī uz citiem galamērķiem.

Lidostā "Rīga" darbu no 31.marta sāk Nīderlandes zemo cenu aviokompānija "Transavia Airlines C.V." ("Transavia"), nodrošinot lidojumus no Rīgas uz Amsterdamu, informē lidostas "Rīga" pārstāve Ilze Salna.

Plānots, ka "Transavia" maršrutā Rīga-Amsterdama lidos trīs reizes nedēļā. Pirmais lidojums uz Nīderlandes galvaspilsētu paredzēts 31.martā.

Lidotas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka "Transavia" lidojumi no Rīgas uz Amsterdamu palīdzēs Rīgai nostiprināt tiešo savienojumu ar vienu no Eiropas pieprasītākajām tranzīta lidostām: "Tas ir ieguvums pasažieru ērtībai un vienlaikus stiprina mūsu lidostas priekšrocības Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā".

2021.gadā Amsterdama bija piektais populārākais galamērķis no lidostas "Rīga" - kopumā pagājušajā gadā šajā maršrutā tika pārvadāti 85 000 pasažieru jeb gandrīz 4% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita.

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Aptuveni 13 000 finanšu grūtībās nonākušās Francijas otras lielākās aviokompānijas «Aigle Azur» pasažieru galvenokārt ar biļetēm lidojumiem uz un no Alžīrijas joprojām iestrēguši lidostās, pirmdien paziņoja Francijas transporta sekretārs Žans Baptists Džebarī.

«Aigle Azur» pagājušajā nedēļā tiesā iesniedza bankrota pieteikumu un pārtrauca lidojumus, nespējot atgūties no vairākus gadus ciestajiem zaudējumiem miljoniem eiro apmērā.

Tiesa noteica lidsabiedrībai aizsardzību pret bankrotu. Vienlaikus Džebarī norāda, ka vairāki potenciālie pircēji ir izrādījuši interesi par «Aigle Azur» iegādi. Starp šiem interesentiem ir arī Francijas nacionālā lidsabiedrība «Air France», kas sestdien un svētdien ar īpašiem reisiem centās palīdzēt lidostās iestrēgušajiem pasažieriem.

Ķīnas konglomerāts «HNA Group», kam pieder aviokompānija «Hainan Airlines», ir lielākais «Aigle Azur» akcionārs ar 49% akciju.

Francijas lidostu darbinieki, skolotāji un citu profesiju pārstāvji otrdien pievienojušies streikam, ko, protestējot pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, sākušas arodbiedrības, kas pārstāv Parīzes sabiedriskā transporta sistēmas darbiniekus.

Bažījoties par nekārtību un vardarbības izcelšanos, policija devusi rīkojumu slēgt veikalus un restorānus vairākos Parīzes rajonos, jo šodien Parīzē un citur Francijā plānoti protesti.

Pagājušo ceturtdien, kad arodbiedrības sāka streiku, Parīzes ielās izgāja vismaz 800 000 cilvēku.

Makrons vēlas ieviest universālu pensiju sistēmu, kas nomainīs pašreizējos 42 "īpašos režīmus", ko bauda dažādās nozarēs strādājošie, sākot ar dzelzceļniekiem un enerģētikas sektorā strādājošajiem un beidzot ar advokātiem un Parīzes opernama darbiniekiem.

Šīs atsevišķās sistēmas attiecīgajā nozarē strādājošajiem bieži garantē lielākas pensijas un agrāku pensionēšanos.

Vairākas aviokompānijas mainījušas maršrutus. lai nebūtu jālido Irānas un Irākas gaisa telpā, kur pieaug riski saistībā ar saspīlējumu starp ASV un Irānu.

Lidojumus Irānas un Irākas gaisa telpā pārtraukušas Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un Francijas lidsabiedrība "Air France".

Austrālijas aviosabiedrība "Qantas" uz laiku mainījusi Londonas-Pērtas maršrutu, lai izvairītos no Irānas un Irākas gaisa telpas. Garāks maršruts nozīmēs to, ka lidsabiedrībai būs jāsamazina pārvadāto pasažieru skaits un jāpalielina uzpildītās degvielas apjoms, lai lidmašīnas spētu nolidot papildu 40-50 minūtes.

Arī Malaizijas aviokompānija "Malaysia Airlines" norādījusi, ka, ņemot vērā nesenos notikumus, tās lidmašīnas izvairīsies no Irānas gaisa telpas.

Tāpat Singapūras lidsabiedrība "Singapore Airlines" nolēmusi novirzīt lidojumus uz Eiropu uz citiem maršrutiem, lai nebūtu jāizmanto Irānas gaisa telpa.

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Akciju tirgos arī šo ceturtdien turpināja dominēt sarkanā krāsa. Tādējādi liels brīnums nebūtu tas, ka Eiropas (un ne tikai) akciju tirgiem šī nedēļa galu galā izrādīsies sliktākā vismaz kopš 2011. gada.

Vadošais stāsts ir tas pats vecais, kuru gan nepārtraukti papildina jaunas ziņas un nu arī – bailes. Katrā ziņā šobrīd ir faktiski neiespējami paredzēt to, cik ilgi un kādus apmērus pasaulē uzņems koronavīrusa izplatīšanās. Ja vēl nesen pārsvarā tika spriests par Ķīnas ekonomikas pievēršanos, tad tagad nav izslēgts, ka šāds scenārijs varētu gaidīt arī citus nozīmīgus tirgus.

Vēl - ja sākotnēji tika lēsts, ka notiekošajam būs negatīva (bet ierobežota!) ietekme uz piegāžu ķēdēm, tad tagad tas draud jau izvērsties plašākā šokā, kura apmēru un ietekmi uz jau tā nepārliecinošo pasaules tautsaimniecību aplēst ir grūti. Attiecīgi to pie pamatīgas devas ar emocijām arī mēģina "iecenot" finanšu tirgus dalībnieki.

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Īrijas aviokompānija Ryanair jau pirms laika ziņoja par plāniem investēt 200 miljonus ASV dolāru lidmašīnu bāzes izveidē starptautiskajā lidostā Rīga. Šo bāzi plānots atklāt oktobrī. Kompānija nupat arī norādījusi, ka Rīgu cer attīstīt kā galamērķi, nevis vien pārsēšanās punktu.

Ryanair izpilddirektors Edijs Vilsons liek noprast, ka šis brīdis paplašināšanās plāniem esot pareizais, jo pandēmijas ietekmē konkurenti esot novājināti. Viņš DB arī pauž sašutumu par, viņaprāt, negodīgu atsevišķu biznesu balstīšanu no valdību puses. Tāpat viņš runā par nozares izmaiņām Eiropas Zaļā kursa ietvaros.

Kā jūs raksturotu pašreizējo stāvokli aviācijas industrijā?

Ir cerības, ka tā uzlabosies. Kāda krīze notiks katrus piecus līdz septiņus gadus. Tas bija, piemēram, 11. septembris un arī – Islandes vulkāna izvirdums. Vienmēr būs notikumi, kas ietekmē šo industriju, piemēram, jauni drošības noteikumi. Pandēmija vienmēr bija kaut kas tāds, par ko mēs bažījāmies. Piemēram, mēs jau 2003. gadā pieredzējām SARS epidēmiju. Tomēr neviens nebija gatavs kam šādam. Nedomāju, ka negatīvā ietekme šim visam uz nozari jau ir sasniegusi savu zemāko punktu. Daudzām aviokompānijām ir bezcerīgi lieli parādi. Turklāt ir kauns, ka Eiropas Komisija nav darījusi vairāk, lai visiem nozarē nodrošinātu vienādus spēles nosacījumus, ja ir runa par atbalstu uzņēmumiem. Vienotais tirgus ir par visiem un par konkurenci pie vienādiem noteikumiem, nevis par to, no kuras valsts tu nāc. Mēs visi sacenšamies par starptautiskajiem pasažieriem. Godīgāks ceļš, aviācijas nozarei atkopjoties, būtu stimulēt tās aviokompānijas, kas piegādā pasažierus, nevis dot naudu kompānijām, kur tā pazūd, kas patiesībā tā arī notika. Turklāt tas notiek katru reizi, kad aviokompānijām, kuras pieder valstij, piešķir naudu. Piemēram, Alitalia 10 gados saņēmusi aptuveni 13 ar pusi miljardus eiro, un kompānija ir kļuvusi arvien mazāka un mazāka. Tas pats notiks ar TAP Portugālē. Tas tādēļ, ka šādi uzņēmumi nekad nebūs konkurētspējīgi un pat kļūs mazāk konkurētspējīgi. Tā ir nodokļu maksātāju naudas izniekošana. Daudz labāk būtu, ja teiktu, ka jebkura kompānija, kas spēj dabūt atpakaļ pasažierus, kaut ko arī saņem atpakaļ, piemēram, mazākus nodokļus. Tas būtu vienlīdzīgi un nediskriminējoši. Tādēļ arī turpināsim šādu politiku apšaubīt.