Rīt Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai tiks nodots likumprojekts «Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu», kas paredz ieviest vienotu atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē un pašvaldībās.

Saskaņā ar likumprojektu, amatpersonu mēnešalgas tiks noteiktas, piemērojot likumā noteiktu koeficientu Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātajai strādājošo vidējai mēnešalgai.

Saeimas deputātiem šis koeficients būs 4.8, bet Saeimas prezidija locekļiem, komisiju vadītājiem un citām parlamenta amatpersonām – augstāks.

Rīgas domes deputāta algu aprēķinās, vidējai algai piemērojot koeficientu, kas nepārsniedz 3.8, republikas pilsētu domju deputātiem – piemērojot koeficientu līdz 3.6, bet novadu domju deputātiem - līdz 2.1

Rīgas domes priekšsēdētāja alga nedrīkstēs pārsniegt vidējo mēnešalgu, kam piemērots koeficients līdz 6.8, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju algas tiks noteiktas, izmantojot koeficientu no 3.6 līdz 6.7, bet novadu domju priekšsēdētāju algas aprēķinās, piemērojot koeficientu no 2.1 – 6.7.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un mainīt deputāta statusu, kas iepriekš paredzēja, ka deputāts pienākumus pilda no darba brīvajā laikā.

Galīgais lēmums par VARAM sagatavotajiem grozījumiem būs jāpieņem Saeimā.

Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredz, ka novada domē ievēlējamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēlē 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēlē 15 deputātus. Republikas pilsētas domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.

Pēc vienotā atalgojuma sistēmas pieņemšanas ieguvēji tagad ir tie domju priekšsēdētāji, kuri neatteicās no samaksas par kapitāla daļu turēšanu.

Par to šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Kopš 1. janvāra novadu un pilsētu pašvaldību domju priekšsēdētāju algai nevajadzētu pārsniegt 1908 latus mēnesī (premjera alga), bet no 1. aprīļa – 1714 latus mēnesī. To paredz 1. decembrī pieņemtais likums par vienoto atalgojuma sistēmu un pārejas noteikumi.

«Atalgojuma sistēma joprojām nav sakārtota,» atzīst RAPLM Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš. Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP) nenoliedz: «1. decembrī pieņemtais likums neko neatrisina. Algas ir samērotas fiskāli, tomēr patiesībā vēl ir daudz neatrisinātu jautājumu.» Skaidrība varētu tikt ieviesta ne ātrāk kā aprīlī, kad būs izstrādāts un Saeimā iesniegts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojekts.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

Prokuratūra saistībā ar Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegumu sākusi resorisko pārbaudi par AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas darījumu, pastāstīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Prokuratūra tagad no attiecīgajām iestādēm pieprasīs pārbaudes veikšanai nepieciešamo informāciju, taču Eiduka atturējās minēt, kad pārbaudi varētu pabeigt.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (NSL) iepriekš atturējās atklāt konkrētus pārbaudāmus faktus, taču, kā vēstīja laikraksts Diena, runa esot par četriem punktiem, no kuriem trīs attiecas uz premjerministri Laimdotu Straujumu (V).

Divas epizodes saistītas ar valdības 2014.gada 29.jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru Ripplewood, atsijājot divus citus investorus - AS Latvijas balzams īpašnieka Jurija Šeflera SPI Group un Krievijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo Norvik banku.

Augusta sākumā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu. Šie noteikumi tika izstrādāti ar mērķi noteikt vienotu kārtību pirmās palīdzības aptieciņu izvietojumam un skaita aprēķināšanai sabiedriskajās un darba vietās, kā arī precizēt pirmās palīdzības aptieciņas saturu.

Šī gada 3. augustā Saeimā tika pieņemti un 7. augustā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu. Savukārt Ministru kabineta 2007.gada 2. oktobra noteikumi Nr. 669 «Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā» zaudēja spēku šī gada 1. jūlijā, bet Ministru kabineta 2007.gada 2. oktobra noteikumi Nr.668 «Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu» zaudēja spēku 2010.gada 7. augustā līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos.

10:00 Vides ministrijā Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes zinātnieki energotaupības jautājumiem veltītā seminārā prezentēs pētījumu «Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas modelis un rīcības plāns», kā arī informēs par energoresursu taupīšanas iespējām gan katra enerģijas lietotāja līmenī, gan valsts līmenī.

11.00 klubā Ozo Golf Club, Rīgā, Mīlgrāvja ielā 16, notiks preses konference, kurā lauksaimniecisko produktu uzņēmums SIA Kemira GrowHow prezentēs firmas jauno nosaukumu – SIA Baltic Agro, kā arī informēs par kompānijas līdzšinējiem darbības rezultātiem un turpmāko biznesa attīstības stratēģiju.

Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Cēsu novadā u.c. Latvijas pašvaldībās notiks jauno domju pirmās sēdes.

Ekspremjers Aigars Kalvītis atstās Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatu.

No 1.jūlija būvkomersantu reģistrāciju, pārreģistrāciju, atkārtotu reģistrāciju, izslēgšanu no reģistra un reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanu veiks Ekonomikas ministrija. Dokumentu pieņemšanas adrese: Ekonomikas ministrijas Klientu apkalpošanas centrs, Brīvības iela 55.

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni šodien pēc pirmās slēgtās tiesas sēdes, kurā viņš tika pratināts tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, aģentūrai LETA atteicās izpaust, par kādiem notikumiem viņš sniedzis liecības, turpretim Lembergs norādīja, ka tiesas procesam vajadzētu būt atklātam, lai žurnālisti varētu objektīvi atspoguļot sēžu zālē runāto un notikušo.

Šodien Rīgas apgabaltiesā liecinieka statusā uzklausītais Šveices advokāts pēc tiesas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā slēgto procesu, viņš nav tiesīgs izpaust informāciju par sēdes laikā runāto. Aizbildinoties ar to pašu argumentu, Meroni neatbildēja arī uz jautājumu, vai savulaik viņš kā advokāts ir sniedzis juridisko palīdzību Lembergam.

Pēc tiesas sēdes uz jautājumiem par Meroni liecībām pēc būtības neatbildēja arī Ventspils mērs, tomēr viņš ar pārliecību pauda, ka Latvijā visiem tiesas procesiem, ieskaitot šo, vajadzētu būt atklātiem, lai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiesas prāvas varētu translēt tiešraidē visai sabiedrībai, tādējādi objektīvi atspoguļojot sēžu zālē notikušo.

Atklājot valdības sēžu tiešraides internetā, gan ministri, gan arī politikas eksperti pauda cerību, ka atklātība nemainīs lēmumu pieņemšanas procesu un arī ministru uzvedību.

Pirmais solis uz valdības sēžu atklātību tika sperts 2002.gadā, kad tās tika padarītas atklātas medijiem, šodien klātesošajiem Vērmanes dārzā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). Viņš atzina, ka tāpat kā pie mediju klātbūtnes ar laiku ir pierasts, tāpat arī pieradīs pie tā, ka valdības sēdes turpmāk varēs vērot internetā tiešraidē. «Tas ir tikai tālākais solis, lai nodrošinātu sabiedrībai lielāku informācijas pieejamību,» sacīja Dombrovskis.

Valdības vadītājs arī apgalvoja, ka tiešraižu nodrošināšana no valdības sēžu zāles tās darbu neietekmēs.

Saeimas ārkārtas sēde pirmdienas rītā tomēr notiks. Pusstundu pirms tās sākuma sanākušais Saeimas Prezidijs nesaskatīja iemeslu sēdes atcelšanai, lai gan netika gaisinātas šaubas, vai nav viltots Saskaņas centra (SC) deputāta Andreja Klementjeva paraksts uz 34 opozīcijas deputātu iesnieguma par sēdes sasaukšanu.

Šaubas par paraksta autentiskumu Saeimas prezidijam iesniegumā pauda Jaunā laika (JL) deputāts Ainārs Latkovskis. Viņa šaubas balstījās informācijā, ka 9. augustā, kad datēts deputātu iesniegums, A. Klementjevs atradies ārpus valsts. Saskaņā ar Satversmi, Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanai nepieciešami vismaz trešdaļas jeb 34 deputātu paraksti.

Pats A. Klementjevs pirmdienas rītā izvairījās atbildēt uz žurnālistu vairakkārt atkārtoto jautājumu, vai viņš pats ir parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Viņaprāt, būtiskāk ir, ka ārkārtas sēdes sasaukšanu viņš ir atbalstījis jau no paša sākuma, vēl pirms tika vākti paraksti. Uz jautājumu, vai parakstīšanās laikā ir bijis Latvijā, politiķis atvaicāja, «kāpēc jūs domājat, ka nebiju?».

9.00 Saeimas Eiropas lietu komisija aicina uz pārrunām Finanšu ministru Eināru Repši, lai iztaujātu par situāciju ES fondu finansējuma apguvē

10.00 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija spriedīs par grozījumiem KNAB likumā, kas paredz noteikt biroja funkcijas tā saucamo trešo personu priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē

10.00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālās politikas komisija pirms iesniegšanas Saeimā skatīs Ekonomikas ministrijas sagatavotos likumprojekta grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», kā arī grozījumus «Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā».

10.00 Latvijas Ostu padomes sēde Rīgā

10.00 Talsos 9. Kurzemes Tūrisma konference «Tūrisma komercdarbības veicināšana Kurzemē»

Rīgas domes priekšsēdētājs šodien izsludinājis kārtējo Rīgas domes ārkārtas sēdi. Šogad jau notikušas septiņas Rīgas domes sēdes, no kurām četras ir bijušas ārkārtas sēdes, norāda Rīgas domes (RD) frakcijas Vienotība deputāti.

Viņi plāno vērsties pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža ar lūgumu izskaidrot, kad pašvaldība drīkst izsludināt ārkārtas sēdi.

«Izskatot jautājumus ārkārtas sēdēs, tiek degradēts darbs Rīgas domes komitejās, kurās vispirms deputātiem būtu jāizskata jautājumi un jāvērtē to vajadzība Rīgai un rīdziniekiem,» norāda deputātu frakcija.

Paziņojumā arī uzsvērts, ārkārtas sēdēs skatāmie jautājumi visbiežāk esot saistīti ar Rīgas domes valdošās koalīcijas deputātu rotēšanu komitejās. «Nav godīgi, ka rīdziniekam ir jāgaida kārtējā domes sēde, kurā izskata viņam svarīgu jautājumu, taču Saskaņas centra pietuvinātajam cilvēkam svarīgos jautājumus izlemj Rīgas domes ārkārtas sēdēs,» sašutuši ir opozīcijas deputāti.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas darba grupa līdz šim notikušo sarunu lietderīgumu vērtē pretrunīgi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

OIK likvidēšanas darba grupa ceturtdien pulcējās jau uz otro sēdi, kurā, līdzīgi kā pirmajā sēdē aprīļa beigās, daudz uzmanības tika veltīts darba grupas locekļu izglītošanai, apskatot OIK tipoloģiju un vēsturi, kā arī iepazīstinot sēdes dalībniekus ar esošo OIK sistēmu, tās mērķi un ietekmi uz tautsaimniecību. DB uzrunātie eksperti atzīst, ka daļai iesaistīto šī informācija noteikti ir noderīga un vajadzīga, jo daudzi ikdienā nestrādā ar enerģētikas jautājumiem, taču šo pašu informāciju bija iespējams gūt arī iepriekš sagatavojoties un iepazīstoties ar sēdes materiāliem.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka šomēnes paredzētas vēl divas darba grupas sēdes - 18. un 31. maijā, pa divām reizēm darba grupas locekļi tiksies arī jūnijā un jūlijā, bet 1.augustā plānota pēdējā darba grupas sanāksme.

Lai līdz šā gada 1. augustam sagatavotu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas, šā gada 26. aprīlī uz pirmo sēdi sanāca darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai.

Pirmās sēdes laikā darba grupa pārrunāja elektroenerģijas obligātā iepirkuma problemātiku, darba grupai doto Ministru kabineta mandātu, turpmākos soļus tā īstenošanai, kā arī jautājumus, kas saistīti ar darba grupas darba organizāciju.

Darba grupas sēdes laikā tās dalībnieki vienojās par darba grupas darbības principiem, apstiprināja darba grupas nolikumu, kā arī vienojās par darba grupas sanāksmju darba organizāciju, norises laiku un projekta struktūra. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka darba grupas sēdes notiks ne retāk divas reizes mēnesī. Tāpat tika panākta vienošanās, ka darba grupas lēmumiem būs priekšlikumu raksturs, tai skaitā attiecībā uz ierosinājumiem spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem. Darba grupas darba rezultāti tiks nodoti Ekonomikas ministrijai tālākai izvērtēšanai un iesniegšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai.

Ar zemes reformas darbu koordinēšanu un tiesisku nodrošināšanu nodarbosies vēl arī citi septiņi deputāti, aizklātā balsojumā lēma Saeima.

Bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) būs Centrālās zemes komisijas (CZK) priekšsēdētājs, bet par tās locekļiem parlaments ievēlēja deputātus Raivi Blumfeldu (nacionālā apvienība), Kārli Eņģeli (ZRP), Jāni Lāčplēsi (Vienotība), Artūru Rubiku (SC), Gunāru Rusiņu, Jāni Tutinu (SC) un Juri Viļumu (ZRP). Līdz šā gada 17. oktobrim, proti, līdz ar 10. Saeimas pilnvaru beigām CZK vadīja Staņislavs Šķesters (ZZS).

Saskaņā ar likumu «Par zemes komisijām» CZK koordinē pilsētu domju un pagastu padomju zemes komisiju darbu un kontrolē pieņemto lēmumu atbilstību spēkā esošajiem likumdošanas aktiem; ir tiesīga dot juridiskajām personām, pašvaldībām un valsts institūcijām likumdošanas aktiem atbilstošus obligātus norādījumus un saņemt no tām pieprasīto informāciju 14 dienu laikā; nosaka kadastrālās uzmērīšanas un zemes vērtēšanas darbu izpildes termiņus; kā arī veic citus uzdevumus.

Neretas novada dome nolēmusi, ka no janvāra domes priekšsēdētāja Arvīda Kvieša mēnešalga būs 1300 eiro (913,65 lati) pirms nodokļu nomaksas. Pirms tam viņš saņēma 800 latu pirms nodokļu nomaksas, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Neretas novada pašvaldības mājaslapā, sadaļā Dokumenti, Budžets, Izmaksātais atalgojums rakstīts, ka Arvīdam Kviesim pagājušā gada septembrī, oktobrī un novembrī ir izmaksāti Ls 551,92 mēnesī. Pašvaldības sekretāre Edīte Dābola skaidrojusi — tā ir summa pēc nodokļu nomaksas. Par decembri izmaksātā atalgojuma lielums mājaslapā vēl nav ievietots.

«Man par savu atalgojumu nav korekti runāt,» sacījis A. Kviesis un mudinājis par to jautāt «projekta autoram» — savam vietniekam Aivaram Miezītim. Viņš savukārt skaidrojis, ka tā nav algas palielināšana. «Deputāti novada domes priekšsēdētāja algu nevis palielināja, bet noteica saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, un tā ir korekta un adekvāta viņa darba apjomam un atbildībai, pēc nodokļu nomaksas paliek tikai ap 600 latiem,» Staburagam sacījis A. Miezītis.

Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales, aģentūra LETA uzzināja valdībā.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz 2017.gada 30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.

Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).

Rīgas Latviešu biedrības namā šodien plkst.14 notiks Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana, Dziesmu svētku parkā plkst.17 notiks Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, savukārt Rīgas Domā plkst.19 notiks garīgās mūzikas koncerts.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks 60 pasākumi 20 norises vietās. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Starp 60 pasākumiem, kas notiks desmit dienu laikā, ir arī skatītāju iecienītais koru konkursa fināls "Koru kari", kas 1.jūlijā plkst.10 norisināsies gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības namā.

Liepājas domes deputāti šodien, 3. decembrī, skatīja Liepājas nākamā gada budžetu domes sēdes slēgtā daļā, izraidot no sēdes žurnālistus un citas domei nepiederošas personas.

Par slēgto sēdes daļu Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks paziņoja pēc iepriekš izsludinātās domes sēdes darbakārtības izskatīšanas. Liepājas domes nolikums paredz atklātas domes sēdes, taču šī jautājuma skatīšanu U. Sesks definēja kā deputātu sapulci, kurā lēmums netikšot pieņemts. Par Liepājas budžetu dome sola sīkāk presi informēt nākamnedēļ. Neoficiāla informācija liecina, ka, krītoties budžeta ieņēmumiem, Liepājas pašvaldība nākamgad var pārsniegt likumā atļauto kredītsaistību apjomu - 20 % no pašvaldības budžeta.

Tā kā sabiedrībā viesmīļu piesaiste nav populāra, ministri paši tērēs savu laiku ceļā pēc kafijas valdības sēdes laikā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjerministre atgādināja, ka tā esot bijusi Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga iniciatīva. "Viņš vēlējās ļoti ilgā un garā sēdē, līdzīgi kā Eiropā, arī vismaz ministriem netērēt savu algas daļu un savu laiku, ejot pēc kafijas, lai viņi varētu koncentrēties ļoti izaicinošiem jautājumiem Ministru kabinetā," teica Siliņa.

Kronbergam esot bijusi vēlme "iepriecināt kā jaunam kancelejas vadītājam ministrus", paredzot jaunu kārtību, kas arī būtu tikai "saprotama un normāla, ka garās stundās būtu kāds, kas apkalpotu", stāstīja Siliņa.

"Acīmredzot sabiedrībā šādas lietas nav populāras, un ministri paši ies pēc kafijas un tērēs savu laiku," nosprieda premjere.

Turpinot izskatīt 11.februāra Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus, Saeima ceturtdien, 18.februārī, galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ieviest jaunu principu administratīvo sodu politikā - tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un sodu samaksā laikus, maksā mazāk.

Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu daļēji atbrīvot viņu no naudas soda samaksas.

Lai papildu teritorijām Latgales reģionā piešķirtu speciālās ekonomiskās zonas statusu, parlaments pirmajā lasījumā skatīs Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu.

Tāpat Saeimas Mandātu komisija lūgusi deputātus rītdienas sēdē iekļaut paziņojumu par Laimdotas Straujumas deputāta pilnvaru atjaunošanu, kā arī deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku Edvardam Smiltēnam un Valdim Kalnozolam.

Savukārt 18.februāra Saeimas kārtējā sēdē, kas sāksies pēc 11.februāra sēdes turpinājuma beigām, deputāti galīgajā lasījumā lems par Kriminālprocesa likuma grozījumiem. Tie paredz pilnveidot noziegumos cietušo personu aizsardzības tiesisko regulējumu.

Iedzīvotājiem, kuriem vētra radījusi zaudējumus, vispirms ir jāvēršas pēc palīdzības pie saviem apdrošinātājiem, bet pēc tam - pie savām pašvaldībām, pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste, Krīzes vadības padomes sēdes laikā, uzklausot ekspertu atzinumus, kā arī atbilstoši Ūdenssaimniecības apsaimniekošanas likuma 1.pantā noteiktajam, tika secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas ir klasificējamas kā plūdi, attiecīgi apdrošināto īpašumu saimnieki var pretendēt uz apdrošinātāju kompensācijām.

Ekonomikas un Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku tuvākajā laikā ar apdrošināšanas jomas pārstāvjiem būšot jāpārrunā kompensāciju izmaksa plūdu radīto seku kompensēšanai.

Kā sacīja premjere Siliņa, par kopējiem vētras radītajiem zaudējumiem vēl pāragri spriest, jo visas vētras sekas vēl nav apzinātas, no daudzās ēkām pat vēl nav izsūknēts ūdens.