Mana Saime piens atzīts pat vienu no labākajiem 2012. gada jaunajiem produktiem.

Līdzās Rīgas piena kombināta ražotajam pienam līderpozīcijās ierindojusies arī Merrild Classic maltā kafija un Kleenex Premium Ultra Soft tualetes papīrs, liecina tirgus pētījumu kompānijas The Nielsen Company sniegtā informācija.

Pārstrādātas gaļas grupā par labāko jauno produktu atzīta Rīgas Miesnieka ražotā Svētku dūmdesa. Saldumu grupā uzvaras laurus plūcis Laimas ražotais šokolādes vafeļu batoniņš Lācītis Ķepainītis, bet uzkodu grupā – Selgas cepumi ar banāna garšu. Stipro alkoholisko dzērienu segmentā uzvarējis S.P.I. Grupas pārstāvētais Rīgas Dīva Red Fusion, bet vieglā alkohola grupā – Cēsu džins Pina Colada. Par labākajiem jaunajiem produktiem 2012. Gadā atzīta arī Fazer gardā Totsremaize, Enjoy bezalkoholiskais gazēts dzēriens ar citrona, laima un piparmētru garšu, Salas Zivis balto zivju pirkstiņi, Romeria pomace olīveļļa, Nestle Lion sausās brokastis, Milupa auzu biezputra ar pienu 6+ un citi jaunie produkti.

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Divi čakli Kurmenes jaunieši — Aiga Dreimane un Aivis Siliņš — izstrādājuši biznesa ideju, kas cilvēkiem ļauj ietaupīt laiku un naudu. Uzņēmums Gatavo pats piedāvā produktu piegādi mājās kopā ar gardas maltītes recepti, otrdien vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Fragments no intervijas

Kā radās uzņēmuma Gatavo pats ideja?

Mūsu uzņēmuma idejas pamats radies Zviedrijā 2007. gadā. Kāda kompānija sāka ēdiena piegādi mājās, un zviedru paraugam sekoja vairākas citas valstis. Kad ar Aivi dzīvojām Anglijā, Londonā, izmantojām līdzīgu servisu. Kompānija Hello fresh ir labi zināma arī Vācijā, Francijā un Nīderlandē. Šis pakalpojums pieejams plašā teritorijā, tomēr domāju, ka Latvijas virzienā tik liels uzņēmums neraugās. Anglijā šis pakalpojums mums ļoti patika, tādēļ atgriežoties nolēmām ko līdzīgu ieviest pie mums. Izmantojot pārtikas piegādi mājās, sapratām, ka ietaupām ne tikai laiku, bet arī naudu. Šādi iepērkoties, cilvēks izvairās no kārdinājuma, kas pircējus sagaida veikalā, un nerodas lieki tēriņi. Patērētājs nespēj atturēties pirkt akcijas preces, piemēram, četras rīsu pakas par vienas cenu. Pirkšanas brīdī tas šķiet ekonomiski izdevīgi, tomēr, atgriežoties mājās, viņš saprot, ka nu būs «jāsēž» uz rīsu diētas.

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Dzeramnaudu aplikācija Tipit, kā arī digitālā aģentūra it's digital, Baby! nav pārvarējusi Virgin rīkotā konkursa Pitch to Rich pirmo kārtu, kas ļautu savas idejas prezentēt Ričardam Brensonam, pastāstīja viena no uzņēmuma dibinātājām, Anglijā dzīvojošā latviešu uzņēmēja Renāte Kalniņa.

Kā vēsta konkursa mājaslapa virginmediabusiness.co.uk/pitch-to-rich, nedz kategorijā Jaunuzņēmums izvirzītais Tipit, nedz kategorijā Jaunās lietas izvirzītais it's digital, Baby! publikas balsojumā nav iekļuvis labāko piecdesmitniekā, kas bija priekšnoteikums, lai nokļūtu konkursa otrajā kārtā.

Tikmēr neoficiālajā līderu tabulā vietnē voomleaders.co.uk redzams, ka aplikācija Tipit ar 374 balsīm finišēja 122.vietā, kamēr projektam, kas noslēdza labāko piecdesmitnieku, bija 870 balsis.

Savukārt it's digital, Baby! finišēja 116.vietā ar 221 balsi, kamēr 50.vietā esošajam projektam ir 529 balsis.

Šogad jau ceturto gadu pēc kārtas ir uzsākta Latvijas restorānu cīņa par iekļūšanu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2016 sarakstā, informē Normunds Norenbergs.

Restorānu vērtēšana ir sākusies, un to jau otro reizi veic neatkarīga starptautiska žūrija – ar Michelin zvaigznēm godalgoti šefpavāri no dažādām Eiropas valstīm. Kopumā restorānu vērtēšana norit divās kārtās, bet gala rezultāti tiks paziņoti nākamā gada februārī.

«Restorānu kultūra Latvijā attīstās, un esmu gandarīts, ka ceturto reizi pēc kārtas varam noskaidrot labākos restorānus Latvijā. Ja šis projekts Latvijas restorāniem ir kaut neliels stimuls kļūt labākiem, mēs visi no tā esam tikai ieguvēji,» informē projekta vadītājs Normunds Norenbergs. Viņš turpina: «Ņemot vērā jaunu restorānu ienākšanu tirgū, var prognozēt, ka šī gada labāko restorānu sarakstā sagaidīsim izmaiņas. Cik lielas vai mazas, to rādīs rezultāti.»

Veiksmīgākais jaunais produkts Latvijā pērn bija atspirdzinošais dzēriens ar laimu «Coca-Cola Lime», ko nesen tirgū patērētājiem sāka piedāvāt starptautiskais dzērienu ražotājs «Coca-Cola Company», noskaidrots starptautiskās mērījumu un datu analīzes kompānijas «Nielsen» patērētāju uzvedības un izvēļu pētījumā.

Tam seko dzērienu ražotāja «Cido grupa» gaišā alus zīmols «Lāčplēsis Staburags Light», kurš atzīts par otru veiksmīgāko jauno produktu. Trešo vietu «Nielsen» pagājušā gada veiksmīgāko jauno produktu topā ieguvusi «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ar produktu «Ādažu īstie kartupeļu čipsi ar krējuma un lociņu garšu».

Kompānijas «Nielsen» izpilddirektore Baltijas valstīs Ilona Leppa atzina, ka ik gadu tirgū nonāk tūkstošiem dažādu jaunu pārtikas produktu, dzērienu un patēriņa preču, konkurējot par patērētāju uzmanību. «Tā kā mēs jau desmit gadus izraugāmies tendencēm atbilstošākos un pievilcīgākos jaunos produktus, mēs esam ļoti tuvu tam, lai izprastu, kas šobrīd notiek tirgū. Es esmu visai pārliecināta, ka veiksmi nepieciešams noteikt objektīvi, ne tikai lai novērtētu jau paveikto darbu, bet arī lai uzvarētu nākotnē,» teica Leppa.

Liepājas domes deputāts un uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Fonteins izsūtījis atklātu vēstuli pašvaldībai un plašsaziņas līdzekļiem, kurā apgalvo, ka «kakas peld gar promenādi», un pieprasa zaudējumu kompensāciju saistībā ar kanalizācijas problēmām, ko viņam radījusi, viņaprāt, PSIA Liepājas ūdens nolaidība.

Laika posmā no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam SIA Fontaine Ent. pārstāvji vairākas reizes sazinājušies ar PSIA Liepājas ūdens, lai informētu par notekūdeņu sistēmas darbības traucējumiem kanalizācijas sistēmā, kas savieno pilsētas kanalizāciju ar SIA Fontaine Ent. piederošajiem īpašumiem Fontaine Royal Hotel, Fontaine Palace un Deli Snack. Taču ūdens un kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas uzņēmumā norādīts, ka promenāde nav viņu atbildības lokā.

Turpināt viesnīcas darbu, ja no grīdas smeļas kanalizācija, nav bijis iespējams, tāpēc nācies noalgot kādu uzņēmumu no Grobiņas, lai tas atklātu un novērstu radušos problēmu. Tīrot kanalizācijas caurules, kļuvis skaidrs, ka problēma ir pilsētas kanalizācijā, apgalvots vēstulē. S.Lorenss norāda, ka problēma slēpjas caurulēs, kuras, izbūvējot promenādi, it kā esot nomainītas. Tomēr notekūdeņu kolektori esot pilni ar veciem ķieģeļiem, kas drūp un krīt, jo tie ir 100 gadus veci un pilni ar cementu, smiltīm un «vēl velns sazin ko».

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu (PNP), to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai, informē FKTK.

Ieteikumi palīdzēs bankām definēt personas, kas uzskatāmas par politiski nozīmīgām personām, tajā skaitā viņu ģimenes locekļus un cieši saistītās personas.

Bankās veiktā klienta izpēte ir pamata informācijas avots, kā noskaidrot, vai persona atbilst politiski nozīmīgas personas pazīmēm, taču bankām var palīdzēt arī citi informācijas avoti: komerciālās datu bāzes, ienākumu deklarēšanas sistēmas un interneta un masu mediju informācijas resursi.

Ieteikumi sagatavoti, apkopojot ārvalstu piemērus PNP, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, ārvalstu organizāciju ieteikumus, vadlīnijas un labāko praksi, piemēram, Finanšu darījumu darba grupas Financial Action Task Force (FATF) ieteikumus, vienlaikus ņemot vērā Latvijas normatīvo aktu (piemēram, NILLTFN likuma) prasības un starptautisko finanšu institūciju darbības standartus.

Pēc tam, kad saņemta informācija par konstrukciju nestspējas apdraudējumu tirdzniecības centrā Sahara Lubānas ielā 117, Rīgā, Maxima nolēmusi savu veikalu šajā centrā slēgt līdz sīkākai lietas apstākļu noskaidrošanai. Tāpat rīkojies arī veikals Rimi, slēdzot tirdzniecības centru Deglava ielā 110, kurā arī radušās bažas par konstrukciju nestspēju.

Tā Db.lv norādīja Maxima pārstāvis Jānis Beseris, kurš arī apstiprināja, ka no veikala cilvēki ir evakuēti. Viņa rīcībā šobrīd nav informācija, kā šajā situācijā rīkojušies citi tirdzniecības centra Sahara nomnieki.

Arī Rimi Db.lv informēja, ka slēdz savu veikalu Deglava ielā 110, kuru nomā no SIA Wenden Baltika, līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai. Rimi pārstāve Kristīne Ciemīte - Kupre arī uzsvēra, ka līdz šim brīdim ne SIA Rimi Latvia, ne SIA Wenden Baltika nav saņēmuši nekādu informāciju no Rīgas Domes un būvvaldes.

Jau ziņots, ka pēc Rīgas pilsētas būvvaldes rīkotājām pārbaudēm sabiedriskas nozīmes ēkās, būvuzņēmuma SIA Re&Re objektos, Rīgas veikalos Maxima un Rimi/Supernetto divos konstatēts iespējams to konstrukciju nestspējas apdraudējums: Rimi veikalā, A. Deglava ielā 110, un Maxima veikalā Lubānas ielā 117, tirdzniecības centrā Sahara.

Daudzi jau savlaicīgi ieplānojuši un iegādājušies kādu ceļojumu, un ar nepacietību gaida skaistiem mirkļiem bagātu atvaļinājumu, kamēr citi to tikai plāno. Ikviens no mums dzirdējis stāstus par atceltiem ceļojumiem un zaudēto naudu, bet ko darīt, lai tas nenotiktu arī ar jums?

Visbiežāk ceļojumu iegāde notiek, izvērtējot atsauksmes un sūdzības, kas ir ātri un ērti – pāris zvani draugiem un internetā pieejamās informācijas izskatīšana. Uz to vien nevar paļauties, tāpēc Latvijas Apdrošinātāju asociācija apkopojusi ieteikumus, kuri noderēs ceļotājiem pirms pirkuma vai rezervācijas izdarīšanas.

Izvērtējot piedāvājumu, pārliecinies:

- vai pakalpojuma sniedzējs ir oficiāli reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā. Šo informāciju bez maksas var iegūt www.lursoft.lv

- vai pakalpojuma sniedzējs ir iekļauts Tūrisma aģentu un operatoru datu bāzē un apdrošinājis klientu iemaksāto naudu: http://tato.em.gov.lv

Jelgavas naftas bāzē pirmdien notika sprādziens degvielas pārvadāšanas cisternas nodalījumā, izraisot ugunsgrēku, Db.lv stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona priekšnieks Dainis Bērziņš.

Izsaukumu uz valsts naftas produktu apgādes uzņēmuma Latvijas nafta filiāli Jelgavas naftas bāze VUGD saņēma plkst. 13.12, un ugunsdzēsēji ieradās notikuma vietā 13.16. Ierodoties notikuma vietā, atklājies, ka deg degvielas pārvadāšanas cisternu uzpildīšanas vietas nojume aptuveni desmit kvadrātmetru platībā, stāstīja D. Bērziņš. «Degšanas platība bija salīdzinoši neliela, un to diezgan ātri izdevās neitralizēt,» skaidro VUGD Zemgales reģiona priekšnieks. Viņš norāda, ka objekts, kurā notika ugunsgrēks uzskatāms par «nopietnu». Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst. 13.33.

Lidostas Rīga rīcībā ir nonākusi informācija, ka viena no lidostas teritorijā strādājošajām taksometru kompānijām veic apšaubāmas finanšu darbības, kā dēļ lūgts Valsts policijai (VP) izvērtēt, vai aizdomas patiesas, un līdz lēmuma pieņemšanai lidostas sadarbība taksometru kompāniju netiek turpināta, Db.lv stāstīja lidostas Rīga pārstāve Sarmīte Rinmane.

Līdz apstākļu noskaidrošanai 15. septembrī lidostas valde nolēmusi neturpināt pagaidu vienošanos, kas slēgta ar šo kompāniju. Tādējādi lidostas teritorijā darbosies divas taksometru kompānijas

Līdz šim lidostā Rīga strādāja trīs taksometru kompānijas – Baltic Taxi, Rīgas taksometru parks un Riga Taxi. S. Rinmane neatklāja, uz kuru no kompāniju kritusi aizdomu ēna.

Līdz lietas apstākļu noskaidrošanai precīzāka informāciju par nelikumīgajām finanšu darbībām un taksometru kompāniju lidosta Rīga nesniegs.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada jūlijā policija atklāja gadījumus, kad taksometru šoferi krāpās, «pielāgojot» skaitītājus - taksometros bija ierīkotas speciāli pielāgotas palīgierīces, lai sagrozītu taksometra skaitītāju rādījumus. Pēc brauciena taksisti šos rādījumus uzdeva par īstiem un pieprasīja paaugstinātu maksu par sniegto pakalpojumu. Kompānijas Riga Taxi vadītājs Genādijs Aksjonovs atzina, ka oficiāli taksometru vadītāji ir viņa firmas darbinieki, tomēr faktiski taksometru vadītāji ir firmas partneri, kuri aprīkotu taksometru īrē.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas jau otro reizi viena mēneša ietvaros atklāj pārkāpumus saistībā ar ūdenspīpju tabakas kravām, kas tranzītā ievestas no Lietuvas. Ņemot vērā, ka krava ievesta no Lietuvas, ir uzsākta sadarbība ar Lietuvas Republikas tiesībaizsardzības iestādēm lietas apstākļu noskaidrošanai, informē VID.

10.jūnijā muitas kontroles punktā Terehova VID muitas amatpersonas veica no Latvijas izbraucošas tranzīta kravas pārbaudi. Kravas pavaddokumentos bija norādīta 21 tonna ūdenspīpju tabakas, kas tika vesta no kādas muitas noliktavas Lietuvā uz Kirgizstānu. Veicot muitas apskati, tika konstatēts, ka kravā nav deklarētās preces – ūdenspīpju tabakas. Tās vietā tika konstatētas 22 paletes ar pagaidām nenoskaidrota satura šķidruma kannām un divas paletes ar bruģi.

Lai kravā esošās preces (tabaku) varētu legāli laist apgrozībā Eiropas Savienības (ES) teritorijā, tās muitas noliktavā ir jāatmuito un jāsamaksā muitas maksājumi (muitas nodoklis, akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis). Krāpnieki izvēlas kravu atstāt ES teritorijā, nemaksājot nodokļus. Šādiem krāpnieciskiem darījumiem ir dokumentāls aizsegs – kravas dokumenti tiek apzīmogoti, apstiprinot, ka krava tiks izvesta tranzītā cauri ES teritorijai, bet faktiski preces paliek kādā no ES valstīm. Arī 10.jūnijā atklātajā gadījumā ūdenspīpju tabaka, visticamāk, ir palikusi ES teritorijā, lai to realizētu, nesamaksājot noteiktos muitas maksājumus. Krāpniecisko darbību rezultātā nodarītais zaudējums, ko veido ES valstīm nenomaksātie nodokļi, ir aptuveni 1,1 miljons eiro, kas tiks piedzīts no galvojuma izsniedzēja.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Citadeles grupas neto peļņa pirmajā pusgadā palielinājusies par 20%, kā arī pieauguši procentu ienākumi, informē bankas pārstāvji.

Neto peļņa pieaugusi par 20% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 18.0 miljonus eiro. Neto procentu ienākumi palielinājušies par 10% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Kredītportfelis kopš 2017. gada 31. decembra palielinājies par 29 miljoniem eiro. Kopš 2017. gada 30. jūnija jaunos kredītos piešķirti 480 miljoni eiro.

Bankas kapitāla atdeve pieaugusi līdz 13.1%, salīdzinot ar 11.5% šajā pašā periodā pagājušajā gadā, savukārt grupas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 18%.

Citadeles grupas darbības rezultātus 2018. gada 1. pusgadā galvenokārt sekmēja tīro procentu ienākumu palielināšanās no Baltijas kredītportfeļa apjoma pieauguma, kā arī augstāka portfeļa ienesīguma. Grupas tīrie procentu ienākumi pieauga par 10%, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Grupas neto peļņa, salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, palielinājās par 20% un sasniedza 18.0 miljonus eiro.

Lai mudinātu studentus izzināt inovācijas jēdzienu, tā nozīmi un atklātu viņu novērojumus par aktuālajām problēmām, notikumiem un iespējām inovāciju jomā, kā arī apkopotu idejas un risinājumus inovāciju vides uzlabošanai, Latvijas studenti tika aicināti piedalīties pētniecisko projektu konkursā “Vide inovācijām Latvijā”. Konkursā komandām pēc savas izvēles bija jāsagatavo raksts par kādu inovācijas jomā aktuālu tematu.

Visi konkursa dalībnieki tika aicināti uz divu dienu pasākumu “Inovācijas dienas studentiem”, kurā pieredzējuši inovatīvu biznesa projektu īstenotāji un eksperti stāstīja par inovācijas jēdzienu un tā nozīmi uzņēmējdarbībā. Pasākumā notika arī rakstu konkursa “Vide inovācijām Latvijā” fināls, kurā no 10 priekšatlasē izvēlētiem darbiem žūrija prezentācijās izvēlējās uzvarētāju. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu komanda – Andris Freimanis, Rūta Pauloviča, Santa Šenhofa, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe – ar darbu par bezatkritumu tehnoloģiju inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS „Olainfarm” 19. jūnijā paziņoja par zīmola maiņu, pārtopot par „Olpha”.

Uzņēmuma attīstības stratēģija paredz no reģionāla spēlētāja izaugt par starptautisku farmācijas kompāniju, un „Olpha” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā, tuvāko desmit gadu periodā sasniedzot vismaz miljarda eiro apgrozījumu. Zīmola nomaiņa notiks pakāpeniski, jo farmācijas nozare ir stingri regulēta un tiks veiktas izmaiņas arī visu medikamentu reģistrācijas apliecībās, kas aizņem laiku procedūru dēļ uzraugošajās institūcijās.

"Pirms diviem gadiem uzņēmumam veiksmīgi mainījās akcionāri, kuri ir definējuši skaidru stratēģisko mērķi – paplašināšanās jaunos eksporta tirgos un starptautisko tirgu iekarošana ar attīstību veicinošu un konkurētspējīgu produktu portfeli. Tie nav tikai formulēti mērķi, to īstenošanai tiek veltīti visi resursi un desmitiem miljonu eiro investīcijas. Zīmola maiņa ir likumsakarīgs solis, lai no reģionāla spēlētāja mēs kļūtu par starptautisku kompāniju, piedāvājot globālajiem tirgiem saprotamu, labskanīgu un mūsdienīgu nosaukumu, vienlaikus saglabājot galveno kodolu no gadu desmitiem izmantotā un cilvēkiem tik pazīstamā „Olainfarm”," zīmola maiņu skaidro „Olpha” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Latvijas Biškopības biedrības organizētajā konkursā Gada biškopis par gada biškopi ražošanā atzīta Dagdas novada biteniece Liāna Igaune.

Viņa savā saimniecībā ražo dažādus biškopības produktus – medu, ziedputekšņus, bišu maizi, propolisu. Nesen saimniecībā tapusi jauna dravas māja un tur ir padomāts par visu – kā tiks glabāts inventārs, kā tiks sviests medus, kā kausētas šūnas, informē Latvijas biškopības biedrība (LBB). Liānas Igaunes mācību dravā notiek arī semināri un biškopju apmācības. Konkursa žūrijas īpašo atzinību saņēma biteniece Agnese Sitnika no Daugavpils novada. Viņa ir vienīgā no konkursantiem, kas ideāli atbilst visām nominācijām, izņemot Gada jaunais biškopis. Agnese veic kvalitatīvu bišu produktu ražošanu, popularizē biškopību un bišu produktus sabiedrībā, organizējot dažādus pasākumus un apmācības savā dravā, kā arī drava ir ideāli sakopta, katrs sīkumiņš ir pārdomāts, tā LBB.

Latvijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm”, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus, palielinot ražošanas jaudas un veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, tuvākajā piecgadē eksporta apjomus jaunajos tirgos palielinās par vismaz 80%.

Šā gada jūnijā AS “Olainfarm” noslēdza līgumu ar Attīstības finanšu institūciju “ALTUM” un SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā “Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai” , kas paredz šiem mērķiem kopumā novirzīt 31,75 miljonus eiro.

“Latvijas ekonomiskā drošība un attīstība ir vitāli svarīga, lai spējam reaģēt gan uz esošajiem izaicinājumiem pasaulē, gan izmantojam izaugsmes iespējas nākotnē, ceļot sabiedrības kopējo labklājības līmeni. AS “Olainfarm” ir nozīmīgs Latvijas farmācijas nozares spēlētājs un ar savu piemēru rāda, ka modernizācija, jauni produkti, jauni eksporta tirgi, investīcijas energoefektivitātē un ražošanas jaudu pārdomāta kāpināšana, ko apvieno ar veselīgām ambīcijām un valsts atbalstu, rada lielisku platformu uzņēmuma izaugsmei un caur to arī Latvijas ekonomikas straujākam izrāvienam,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.