Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables paplašina savu darbību Latvijā. Investīciju lēmums paredz ap 106 miljonu eiro ieguldījumu 174 MW Tumes saules enerģijas projekta izveidē, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā.

Šis būs jau trešais Ignitis Renewables saules enerģijas projekts Latvijā.

"Mēs mērķtiecīgi strādājam pie atjaunīgās enerģijas ražošanas segmenta paplašināšanas un jaunu projektu īstenošanas Latvijā, jo Ignitis Group kā vadošais enerģētikas uz ņēmums Baltijā saskata milzīgu izaugsmes potenciālu šajā reģionā. Saules enerģijas projektu portfeļa paplašināšana ir būtisks ieguvums gan reģiona mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem, gan arī vietējo kopienu iniciatīvu atbalstam reģionos, kur attīstām savus projektus. Turklāt tas ļauj arī virzīties tuvāk Ignitis Group stratēģiskajam mērķim - līdz 2030. gadam nodrošināt 4–5 GW uzstādīto zaļās enerģijas jaudu,” norāda Thiery Aelens, Ignitis Renewables CEO.

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums Ignitis Latvija, kas ir daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģijas uzņēmumu grupas Ignitis Group un pārvalda Baltijā lielāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu Ignitis ON, ir uzsācis investīciju projektu Latvijā.

Ieguldot vairāk nekā 115 miljonus eiro līdz 2026. gadam, uzņēmumu grupa plāno izveidot plašāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu un savienot Baltiju vienotā elektrouzlādes maģistrālē.

“Investīcijas elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Latvijā ir daļa no Ignitis uzņēmuma ambiciozajiem plāniem, izveidot plašāko Ignitis ON ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc elektroauto, strauji aug vajadzība pēc ērtas un pieejamas elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūras. Paredzot vērienīgu investīciju programmu, Ignitis plāno Baltijas valstīs izveidot lielāko ātrās elektrouzlādes tīklu un nodrošināt mūsdienīgu, ērtu un videi draudzīgu elektromobilitātes infrastruktūru. Esam pārliecināti, ka zaļā enerģija ir nākotnes transporta dzinējspēks, un mēs neatlaidīgi virzāmies uz to,” norāda Eimantas Balta, Ignitis Group e-mobilitātes vadītājs.

Enerģētikas uzņēmums "Ignitis Latvija" vienojies ar SIA "Latvian Retail Management", kas Latvijas tirgū pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro", "Eldo" un "Mājai un dārzam", par elektroauto uzlādes staciju tīkla "Ignitis ON" attīstīšanu Latvijas reģionos, informē "Ignitis Latvija" pārstāvji.

Sākotnēji plānots uzstādīt vairāk nekā 130 elektroauto uzlādes punktus.

"Ignitis Latvija" elektroauto uzlādes tīkla vadītājs Arturs Svekris skaidro, ka visā Latvijas teritorijā iecerēts veicināt ciešāku sadarbību ar dažādiem partneriem par elektroauto uzlādes punktu izbūvi to apsaimniekotajās teritorijās. Kā perspektīvu segmentu "Ignitis ON" tīkla attīstībai, "Ignitis Latvija" saskata mazumtirdzniecības veikalu tīklus ar plašu pārklājumu Latvijas pilsētās un reģionu centros, kā arī komercsektora pārstāvjus, kuru pārziņā ir biznesa centri un citas komercplatības ar aktīvu auto plūsmu.

Sadarbībā ar "Latvian Retail Management" ir sākti elektroauto uzlādes punktu izbūves darbi pie mazumtirdzniecības veikalu tīkla tirdzniecības vietām vairāk nekā 30 dažādās lokācijās Latvijas reģionos un novadu centros. Plānots, ka pirmie "Ignitis ON" elektroauto uzlādes punkti tiks nodoti ekspluatācijā 2025.gada pavasarī. Lielākā daļa elektroauto uzlādes punktu pieslēguma jauda būs virs 150 kilovatiem (kW).

Starptautiskās energokompānijas "Ignitis Group" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 1,088 miljardi eiro, kas ir par 21,4% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, kad kompānijas apgrozījums bija 1,384 miljardi eiro, liecina uzņēmuma finanšu pārskats.

Vienlaikus grupas koriģētā EBITDA šā gada sešos mēnešos sasniegusi 289,7 miljonus eiro, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

“Uzņēmums "Ignitis Group" īsteno enerģētikas nozares pārveidi vietējā tirgū, veicinot būtiskas pārmaiņas un atbildīgi īstenojot savu mērķi izveidot 100 % zaļu un drošu enerģijas ekosistēmu. Aktīvi attīstām atjaunīgās enerģijas projektus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu klimata neitralitāti enerģētikas nozarē, kā arī sasniegtu mūsu stratēģiskos mērķus," norāda "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

"Ignitis Group" atjaunīgās enerģijas portfelis Latvijā 2024.gada sešu mēnešu periodā palielinājies no 1,3 gigavatiem (GW) līdz 1,8 GW.

Vienkopus pulcējot visus sadarbības partnerus, Tukuma novada Tumes kultūras namā atzīmēti Tumes saules enerģijas parka būvniecības uzsākšanas svētki.

Tumes saules enerģijas parks, ar kopējo jaudu 174 megavati (MW), būs viens no vērienīgākajiem šāda veida projektiem Baltijā, un sadarbību ar vietējām kopienām un pašvaldību attīstītājs ir izvirzījis kā vienu no prioritātēm.

“Šis ir trešais Ignitis Renewables saules enerģijas projekts Latvijā, kas apliecina uzņēmuma apņemšanos veicināt visa reģiona virzību uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku nākotni. Turpinot darbības paplašināšanu, mēs mērķtiecīgi strādājam pie zaļās enerģijas projektu attīstības. To veiksmīga īstenošana nav iedomājama bez ciešas sadarbības ar vietējām pašvaldībām, kopienu organizācijām un uzticamiem sadarbības partneriem. Augstu novērtēju līdzšinējo sadarbību ar Tukuma pašvaldību šī projekta pirmajos soļos un ticu, ka kopā izveidosim gaišāko saules enerģijas parku ar mājvietu Tumes pagastā, bet tā saražotā zaļā enerģija spoži izgaismos mājsaimniecības ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā," skaidro Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums SIA Ignitis Latvija atklājis Ignitis ON tīkla Latvijā lielāko elektroauto lieljaudas uzlādes centru ar 10 uzlādes punktiem modes un izklaides centra “Rīga Plaza” stāvlaukumā, ļaujot vienlaikus uzlādēt desmit automašīnas ar zaļu elektroenerģiju.

Ignitis Latvija šī vērienīgā uzlādes punkta izbūvē ir ieguldījis aptuveni 500 000 eiro.

Jaunā elektroauto uzlādes centra kopējā uzlādes jauda sasniegs 700kW, kas ir viena no lielākajām visā Latvijā. Seši no uzlādes punktiem nodrošina ātro uzlādi ar jaudu 200 kW un, lai sniegtu iespēju uzlādēt plašu automobiļu klāstu, uzlādes centrs ir aprīkots gan ar Eiropas standarta CCS2, gan arī Āzijas standarta CHAdeMO konektoriem. Turklāt jau tuvākajā nākotnē plānots veikt nākamos attīstības soļus, uzstādot vēl līdz 30 uzlādes punktus “Rīga Plaza” stāvlaukumā.

“Mums, kā plašākajam un uzticamākajam lieljaudas elektrouzlādes staciju tīklam Baltijas valstīs, ir svarīgi izvietot jaunos uzlādes punktus vietās, kas ērti iekļaujas cilvēku ikdienas ritmā. Šie desmit elektroauto uzlādes punkti “Rīga Plaza” stāvlaukumā kā rīdziniekiem, tā viesiem ir pieejami Pārdaugavas punktā, kur satiekas vairāki valsts galvenās nozīmes ceļi. Turklāt tie ir pieejami, nešķērsojot Salu tiltu, un ļauj apvienot ātru un efektīvu auto uzlādi ar iepirkšanos, atpūtu vai maltītes ieturēšanu pirms došanās ikdienas gaitās vai ceļojumā,” stāsta Arturs Svekris, Ignitis ON elektroauto uzlādes tīkla vadītājs.

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Viņš norāda, ka jau šobrīd uzstādītās vēja un saules jaudas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ik gadu būtiski palielinās, kā rezultātā septiņu, astoņu gadu laikā Baltija varētu kļūt pilnībā energoneatkarīga, bet vēlāk - eksportēt zaļo enerģiju arī uz citām Eiropas valstīm, galvenokārt - Vāciju.

D.Maikštens atzīmē, ka AER projektu attīstīšanā aktīvi iesaistās arī Ignitis Group. Tuvāko gadu laikā uzņēmums iecerējis Latvijā investēt vairākus simtus miljonus eiro, ieguldot gan saules un vēja enerģijas ražošanā, gan citos zaļajos projektos, stāsta Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Lietuvas energokompānijas Ignitis Group plāno vērienīgu ekspansiju zaļās enerģijas tirgū Baltijā, tāpēc uzņēmuma vadības komanda, stratēģija un darbība tiek veidota, domājot par atjaunojamiem energoresursiem, un tas realizējas praktiskos soļos un projektos.

Šāds secinājums radās pēc Ignitis Group ikgadējās investoru dienas pasākuma apmeklējuma Viļņā 13. septembrī, kas notika Enerģijas un tehnoloģiju muzejā.

Par pilnīgu reģiona dekarbonizāciju

“Esmu ļoti pateicīgs par jūsu investīcijām Ignitis Group un to, ka esat šeit un esat līdzdalīgi radikālā Baltijas reģiona transformācijā par zaļu un drošu ekosistēmu. Mēs esam pārstāvēti Baltijā, Somijā un Polijā, un mums ir četras noteicošās biznesa jomas, uz ko mēs ikdienā fokusējamies,” savu uzrunu iesāka Ignitis Group valdes priekšsēdētājs Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Ignitis Group fokusā ir zaļās enerģijas ražošanas kapacitātes palielināšana, ko raksturo straujas investīcijas atjaunīgās enerģijas projektos, tīklu attīstība, klientu un pārdošanas joma, kas paredz biznesa realizācijas iespējas, un visbeidzot visa reģiona enerģētikas sistēmas drošība un energoneatkarība.

Ārvalstu attīstītāju interese par iespējām ieguldīt Baltijas atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā ir samērā augsta, taču tā noteikti nav sasniegusi maksimumu, norāda Dankans Bārkers (Duncan Barker), Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs.

Mana pieredze, strādājot ar AER projektiem citās valstīs, liecina, ka attīstītājiem ļoti svarīga ir skaidrība un stabilitāte, taču Baltijas valstīs situācija tirgū vienmēr ir bijusi diezgan neskaidra gan attiecībā uz regulējumu, gan projektiem piešķiramo atbalstu, norāda D.Bārkers. Investoriem ir svarīgi zināt, kādi ir noteikumi, kas viņiem ir jāievēro, taču mūsu reģionā spēles noteikumi nereti mainījušies pat procesa laikā, kas situāciju ievērojami sarežģī. Protams, attīstītājiem ir jārēķinās ar dažāda veida riskiem, un to mēs arī darām, taču, manuprāt, valdībām un regulatoriem visi šie riski būtu jāmēģina novērst, nodrošinot maksimāli skaidrus apstākļus tirgū, spriež Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs. Tuvāko gadu laikā Ignitis Renewables kā daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģētikas grupas Ignitis Group paredzējis veikt vērienīgas investīcijas AER projektu attīstīšanai Baltijas valstīs un Polijā.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Biotehnoloģiju kompānija "Thermo Fisher Scientific Baltics" ir vērtīgākais uzņēmums Lietuvā, liecina portāla "15min.lt" apkopotais simt Lietuvas vērtīgāko uzņēmumu saraksts.

Sarakstā 12 kompāniju vērtība pārsniedz vienu miljardu eiro.

"Thermo Fisher Scientific Baltics" vērtība pašlaik sasniedz 3,8 miljardus eiro salīdzinājumā ar 4,3 miljardiem eiro pērn.

Mazumtirdzniecības grupa "Maxima grupe" ieņem otro vietu, un tās vērtība pieaugusi līdz 2,2 miljardiem eiro no 2,168 miljardiem eiro pagājušajā gadā.

Trešajā vietā Lietuvas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ar 2,1 miljarda eiro vērtību ir transporta, kravu un loģistikas grupa "Girteka Group". Formāli "Girteka" šogad ir topa jaunpienācēja, jo pērn ceturtajā vietā ar 1,28 miljardu eiro vērtību bija grupas vairākuma īpašnieks "ME Investicija", kas šogad nomainīja nosaukumu un kļuva par "Willgrow".

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Pēdējie pāris gadi enerģētikas sektorā ir bijuši ļoti izaicinoši, taču šobrīd mēs esam uz pareizā ceļa, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Resursu cenu lēcieni bijuši milzīgi, tas tirgū radījis vietu dažādām spekulācijām, teic E.Kilings. Šo tendenci apliecina arī Nordpool dati - laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam elektroenerģijas gada vidējās cenas Baltijas reģionā svārstījušās no 33,69 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) līdz pat 230,23 EUR/MWh. Iepriekš bieži kā viens no galvenajiem augsto cenu iemesliem tika minētas lielās investīcijas zaļajā enerģijā, taču šobrīd mēs varam skaidri redzēt, ka patiesībā situācija ir pretēja, norāda FILTER uzņēmumu grupas vadītājs, uzsverot, ka augstās cenas lielā mērā skaidrojamas nevis ar ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā, bet gan ar faktu, ka zaļo jaudu ir bijis pārāk maz. Par AER attīstību un citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12.septembrī ATTA centrā.

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vai jūnijā ECB procentu likmes kritīs?

Tēma

Vai Latvijas mazākumtautību informatīvā blokāde sāksies 2026. gadā?

Aktuāli

Investēt, lai dzīvotu labāk

Uzņēmējdarbība

Baltijas lielāko darba devēju līderos ir tirgotāji un slimnīcas

Nodokļi

Virtuālā ekonomika — pagaidām nodokļu ofšors? EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Drīz būsim trūcīgākie Eiropā

Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?