Ārvalstu attīstītāju interese par iespējām ieguldīt Baltijas atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā ir samērā augsta, taču tā noteikti nav sasniegusi maksimumu, norāda Dankans Bārkers (Duncan Barker), Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs.
Mana pieredze, strādājot ar AER projektiem citās valstīs, liecina, ka attīstītājiem ļoti svarīga ir skaidrība un stabilitāte, taču Baltijas valstīs situācija tirgū vienmēr ir bijusi diezgan neskaidra gan attiecībā uz regulējumu, gan projektiem piešķiramo atbalstu, norāda D.Bārkers. Investoriem ir svarīgi zināt, kādi ir noteikumi, kas viņiem ir jāievēro, taču mūsu reģionā spēles noteikumi nereti mainījušies pat procesa laikā, kas situāciju ievērojami sarežģī. Protams, attīstītājiem ir jārēķinās ar dažāda veida riskiem, un to mēs arī darām, taču, manuprāt, valdībām un regulatoriem visi šie riski būtu jāmēģina novērst, nodrošinot maksimāli skaidrus apstākļus tirgū, spriež Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs. Tuvāko gadu laikā Ignitis Renewables kā daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģētikas grupas Ignitis Group paredzējis veikt vērienīgas investīcijas AER projektu attīstīšanai Baltijas valstīs un Polijā.
Kā jūs kopumā vērtējat zaļās enerģijas attīstību Baltijā - kur mēs esam šobrīd, un kur mums vajadzētu nokļūt nākotnē?
Pašlaik mēs pamazām dodamies pareizajā virzienā. Kā zināms, Baltijas valstis jau sākušas virzību uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni, kā arī apņēmušās palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas ražošanā, tādā veidā ne tikai pietuvojoties klimata mērķu sasniegšanai, bet arī uzlabojot energodrošību un energoneatkarību reģionā. Ja runājam par mūsu šī brīža pozīciju, jāsaka, ka, manuprāt, ņemot vērā visus apstākļus, AER tirgus Baltijas valstīs varēja būt daudz attīstītāks, nekā tas šobrīd reāli ir. Tajā pašā laikā potenciāls vienmēr ir bijis un joprojām ir ļoti liels, sevišķi vēja enerģijas jomā. Mūsu galvenais uzdevums šobrīd šajā gadījumā ir šo potenciālu maksimāli izmantot, lai ātrāk sasniegtu līmeni, kad visa elektroenerģija Baltijas valstīs tiek ražota, izmantojot AER. Uzskatu, ka to izdarīt mēs varētu diezgan ātri - principā sešu, septiņu gadu laikā, bet pēc tam, turpinot attīstīt AER ražošanu, Baltijas reģions varētu kļūt arī par zaļās elektrības eksportētāju, piemēram, uz tādām valstīm kā Vācija. Domāju, ka tas ir virziens, kurā mums vajadzētu doties - mums jāpanāk, ka tuvāko gadu laikā mēs ar zaļo enerģiju varam nodrošināt gan paši savas, gan citu Eiropas valstu vajadzības.
Kas ir galvenie iemesli, kādēļ AER attīstība reģionā nav notikusi tik strauji?
Mana pieredze, strādājot ar AER projektiem citās valstīs, liecina, ka attīstītājiem ļoti svarīga ir skaidrība un stabilitāte. Diemžēl Baltijas valstīs situācija AER tirgū vienmēr ir bijusi diezgan neskaidra gan attiecībā uz regulējumu, gan projektiem piešķiramo atbalstu. Investoriem ir svarīgi zināt, kādi ir noteikumi, kas viņiem ir jāievēro, taču mūsu reģionā spēles noteikumi nereti mainījušies pat procesa laikā, kas situāciju ievērojami sarežģī. Protams, attīstītājiem ir jārēķinās ar dažāda veida riskiem, un to mēs arī darām, taču, manuprāt, valdībām un regulatoriem visi šie riski būtu jāmēģina novērst, nodrošinot maksimāli skaidrus apstākļus tirgū. Tāpat viens no AER attīstību bremzējošajiem faktoriem ir arī problēmas piegādes ķēdēs, kas sevišķi aktualizējās pandēmijas laikā un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī profesionāļu trūkums. AER tirgus Baltijā ir salīdzinoši jauns, un mums nav tik daudz projektu, kuros varam smelties pieredzi. Šī iemesla dēļ mēs cenšamies piesaistīt cilvēkus, kuriem šī pieredze un prasmes ir, kā arī mācīties no viņiem. Tas palīdz augt gan mums kā uzņēmumam, gan arī Baltijas AER tirgum kopumā.
Jūs minējāt, ka viens no AER tirgu bremzējošajiem faktoriem ir bijusi neskaidrība gan attiecībā uz regulējumu, gan projektiem piešķiramo atbalstu. Vai šobrīd normatīvā vide kļuvusi stabilāka?
Es domāju, ka mēs uz to ejam, jo noteikumi tiešām kļūst arvien skaidrāki un saprotamāki. Protams, izaicinājumu joprojām netrūkst, taču mēs noteikti dodamies pareizajā virzienā. Mēs kā attīstītājs ceram, ka Baltijas valstu regulatori un valdības iesaistīsies šo problēmu risināšanā un mēs spēsim īstenot visus plānotos projektus vajadzīgajā termiņā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 23.jūlija numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.