Līdzīgi kā neviens neuzņemsies tirgot saldējumu Antarktīdā lielā sala un maza klientu skaita dēļ, tā banka nevar atļauties uzturēt filiāli apdzīvotā vietā ar 100 iedzīvotājiem, salīdzina Nordea bankas Kredītu departamenta vadītājs Latvijā Rasmuss Pētersons.
Ja kāds vēlas, lai šāds pakalpojums tiktu sniegts, tad pakalpojuma sniedzējam ir kā minimums jākompensē izmaksas, kas saistītas ar šī pakalpojuma sniegšanu, skaidro Nordea bankas pārstāvis. Viņš uzsver, ka banka ir gatava izvērtēt iniciatīvas, kas uzlabotu kredītu pieejamību gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, tomēr jebkuram jaunam risinājumam ir jābūt ekonomiski pamatotam.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Edgars Putra (ZZS) iepriekš sacīja, ka Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija apspriedusi iespēju saistībā ar plānotajām izmaiņām «nolikto atslēgu» principā noslēgt «džentlmeņu vienošanos» ar komercbankām par to apņemšanos nodrošināt kredītu pieejamību. Vienošanās varētu paredzēt uzņēmējdarbības kreditēšanas atsākšanu, nodrošinot arī pašvaldību uzņēmumu kreditēšanu, kā arī banku filiāļu, bankomātu un norēķinu tīklu uzlabošanu. Tāpat runa ir par kredītu pieejamības nodrošināšanu māju siltināšanai.
SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke skaidro, ka filiāļu loma finanšu pakalpojumu nodrošināšanā strauji samazinās, jo mainās klientu paradumi. Aizvien mazāk cilvēkiem ir nepieciešams, lai tuvumā atrastos bankas filiāle, jo klienti vēlas sev nepieciešamos finanšu pakalpojumus saņemt ātri un ērti, sev ērtākajā laikā un vietā. Tādēļ klienti izvēlas lietot internetbanku un bankomātus vai arī sazinās ar banku pa tālruni. 2014.gadā SEB bankas filiālēs tika apkalpoti 1,44 miljoni klientu, kas ir par 27% mazāk nekā 2013.gadā. Vienlaikus par 23% audzis darījumu skaits internetbankā, par 8% kāpis bankā saņemto tālruņa zvanu skaits, par 17% audzis elektroniski saņemto jautājumu skaits un par 5% palielinājies bankomātu tīklā veikto transakciju skaits. Pašlaik 99% norēķinu notiek internetbankā un citos elektroniskajos kanālos un tikai 1% norēķinu tiek veikti filiālēs. Tāpēc SEB banka turpina ieguldīt elektronisko kanālu attīstībā un tajos pieejamo pakalpojumu klāsta paplašināšanā.
SEB banka arī nesaskata iespēju atkāpties no atbildīgas kreditēšanas principiem, rūpīgi katrā darījumā izvērtējot klientu maksātspēju un spēju uzņemties konkrētās saistības. Privātpersonu segmentā viens no būtiskākajiem šķēršļiem ir nepietiekama hipotekāro kredītu pieejamība, ko nosaka nelabvēlīgs likumdošanas regulējums un zemais uzkrājumu līmenis mājsaimniecībās. Savukārt uzņēmumu segmentā, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū, pieprasījums pēc finansējuma ir zemā līmenī. To apliecinājis arī SEB bankas pētījums Baltijas Biznesa pārskats 2015, kas parāda - aptuveni 40% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad neplāno veikt investīcijas, 18% mazo un vidējo uzņēmumu plāno investīcijas līdz 30 000 eiro, savukārt lielāka apjoma investīcijas plāno vien 10% uzņēmumu.
Swedbank valdes loceklis un uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis informē, ka Swedbank atbalsta jebkuras iniciatīvas, kuras veicina Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu izaugsmi, tostarp arī atbildīgas kreditēšanas atbalstu.
Arī viņš skaidro, ka jautājums par uzņēmumu finansēšanu ir cieši saistīts ar pieprasījumu pēc kredītiem, kas patlaban vairāku iemeslu dēļ ir vājš. Līdz ar to ir svarīgi risināt šķēršļus, kas vājina uzņēmumu noskaņojumu un spēju uzņemties saistības. Bankas vēlas kreditēt, un to arī aktīvi dara, uzmanību vērš bankas valdes loceklis. Piemēram, Swedbank pagājušajā gadā jaunajos kredītos uzņēmumiem piešķīra 432 miljonus eiro. Visaktīvāk kreditētās nozares pagājušajā gadā ir lauksaimniecība (49 miljoni eiro), pārtikas apstrāde (45 miljoni eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumi (44 miljoni eiro).
Jaudu noslodze tautsaimniecībā ir augsta, investīcijas uzņēmējdarbībā aktuālas un finansējums - pieejams. Līdz ar to ir priekšnosacījumi, lai pieprasījums palielinātos, tomēr patlaban pieprasījumu ietekmē vairāki faktori, tostarp ģeopolitiskā situācija, nogaidīšana uz Eiropas Savienības fondiem, kā arī uzņēmumu nepietiekamie pašu uzkrājumi, līdzfinansējums. Lai būtiski palielinātu finansēšanas aktivitāti Latvijā, būtu svarīgi veikt mājasdarbus visās pusēs - banku pusē turpinot skaidrot sekmīgas kredīta saņemšanas galvenos kritērijus un vienkāršot aizņēmumu saņemšanas procesu, uzskata Swedbank valdes loceklis un norāda, ka banka to arī aktīvi dara. Savukārt uzņēmumu pusē ir svarīga pašu kapitāla stiprināšana un caurskatāmība. Valsts pusē būtu svarīgi stimulēt jaunu biznesu rašanos un paplašināt garantiju instrumentus, ar nodokļu instrumentiem veicināt motivāciju uzrādīt ienākumus, kā arī uzlabot tiesisko vidi, lai novērstu shēmošanas riskus. Viens no rīkiem, kur var paraudzīties uz Igaunijas pieredzi, ir atvieglojumi uzņēmumu ienākumu nodoklim reinvestētajai peļņai. Tas stimulē uzņēmējus atstāt peļņu biznesā un tādējādi uzlabo arī uzņēmumu finanšu veselību, aicina bankas pārstāvis.