Krievijas amatpersonas ir atdzinušas, ka kravas kuģis Arctic Sea, kurš tika nolaupīts Baltijas jūrā, varētu būt vedis «aizdomīgu kravu».

Sākotnēji Krievijas puse šādu iespēju noliedza, ziņo Yahoo. Tiek spekulēts, ka Arctic Sea vedis ieročus vai pat atomieroču materiālus. Oficiāli kuģis bija devies uz Alžīriju ar kokmateriālu kravu. Krievijas izmeklētājs Aleksandrs Bastrukins valdības oficiālajā avīzē Rossiyskaya Gazeta norāda, ka netiek izslēgta iespējamība par aizdomīgu kravu, kas vesta ar Arctic Sea, kas ir arī iemesls, kāpēc tika aizturēta kuģa apkalpe. «Tāpēc mēs aizturējām apkalpi – mums ir jāsaprot, vai kāds no viņiem ir iesaistīts šajos notikumos,» norāda A. Bastrukins. Pēc nedēļas tiek solīta visa informācija par izmeklēšanu.

Notikumu attīstība saistībā ar kuģi Arctic Sea kļūst aizvien mīklaināka. Proti, Krievija atteikusies izklāstīt solīto informāciju, kas saistīta ar pazudušā kuģa atrašanu Rietumāfrikas krastos un tā apkalpes uzņemšanu uz Krievijas karakuģa klāju, raksta AFP.

Kaboverdes varasiestādes norādījušas, ka Krievijas karakuģis ar Arctic Sea apkalpi uz klāja devies uz salu Sal, kur to gaidīja Krievijas lidmašīna, kurai paredzēts nogādāt Arctic Sea apkalpi Krievijā.

Pati Krievija gan attiekusies izpaust informāciju saistībā ar kuģi, ieskaitot tā konkrētu atrašanās vietu, kaut gan iepriekš tika solīts, ka informācija tiks izklāstīta.

Savā paziņojumā, ka pirmdien, 17. augustā atrasts kuģis Arctic Sea, Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs, norādīja Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam, ka sīkāka informācija tiks izklāstīta tuvāko stundu laikā, taču tas nav noticis līdz šim brīdim.

Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Par to paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs, raksta AFP.

Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos. Tālāk kuģis virzījies pa nosprausto kursu uz Āfriku, bet visas navigācijas iekārtas tika izslēgtas. Sākotnēji pasaules medijos publicētā informācija liecināja, ka uz kuģa uzkāpušie cilvēki bijuši no Narkotiku apkarošanas iestādēm.

Db.lv jau vēstīja, ka pēdējo reizi pirms pazušanas ar Arctic Sea sazinājās Lielbritānijas krasta apsardze pirms divām nedēļām. Tas notika brīdī, kad kuģis iestūrēja Lamanša šaurumā. Sazināšanās ar kuģi notika pirms Lielbritānija saņēma ziņas par to, ka uz kuģa Zviedrijas ūdeņos uzkāpuši bruņoti vīri.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Zviedru kuģošanas kompānijas pēc kuģa Arctic Sea epopejas tiek brīdinātas Baltijas jūrā uzmanīties no pirātiem tāpat kā pie Somālijas krastiem, ziņo aģentūra Bloomberg.

Lai gan Arctic Sea nolaupīšana, iespējams, ir netipisks gadījums, tam var būt epidēmijas efekts - šis stāsts var kļūt par iedvesmu noziedzniekiem, brīdinājusi savus biedrus Zviedrijas Rēdereju asociācija.

Kuģis Arctic Sea (Foto: REUTERS/SCANPIX)Db jau vēstīja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi.

Latvija un Igaunija saņems atbildi par iespējamo šo valstu pilsoņu līdzdalību kuģa Arctic Sea nolaupīšanā, ziņo aģentūra ITAR - TASS.

Krievijas Ārlietu ministrija ir saņēmusi Latvijas un Igaunijas valdības vēstules ar lūgumu apliecināt, ka Latvijas un Igaunijas pilsoņi tiešām piedalījušies kuģa Arctic Sea sagrābšanā.

Pēc apstākļu pārbaudes visa informācija tiks nodota pieņemtajā kārtībā arī Latvijas un Igaunijas pusei, solījusi Krievijas Ārlietu ministrija.

Pēc ministrijas versijas 24. jūlijā 23.00 pie kuģa Arctic Sea, kas vedis kokmateriālu kravu no Somijas uz Alžīru, Ziedrijas teritoriālajos ūdeņos piepeldējusi ātrgaitas motorlaiva, kurā bijuši 4 Igunijas, 2 - Latvijas un divi Krievijas pilsoņi, kuri uzrāpušies uz Arctic Sea borta un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa komandai bez ierunām izpildīt visus viņu rīkojumus.Pēc tam kuģis virzījās uz Āfrikas pusi pa nolaupītāju norādīto maršrutu, atvienojot navigācijas ierīces.

Igaunijas prokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar kuģa Arctic Sea neskaidrās nolaupīšanas lietu, atsaucoties uz Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta teikto, ziņo ITAR-TASS.

«Vēl ir ļoti daudz neskaidru un neatbildētu jautājumu, tomēr mēs ceram, ka tuvākajā laikā lietas noskaidrosies un sabiedrība uzzinās, kas īsti notika uz Arctic Sea kuģa un kādi bija nolaupītāju rīcības motīvi,» norādīja ministrs.

«Igaunijas prokuratūra jau ierosinājusi kriminālprocesu un sadarbojas ar citām valstīm - Krieviju, Somiju, Zviedriju un Maltu. Šīs ir valstis, kas kaut kādā veidā ir saistītas ar notikušo gadījumu,» tā U. Paeta.

Savukārt life.ru ziņo, ka kuģa ekipāžas locekļiem par jebkādas informācijas izpaušanu saistībā ar kuģa nolaupīšanas gadījumu draud līdz pat 7 gadu cietumsods.

Db.lv jau ziņoja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi. Nolaupītāju vidū bijuši Krievijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, kā arī cilvēki bez pilsonības.

Malta, Zviedrija, Somija, Igaunija un Latvija veido kopīgu izmeklēšanas grupu sauskravu kuģa Arctic Sea nolaupīšanas lietā, informē TASS.

Sešu valstu tiesībsargājošās institūcijas sadarbosies, lai izmeklētu Arctic Sea nolaupīšanu. Par to Krievijas prokuratūru informējusi Somijas, Igaunijas un Zviedrijas tiesībsargājošo struktūru pārstāvji.

Starp sešām minētajām valstīm ir parakstīta vienošanās par izmeklēšanas grupas izveidi. Tikšanās laikā ar Krievijas pārstāvjiem izveidots arī turpmāko darbību algoritms un panākta vienošanās ar Krievijas pārstāvjiem.

Db jau rakstīja, ka Arctic Sea ar 15 Krievijas jūrniekiem it kā tika nolaupīts netālu no Zviedrijas krastiem. Aizturēto vidū bija Igaunijas, Latvijas un Krievijas iedzīvotāji.

Jūlijā nolaupītā un šonedēļ atbrīvotā kravas kuģa Arctic Sea apkalpe ceturtdienas rītā nogādāti Maskavā. Līdz ar apkalpi Krievijā nogādāti astoņi par kuģa nolaupīšanu aizdomās turamie.

15 kuģa apkalpes locekļi Krievijā ieradās no Āfrikas salu valstiņas Kaboverdes, pie kuras krastiem pirmdien Krievijas karakuģa Ladnij apkalpe veica sekmīgu Arctic Sea atbrīvošanas operāciju.

Nolaupītāju vidū bija četri Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi.

Db.lv jau ziņoja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi.

NATO pie Rietumāfrikas krastiem Kaboverdes salu tuvumā pamanījis 28. jūlijā pazudušo kravas kuģi Arctic Sea, kurš pārvadāja 1.3 miljonus eiro vērtu kokmateriālu kravu, atsaucoties uz Financial Times, ziņo Bloomberg.

Vācijas Financial Times, nenorādot, kur iegūta informācija, ziņo, ka kuģis šajā apvidū pamanīts 14. augustā.

Tajā pat laikā kuģa operators - Somijā bāzētā kompānija Oy Solchart Management AB – nav saņēmusi nekādas ziņas par to, ka kuģis būtu atrasts.

Db.lv jau vēstīja, ka pēdējo reizi ar Arctic Sea sazinājās Lielbritānijas krasta apsardze pirms divām nedēļām. Tas notika brīdī, kad kuģis iestūrēja Lamanša šaurumā. Sazināšanās ar kuģi notika pirms Lielbritānija saņēma ziņas par to, ka uz kuģa Zviedrijas ūdeņos uzkāpuši bruņoti vīri.

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Arctic Sea iegrime neatbilst oficiālajam fraktam, ziņo Rosbalt.

Pēc ārvalstu masu mediju vēstītā, viss liecinot par to, ka uz kuģa Arctic Sea, kas, ja var ticēt oficiālajai versijai, tika nolaupīts, atradās kāda slepena krava.

Oficiāli kuģis pārvadājis kokmateriālus no Somijas uz Alžīru. Taču pēc tam, kad to pārņēma kontrolē Krievijas kara jūrnieki, daudzu Eiropas valstu valdības saņēmušas informāciju, ka uz kuģa klāja bijuši ne tikai kokmateriāli.

Kravas dokumentu analīze ļaujot secināt, ka kuģis bijis smagāks nekā norādīts dokumentos. Jaunās liecības ļauj izdarīt pieņēmumus, ka uz kuģa klāja varētu būt arī ieroči. Jāatgādina, ka jau agrāk Krievijas pārstāvis NATO Dmitrijs Rogozins noliedzis šādu informāciju.

Līdz šim Latvija nav saņēmusi nevienu pamatojumu apgalvojumiem, ka kravas kuģa Artic Sea lietā būtu iesaistīti Latvijas pilsoņi.

To šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Db.lv jau vēstīja, ka Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs paziņojis, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos. Tālāk kuģis virzījies pa nosprausto kursu uz Āfriku, bet visas navigācijas iekārtas tika izslēgtas. Sākotnēji pasaules medijos publicētā informācija liecināja, ka uz kuģa uzkāpušie cilvēki bijuši no Narkotiku apkarošanas iestādēm.

Rīgā nākamnedēļ sāksies iedzīvotāju patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, savukārt no 18.novembra pilsētā sāksies plaša informatīvā kampaņa par šo vielu kaitīgumu.

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu «Stop Drugs» patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Vēl viena autoritatīva balss pievienojas korim par Eiropas industriju problemātisko stāvokli.

Ražošanai nepieciešamās elektrības un dabasgāzes cena Eiropas industrijām nekritīsies vismaz tuvāko 20 gadu laikā, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA). Attiecīgi šo izmaksu segmentā ES rūpniecība, kas nodarbina gandrīz 30 miljonus cilvēku, salīdzinot ar konkurentiem ASV un Ķīnā, šai laika posmā nebūs konkurētspējīga, raksta Financial Times.

Cenu starpība gan resursu, gan ES dalībvalstu starpā atšķiras, jo dažāda ir cenu veidojošo komponentu nozīme, kas vismaz nodokļu un nodevu kategorijā dod zināmu telpu valstu industriālajai politikai (skat. grafiku).

SEA atzinums varētu būt pēdējais piliens pārpilnajā šaubu kausā par Eiropas energoietilpīgo industriju nākotni. Paredzams, ka visi, kas vien to fiziski spēs, pārcelsies citur. Sevišķi pēc brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas tuvākajos gados, loģisks galamērķis enerģiju vairāk paģērošajiem Eiropas biznesiem būs lēto energoresursu jaunā pasaules līdere ASV. Ir dzirdēts arī par Krieviju kā iespējamo Eiropas energoietilpīgo biznesu «pabēgšanas» vietu. Cerības tiek saistītas arī ar varbūtējo Āfrikas ekonomisko izrāvienu nākamajā desmitgadē, kurp arī varētu izplesties vai pārcelties Eiropas ražošanas resursus visvairāk tērējošā daļa.

Rīgā aizturēts taksometra vadītājs - kokaīna tirgonis, kā arī atklāta narkotiku fasēšanas fabrika Pierīgā.

Naktī no šā gada devītā uz desmito septembri Valsts policijas darbinieki aizturēja trīs personas - divas par kokaīna iegādāšanos un glabāšanu, bet vienu par kokaīna realizāciju, Db informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākais speciālists Edgars Dudko.

Par kokaīna realizāciju aizturētais taksists policijas darbinieku redzeslokā nonāca aptuveni 2009.g. februārī. Piesardzības nolūkos, lai nepiesaistītu policijas darbinieku uzmanību, kokaīnu viņš realizēja, izmantojot savu darba automašīnu ar taksometra firmas simboliku. Policijas darbinieku darbu apgrūtināja gan šis apstāklis, gan tas, ka viņš, galvenokārt, ar narkotiku realizāciju nodarbojās diennakts tumšajā laikā - vakaros un naktīs. Narkotikas realizēja dažādās vietās Rīgā.

Latvijas uzņēmēju un Krievijas zinātnieku kopuzņēmums Pogritek Innovaciji ieguvis finansējumu 650 tūkstošu latu apmērā uzņēmuma attīstības pirmajam etapam. Darbībai Eiropas Savienības (ES) tirgū drīzumā plānots Latvijā atvērt Maskavā bāzētās metāla pulveru ražošanas kompānijas OOO Pogritek Innovaciji pārstāvniecību, kā arī pirmo komerciālo ražotni.

Pogritek Innovaciji (Погритек Инновации) ir neorganisko pulveru ražošanas uzņēmums, kurš bāzēts Maskavā, liecina informācija rusventure.ru. Uzņēmumam finansējumu piešķīris Rīgā bāzēts Latvijas «biznesa eņģeļu» klubs – Amber Sea Business Angel Club, kā arī Krievijas riska kapitāla fonds Russian Venture Capital Seed Fund, kas fokusējas uz investīciju veikšanu Krievijas kompānijās.

Ideja par neorganisko pulveru ražošanu, kā arī inovatīva pulveru apstrādes metode, ko var izmantot dažādās ražošanas nozarēs, tika prezentēta Rīgā notiekošajā pasākumā «Komercializācijas reaktors». Šī pasākuma mērķis ir vienuviet pulcēt zinātniekus, uzņēmējus un investorus un rezultātā komercializēt Latvijā un NVS valstīs radītas tehnoloģiskās izstrādes, izveidojot jaunus uzņēmumus. Ideju prezentēja Latvijas uzņēmējs Mārtiņš Prūsis kopā ar kolēģi - zinātnieku no Krievijas.

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Aizdomās par kuģa Arctic Sea nolaupīšanu aizturētie Latvijas iedzīvotāji Vitālijs Lepins un Dmitrijs Savins no Mālpils tiek raksturoti kā kārtīgi cilvēki.

Abu radinieki versijai par laupītājiem uz kuģa netic, tā šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Gan Lepins, gan Savins kopā ar vēl sešiem vīriešiem tiek apsūdzēti par Krievijas pilsoņu nolaupīšanu un pirātismu, taču abu radinieki Mālpilī atzīst, ka neko nezina, kā viņi nokļuvuši uz aizturētā kuģa, un netic versijai par pirātismu.

Vakar uz Maskavu devies advokāts Egons Rusanovs, kuru nolīgusi mālpiliete uzņēmēja Gunta Ozoliņa, kuras vīrs Dmitrijs Savins aizturēts aizdomās par kravas kuģa Arctic Sea nolaupīšanu. Savinam Krievijā jau ir viens aizstāvis. Arī Lepina dzīvesbiedre Lada ir neziņā par vīra likteni, viņa gan līdzekļu trūkuma dēļ nevar algot advokātu vīra aizstāvībai.

Kravas kuģa nolaupītāji, kur vidū, iespējams, bijuši arī divi Latvijas pilsoņi, pieprasījuši no kuģa apdrošinātāja – kompānijas Renaissance Insurance – 1.5 miljonus ASV dolāru, draudot nogalināt tā apkalpi un noslīcināt kuģi, ziņo CNN.

Renaissance Insurance viceprezidents Vladimirs Dušins norādīja, ka persona, kas zvanījusi uz kompāniju, lai pieprasītu izpirkumu, apdrošinātāja telefona numuru ieguvusi no dokumentiem, kas atradušies uz kuģa klāja.

Db.lv jau vēstīja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos.

Krievijai piederošā kuģa Arctic Sea nolaupīšanu esot pasūtījis celtniecības un naftas nozari pārstāvošs Igaunijas uzņēmējs Ēriks Nīless Kross. Viņš esot cerējis atbalstīt savu uzņēmējdarbību «Somālijas stilā» - pieprasot izpirkumu, ziņo The Voice of Russia.

Maskavas augstākā tiesa šo informāciju ieguvusi no viena no pirātiem – Dmitrija Savina, kurš ticis notverts uz Arctic Sea klāja. Viņš esot atzinis, ka minētais Igaunijas uzņēmējs esot bijis viņa biznesa biedrs.

Maltas karogu nesošais kuģis ar Krievijas pilsoņu apkalpi tika nolaupīts pērn jūlijā pēc tam, kad bija pametis Somijas ostu. Vēlāk to netālu no Kapoverdes atbrīvoja Krievijas fregates.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.