Krievijas amatpersonas ir atdzinušas, ka kravas kuģis Arctic Sea, kurš tika nolaupīts Baltijas jūrā, varētu būt vedis «aizdomīgu kravu».

Sākotnēji Krievijas puse šādu iespēju noliedza, ziņo Yahoo. Tiek spekulēts, ka Arctic Sea vedis ieročus vai pat atomieroču materiālus. Oficiāli kuģis bija devies uz Alžīriju ar kokmateriālu kravu. Krievijas izmeklētājs Aleksandrs Bastrukins valdības oficiālajā avīzē Rossiyskaya Gazeta norāda, ka netiek izslēgta iespējamība par aizdomīgu kravu, kas vesta ar Arctic Sea, kas ir arī iemesls, kāpēc tika aizturēta kuģa apkalpe. «Tāpēc mēs aizturējām apkalpi – mums ir jāsaprot, vai kāds no viņiem ir iesaistīts šajos notikumos,» norāda A. Bastrukins. Pēc nedēļas tiek solīta visa informācija par izmeklēšanu.

Notikumu attīstība saistībā ar kuģi Arctic Sea kļūst aizvien mīklaināka. Proti, Krievija atteikusies izklāstīt solīto informāciju, kas saistīta ar pazudušā kuģa atrašanu Rietumāfrikas krastos un tā apkalpes uzņemšanu uz Krievijas karakuģa klāju, raksta AFP.

Kaboverdes varasiestādes norādījušas, ka Krievijas karakuģis ar Arctic Sea apkalpi uz klāja devies uz salu Sal, kur to gaidīja Krievijas lidmašīna, kurai paredzēts nogādāt Arctic Sea apkalpi Krievijā.

Pati Krievija gan attiekusies izpaust informāciju saistībā ar kuģi, ieskaitot tā konkrētu atrašanās vietu, kaut gan iepriekš tika solīts, ka informācija tiks izklāstīta.

Savā paziņojumā, ka pirmdien, 17. augustā atrasts kuģis Arctic Sea, Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs, norādīja Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam, ka sīkāka informācija tiks izklāstīta tuvāko stundu laikā, taču tas nav noticis līdz šim brīdim.

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Par to paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs, raksta AFP.

Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos. Tālāk kuģis virzījies pa nosprausto kursu uz Āfriku, bet visas navigācijas iekārtas tika izslēgtas. Sākotnēji pasaules medijos publicētā informācija liecināja, ka uz kuģa uzkāpušie cilvēki bijuši no Narkotiku apkarošanas iestādēm.

Db.lv jau vēstīja, ka pēdējo reizi pirms pazušanas ar Arctic Sea sazinājās Lielbritānijas krasta apsardze pirms divām nedēļām. Tas notika brīdī, kad kuģis iestūrēja Lamanša šaurumā. Sazināšanās ar kuģi notika pirms Lielbritānija saņēma ziņas par to, ka uz kuģa Zviedrijas ūdeņos uzkāpuši bruņoti vīri.

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Zviedru kuģošanas kompānijas pēc kuģa Arctic Sea epopejas tiek brīdinātas Baltijas jūrā uzmanīties no pirātiem tāpat kā pie Somālijas krastiem, ziņo aģentūra Bloomberg.

Lai gan Arctic Sea nolaupīšana, iespējams, ir netipisks gadījums, tam var būt epidēmijas efekts - šis stāsts var kļūt par iedvesmu noziedzniekiem, brīdinājusi savus biedrus Zviedrijas Rēdereju asociācija.

Kuģis Arctic Sea (Foto: REUTERS/SCANPIX)Db jau vēstīja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi.

Latvija un Igaunija saņems atbildi par iespējamo šo valstu pilsoņu līdzdalību kuģa Arctic Sea nolaupīšanā, ziņo aģentūra ITAR - TASS.

Krievijas Ārlietu ministrija ir saņēmusi Latvijas un Igaunijas valdības vēstules ar lūgumu apliecināt, ka Latvijas un Igaunijas pilsoņi tiešām piedalījušies kuģa Arctic Sea sagrābšanā.

Pēc apstākļu pārbaudes visa informācija tiks nodota pieņemtajā kārtībā arī Latvijas un Igaunijas pusei, solījusi Krievijas Ārlietu ministrija.

Pēc ministrijas versijas 24. jūlijā 23.00 pie kuģa Arctic Sea, kas vedis kokmateriālu kravu no Somijas uz Alžīru, Ziedrijas teritoriālajos ūdeņos piepeldējusi ātrgaitas motorlaiva, kurā bijuši 4 Igunijas, 2 - Latvijas un divi Krievijas pilsoņi, kuri uzrāpušies uz Arctic Sea borta un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa komandai bez ierunām izpildīt visus viņu rīkojumus.Pēc tam kuģis virzījās uz Āfrikas pusi pa nolaupītāju norādīto maršrutu, atvienojot navigācijas ierīces.

Krievijas karakuģi un kodolzemūdenes pilnā sparā meklē nolaupīto kuģi Arctic Sea, kurš, iespējams, pārvadājis slepenu kravu ar ieročiem un narkotikām, ziņo Telegraph.

Pēdējo reizi ar Arctic Sea sazinājās Lielbritānijas krasta apsardze pirms divām nedēļām. Tas notika brīdī, kad kuģis iestūrēja Lamanša šaurumā.

Sazināšanās ar kuģi notika pirms Lielbritānija saņēma ziņas par to, ka uz kuģa Zviedrijas ūdeņos uzkāpuši bruņoti vīri. Patlaban tiek pieļauta iespēja, ka kuģis ar 15 cilvēku apkalpi un 1.4 miljonus eiro vērto kokmateriālu kravu, kas bija ceļā no Somijas uz Alžīriju, ir pirātu vai mafijas kontrolē.

Tiek lēsts, ka Arctic Sea, kuram Alžīrijā vajadzēja nonākt 4. augustā, varētu būt devies Rietumāfrikas piekrastes virzienā.

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

NATO pie Rietumāfrikas krastiem Kaboverdes salu tuvumā pamanījis 28. jūlijā pazudušo kravas kuģi Arctic Sea, kurš pārvadāja 1.3 miljonus eiro vērtu kokmateriālu kravu, atsaucoties uz Financial Times, ziņo Bloomberg.

Vācijas Financial Times, nenorādot, kur iegūta informācija, ziņo, ka kuģis šajā apvidū pamanīts 14. augustā.

Tajā pat laikā kuģa operators - Somijā bāzētā kompānija Oy Solchart Management AB – nav saņēmusi nekādas ziņas par to, ka kuģis būtu atrasts.

Db.lv jau vēstīja, ka pēdējo reizi ar Arctic Sea sazinājās Lielbritānijas krasta apsardze pirms divām nedēļām. Tas notika brīdī, kad kuģis iestūrēja Lamanša šaurumā. Sazināšanās ar kuģi notika pirms Lielbritānija saņēma ziņas par to, ka uz kuģa Zviedrijas ūdeņos uzkāpuši bruņoti vīri.

Igaunijas prokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar kuģa Arctic Sea neskaidrās nolaupīšanas lietu, atsaucoties uz Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta teikto, ziņo ITAR-TASS.

«Vēl ir ļoti daudz neskaidru un neatbildētu jautājumu, tomēr mēs ceram, ka tuvākajā laikā lietas noskaidrosies un sabiedrība uzzinās, kas īsti notika uz Arctic Sea kuģa un kādi bija nolaupītāju rīcības motīvi,» norādīja ministrs.

«Igaunijas prokuratūra jau ierosinājusi kriminālprocesu un sadarbojas ar citām valstīm - Krieviju, Somiju, Zviedriju un Maltu. Šīs ir valstis, kas kaut kādā veidā ir saistītas ar notikušo gadījumu,» tā U. Paeta.

Savukārt life.ru ziņo, ka kuģa ekipāžas locekļiem par jebkādas informācijas izpaušanu saistībā ar kuģa nolaupīšanas gadījumu draud līdz pat 7 gadu cietumsods.

Db.lv jau ziņoja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi. Nolaupītāju vidū bijuši Krievijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, kā arī cilvēki bez pilsonības.

Jūlijā nolaupītā un šonedēļ atbrīvotā kravas kuģa Arctic Sea apkalpe ceturtdienas rītā nogādāti Maskavā. Līdz ar apkalpi Krievijā nogādāti astoņi par kuģa nolaupīšanu aizdomās turamie.

15 kuģa apkalpes locekļi Krievijā ieradās no Āfrikas salu valstiņas Kaboverdes, pie kuras krastiem pirmdien Krievijas karakuģa Ladnij apkalpe veica sekmīgu Arctic Sea atbrīvošanas operāciju.

Nolaupītāju vidū bija četri Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi.

Db.lv jau ziņoja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi.

Latvijā šobrīd tiek izskatīta tā sauktā būvnieku karteļa lieta. Lietuvā ir izskatīta līdzīga lieta, kura tika izbeigta tikai tāpēc, ka konkurences pārkāpums tika pamatots ar krimināllietas izmeklēšanā nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem.

Turpmāk rakstā norādīšu lietas faktus un galvenos secinājumus, kas var būt aktuāli arī Latvijas būvnieku karteļa lietā.

Īsumā par lietas faktiem

Lietuvas Konkurences padome (turpmāk – Lietuvas KP) 2018. gada 13. septembrī uzsāka izmeklēšanu par iespējamu karteli būvniecības nozarē. Izmeklēšanas laikā Lietuvas KP ieguva pierādījumus no Īpašā izmeklēšanas dienesta.

2021. gada 18. maijā viens no uzņēmumiem (AS “BMGS”) iesniedza Lietuvas KP lūgumu izņemt daļu no izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem. Iesniegums tika pamatots ar Viļņas Apgabaltiesas 2021. gada 10. maija spriedumu. Šajā spriedumā noteikts, ka prokurora lēmums, ar kuru Īpašajam izmeklēšanas dienestam atļauts nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā iegūto pierādījumu Lietuvas KP, ir nelikumīgs.

Līdz šim Latvija nav saņēmusi nevienu pamatojumu apgalvojumiem, ka kravas kuģa Artic Sea lietā būtu iesaistīti Latvijas pilsoņi.

To šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Db.lv jau vēstīja, ka Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs paziņojis, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos. Tālāk kuģis virzījies pa nosprausto kursu uz Āfriku, bet visas navigācijas iekārtas tika izslēgtas. Sākotnēji pasaules medijos publicētā informācija liecināja, ka uz kuģa uzkāpušie cilvēki bijuši no Narkotiku apkarošanas iestādēm.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Latvijas uzņēmēju un Krievijas zinātnieku kopuzņēmums Pogritek Innovaciji ieguvis finansējumu 650 tūkstošu latu apmērā uzņēmuma attīstības pirmajam etapam. Darbībai Eiropas Savienības (ES) tirgū drīzumā plānots Latvijā atvērt Maskavā bāzētās metāla pulveru ražošanas kompānijas OOO Pogritek Innovaciji pārstāvniecību, kā arī pirmo komerciālo ražotni.

Pogritek Innovaciji (Погритек Инновации) ir neorganisko pulveru ražošanas uzņēmums, kurš bāzēts Maskavā, liecina informācija rusventure.ru. Uzņēmumam finansējumu piešķīris Rīgā bāzēts Latvijas «biznesa eņģeļu» klubs – Amber Sea Business Angel Club, kā arī Krievijas riska kapitāla fonds Russian Venture Capital Seed Fund, kas fokusējas uz investīciju veikšanu Krievijas kompānijās.

Ideja par neorganisko pulveru ražošanu, kā arī inovatīva pulveru apstrādes metode, ko var izmantot dažādās ražošanas nozarēs, tika prezentēta Rīgā notiekošajā pasākumā «Komercializācijas reaktors». Šī pasākuma mērķis ir vienuviet pulcēt zinātniekus, uzņēmējus un investorus un rezultātā komercializēt Latvijā un NVS valstīs radītas tehnoloģiskās izstrādes, izveidojot jaunus uzņēmumus. Ideju prezentēja Latvijas uzņēmējs Mārtiņš Prūsis kopā ar kolēģi - zinātnieku no Krievijas.

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Vēl viena autoritatīva balss pievienojas korim par Eiropas industriju problemātisko stāvokli.

Ražošanai nepieciešamās elektrības un dabasgāzes cena Eiropas industrijām nekritīsies vismaz tuvāko 20 gadu laikā, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA). Attiecīgi šo izmaksu segmentā ES rūpniecība, kas nodarbina gandrīz 30 miljonus cilvēku, salīdzinot ar konkurentiem ASV un Ķīnā, šai laika posmā nebūs konkurētspējīga, raksta Financial Times.

Cenu starpība gan resursu, gan ES dalībvalstu starpā atšķiras, jo dažāda ir cenu veidojošo komponentu nozīme, kas vismaz nodokļu un nodevu kategorijā dod zināmu telpu valstu industriālajai politikai (skat. grafiku).

SEA atzinums varētu būt pēdējais piliens pārpilnajā šaubu kausā par Eiropas energoietilpīgo industriju nākotni. Paredzams, ka visi, kas vien to fiziski spēs, pārcelsies citur. Sevišķi pēc brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas tuvākajos gados, loģisks galamērķis enerģiju vairāk paģērošajiem Eiropas biznesiem būs lēto energoresursu jaunā pasaules līdere ASV. Ir dzirdēts arī par Krieviju kā iespējamo Eiropas energoietilpīgo biznesu «pabēgšanas» vietu. Cerības tiek saistītas arī ar varbūtējo Āfrikas ekonomisko izrāvienu nākamajā desmitgadē, kurp arī varētu izplesties vai pārcelties Eiropas ražošanas resursus visvairāk tērējošā daļa.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Kravas kuģa nolaupītāji, kur vidū, iespējams, bijuši arī divi Latvijas pilsoņi, pieprasījuši no kuģa apdrošinātāja – kompānijas Renaissance Insurance – 1.5 miljonus ASV dolāru, draudot nogalināt tā apkalpi un noslīcināt kuģi, ziņo CNN.

Renaissance Insurance viceprezidents Vladimirs Dušins norādīja, ka persona, kas zvanījusi uz kompāniju, lai pieprasītu izpirkumu, apdrošinātāja telefona numuru ieguvusi no dokumentiem, kas atradušies uz kuģa klāja.

Db.lv jau vēstīja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos.

Arctic Sea iegrime neatbilst oficiālajam fraktam, ziņo Rosbalt.

Pēc ārvalstu masu mediju vēstītā, viss liecinot par to, ka uz kuģa Arctic Sea, kas, ja var ticēt oficiālajai versijai, tika nolaupīts, atradās kāda slepena krava.

Oficiāli kuģis pārvadājis kokmateriālus no Somijas uz Alžīru. Taču pēc tam, kad to pārņēma kontrolē Krievijas kara jūrnieki, daudzu Eiropas valstu valdības saņēmušas informāciju, ka uz kuģa klāja bijuši ne tikai kokmateriāli.

Kravas dokumentu analīze ļaujot secināt, ka kuģis bijis smagāks nekā norādīts dokumentos. Jaunās liecības ļauj izdarīt pieņēmumus, ka uz kuģa klāja varētu būt arī ieroči. Jāatgādina, ka jau agrāk Krievijas pārstāvis NATO Dmitrijs Rogozins noliedzis šādu informāciju.

Krievijai piederošā kuģa Arctic Sea nolaupīšanu esot pasūtījis celtniecības un naftas nozari pārstāvošs Igaunijas uzņēmējs Ēriks Nīless Kross. Viņš esot cerējis atbalstīt savu uzņēmējdarbību «Somālijas stilā» - pieprasot izpirkumu, ziņo The Voice of Russia.

Maskavas augstākā tiesa šo informāciju ieguvusi no viena no pirātiem – Dmitrija Savina, kurš ticis notverts uz Arctic Sea klāja. Viņš esot atzinis, ka minētais Igaunijas uzņēmējs esot bijis viņa biznesa biedrs.

Maltas karogu nesošais kuģis ar Krievijas pilsoņu apkalpi tika nolaupīts pērn jūlijā pēc tam, kad bija pametis Somijas ostu. Vēlāk to netālu no Kapoverdes atbrīvoja Krievijas fregates.

Aizdomās par kuģa Arctic Sea nolaupīšanu aizturētie Latvijas iedzīvotāji Vitālijs Lepins un Dmitrijs Savins no Mālpils tiek raksturoti kā kārtīgi cilvēki.

Abu radinieki versijai par laupītājiem uz kuģa netic, tā šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Gan Lepins, gan Savins kopā ar vēl sešiem vīriešiem tiek apsūdzēti par Krievijas pilsoņu nolaupīšanu un pirātismu, taču abu radinieki Mālpilī atzīst, ka neko nezina, kā viņi nokļuvuši uz aizturētā kuģa, un netic versijai par pirātismu.

Vakar uz Maskavu devies advokāts Egons Rusanovs, kuru nolīgusi mālpiliete uzņēmēja Gunta Ozoliņa, kuras vīrs Dmitrijs Savins aizturēts aizdomās par kravas kuģa Arctic Sea nolaupīšanu. Savinam Krievijā jau ir viens aizstāvis. Arī Lepina dzīvesbiedre Lada ir neziņā par vīra likteni, viņa gan līdzekļu trūkuma dēļ nevar algot advokātu vīra aizstāvībai.

Pret Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām - direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu - sāktā disciplinārlieta beigusies bez rezultāta, un amatpersonas atjaunos amatā, šodien preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija informējusi, ka divos iespējamos pārkāpumos nevar pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, jo nepieciešama papildus lietas apstākļu izvērtēšana, kas nav šīs komisijas kompetencē.

Savukārt vienā no konstatētajiem pārkāpumiem - par iesēdumu izlīdzināšanu - komisija uzskata, ka departaments veic pietiekamu uzskaiti un ieklātā materiāla daudzumu spēj fiksēt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Lange pieņēmis lēmumu par Vaivoda un Urtāna atjaunošanu amatā no rītdienas, 18.jūlija.

Savukārt "Sabiedrība par atklātību "Delna"" šodien publicējusi informāciju, ka izpilddirektora padomnieka Māra Knoka atstādināšana no lietas izmeklēšanas, izveidojot komisiju, bija nevajadzīgs un nelietderīgs solis disciplinārlietas izmeklēšanas procesā.