Krievijas amatpersonas ir atdzinušas, ka kravas kuģis Arctic Sea, kurš tika nolaupīts Baltijas jūrā, varētu būt vedis «aizdomīgu kravu».

Sākotnēji Krievijas puse šādu iespēju noliedza, ziņo Yahoo. Tiek spekulēts, ka Arctic Sea vedis ieročus vai pat atomieroču materiālus. Oficiāli kuģis bija devies uz Alžīriju ar kokmateriālu kravu. Krievijas izmeklētājs Aleksandrs Bastrukins valdības oficiālajā avīzē Rossiyskaya Gazeta norāda, ka netiek izslēgta iespējamība par aizdomīgu kravu, kas vesta ar Arctic Sea, kas ir arī iemesls, kāpēc tika aizturēta kuģa apkalpe. «Tāpēc mēs aizturējām apkalpi – mums ir jāsaprot, vai kāds no viņiem ir iesaistīts šajos notikumos,» norāda A. Bastrukins. Pēc nedēļas tiek solīta visa informācija par izmeklēšanu.

Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Par to paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs, raksta AFP.

Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos. Tālāk kuģis virzījies pa nosprausto kursu uz Āfriku, bet visas navigācijas iekārtas tika izslēgtas. Sākotnēji pasaules medijos publicētā informācija liecināja, ka uz kuģa uzkāpušie cilvēki bijuši no Narkotiku apkarošanas iestādēm.

Db.lv jau vēstīja, ka pēdējo reizi pirms pazušanas ar Arctic Sea sazinājās Lielbritānijas krasta apsardze pirms divām nedēļām. Tas notika brīdī, kad kuģis iestūrēja Lamanša šaurumā. Sazināšanās ar kuģi notika pirms Lielbritānija saņēma ziņas par to, ka uz kuģa Zviedrijas ūdeņos uzkāpuši bruņoti vīri.

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Latvija un Igaunija saņems atbildi par iespējamo šo valstu pilsoņu līdzdalību kuģa Arctic Sea nolaupīšanā, ziņo aģentūra ITAR - TASS.

Krievijas Ārlietu ministrija ir saņēmusi Latvijas un Igaunijas valdības vēstules ar lūgumu apliecināt, ka Latvijas un Igaunijas pilsoņi tiešām piedalījušies kuģa Arctic Sea sagrābšanā.

Pēc apstākļu pārbaudes visa informācija tiks nodota pieņemtajā kārtībā arī Latvijas un Igaunijas pusei, solījusi Krievijas Ārlietu ministrija.

Pēc ministrijas versijas 24. jūlijā 23.00 pie kuģa Arctic Sea, kas vedis kokmateriālu kravu no Somijas uz Alžīru, Ziedrijas teritoriālajos ūdeņos piepeldējusi ātrgaitas motorlaiva, kurā bijuši 4 Igunijas, 2 - Latvijas un divi Krievijas pilsoņi, kuri uzrāpušies uz Arctic Sea borta un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa komandai bez ierunām izpildīt visus viņu rīkojumus.Pēc tam kuģis virzījās uz Āfrikas pusi pa nolaupītāju norādīto maršrutu, atvienojot navigācijas ierīces.

Krievijas karakuģi un kodolzemūdenes pilnā sparā meklē nolaupīto kuģi Arctic Sea, kurš, iespējams, pārvadājis slepenu kravu ar ieročiem un narkotikām, ziņo Telegraph.

Pēdējo reizi ar Arctic Sea sazinājās Lielbritānijas krasta apsardze pirms divām nedēļām. Tas notika brīdī, kad kuģis iestūrēja Lamanša šaurumā.

Sazināšanās ar kuģi notika pirms Lielbritānija saņēma ziņas par to, ka uz kuģa Zviedrijas ūdeņos uzkāpuši bruņoti vīri. Patlaban tiek pieļauta iespēja, ka kuģis ar 15 cilvēku apkalpi un 1.4 miljonus eiro vērto kokmateriālu kravu, kas bija ceļā no Somijas uz Alžīriju, ir pirātu vai mafijas kontrolē.

Tiek lēsts, ka Arctic Sea, kuram Alžīrijā vajadzēja nonākt 4. augustā, varētu būt devies Rietumāfrikas piekrastes virzienā.

Zviedru kuģošanas kompānijas pēc kuģa Arctic Sea epopejas tiek brīdinātas Baltijas jūrā uzmanīties no pirātiem tāpat kā pie Somālijas krastiem, ziņo aģentūra Bloomberg.

Lai gan Arctic Sea nolaupīšana, iespējams, ir netipisks gadījums, tam var būt epidēmijas efekts - šis stāsts var kļūt par iedvesmu noziedzniekiem, brīdinājusi savus biedrus Zviedrijas Rēdereju asociācija.

Kuģis Arctic Sea (Foto: REUTERS/SCANPIX)Db jau vēstīja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi.

Jūlijā nolaupītā un šonedēļ atbrīvotā kravas kuģa Arctic Sea apkalpe ceturtdienas rītā nogādāti Maskavā. Līdz ar apkalpi Krievijā nogādāti astoņi par kuģa nolaupīšanu aizdomās turamie.

15 kuģa apkalpes locekļi Krievijā ieradās no Āfrikas salu valstiņas Kaboverdes, pie kuras krastiem pirmdien Krievijas karakuģa Ladnij apkalpe veica sekmīgu Arctic Sea atbrīvošanas operāciju.

Nolaupītāju vidū bija četri Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi.

Db.lv jau ziņoja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi.

Igaunijas prokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar kuģa Arctic Sea neskaidrās nolaupīšanas lietu, atsaucoties uz Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta teikto, ziņo ITAR-TASS.

«Vēl ir ļoti daudz neskaidru un neatbildētu jautājumu, tomēr mēs ceram, ka tuvākajā laikā lietas noskaidrosies un sabiedrība uzzinās, kas īsti notika uz Arctic Sea kuģa un kādi bija nolaupītāju rīcības motīvi,» norādīja ministrs.

«Igaunijas prokuratūra jau ierosinājusi kriminālprocesu un sadarbojas ar citām valstīm - Krieviju, Somiju, Zviedriju un Maltu. Šīs ir valstis, kas kaut kādā veidā ir saistītas ar notikušo gadījumu,» tā U. Paeta.

Savukārt life.ru ziņo, ka kuģa ekipāžas locekļiem par jebkādas informācijas izpaušanu saistībā ar kuģa nolaupīšanas gadījumu draud līdz pat 7 gadu cietumsods.

Db.lv jau ziņoja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi. Nolaupītāju vidū bijuši Krievijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, kā arī cilvēki bez pilsonības.

NATO pie Rietumāfrikas krastiem Kaboverdes salu tuvumā pamanījis 28. jūlijā pazudušo kravas kuģi Arctic Sea, kurš pārvadāja 1.3 miljonus eiro vērtu kokmateriālu kravu, atsaucoties uz Financial Times, ziņo Bloomberg.

Vācijas Financial Times, nenorādot, kur iegūta informācija, ziņo, ka kuģis šajā apvidū pamanīts 14. augustā.

Tajā pat laikā kuģa operators - Somijā bāzētā kompānija Oy Solchart Management AB – nav saņēmusi nekādas ziņas par to, ka kuģis būtu atrasts.

Db.lv jau vēstīja, ka pēdējo reizi ar Arctic Sea sazinājās Lielbritānijas krasta apsardze pirms divām nedēļām. Tas notika brīdī, kad kuģis iestūrēja Lamanša šaurumā. Sazināšanās ar kuģi notika pirms Lielbritānija saņēma ziņas par to, ka uz kuģa Zviedrijas ūdeņos uzkāpuši bruņoti vīri.

Malta, Zviedrija, Somija, Igaunija un Latvija veido kopīgu izmeklēšanas grupu sauskravu kuģa Arctic Sea nolaupīšanas lietā, informē TASS.

Sešu valstu tiesībsargājošās institūcijas sadarbosies, lai izmeklētu Arctic Sea nolaupīšanu. Par to Krievijas prokuratūru informējusi Somijas, Igaunijas un Zviedrijas tiesībsargājošo struktūru pārstāvji.

Starp sešām minētajām valstīm ir parakstīta vienošanās par izmeklēšanas grupas izveidi. Tikšanās laikā ar Krievijas pārstāvjiem izveidots arī turpmāko darbību algoritms un panākta vienošanās ar Krievijas pārstāvjiem.

Db jau rakstīja, ka Arctic Sea ar 15 Krievijas jūrniekiem it kā tika nolaupīts netālu no Zviedrijas krastiem. Aizturēto vidū bija Igaunijas, Latvijas un Krievijas iedzīvotāji.

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Līdz šim Latvija nav saņēmusi nevienu pamatojumu apgalvojumiem, ka kravas kuģa Artic Sea lietā būtu iesaistīti Latvijas pilsoņi.

To šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Db.lv jau vēstīja, ka Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs paziņojis, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos. Tālāk kuģis virzījies pa nosprausto kursu uz Āfriku, bet visas navigācijas iekārtas tika izslēgtas. Sākotnēji pasaules medijos publicētā informācija liecināja, ka uz kuģa uzkāpušie cilvēki bijuši no Narkotiku apkarošanas iestādēm.

Vēl viena autoritatīva balss pievienojas korim par Eiropas industriju problemātisko stāvokli.

Ražošanai nepieciešamās elektrības un dabasgāzes cena Eiropas industrijām nekritīsies vismaz tuvāko 20 gadu laikā, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA). Attiecīgi šo izmaksu segmentā ES rūpniecība, kas nodarbina gandrīz 30 miljonus cilvēku, salīdzinot ar konkurentiem ASV un Ķīnā, šai laika posmā nebūs konkurētspējīga, raksta Financial Times.

Cenu starpība gan resursu, gan ES dalībvalstu starpā atšķiras, jo dažāda ir cenu veidojošo komponentu nozīme, kas vismaz nodokļu un nodevu kategorijā dod zināmu telpu valstu industriālajai politikai (skat. grafiku).

SEA atzinums varētu būt pēdējais piliens pārpilnajā šaubu kausā par Eiropas energoietilpīgo industriju nākotni. Paredzams, ka visi, kas vien to fiziski spēs, pārcelsies citur. Sevišķi pēc brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas tuvākajos gados, loģisks galamērķis enerģiju vairāk paģērošajiem Eiropas biznesiem būs lēto energoresursu jaunā pasaules līdere ASV. Ir dzirdēts arī par Krieviju kā iespējamo Eiropas energoietilpīgo biznesu «pabēgšanas» vietu. Cerības tiek saistītas arī ar varbūtējo Āfrikas ekonomisko izrāvienu nākamajā desmitgadē, kurp arī varētu izplesties vai pārcelties Eiropas ražošanas resursus visvairāk tērējošā daļa.

Latvijas uzņēmēju un Krievijas zinātnieku kopuzņēmums Pogritek Innovaciji ieguvis finansējumu 650 tūkstošu latu apmērā uzņēmuma attīstības pirmajam etapam. Darbībai Eiropas Savienības (ES) tirgū drīzumā plānots Latvijā atvērt Maskavā bāzētās metāla pulveru ražošanas kompānijas OOO Pogritek Innovaciji pārstāvniecību, kā arī pirmo komerciālo ražotni.

Pogritek Innovaciji (Погритек Инновации) ir neorganisko pulveru ražošanas uzņēmums, kurš bāzēts Maskavā, liecina informācija rusventure.ru. Uzņēmumam finansējumu piešķīris Rīgā bāzēts Latvijas «biznesa eņģeļu» klubs – Amber Sea Business Angel Club, kā arī Krievijas riska kapitāla fonds Russian Venture Capital Seed Fund, kas fokusējas uz investīciju veikšanu Krievijas kompānijās.

Ideja par neorganisko pulveru ražošanu, kā arī inovatīva pulveru apstrādes metode, ko var izmantot dažādās ražošanas nozarēs, tika prezentēta Rīgā notiekošajā pasākumā «Komercializācijas reaktors». Šī pasākuma mērķis ir vienuviet pulcēt zinātniekus, uzņēmējus un investorus un rezultātā komercializēt Latvijā un NVS valstīs radītas tehnoloģiskās izstrādes, izveidojot jaunus uzņēmumus. Ideju prezentēja Latvijas uzņēmējs Mārtiņš Prūsis kopā ar kolēģi - zinātnieku no Krievijas.

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Arctic Sea iegrime neatbilst oficiālajam fraktam, ziņo Rosbalt.

Pēc ārvalstu masu mediju vēstītā, viss liecinot par to, ka uz kuģa Arctic Sea, kas, ja var ticēt oficiālajai versijai, tika nolaupīts, atradās kāda slepena krava.

Oficiāli kuģis pārvadājis kokmateriālus no Somijas uz Alžīru. Taču pēc tam, kad to pārņēma kontrolē Krievijas kara jūrnieki, daudzu Eiropas valstu valdības saņēmušas informāciju, ka uz kuģa klāja bijuši ne tikai kokmateriāli.

Kravas dokumentu analīze ļaujot secināt, ka kuģis bijis smagāks nekā norādīts dokumentos. Jaunās liecības ļauj izdarīt pieņēmumus, ka uz kuģa klāja varētu būt arī ieroči. Jāatgādina, ka jau agrāk Krievijas pārstāvis NATO Dmitrijs Rogozins noliedzis šādu informāciju.

Aizdomās par kuģa Arctic Sea nolaupīšanu aizturētie Latvijas iedzīvotāji Vitālijs Lepins un Dmitrijs Savins no Mālpils tiek raksturoti kā kārtīgi cilvēki.

Abu radinieki versijai par laupītājiem uz kuģa netic, tā šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Gan Lepins, gan Savins kopā ar vēl sešiem vīriešiem tiek apsūdzēti par Krievijas pilsoņu nolaupīšanu un pirātismu, taču abu radinieki Mālpilī atzīst, ka neko nezina, kā viņi nokļuvuši uz aizturētā kuģa, un netic versijai par pirātismu.

Vakar uz Maskavu devies advokāts Egons Rusanovs, kuru nolīgusi mālpiliete uzņēmēja Gunta Ozoliņa, kuras vīrs Dmitrijs Savins aizturēts aizdomās par kravas kuģa Arctic Sea nolaupīšanu. Savinam Krievijā jau ir viens aizstāvis. Arī Lepina dzīvesbiedre Lada ir neziņā par vīra likteni, viņa gan līdzekļu trūkuma dēļ nevar algot advokātu vīra aizstāvībai.

Krievijai piederošā kuģa Arctic Sea nolaupīšanu esot pasūtījis celtniecības un naftas nozari pārstāvošs Igaunijas uzņēmējs Ēriks Nīless Kross. Viņš esot cerējis atbalstīt savu uzņēmējdarbību «Somālijas stilā» - pieprasot izpirkumu, ziņo The Voice of Russia.

Maskavas augstākā tiesa šo informāciju ieguvusi no viena no pirātiem – Dmitrija Savina, kurš ticis notverts uz Arctic Sea klāja. Viņš esot atzinis, ka minētais Igaunijas uzņēmējs esot bijis viņa biznesa biedrs.

Maltas karogu nesošais kuģis ar Krievijas pilsoņu apkalpi tika nolaupīts pērn jūlijā pēc tam, kad bija pametis Somijas ostu. Vēlāk to netālu no Kapoverdes atbrīvoja Krievijas fregates.

Kravas kuģa nolaupītāji, kur vidū, iespējams, bijuši arī divi Latvijas pilsoņi, pieprasījuši no kuģa apdrošinātāja – kompānijas Renaissance Insurance – 1.5 miljonus ASV dolāru, draudot nogalināt tā apkalpi un noslīcināt kuģi, ziņo CNN.

Renaissance Insurance viceprezidents Vladimirs Dušins norādīja, ka persona, kas zvanījusi uz kompāniju, lai pieprasītu izpirkumu, apdrošinātāja telefona numuru ieguvusi no dokumentiem, kas atradušies uz kuģa klāja.

Db.lv jau vēstīja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos.

Ceturtdien daļēji slēgts viens no pasaulē lielākajiem tirdzniecības centriem Dubai Mall. Slēgšanas iemesls ir akvārija, kurā atrodas tūkstošiem zivju un jūras dzīvnieku, bojājums, atsaucoties uz policijas un aculiecinieku stāstīto, vēsta Reuters.

«Tur bija neliela problēma, vienkārša plaisa, un ūdens noplūda, » stāstījis kāds policists.

Viens no lielākajiem privātā kapitāla ieguldījumu fondiem Baltijas reģionā “INVL Baltic Sea Growth Fund” noslēdzis visu Latvijas augošā personīgās higiēnas produktu un kosmētikas ražotāja “B2Y” akciju iegādi.

“B2Y” turpinās vadīt tās dibinātāja un izpilddirektore Rita Lagzdiņa.

“Mēs plānojam “B2Y” attīstīt organiski un meklēsim konsolidācijas iespējas šajā nozarē,” saka “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

“B2Y” izstrādā un ražo dabīgus ādas, mutes un matu kopšanas līdzekļus, kā arī vannas un dušas produktus. Uzņēmums izplata savus produktus ar zīmolu “Bio2You” un ražo tos arī saskaņā ar privātā zīmola līgumiem.

2021. gadā “B2Y” palielināja pārdošanas apjomus par 36%, sasniedzot 1,5 miljonus eiro, un pašlaik tajā strādā vairāk nekā 20 darbinieku. Uzņēmuma galvenais birojs un ražotnes atrodas Rīgā, Latvijā.

“Es iztēlojos “B2Y” kā vienu no vadošajiem ādas kopšanas līdzekļu ražotājiem reģionā, un, lai sasniegtu šo mērķi, mēs vienojāmies par sadarbību ar “INVL Baltic Sea Growth Fund“. “B2Y” ir ievērojamas izaugsmes iespējas, un tagad mums ir spēcīgs atbalstītājs, kas palīdzēs mūsu attīstībai jaunā līmenī,” saka Rita Lagzdiņa, SIA “B2Y” dibinātāja un izpilddirektore.

Prāmju satiksmes izveidošana starp Igaunijas Sāremā salu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem, secināts pētījumā, ko pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas Saarte Koostookogu pasūtījuma veikusi Igaunijas kompānija Arenguruum.

Pētījumā tika analizētas iespējas sākt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils un Kuresāre - Rīga. Kompānija Kihnu Veeteed ir ieinteresēta ar prāmi Reet nodrošināt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils, bet kompānija Sea Wolf Express ar peldlīdzekli A-902 - maršrutā Romasāre - Rīga.

Maršrutam Mentu - Ventspils atbilstoši optimistiskai prognozei pirmajos gados būtu nepieciešams vairāk nekā 100 000 eiro atbalsts gadā, tomēr tas astoņu gadu laikā kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārijā gadā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, norādīts pētījumā.

Tajā uzsvērts, ka optimistiskā scenārija gadījumā maršruta Mentu - Ventspils atvēršana tūristu pieplūduma dēļ Sāremā dotu sociāliekonomisku labumu divus līdz trīs miljonus eiro gadā, bet piesardzīga scenārija gadījumā - vienu līdz divus miljonus eiro gadā. Pozitīvā gadījumā pa jūru Sāremā gadā ierastos papildu 10 000 līdz 20 000 tūristu, bet pesimistiskā gadījumā - 7000 - 11 000 tūristu.

Somijas kompānija Solchart Management Ltd. - skandalozā kuģa Arctic Sea operators, ir novests līdz bankrotam, paziņojis kompānijas vadītājs Viktors Matvejevs.

Līdz bankrotam kompāniju novedusi ieilgusī izmeklēšana kuģa Arctic Sea iespējamās nolaupīšanas lietā. Kompānijai trūkst finanšu resursu gan tam, lai kuģi savestu darba kārtībā, gan arī tam, lai norēķinātos ar kreditoriem, norādīts kompānijas paziņojumā.

V. Matvejevs kritizē Krievijas izmeklētājus par to, ka liegta piekļuve kuģim, aizturēta kuģa kokmateriālu krava, kas tika vesta no Somijas uz Alžīriju. Turklāt septembrī izmeklētāji pārtraukuši kontaktēties ar kuģa īpašniekiem. Uz kuģa bija 15 cilvēku komanda, no tās palikuši tikai četri cilvēki.

Vairākas Eiropas naftas loģistikas un uzglabāšanas kompānijas cietušas kiberuzbrukumos.

Ielaušanos savās informācijas tehnoloģiju sistēmās piedzīvojusi Vācijas kompānija "Oiltanking", Beļģijas "SEA-Invest" un "Evos" Nīderlandē.

Kopumā desmitiem naftas uzglabāšanas un transportēšanas termināļu visā pasaulē ziņojuši par nedēļas nogalē piedzīvotiem kiberuzbrukumiem.

Tomēr eksperti pieļauj, ka tas varētu arī nebūt koordinēts uzbrukums.

Britu raidsabiedrības BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka visu trīs uzņēmumu informācijas tehnoloģiju sistēmas ir pārtraukušas darboties vai to darbība ir būtiski traucēta.

Beļģijas prokuratūra paziņojusi, ka sākta izmeklēšana par kiberuzbrukumu "SEA-Invet" termināļiem, tostarp kompānijas lielākajam terminālim Antverpenē "SEA-Tank".