Torņa iela Vecrīgā biznesam ir labvēlīga – tur pulcējas daudz tūristu un teju vai katrs nams ir vēstures piemineklis, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien rīdzinieki, vecpilsētas viesi ceļu uz leģendām apvīto Torņa ielu mēro caur Zviedru vārtiem, uz šīs ieliņas sastopami arī daudzi Saeimas deputāti, kuri steidz ieturēt biznesa maltītes restorānos, pusdienas pārtraukumos palutina sevi ar nonākšanu SPA debesīs. No augšas visus modri vēro vēsturiskais Pulvertornis, kurš, kā izrādās, nebūt nav vienīgais ievērības cienīgais tornis šajā ielā.

Dažādo suvenīru veikaliņu, restorānu, skaistumkopšanas salonu un tūrisma aģentūru, kas iemitinājušās Jēkaba kazarmās, īpašnieki atzīst, ka atrasties Torņa ielā ir prestiži.

Izīrē vēsturi

Nereti situācijās, kad uzņēmumam ir nepieciešams finansējums attīstībai, bankas tiek uzskatītas kā vienīgais risinājums. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats, jo gan Latvijā, gan pasaulē strauji attīstās alternatīvais finansējums, tostarp riska kapitāls, biznesa eņģeļi un ārpus banku aizdevumi uzņēmumiem. Taču kā noorientēties, kurš finansējums būs labākais tieši Jūsu biznesam?

Biznesa eņģeļu finansējums ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas ir jauni un kuriem nepieciešams kapitāls līdz 100,000 eiro. Biznesa eņģeli ir privātpersonas, kas iegulda uzņēmumā naudu un pretī saņem daļas kapitālā. Šādi investori bieži vien ir aktīvi dalībnieki uzņēmumā un cenšas palīdzēt ar savu pieredzi un kontaktiem biznesa attīstībā. Biznesa eņģeļi ir ieguldījuši, piemēram, tādos Latvijas uzņēmumos kā Airdog, Sonarworks un Funderful.

Savukārt riska kapitāls ļauj uzņēmumiem īstenot strauju palēcienu - iekarot jaunu ģeogrāfisko tirgu, attīstīt jaunu produktu, strauji paplašināt ražošanu vai pārdošanas apjomus. Riska kapitāla fondi arī kļūst par līdz-īpašniekiem attiecīgajā uzņēmumā, bet, atšķirībā no biznesa eņģeļiem, pretendē uz striktākiem sadarbības noteikumiem, tajā skaitā, biznesa pārdošanu pēc četriem līdz pieciem gadiem. Kā piemēru riska kapitāla piesaistē uzņēmuma darbības paātrināšanā var minēt tādus zīmolus kā Depo, Stenders un Primekss.

#Latvijas un pasaules pieredze liecina, ka no desmit biznesa eņģeļu atbalstītajiem projektiem astoņi līdz deviņi nav veiksmīgi.

Latvijas biznesa eņģeļi un riska kapitāla fondi 2017. gadā investējuši 41,4 miljonus eiro

Latvijas privātie investori jeb biznesa eņģeļi pērn veikuši investīcijas biznesa projektos 15,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 2,9 miljoni eiro investēti jaunuzņēmumos, liecina Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) apkopotā informācija. Savukārt Latvijas riska kapitāla fondu pērnā gada investīciju vērtība ir 26 miljoni eiro, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) dati. Salīdzinoši nelielie ieguldījumi uzņēmumos skaidrojami ar sešu riska kapitāla fondu investēšanas perioda noslēgšanos 2016. gada beigās, kā arī ar to, ka pārējo fondu fokuss nav uz investīcijām jaunuzņēmumos. Taču paredzams, ka 2018. gada beigās un turpmākajos gados sagaidāms būtisks pieaugums investīcijām jaunuzņēmumos. Kopumā pērn riska kapitāla fondi veikuši 17 jaunas investīcijas, no kurām lielākā daļa – 14 – bijušas jaunuzņēmumos. 2017. gadā riska kapitāla investīcijas saņēmuši uzņēmumi, kas pārstāv informācijas komunikāciju tehnoloģiju un tehnoloģiju, ražošanas, pakalpojumu, elektronikas un citas nozares. Kopumā Latvijas riska kapitāla nozares aktīvās investīcijas 2017. gada beigās bija 120 miljoni eiro.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Trīs gadu griezumā kopš Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla dibināšanas ar organizācijas starpniecību investēti 1,95 milj. eiro

No šīs summas 275 tūkst. eiro investēti 2014. gadā, 1,14 milj. eiro 2015. gadā un 528 tūkst. eiro 2016. gadā. Investīciju apjoma kritums no 2015. uz 2016. gadu skaidrojams ar «startup buma» perioda noslēgumu – investoriem rozā brilles ir kritušas, spriež Juris Birznieks, Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) valdes loceklis.

Šobrīd investori meklē projektus, kam ir augstas kvalitātes pārvaldība, profesionāla un rīcībspējīga komanda, kā arī turpmākais projekta attīstības plāns. «Ar inovatīvu ideju vien ir par maz. Ir jābūt rīcības plānam, kā to realizēt biznesa platformā,» viņš spriež. Kopējais investētais finanšu apjoms ir minimāli palielinājies, savukārt veikto investīciju skaits ir samazinājies, neskatoties uz to, ka ir būtiski pieaudzis LatBAN biedru skaits. J. Birznieks paredz, ka 2016. gadā un arī turpmāk investori būs prasīgāki pret projektiem. Viņi padziļinātāk izvērtē to iespēju attīstīties un kļūt par patstāvīgu un pelnošu biznesu.

Attīstības finanšu institūcija Altum līdz 3 miljoniem eiro palielinājusi finansējumu, kas pieejams Altum un Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) īstenotajiem kopfinansēšanas projektiem, informē Altum.

Izmaiņas veiktas, lai veicinātu privāto investoru piesaisti dzīvotspējīgiem biznesa uzsācēju un strauji augošu biznesu projektiem.

Turpmāk Altum savu atbalsta programmu ietvaros projektiem, kuriem ir piesaistīts biznesa eņģeļa līdzfinansējums, varēs izsniegt aizdevumu līdz 150 000 eiro līdzšinējo 50 000 eiro vietā, savukārt apstrādes nozares investīciju projektiem līdz 250 000 eiro, ja projektā piedalās vismaz divi biznesa eņģeļi.

Altum finansējuma apjoms ir palielināts līdz 3 miljoniem eiro līdzšinējā 1 miljona eiro vietā, kā arī projekta laiks pagarināts līdz 2018.gada 1.aprīlim. Aizdevuma atmaksas termiņš pagarināts līdz 8 gadiem.

Iespējams, ka tieši četru universitāšu biznesa inkubatorā UniLab dzims uzņēmums, kas kļūs par Latvijas otro vienradzi vai varbūt trešo. Tā cer biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis.

Par uzņēmēja ceļu, padomiem un to, kādēļ biznesa eņģeļi šobrīd spieto ap UniLab kā bites ap medu, arī Dienas Biznesa jautājumi V. Brēdiķim.

Fragments no intervijas

Esat sācis savu darbību biznesā no profesionālajiem pakalpojumiem, turpinot ar uzņēmumu ieguldījumu un aktīvu pārvaldi, iesaistījies nekustamo īpašumu biznesā, esat International School of Innovations līdzdibinātājs. Kopš 2015. gada esat biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs. Pastāstiet īsumā par savu uzņēmēja pieredzi!

Tiesa, esmu dibinājis virkni uzņēmumu kopš 2003. gada, primāri pakalpojumu jomā, profesionālo pakalpojumu nozarē, aktīvu pārvaldē un izglītībā. Uzņēmējdarbība man ir dzīvesveids. Jau skolas laikā ar klasesbiedriem ik pa laikam izdomājām kaut kādus vienkāršus tirdziņus. Atceros, kā iemācījāmies, piemēram, tiražēt ārzemju filmu fotokartītes vai tirgojām limonādi. 2000-šo gadu sākumā, kad dibināju pirmo uzņēmumu, bija jāspēj izdzīvot jau no pirmās dienas. Tad nebija nekādu atbalsta programmu vai biznesa eņģeļu. Bija vienkārši jākustas, ja gribējās ēst. Izdzīvoja tie, kam bija dabiskais uzņēmējdarbībai nepieciešamo īpašību komplekts – zinātkāre, radošums, apķērība un neatlaidība.

ALTUM un Ekonomikas ministrija aicina jaunos uzņēmējus 10. jūnijā apmeklēt Atbalsta gadatirgu biznesa uzsācējiem. Tajā vienuviet varēs uzzināt pašu svarīgāko biznesa uzsācējiem par finansējuma saņemšanas iespējām, piemēram, valsts atbalsta programmu aizdevumiem, riska kapitāla fondiem, biznesa eņģeļiem un dažādiem citiem atbalsta mehānismiem – inkubatoriem, mentoriem, pašvaldību piedāvāto atbalstu u.c.

Dalība pasākumā bez maksas, taču vietu skaits ierobežots, tāpēc interesentiem savlaicīgi jāpiesakās altum.lv.

«Sākot jaunu biznesu, uzņēmējiem visbiežāk pietrūkst finansējuma vai informācijas par iespējām to iegūt. Tāpēc ALTUM kopā ar Ekonomikas ministriju jau otro gadu rīko plašu informatīvo pasākumu biznesa uzsācējiem. Tā ir iespēja vismaz reizi gadā vienuviet uzzināt koncentrētus piedāvājumus visdažādākajiem atbalsta mehānismiem, ko sniedz ne tikai valsts, bet arī pašvaldības, bankas un dažādas nevalstiskās organizācijas, kā arī noskaidrot, pie kā meklēt atbalstu – finansējumu, zināšanas, bezmaksas telpas vai vienkārši citu uzņēmēju pieredzē balstītu padomu,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Latvijā vēl arvien turība un uzņēmējs, kurš pelna daudz, tiek vērtēts kā kaut kas slikts, tāpēc Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls cenšas celt saulītē privātos investorus

Teju trīs gadu laikā Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls (LatBAN) saņēmis 500 projektu pieteikumus, vairāk nekā 150 ir prezentējuši savu ideju investoriem un 23 no tiem ir saņēmuši investīcijas. Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla dibinātājs un valdes loceklis Juris Birznieks uzskata, ka biedrības darbības laikā vērojama pozitīva izaugsme un investori sākuši atklātāk runāt par savām investīcijām, veiksmēm un neveiksmēm. Vairāk par biznesa eņģeļiem, investēšanas kultūru un to, vai uzņēmējam nepieciešama biznesa izglītība, J. Birznieks stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Kāpēc pie mums negrib runāt par naudu? Sāpīgākie ir tieši lielie darījumi, par ko netiek runāts, piemēram, ask.fm.

Šodien balvu «Gada investīcija» privāto investoru sektorā saņēmusi 39 investoru apvienība par ieguldījumu 2,265 miljonu eiro apmērā pensiju pārvaldes sabiedrībā «Indexo», bet juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās privātā kapitāla investīciju kompānijas «Providence Equity Partners» darījums - Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) raidorganizāciju biznesa Baltijas valstīs iegāde.

Šodien iniciatīvas «Gada investors» ietvaros svinīgā ceremonijā apbalvoti investori par 2017.gada sekmīgākajiem un nozīmīgākajiem ieguldījumiem Latvijā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.

«Gada investors» ir biedrību «Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija» (LVCA) un «Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls» (LatBAN) kopīgi īstenota iniciatīva ar mērķi reizi gadā uzteikt investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. Balvai pieteikties aicināti paši investori un finanšu vai juridiskie konsultanti, kā arī pretendentus izvirzīt var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Balvu ieguvēji tiek noteikti LVCA un LatBAN biedru balsojumos.

Jūnijā norisināsies Investīciju sesija, kurā klātienē tiksies biedrības Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls biedri - biznesa eņģeļi ar jaunajiem uzņēmējiem, kuriem tiks dota iespēja prezentēt savus projektus, lai pretendētu uz investīcijām, informē biedrības Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls izpilddirektore Ieva Melbārde.

Pieteikuma anketa atrodama mājas lapā latban.lv ir atrodama pieteikuma anketa. Pieteikties var dažādu jomu un nozaru pārstāvji līdz 31. maijam, plkst. 24.00. Visi pieteikuma iesniedzēji tiks aicināti uz atlases posmu klātienē. Papildus atlases posmam klātienē, iesniegtos projektus vērtēs investori datu bāzē Gust.

Savukārt seši labākie projektu vadītāji tiks aicināti uz tikšanos ar investoriem klātienē Investīciju sesijā. Savukārt projekti, kuri nekvalificēsies uz Investīciju sesiju, tiks saglabāti datu bāzē, kas būs pieejama biedrības biedriem - investoriem, kuri, intereses gadījumā, varēs sazināties ar jaunajiem uzņēmējiem individuāli.

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Ar naudas piesaisti startup jomā nekas nebeidzas – nepieciešams abām pusēm nokārtot attiecības un iezīmēt spēles lauku, tāpat biznesa dēļ vecmāmiņas māju ieķīlāt nevajadzētu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai privātais investors jeb biznesa eņģelis ieguldītu agrīnas stadijas uzņēmumā, tam jābūt ar skaidru ideju un jāsaista konkrētā investora interese. «Man visvairāk patīk tāda veida inovācijas, kur visiem redzams, ka ir atrisināts kāds trūkums, defekts, kaut kā neesamība tirgū. Redzami noderīgai lietai ir lielāka varbūtība piesaistīt investīcijas,» tā zvērinātu advokātu biroja Borenius organizētajā un Dienas Biznesa atbalstītajā konferencē Darījumi 2.0 – startup pirkšana un pārdošana norādīja SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, kurš pēdējos gados pastāvīgi ir bijis iesaistīts vairāku uzņēmumu darbībā – kā īpašnieks, investors, biznesa eņģelis, investīciju fondu pārstāvis. Vieglāk vienmēr ir piesaistīt otro investīciju, nekā pirmo, jo to parasti iegulda t.s. FFF (friends, fools, family – draugi, muļķi, ģimene). «Biznesa eņģeļi nav muļķi, tas ir nākamais līmenis. Pārlieciniet brālēnu ieguldīt tūkstoti, pie eņģeļiem jau dabūsiet piecus vai desmit,» viņš turpina. Lielākoties Latvijā visos pasākumos, kur pulcējas iesācējuzņēmumu pārstāvji, redzamas vienas un tās pašas sejas. «Tāpēc sniegtajai informācijai jābūt konsekventai. Nevar katrā reizē stāstīt kaut ko citu, jo komūna kopumā ir maza. Protams, ideja laika gaitā mainās, bet nevar būt tāda situācija, ka vienam stāsta vienu, citam – ko citu. Tad rodas šaubas,» skaidro N. Bergs.

Esi nolēmis kļūt par uzņēmēju? Tev ir inovatīva ideja un tu uzskati, ka tavam biznesa projektam ir liels izaugsmes potenciāls. Atlikusi tikai viena lieta – atrast nepieciešamo finansējumu, lai bizness sāktu darboties, taču kur ņemt tik ļoti nepieciešamo naudu? Bankā naudu ne vienmēr ir viegli dabūt, bet riska kapitāla fondi nereti pret šādām idejām izturas piesardzīgi. Ja tu tici savai idejai un saproti, ka tā ir tava lielā iespēja, ir laiks meklēt savu biznesa eņģeli - privātu investoru, kas iegulda līdzekļus jaunās, inovatīvās un riskantās biznesa idejās, ko piedāvā citi.

Kādus aspektus biznesa eņģelis ņems vērā, izvērtējot tavu projektu, lai būtu ar mieru izsniegt kapitālu idejas realizēšanai, stāsta biedrības Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls izpilddirektore Ieva Melbārde, sociālās uzņēmējdarbības akseleratora New Do(o)r Riga vadītāja Diāna Lapkis un biznesa treneris un mentors Dāvids Štēbelis.

Lasiet raksta galerijā!

Nesen portatīvo ierīču pārdošanas apjomi pārsniedza nopirkto datoru skaitu un visbiežāk mobilajās ierīcēs cilvēki spēlē spēles – spēļu izstrādātājiem visi vārti ir vaļā, lai radītu spēles, par kurām viņi ir ar mieru maksāt. GameFounders akseleratora programmas nākamajā kārtā var pieteikties līdz 8. decembrim.

Tā intervijā DB stāsta Kadrija Uganda (Kadri Ugand), viena no Igaunijas spēļu akseleratora GameFounders dibinātājām.

GameFounders esot pirmais šāda veida iesācējuzņēmumu atbalsta instruments Eiropā. «Ir spēļu inkubatori Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā. Reizēm sastopami inkubatora un akseleratora modeļa sajaukumi. Ar šādu modeli kā mums GameFoundens ir pirmais Eiropā,» saka K.Uganda.

Akselerators darbu sāka pirms gada – 2012. gada sākumā. «Gribējām veidot akseleratoru Igaunijā, bet te jau ir vairāki akseleratori un, ja izveidosi vēl vienu, neviens to nepamanīs, negribēs piedalīties. Tāpēc izlēmām, ka mums jādara kaut kas pilnīgi atšķirīgs. Nolēmām, ka jādefinē precīzs fokuss. Sākām skatīties dažādus sektorus un pamanījām, ka spēļu izstrāde ir ļoti skaidri definējama,» viņa stāsta.

Labākus rezultātus investīciju piesaistes un noieta paplašināšanas ziņā Silīcija ielejā gūst tās kompānijas, kas pirms tam jau pastāvīgi ir paspējušas iegūt pirmos rezultātus un atsauksmes no pašmāju klientiem, norāda viens no StartupLatvia programmas organizatoriem Artūrs Zandersons.

Jūnijā noslēgusies otrā latviešu pašu (organizācijas StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA)) organizētā start-up uzņēmēju misija Silīcija ielejā, Kalifornijā, uz kuru devās četru Latvijas IT uzņēmumu pārstāvji. Misijas mērķis bija iepazīstināt brauciena dalībniekus ar Silīcija ielejas specifisko biznesa kultūru, nodrošināt uzņēmējiem vispārējas apmācības un sniegt iespēju prezentēt savu biznesu Silīcija ielejas riska investoriem

Uz Silīcija ieleju devās pārstāvji no uzņēmuma Froont, Nowte, Roamerapp, Stuff.tm un Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA).

Latvijā patlaban attīstās biznesa eņģeļi un riska kapitāla fondi, kuri atbalsta startup uzņēmumus, taču trūkst tādu finansētāju, kuriem būtu pieredze konkrētajā nozarē un kuri varētu sniegt arī padomus, Dienas biznesa rīkotajā konferencē IKT nozares ilgtspējīga attīstība sacīja Techhub vadītājs Andris K. Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir vairāki tehnoloģiju startup veiksmes stāsti. Kā piemēru A. Bērziņš minēja kompāniju Mikrotik, kuras apgrozījums pērn sasniedzis 135 miljonus eiro, bet peļņa – 34 miljonus eiro. Tāpat kā piemēru veiksmīgai izaugsmei viņš minēja Ask.fm, kuram gan ir slikta slava presē, tomēr uzņēmums spējis palielināt apgrozījumu līdz 13 miljoniem eiro, sasniedzot 2 miljonu eiro peļņu.

No šiem uzņēmumiem nākotnē var izaugt vēl citi uzņēmumi, jo darbiniekiem, kuri tajos strādā, iegūst ļoti lielu pieredzi, kuru viņi nākotnē varētu izmantot jaunu, veiksmīgu uzņēmumu veidošanā, uzsver Techhub pārstāvis.

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

Igaunijas apdrošināšanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Cachet" piesaistījis 1,1 miljonu eiro investīcijas, lai apgūtu jaunus tirgus un attīstītu esošos produktus, tostarp arī Latvijā.

"Investīcijas palīdzēs attīstīt mūsu ieceres daudz plašākā apkārtnē un arī produktu ziņā," saka Kalle Pallings (Kalle Palling), "Cachet" līdzdibinātājs. Gada laikā uzņēmums plāno ieiet trijos līdz piecos jaunos tirgos. Tuvākie mērķi ir Polija, Lietuva, Skandināvija un Lielbritānija. Tāpat iecerēts paplašināt produktu portfeli, piemēram, KASKO, apdrošināšanu elektriskajiem skrejriteņiem un koplietošanas automašīnām.

Šīs finansējuma kārtas investoru vidū ir Somijas riska kapitāla fonds "Icebreaker", kā arī iepriekšējās kārtas investori "Lemonade Stand" un "Techstars" un vairāki biznesa eņģeļi.

"Cachet" piedāvā mobilo lietotni, kas, ņemot vērā lietotāja auto izmantošanas paradumus un biežumu, spēj nodrošināt personalizētu pieeju transportlīdzekļa apdrošināšanas polises aprēķināšanā. Šis pakalpojums nodrošina, ka kopbraukšanas platformu auto vadītāji varēs ietaupīt apdrošināšanas polisei veltītos līdzekļus, nemaksājot par laiku, kad auto izmanto personiskām vajadzībām. "Igaunijā patiesi esam samazinājuši ievērojami cenu, bet Latvijā vēl skaļi nesaukšu skaitļus, jo pagaidām tirgū esam samērā īsu laiku. Tomēr nav runa par lētumu, bet gan godīgumu un caurspīdību. Jo vairāk informācijas un izpratnes ir, jo labākas cenas varam piedāvāt," teic Hedi Mardiso (Hedi Mardisoo), "Cachet" līdzdibinātāja.

Lai gan tas ir mazāk par 0,1% no tirgus, Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Jeff App" līdzdibinātājs Toms Niparts ir pārliecināts, ka iespējamais izaugsmes potenciāls ir milzīgs.

"Turklāt tas ir tikai mūsu pirmais tirgus Āzijā," viņš uzsver. Pirmo klientu attieksme pret risinājumu esot visnotaļ laba un atgriežas tie, kas reģistrējušies pirms kāda laika.

Uzņēmuma stratēģija šajā tirgū ietver vairākus soļus. Sākumā tas piedāvā vietējiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamu risinājumu, kas risina pamatvajadzību: piesaista jaunus klientus. "Kad esam iekarojuši atpazīstamību un nodibinājuši attiecības, piedāvājam papildu pakalpojumus – alternatīvos datus. Augustā laidām klajā mobilo lietotni, kuru drīzumā sāksim jaudīgi reklamēt. Tuvāko mēnešu laikā lietotājiem būs arī iespēja saņemt izdevīgākās banku kredītkartes un finansējuma iespējas ar mopēda vai motocikla nodrošinājumu, kas Āzijā ir būtiski. Pakāpeniski pāriesim no tā, ka esam kā "Tinder" piemērotākā aizdevuma atrašanai uz aplikāciju īpašajiem piedāvājumiem, kas nozīmē, ka piedāvājam atrast ne vien finansējumu, bet arī apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus u. tml. Šāds risinājums mums dos vairāk datu par lietotāju uzvedību, kas ilgtermiņā ļauj veidot kredītvērtējumu, kas ir viens no mūsu lielākajiem mērķiem," ieskicē T. Niparts.

Lai vienai akselerācijas programmai atlasītu desmit labus jaunuzņēmumus, ir vajadzīgi vismaz simt kandidāti. Varam piekrist LatBAN paustajam viedoklim, ka Latvijā pašlaik trūkst «investējamu» jaunuzņēmumu. Pat ja mēs vēlētos veidot nākošo Rīgas programmu tikai no vietējiem jaunuzņēmumiem, tas gluži vienkārši pašlaik nebūtu iespējams.

Tomēr, no otras puses, nevajag par zemu novērtēt to, cik kārdinoša Baltija, sevišķi Igaunija, jau tagad šķiet jaunuzņēmumiem no Centrāleiropas un jo īpaši no ārpus ES esošās Ukrainas un Baltkrievijas. Pēdējās divās Startup Wise Guys programmās ir bijuši vairāki jaunuzņēmumi tieši no šīm valstīm, kā arī pieteikumos uz akselerāciju Ukrainas jaunuzņēmumi bieži vien ir aktīvāki nekā pašmāju. Tikko pabeigtajā Tallinas programmā bija divi Ukrainas un viens Baltkrievijas uzņēmums, kā arī rumāņi, armēņi, pat indieši, kas Baltiju redz kā labu bāzi biznesam un «vārtus» uz Eiropas tirgu.

Ja Igaunijas priekšrocība (un arī mērķtiecīgs mārketings) ir ekosistēma un e-rezidentu programma, tad Latvija var labi izspēlēt ģeogrāfiskās dislokācijas un lidostas kārti. Kad pagājušajā rudenī sākām programmu Rīgā, ārvalstu investori un mentori atviegloti nopūtās, ka pie mums atlidot ir vieglāk, nekā uz Tallinu. Savukārt, vienīgais Igaunijas jaunuzņēmums, kas piedalījās Rīgas programmā, atzinīgi novērtēja ekosistēmu un teica, ka nemaz tik lielu atšķirību starp Igauniju un Latviju neredz. Ziņa par jaunuzņēmumu likumu arī ir izskanējusi ārpus Latvijas robežām, un daudzi potenciālie jaunuzņēmumi mums par to jautā.

Biedrība LatBAN kopš 2014. gada pavasara katru mēnesi organizē Investīciju sesijas, kur investori, biznesa eņģeļi satiekas ar jaunajiem uzņēmējiem. Trīs gadu laikā mūsu biedriem piedāvāto projektu skaits pārsniedz 450, bet Investīciju sesijās prezentēti 170 spēcīgākie projekti. Rezultāts ir 23 investīcijas - reāli privāto investoru ieguldījumi apmēram divu miljonu eiro apmērā dažāda veida jaunos biznesa projektos.

Veidojot biznesa eņģeļu kustību, esam identificējuši vairākus būtiskus un bīstamus šķēršļus, kas ir klātesoši Latvijas startup vidē un kavē tās attīstību.

Pirmkārt, Latvijā ir ierasts domāt, ka jauno projektu, startup uzņēmumu, nākamo mūsu valsts Skype, Facebook vai Apple tā saucamo veiksmes stāstu sākums ir brīdis, kad projekts saņēmis investīcijas. Jāsaka, ka tas ir aplams redzējums un bīstams virziens, kas var nolemt projektu neveiksmei. Neapšaubāmi, investīcijas ir apliecinājums projekta potenciālam un kvalitātei, bet ne veiksmes garantija. Pasaules statistika liecina, ka vairāk nekā 90 % investoru atbalstīto projektu neizdodas - labas idejas līdz ar vērienīgiem ieguldījumiem aiziet nebūtībā.

Igaunijas pilsētā Tartu notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" agrīnas stadijas startup konkursā uzvarēja Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff App".

Kopumā jaunuzņēmumu konkursā piedalījās 33 jaunuzņēmumi, kas izvēlēti no vairāk nekā 240 pieteikumiem. "Konkurence bija tiešām augsta līmeņa - šeit patiešām varēja just gan biznesa ideju, gan to izpildījuma, gan arī komandu prezentēšanas spēju apvienojumu augstā kvalitātē. Patiess gandarījums, ka ne vien spējām izpelnīties lielāko atzinību tik spēcīgā lokā, bet arī igauņu pašu vērtējumā bijām pārāki par viņu pašmāju jaunuzņēmumiem," teic Toms Niparts, "Jeff App" dibinātājs un vadītājs.

"Jeff App" ieguva 170 tūkstošu eiro investīciju no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN" sindikāta, kā arī desmit tūkstošu eiro bez saistībām no "Swedbank".

"Finansējums nāk negaidot, jo nupat esam noslēguši investīciju kārtu. Taču esam ļoti priecīgi - papildus resursiem, kas ļaus straujāk augt un piesaistīt spēcīgākus speciālistus jau tagad, "savā pusē" nu esam piesaistījuši investīciju veterānus no Igaunijas, Somijas un citām valstīm, kuri ar savu pieredzi un plašo kontaktu loku dos mums ļoti daudz," norāda T. Niparts.

Tehnoloģiju startup kompāniju straujākai attīstībai būtu vajadzīgi investori ar zināšanām šajā jomā, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē stāstīja IT jomas eksperti. Savukārt diskusijā par valsts sektora IT iepirkumiem konferences dalībnieki atzina, ka daudzos gadījumos tie tiek rīkoti neefektīvi, taču ātra risinājuma nav.

Pēdējos trīs gados startup skaits Latvijā ievērojami ir audzis, un aizvien vairāk jaunu cilvēku dibina uzņēmumus, sacīja Techhub vadītājs Andris K. Bērziņš. Tomēr problēma aizvien ir finansējuma pieejamība, jo, ieguldot šajos uzņēmumos, pastāv liels risks zaudēt naudu. No investoru puses pamazām sāk aktivizēties biznesa eņģeļi, un tā, pēc Techhub pārstāvja teiktā, ir ļoti kritiska daļa no ekosistēmas, jo viņi parasti ir pirmie, kas iegulda jaunos uzņēmumos. «Tomēr aizvien trūkst tādu biznesa eņģeļu, kuriem ir pieredze konkrētajā nozarē. Piemēram, tehnoloģiju jomā ir daudz vērtīgāk saņemt investīciju no tādiem investoriem, kuri saprot šajā sektorā, jo spēj dot padomus attīstībai.