Torņa iela Vecrīgā biznesam ir labvēlīga – tur pulcējas daudz tūristu un teju vai katrs nams ir vēstures piemineklis, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Bieži vien rīdzinieki, vecpilsētas viesi ceļu uz leģendām apvīto Torņa ielu mēro caur Zviedru vārtiem, uz šīs ieliņas sastopami arī daudzi Saeimas deputāti, kuri steidz ieturēt biznesa maltītes restorānos, pusdienas pārtraukumos palutina sevi ar nonākšanu SPA debesīs. No augšas visus modri vēro vēsturiskais Pulvertornis, kurš, kā izrādās, nebūt nav vienīgais ievērības cienīgais tornis šajā ielā.
Dažādo suvenīru veikaliņu, restorānu, skaistumkopšanas salonu un tūrisma aģentūru, kas iemitinājušās Jēkaba kazarmās, īpašnieki atzīst, ka atrasties Torņa ielā ir prestiži.
Izīrē vēsturi
Jau kopš 1924. gada nams Torņa ielā 11 ir Latvijas Arhitektu savienības īpašumā. «Domāju, ka Arhitektu savienība Torņa ielā ir viena no senākajām iemītniecēm, Arhitektu nams ir ticis iesvētīts 1928. gada Mārtiņos,» stāsta Latvijas Arhitektu savienības direktors Mārtiņš Ķibilds. Nams ir ne tikai valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet arī foršs un mīlīgs rūķu namiņš, jo telpas ir samērā mazas. Nama vēsturiskā izcelsme saistāma ar Rīgas aizsargmūri un Svētā Jirgena torni, kas celts XIII gadsimtā. Rīgas iedzīvotāju ērtībai 1698. gadā aizsargmūrī izveidoja caurbrauktuvi – Zviedru vārtus, savienojot Aldaru ielu ar Torņa ielu. Vārtu izveidošanai bija jāpārbūvē Trokšņa ielas nams, tā kā Trokšņa ielas pusē priekšnama ierīkošanai nebija vietas, to uzbūvēja torņa priekšā Torņa ielas pusē. Tā pie vecā nocietinājuma mūra tapa pirmais nams, kurā bija apvienotas divas ēkas vienā kompleksā ar nocietinājuma mūri un Svētā Jirgena torni vidū.
«Šobrīd vēsturiskajā Svētā Jirgena torņa zālē notiek Latvijas Arhitektu savienības sapulces un citi pasākumi,» informē M.Ķibilds. Arhitektu namam piederīgie Zviedru vārti ir vienīgie no astoņiem Rīgas vārtiem, kas pilsētas aizsargmūrī saglabājušies līdz XIX gadsimtam. Nams piedzīvojis ne vienu vien veidola maiņu: 1926.–1928. gadā pēc arhitekta Aleksandra Trofimova projekta, kurš, veidojot interjerus, izmantoja senas arhitektoniskās detaļas no vēsturiskajām Rīgas celtnēm. 1953.–1956. gadā Arhitektu nama pārbūve veikta pēc arhitekta Artūra Reinfelda projekta – 2. stāvā izbūvēta grezna sanāksmju zāle, bet 1. stāvā ērts vestibils un kafejnīcas telpa puspagrabā. Īstenas un taustāmas gadsimtu vēstures liecības namā saglabājušās līdz pat mūsdienām, tās sastopamas ik uz soļa un ir krāšņs fons izstādēm, koncertiem, konferencēm, svinīgiem un atraktīviem pasākumiem. Savu vīzīšu laikā tajā ir ciemojušās ievērojamas personas. Telpas tiek piedāvātas arī ģimenes svinībām, korporatīvajiem vakariem, karnevāliem un citiem pasākumiem. Pēc M. Ķibilda teiktā, pašlaik, svētku sezonā, pieprasījums pēc telpām ir lielāks nekā vasarā.
Eņģeļu klātbūtne
No Latvijas Arhitektu savienības telpas īrē Eņģeļu veikals, kas Torņa ielā atrodas jau desmit gadu. Tajā atrodami simtiem dažādu eņģeļu teju vai no visas pasaules, arī Latvijā no ģipša darinātie aromatizētie eņģelīši. Tie ir iemājojuši gan svecēs, gan gleznās, gan vēja zvanos, gan vitrāžās un mīkstajās rotaļlietās. Ir arī rotaslietas, kas izdekorētas ar Swarovski kristāliem un ir apzeltītas. «Veikals savā ziņā ir kā muzejs, te cilvēki var ienākt un izbaudīt īpašo auru, ko rada daudzo eņģeļu klātbūtne. Īpašs prieks mums ir par pašu veidotajiem aromatizētajiem eņģeļiem, kuri ir piesūcināti ar lavandas, jasmīna, maijpuķīšu, rožu un greipfrūtu ēteriskajām eļļām. Šie mazie, mīļie nieciņi ir arī gana praktiskas dāvaniņas, eņģelīši var tikt izmantoti telpu, automašīnu aromatizēšanai,» stāsta veikala Eņģeļi vadītāja Marita Šomase.
Pēc viņas teiktā, Latvijā eņģeļu kultūra vēl nav tik ļoti attīstījusies kā citās pasaules valstīs, pie mums cilvēki eņģelīšus vairāk pērkot ziemā, tāpēc galvenā mērķa auditorija ir tūristi.
Visu rakstu Vēstures elpa un eņģeļu klātbūtne lasiet 5. decembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/30
Bieži vien rīdzinieki, vecpilsētas viesi ceļu uz leģendām apvīto Torņa ielu mēro caur Zviedru vārtiem.
#2/30
#3/30
#4/30
«Arhitektu nams ir ne tikai valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet arī foršs un mīlīgs rūķu namiņš,» atzīst Latvijas Arhitektu savienības direktors Mārtiņš Ķibilds.
#5/30
#6/30
#7/30
«Pirms gada mainījām Balzambāra konceptu, jo 16 gadi biznesam ir pietiekoši ilgs laiks, lai kaut ko mainītu. Kā visus, arī mūs, mainīties spieda konkurence,» stāsta Balzambāra līdzīpašnieks Andris Reizenbergs.
#8/30
#9/30
#10/30
#11/30
#12/30
#13/30
«Latvijā enģeļu kultūra vēl nav tik ļoti attīstījusies kā citās pasaules valstīs, šeit cilvēki eņģelīšus vairāk pērk ziemā, tāpēc galvenā mērķa auditorija ir tūristi,» stāsta veikala Eņģeļi vadītāja Marita Šomase.
#14/30
#15/30
#16/30
#17/30
#18/30
#19/30
#20/30
#21/30
«Jēkaba kazarmas ir diezgan prestiža vieta, jau pats fakts vien, ka firma atrodas Jēkaba kazarmās, ir garants, ka firmai iet labi,» ir pārliecināts tūrisma aģentūras Jēkaba aģentūra vadītājs Uldis Alksnis.
#22/30
#23/30
#24/30
#25/30
«Nonākšanu SPA debesīs ir iecienījušas arī Saeimas deputātes, kuras salonu apciemo pusdienlaikā,» stāsta SPA Debess vadītāja Anna Lastovska.
#26/30
#27/30
#28/30
#29/30
