Pirāti šī gada pirmajā ceturksnī ir uzbrukuši rekordlielam kuģu skaitam, sagrābjot 344 jūrniekus par ķīlniekiem un nogalinot septiņus, vēsta Starptautiskais Jūrniecības birojs (IMB).

Šī gada pirmjos trī mēnešos visā pasaulē ir notikuši 142 uzbrukumi kuģiem, kas ir lielākais skaits šajā periodā kopš 1991. gada, kad tika uzsākta šādu datu ievākšana. Somālijas pirāti šī gada sākumā ir veikuši 97 uzbrukumus. Kopumā pasaulē šogad jau ir nolaupīti 18 kuģi, no kuriem 15 pie Somālijas krastiem.

«Mēs redzam, ka dramatiski pieaug vardarbība un uzlabojas pirātu rīcībā esošās tehnoloģijas. Lielākā daļa uzbrukumu notiek pie Somālijas krastiem. Uzbrucēju bāzes kuģu atrašanās vietas ir zināmas, tāpēc ir svarīgi tos neitralizēt, lai novērstu turpmākus uzbrukumus» norādīja IMB.

Pagājušajā gadā pirātu uzbrukumu apjoms palielinājies par 38.5 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Par vairāk nekā pusi no reģistrētajiem 406 uzbrukumiem ir atbildīgi bijuši Somālijas pirāti, raksta Reuters. Kopumā Somālijas pirāti pagājušajā gadā bijuši atbildīgi par 217 pirātisma gadījumiem. Turklāt pagājušajā gadā Somālijas pirāti esot veikuši savus uzbrukumus aizvien tālāk no krasta.

«Pirāti arvien izmisīgāk vēlas nolaupīt kuģus. Nesenie uzbrukumu pierāda, ka Somālijas pirāti savus uzbrukumus veikuši pat vairāk nekā 1000 jūras jūdzes (1 jūras jūdze = 1852 metri) no krasta. Pagājušā gada beigām Somālijas pirātu gūstā atradušies 12 kuģi un 263 ķīlnieki,» teikts Starptautiskais Piejūras biroja atskaitē.

Pagaidām pasaules valdības neveiksmīgi cīnās ar Somālijas pirātiem patvaļīgās Somālijas likumdošanas dēļ, norāda Reuters.

Amerikāņi apsvēruši iespēju bruņoti ieņemt Somālijā nolaupīto Ukrainas kuģi, uz kura klāja bija arī Latvijas iedzīvotājs.

Kamēr 2008. gada nogalē un 2009. gada sākumā pie Āfrikas krastiem Somālijas pirātu gūstā tika turēts Ukrainas kuģis Faina ar militāru kravu un tā apkalpe – 17 Ukrainas, trīs Krievijas un viens Latvijas iedzīvotājs, ASV valdība norūpējusies par ieroču nonākšanu Somālijas nemiernieku grupējuma rokās apsvēra kuģa bruņotu sagrābšanu.

Tā brīža ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa telegrammā ASV vēstniecībām Rīgā, Kijevā un Maskavā lika noskaidrot vietējo valstsvīru domas par šādu ASV rīcību, ja sarunas par kuģa atgūšanu ar izpirkuma maksu nonāktu strupceļā. Šī telegramma ir starp tām, ko publiskojusi organizācija WikiLeaks.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Zviedrijas mēbeļu ražotājs IKEA ir paziņojis, ka piešķirs 62 miljonus ASV dolāru Apvienoto Nāciju Bēgļu komisijai (UNHCR). Finansiālā palīdzība būs paredzēta ģimenēm, kuras bēg no sausuma, bada un pilsoņkara pārņemtās Somālijas, vēsta The Local.

IKEA ziedojums jau ir nosaukts par lielāko, ko UNHCR ir saņēmusi savā sešdesmit gadus ilgajā vēsturē. «IKEA piešķirtie finanšu līdzekļi ir tieši laikā,» uzsver UNHCR Augstais komisārs Antonio Guteress. Somālija pašlaik piedzīvojusi pamatīgu sausumu, tiek lēsts, ka apdraudēti varētu būt aptuveni 12 miljoni cilvēku visā Somālijas pussalā.

Mēbeļu ražotāja piešķirtie finanšu līdzekļi tiks paredzēti, lai palīdzētu tūkstošiem bēgļu, kas apmetušies ziemeļaustrumu Kenijā. Plānots, ka to pietiks, lai palīdzētu aptuveni 120 tūkstošiem somāliešu, kas izvietoti Dadābas bēgļu nometnē. Paredzēts, ka IKEA tos izmaksās tuvāko trīs gadu laikā.

Arvien vairāk attīstoties zvejošanai un zivju tirdzniecībai, par vienu no Somālijas galvaspilsētas Mogadīšo, kas nereti tiek dēvēta par pasaulē bīstamāko pilsētu, simbolu kopš gadiem ilgušiem konfliktiem kļuvis zivju tirgus.

Ziņu aģentūra Reuters iemūžinājusi fotoattēlos, kā lielās zivis tiek nestas uz Somālijas galvaspilsētas tirgu.

Indijas okeānā, kas apskalo Mogadīšo, atrodama dažādu zivju sugu dažādībā, tādēļ arī pilsētas tirgū nonāk dažādas zivis, sākot no sardīnēm un tunčiem, turpinot ar haizivīm un zobenzivīm.

Viens kilograms zivju maksā aptuveni 150 Somālijas šiliņus jeb apmēram četrus ASV dolārus, informē Somalia Report.

Pirmdien Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesojās naftas izpētes urbuma veicēji Baltijas jūrā. Viņi atklāja, ka ir optimistiski un cerīgi noskaņoti.

Uzņēmuma Kuwait Energy Company pārstāvis Muhameds Al Houkals pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem bija izvairīgs. Viņš vien norādīja, ka, raugoties nākotnē, ir optimistiski un cerīgi noskaņots. «Mēs tiešām esam cerīgi un optimistiski,» teica Al Houkals.

Viņš atturējās prognozēt, vai un kādos apjomos Baltijas jūrā varētu būt atrodama nafta. «Mēs nevaram droši teikt, līdz neesam sasnieguši mērķi, un tad mēs redzēsim, kas mums ir.»

Patlaban darbi noritot saskaņā ar plānu. Pēc Kuwait Energy Company pārstāvja teiktā, darbu veikšana esot ļoti dārga, jo jārēķinās arī ar vides jautājumiem. Precīzu summu, cik uzņēmumi ieguldījuši projektā, viņš neatklāja. «Mēs esam ieguldījuši daudz naudas, es nevaru pašlaik teikt [cik]. Ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts.»

KIA Rio ir ļoti lādzīgs mazulis ar solīdu aprīkojumu un saprotamām gaitas īpašībām. Atliek tikai ar agresīvākām metodēm pacīnīties, lai celtu savu atpazīstamību Latvijā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

No privātpersonu skatu punkta mazi auto pie mums nav ejošākā prece. Salīdzinājumā ar Rietumeiropu Latvijā tie iedzīvojas diezgan negribīgi un kūtri. Toties, kas attiecas uz firmu un uzņēmumu dienesta auto funkciju pildīšanu, tad tādi auto kā KIA Rio un tam līdzīgie ir ļoti vērtīgi eksemplāri.

Šoreiz DB rīcībā uz dažām dienām nonāca KIA Rio ar 120 ZS jaudīgo T-GDI turbomotoru. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, var teikt – ļoti dzīvelīgs un feins motoriņš! Vienīgais - manuālās pārnesumkārbas slēgšanās varētu būt nedaudz precīzāka, bet citādi viss stilīgi un iedvesmojoši, pat trīscilindru motoriņa raksturīgais troksnis savā ziņā piestāv KIA Rio. Veikli manipulējot ar pārnesumiem, auto uz priekšu trauksies azartiski. Galvenais ir nenokavēt pārslēgšanās brīdi, gan slēdzoties uz augšu, gan uz leju. Kā jau ierasts, šāda tipa motoriņiem degvielas patēriņš nav medusmaize. Šo rindu autora novērojumi apliecina, ka vidēji uz 100 nobrauktajiem kilometriem nāksies rēķināties ar septiņiem litriem degvielas. Vietas KIA Rio salonā pietiek, arī bagāžnieks ir tik liels, cik šāda izmēra automobiļiem tie caurmērā spēj būt.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā.

Latvija svinēja uzvaru ar 3:1 (1:0, 0:1, 2:0).

Vārtus Latvijai guva Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet Zviedrijai - Timotijs Liljegrēns.

Pēc līdzīga sākuma zviedri pārņēma iniciatīvu, bet nekļūdīgi spēlēja abu vienību vārtsargi Artūrs Šilovs un Larss Jūhanssons.

Tomēr pirmie vārtus guva mājinieki, kad pēc metiena pa Jūhanssona vārtiem ripa nokļuva aizvārtē, kur to ieguva Rihards Bukarts un piespēlēja vārtu priekšā. Miks Indrašis, traucējot mājinieku aizsargam, netika pie metiena, taču ripa nokļuva pie Dana Ločmeļa, kurš no vārtu priekšas ar metienu vārtu kreisajā augšējā stūrī izvirzīja Latviju vadībā. Rezultatīva piespēle tika ieskaitīta arī Indrašim.

Beidzot tas ir noticis! Otrās paaudzes Volvo XC90 modelis ir norāvis slepenības plīvuru.

Kaislīgākajiem Volvo faniem vajadzēja gaidīt divpadsmit gadus, lai piedzīvotu šo brīdi. Tam ir vairāki objektīvi un subjektīvi iemesli, taču galvenais pagrieziena punkts, kas ļāva zviedru kompānijai atmosties no dziļā miega, bija Volvo atbrīvošanās no Ford važām. 2010. gadā, kļūstot par ķīniešu autogiganta Geely īpašumu, viss kardināli mainījās. Būtībā no tā brīža Volvo lietas sāka mērķtiecīgi virzīties kalnā augšup. No jaunā saimnieka puses vairs nesekoja iepriekš pieredzētie tukšie solījumi un policejiskais uzraudzības stils, bet gan prāvas investīcijas jaunu modeļu izstrādē un pats galvenais – zviedru inženieriem bija brīvas rokas, lai īstenotu savas idejas. Tā nu ir iznācis, ka tieši Volvo XC 90 ir pirmais lielais projekts, kas tapis pilnībā no jauna. Jaunā modulārā SPA platforma, kas ir XC 90 rīcībā, ir viegli pielāgojama citu izmēru modeļiem, un tas vieš cerības, ka drīzumā Volvo modeļu klāsts tiks papildināts ar citiem nozīmīgiem jaunumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdevis rīkojumu, kas paredz izbeigt dienesta tiesiskās attiecības ar KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Streļčenoka parakstītais rīkojums, kuru Jurašs saņēmis šodien, paredz, ka ar 15.augustu tiks izbeigtas dienesta tiesiskās attiecības ar Jurašu. Rīkojumā norādīts, ka Juraša profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem un vakantajiem amatiem KNAB. Šāds rīkojums izdots saistībā ar birojā nesen veikto reorganizāciju.

KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte skaidroja, ka ar KNAB priekšnieka rīkojumu tika izveidota vērtēšanas komisija, kas konstatēja, ka četru darbinieku profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem izvirzītajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām.

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Patlaban iedarbināti septiņi sūkņi, kas pārpumpē notekūdeņus, apejot sagruvušo priekšattīrīšanas bloku, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu jūrā.

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu 

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250...

Pēc Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Arī Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova intervijā TV3 atzina, ka neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas ir pārtraukta. Viņa stāstīja, ka vakar vakarā VVD saņēma ziņu no SIA "Liepājas ūdens", ka ir sākta notekūdeņu sūknēšana uz attīrīšanas iekārtām.

Jautāta, cik ilgi vēl varētu saglabāties Liepājas pusē noteiktais aizliegums peldēties jūrā, Šestakova atbildēja, ka pagaidām vēl tiek ņemtas analīzes un iepriekš noteiktie ierobežojumi paliek spēkā līdz brīdim, kad publiski tiks izziņota cita informācija.

Pēc sākotnējām aplēsēm, jūrā vairāk nekā diennakts laikā varētu būt noplūduši ap 12 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tomēr šie dati vēl tiks precizēti.

Lūgta komentēt notikušās vides avārijas nopietnību, Šestakova atbildēja, ka jūrā noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu nevar nosaukt ne par mazu, ne lielu, taču viņa salīdzināja, ka, piemēram, Rīgā lielu lietavu periodā Daugavā nokļūst ap 50 000 līdz 80 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu vienā reizē, kas ir krietni vairāk nekā Liepājā notikušās avārijas laikā.

VVD pārstāve gan uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi saprast, kādi bija notekūdeņu attīrīšanas būves sagrūšanas cēloņi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas avārijas atkārtošanos.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

Dānijas tankkuģim MV Torm Ragnhild izdevies izmukt no Somālijas pirātu uzbrukuma Adenas līcī pēc tam, kad notikuma vietā ieradusies kāda patrulējoša Francijas lidmašīna, kas aizbaidījusi pirātus, ziņo Swedish Wire.

Sākoties pirātu uzbrukumam, Dānijas tankkuģa apkalpe par to nekavējoties ziņoja, un notikuma vietā ieradās tobrīd netālu esoša Francijas lidmašīna. Ieraugot lidmašīnu, pirāti pārtrauca uzbrukumu un aizbēga.

Veiksmīgi izmukt no pirātu uzbrukuma gan neizdevās kādam Dienvidkorejas naftas tankkuģim, kurš 4. aprīlī devās no Irākas uz ASV. Šķērsojot jau minēto Adenas līci, kuģi ar visu 24 cilvēku apkalpi sagūstīja pirāti.

Lai arī Somālijas piekrastē pastiprināti patrulē starptautiskie militārie spēki, šī reģiona pirātiem katru gadu izdodas nolaupīt mantu aptuveni 60 miljonu dolāru apmērā.

Tankkuģu īpašnieku grupa mudinājusi valdības darīt vairāk, lai apkarotu pirātismu Indijas okeānā, norādot, ka nolaupīšanas var traucēt naftas piegādēm visā pasaulē, ziņo BBC.

Tā informē, ka Somālijas pirāti tagad izmanto vismaz 20 sagrābtos kuģus kā bāzes kuģus, lai veiktu uzbrukumus reģionā.

Šis brīdinājums seko jaunākajam uzbrukumam pie Omānas krasta tankerim, kas veda aptuveni 200 miljonus ASV dolāru vērtu jēlnaftu.

Irene SL bija ceļā no Persijas līča uz ASV.

Džo Angelo (Joe Angelo), Starptautiskās neatkarīgo tankkuģu īpašnieku asociācijas vadītājs, sacījis, ka tankkuģa krava veidojusi aptuveni 20% no vienas dienas ASV jēlnaftas importa.

«Pirātisma situācija iziet no kontroles visā Indijas okeānā,» viņš akcentējis.

ASV federālais tiesnesis Havaju štatā bloķēja lielāko daļu no prezidenta Donalda Trampa pēdējā imigrācijas ierobežošanas rīkojuma, apturot to tikai pāris stundas pirms stāšanās spēkā.

ASV apgabaltiesas tiesnesis Deriks Vatsons izdeva rīkojumu pēc tam, kad Trampa aizliegumu iebraukt vairāku, tostarp lielākoties musulmaņu apdzīvotu, valstu pilsoņiem apstrīdēja Havaju štats. Štats bija norādījis, ka šāda veida imigrācijas ierobežošana nošķirs ģimenes un traucēs piesaistīt studentus.

Baltā nama preses sekretāre Sāra Hakabija Sandersa tiesas rīkojumu nosauca par «bīstami kļūdainu», uzsverot, ka tas «grauj prezidenta centienus sargāt amerikāņu drošību».

ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka pārsūdzēs tiesas lēmumu.

Septembrī izsludinātais rīkojums, kuram trešdien bija jāstājas spēkā, attiecās uz ieceļotājiem no Čadas, Irānas, Jemenas, Lībijas, Sīrijas Somālijas un Ziemeļkorejas, kā arī noteiktām Venecuēlas valdības amatpersonām un to ģimenes locekļiem.

Pirmo reizi vairāk nekā 20 gadu laikā somālieši drīz atkal varētu saņemt vēstules no ārzemēm, raksta Reuters. Šis ir jaunākais no soļiem, lai izbeigtu Somālijas izolāciju pēc divas desmitgades ilgā civilā konflikta.

Tomēr pasta pakalpojumu atjaunošana šajā Āfrikas valstī būs izaicinājums, jo tur nav funkcionējošu pasta nodaļu, nosaukumi doti tikai galvenajiem ceļiem un lielākajai daļai māju nav numurzīmju. To papildina cīņa ar al Qaeda nemierniekiem un piekrastē sastopamie pirāti.

Šveicē bāzētā ANO Pasaules Pasta savienība (UPU) savā paziņojumā norādījusi, ka pasta pakalpojumi Somālijā atkal varētu sākt darboties tuvāko mēnešu laikā.

Jūras pirātisms globālajai ekonomikai izmaksā no 7 līdz 12 miljadiem ASV dolāru gadā, atsaucoties uz pētījumu, ziņo BBC.

Ziņojumā, ko laidis klajā Lielbritānijas institūts Chatham House, aprēķināta summa, ko veido izpirkuma maksas, drošības iekārtas un ietekme uz tirdzniecību.

Lielākā daļa izmaksu saistīta ar pirātismu Somālijā.

Lai gan šīs izmaksas esot grūti aprēķināt, viens pētnieks lēš, ka tās kopš 2005.gada ir pieaugušas aptuveni piecas reizes.

Pētījumā secināts, ka kopš 2006.gada notikuši 1600 pirātu uzbrukumi, kā rezultātā bojā gājuši vairāk nekā 54 cilvēki.

Raugoties uz šo problēmu trīs reģionos - Somālijas pussalā, Nigērijā un Gvinejas līcī, kā arī Malakas jūras šaurumā - secināts, ka lielākās izmaksas rodas no kuģu maršrutu mainīšanas, izvairoties no riskantajām vietā. Tās ir no 2,4 līdz 3 miljardiem ASV dolāru.

Šā gada deviņos mēnešos pirāti uzbrukuši rekordlielam skaitam kuģu, tiesa gan, nolaupīto kuģu skaits ir bijis mazāks, ziņo Reuters.

Šogad kopumā pasaulē reģistrēti 352 pirātu uzbrukumi, liecina Starptautiskā Jūrniecības biroja dati. Lielāko daļa uzbrukumu veikuši Somālijas pirāti. Attiecīgajā periodā pērn tika reģistrēti mazāk – 289 pirātu uzbrukumi.

Kopumā pirāti līdz šim šogad mēģinājuši nolaupīt 199 kuģus (tie ir tādi uzbrukumi, kuru mērķis ir tieši kuģu nolaupīšana). Tiesa gan, veiksmīgi tas viņiem izdevies tikai 24 gadījumos (pērn 35 gadījumos).

Starptautiskais Jūrniecības birojs ziņo, ka nolaupīto kuģu skaits samazinājies, jo tajās teritorijās, kur siro pirāti ieviesta pastiprināta kontrole. «Somālijas pirātiem ir grūtāk nolaupīt kuģus un dabūt izpirkuma naudu par tiem. Iesaistīto valstu jūras kara flotes ir pelnījušas lielākos komplimentus pirātu aktivitātes traucēšanā,» tā Starptautiskā Jūrniecības biroja pārstāvji.

Dānijas specvienība triecienuzbrukumā ieņēmusi Somālijas pirātu sagūstīto kuģi un atbrīvojusi visu kuģa komandu, atsaucoties uz ES flotes preses sekretāra Džona Harbora (John Harbour) paziņojumu, ziņo BBC.

Viņš norādīja, ka šī ir pirmā reize, kad kuģa atbrīvošanā no pirātiem piedalījies karaguģis.

BBC ziņo, ka pagaidām nav zināms vai pirāti ir pametuši kuģi, taču Dānijas specvienība turpina to meklējumus.

Kuģa apkalpe tika atrasta kajītē, kur tā bija ieslēgusies, tādējādi visa kuģa apkalpe ir nogādāta drošībā.

Pašreiz Somālijas pirātu gūstā atrodas vairāki desmiti kuģu un aptuveni 250 apkalpes locekļu. Pēc aptuvenām aplēsēm, pērn noziedznieki izpirkuma naudā saņēmuši 60 miljonus dolāru (30,12 miljonus latu).

Somālijas visu laiku pirmais skaidras naudas izņemšanas automāts uzstādīts galvaspilsētā Mogadišā, ziņo BBC.

Daži cilvēki esot apmulsuši par to, kā automāts darbojas, jo nekad tādu nav redzējuši, ziņo ārvalstu medijs.

Automāts, kuru Salaam Somali Bank uzstādījusi augstākās klases viesnīcā, ļauj klientiem izņemt ASV dolārus.

Somālijas valūta, šiliņš, ir gandrīz bezvērtīga, un daudzi uzņēmēji un ārzemnieki izmanto dolārus. Automāts ļauj cilvēkiem izņemt naudu, izmantojot Visa, MasterCard un American Express.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2016.gadam. Lēmums par kvotām, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairumam krājumu atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespējas samazinājumu, informē Zemkopības ministrijas pārstāvis Kaspars Funts.

Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 22.oktobra lēmumu, Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem 2016.gadam tika provizoriski (pirms regulas publikācijas) noteiktas šādas nozvejas kvotas, salīdzinājumā ar 2015.gadu:

- Brētliņu zvejas iespējas samazinātas par 5,3%, kaut arī Eiropas Komisija (EK) priekšlikumā tika paredzēts 13,7% samazinājums. Šī 8,4% starpība Latvijas zvejniekiem nozīmē papildus 2490 tonnas zvejas iespējas 2016.gadā. Nozvejas kvota - 27 990 tonnas.

- Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī, salīdzinot ar 2015.gadu, ir samazinājums par 10%. Nozvejas kvota - 18 791 tonnas. EK priekšlikumā bija paredzēts 21% samazinājums.