Sabiedrība nepašaubāmi vēlas dzīvot drošībā. Terora akti sāka pieņemt kolektīvo drošību apdraudošu formu pagājušā gadsimta otrajā pusē. Dīvaina sakritība – tas notika vienlaikus ar dažādu finanšu shēmu globālu uzplaukumu. Drošības jēdzienam dažādos laikos un vietās ir bijušas atšķirīgas interpretācijas, taču praksē cilvēki itin bieži, it kā rūpējoties par sevi, nepārdomāti pieņem lēmumus, kas nenes gaidīto rezultātu un vēlāk sāk tiem sagādāt jo lielākas raizes.
Pēc 2015. gada novembra Parīzes terora aktiem daudzi sev uzdeva jautājumu, vai šo traģēdiju bija iespējams novērst. Šis jautājums izskanēja arī Briselē, radot nopietnu impulsu jaunu ES direktīvu izveidei un esošo papildināšanai. Kā viens no būtiskākajiem regulācijas jaunievedumiem Anti-Money Laundering (AML) IV direktīvā tika iekļauta prasība dalībvalstīm izveidot centralizētu kontu reģistru. Minētās direktīvas prasības Latvijā ieviestas, pagājušā gada novembrī pieņemot Kontu reģistra likumu, kurš stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā. Reģistra būtība ir iespēja noteiktam lietotāju lokam padarīt pieejamu informāciju par jebkuras personas (gan fiziskas, gan juridiskas) atvērtajiem kontiem kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un maksājumu iestādēs. Būtiski, ka, tā kā šādi reģistri tiks izveidoti visās dalībvalstīs, tad sistēmu lietotājiem būs informācija par personas atvērtajiem kontiem visā Eiropā, tajā skaitā arī par tādiem interneta maksājumu vidē populāriem kontiem kā Paypal. Saskaņā ar pašreizējo regulējumu dati par pašiem konta atlikumiem vēl nebūs uzreiz automātiski pieejami sistēmas lietotājiem, taču tos varēs iegūt, veicot papildu darbības.
Interesanti, ka, lai arī AML IV direktīva tika izstrādāta lielā mērā uz terorisma finansēšanas novēršanas fona un nodokļu iekasēšanas veicināšanas aspekts tajā paredzēts tikai kā «blakusprodukts», Latvijā direktīvas ieviešana ir izvērsusies nedaudz citādāka, novirzoties no būtiskākā mērķa – terorisma finansēšanas novēršanas. Latvijas likumdevēja izvēle, ka šo reģistru uzturēs Valsts ieņēmumu dienests, ir signāls «nodokļu bēgļiem» – īpaši ņemot vērā, ka reģistru varēja uzticēt izveidot gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kā tas ir Vācijā, gan arī centrālajai bankai, kā tas ir daudzās citās ES valstīs. Iespēja piekļūt kontu informācijai un ar to saistītās izredzes efektīvāk iekasēt naudu ir iedvesmojusi daudzas iestādes, kā rezultātā likumā noteiktais konta reģistra lietotāju loks ir «izaudzis» gana plašs. Diez vai direktīvas veidotāji Briselē varēja iedomāties, ka ar kontu reģistra informāciju operēs kāda bāriņtiesa Latvijā.
Ejot līdzi laikam, bez kontu reģistra AML IV direktīvā ir padomāts arī par arvien lielāku popularitāti gūstošajām anonīmajām priekšapmaksas kartēm, samazinot maksājumu limitus un paplašinot klientu pārbaudes prasības. Tāpat skarts arī mūsdienu «pelēkās» ekonomikas «sapnis» – virtuālās valūtas, nosakot, ka apmaiņas vietām, veicot valūtas maiņu, būs jāidentificē valūtas turētājs. Izskatās, ka šī pati «blockchain» tehnoloģija, kas iepriekš tika uzskatīta par katras valdības ienaidnieku, ar laiku var kļūt par neatņemamu ieroci cīņā ar nelegālās naudas apriti, jo Dānijas un citu valstu bankas centrālās bankas reāli izskata iespēju emitēt savu virtuālo valūtu. Fakts, ka valsts emitē virtuālo valūtu, izmantojot «blockchain» tehnoloģiju, būtu maksājumu uzraudzības revolūcija, jo ļautu reālā laikā identificēt un izsekot katru veikto darījumu. Jau iepriekšminētos «instrumentus» vēl papildina jaunais vienotais Eiropas patiesā labuma guvēju reģistrs.
Noķer mani, ja vari. Iespējams, kontu reģistra iecere ir lieliska un sagādās nopietnas grūtības sabiedrības drošības apdraudētājiem, samazinot slikto ziņu apjomu visa veida medijos. Vai par šādiem «ķeramajiem» uzskatāmi visi Latvijas nodokļu maksātāji, un cik šiem potenciālajiem «terorisma atbalstītājiem» izmaksās viņu pašu kontroles mehānismu ieviešana un uzturēšana – tas ir aspekts, par ko vajadzētu padomāt savlaicīgi. Zināms, ka jebkurš instruments, nonācis nepareizajās rokās, spēj sagādāt ievērojami lielākas problēmas, nekā labumu.
