Rīgas domes būvētais Saktas puķu tirdziņa stiklotais ziedu paviljons izrādījusies tikai pagaidu būve, kas nozīmē, ka ēka, kas rīdziniekiem izmaksāja vairāk kā 700 000 latu, ir izmantojama ne ilgāk par 10 gadiem.

Normatīvi paredz, ka pēc tam tā jānojauc bez jebkādas kompensācijas, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Jau ziņots,, ka Saktas ziedu tirdziņa izmaksas uz kvadrātmetru pārspēj ne tikai restauratoru roku darbu Biržas ēkā, bet arī slavenu baņķieru privātmājas un vienu otru pasaules arhitektūras virsotni.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks, skaidrojot Saktas puķu tirdziņa būvniecības izmaksas, apgalvo, ka Rīgas dome puķu tirdziņa būvniecībā nav ieguldījusi ne santīma. Visus izdevumus sedzis uzņēmums Rīgas nami. Kā atgādina raidījums, tad Rīgas nami 100% pieder Rīgas domei.

Tikmēr Rīgas nami vaino Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Tās prasību dēļ esot radies sadārdzinājums par 30%. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis raidījumam “Nekā Personīga” šādu versiju noliedza. Vienīgais viņu ieteikums bijis nelikt sākotnēji iecerēto spoži oranžo jumtu.

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta, informē bankā.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas Zelta saktas. Pakavsakta grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Mežinsku ģimenei izdevies īstenot sapni par ziedu tirdzniecības vietu, kurā pircējs var iegādāties visu, ko vēlējies. «Šis ir Baltijā, iespējams, arī Eiropā vienīgais puķu veikals, ne kiosks, kurš jaunajos laikos celts tieši šādai funkcijai – puķu tirdzniecībai,» teic pēc oficiālā amata nosaukuma veikala saimnieciskās daļas vadītājs Mārtiņš Mežinskis, taču, kā jau ģimenes uzņēmumā, visi darot visu.

Puķu veikals atrodas Jelgavas centrā, iepretim Annas baznīcai. Īpašā vieta noteikusi arī veikala arhitektūru. Sarkanie ķieģeļi, sienu kontraforsi sasaucas ar baznīcu parka dziļumā. Veiksmīgā realizācija guvusi atzinību arī arhitektūras konkursos. Divstāvīgais objekts ir unikāls, jo būvēts, domājot par ziedu labsajūtu un vajadzībām. Atsevišķas zāles ar atšķirīgu temperatūras un gaismas režīmu veidotas grieztajiem ziediem un telpaugiem, foajē paredzēts dažādu toveraugu, vasaras puķu izvietošanai. Puķu mūžu pagarina arī speciālā aukstuma kamera. Sevi attaisnojušas klapatas ar autonomas apkures sistēmas izveidošanu, nepieslēdzoties pilsētas siltumam, – gan naudas ekonomijas ziņā, gan ar iespēju regulēt vajadzīgo siltumu visu gadu.

Saktas puķu tirgus stikloto paviljonu būvniecībā, kura izmaksājusi 2890 latus kvadrātmetrā, līdzekļi no pašvaldības budžeta nav izlietoti, bet gan Rīgas domes struktūra Rīgas nami minēto darbu veikšanai ņēmusi aizņēmumu bankā, intervijā LTV raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Ameriks stāstīja, ka Rīgas nami šo aizņēmumu ņēmusi komercdarbības veikšanai, jo Saktas puķu tirdziņš ir komercdarbība. «Nauda ņemta bankā un tagad 15 gadu laikā no nomas maksām tā tiks arī atdota,» sacīja Ameriks.

Tomēr uz jautājumu par dārgajām izmaksām vicemērs sacīja, ka paviljonu būvniecībai no vairākām institūcijām tika izvirzīti vairāki nosacījumi, piemēram, no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, jo Vērmanes dārzam ir valsts kultūras pieminekļa statuss un tā teritorijā izbūves ir sarežģītas.

Jau vēstīts, ka salīdzinājumā ar vairākām pērn Latvijā uzceltām vai renovētām izcilām ēkām ar rekordlielām būvniecības izmaksām izceļas Saktas puķu tirgus stiklotie paviljoni. To celtniecība izmaksājusi 2890 Ls/m2, kamēr Rīgas biržas restaurācija - 2430 Ls/m2, vai Skrundas pils – 690Ls/m2, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Liela daļa jauno uzņēmēju, amatnieku un dizaineru pirmo reizi sabiedrībai sevi parāda tirdziņos.

Prasības, lai iepatiktos tirdziņu rīkotājiem, ir visai vienkāršas – jāatbilst konkrētā tirgus standartiem un koncepcijai (ražots Latvijā, kvalitatīvs, atšķirīgs). Grūtāks uzdevums būs iepatikties pircējiem, kuri savu atzinību pauž ar naudas maka atvēršanu.

«Lai iepatiktos tirdziņu rīkotājiem, jāatbilst to standartiem,» apstiprina Una Meiberga, Kalnciema ielas tirdziņa kultūras programmas vadītāja. Kalnciema ielas tirdziņa gadījumā tie ir vietējās izcelsmes produkti ar uzticamu izcelsmi, no zaļi domājošiem zemniekiem.

Attiecībā uz amatniecības izstrādājumiem izvēle nereti ir diezgan subjektīva un atkarīga no organizatoru gaumes. Tie izvēlas ko jaunu un nebijušu, tāpat jābūt ticībai, ka būs pieprasījums. Svarīgs aspekts ir kvalitāte, norāda U. Meiberga.

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

Jūrmalā sācies košākais pilsētvides apstādījumu ziedēšanas laiks – kūrortpilsētas ielas, parkus un dārzus rotā sevišķi krāšņi ziedu stādījumi, informē pilsētas dome.

Jūrmalas izdaiļošanai pavasarī tika izaudzēti vairāk nekā 22 000 puķu stādu. Tagad tie redzami ziedam pilnā plaukumā. Jau iebraucot pilsētā, apgaismes stabus un tiltus izdaiļo pelargoniju rotājumi sarkanās un rozā krāsās. Pelargonijas 50 puķu kastēs zied arī iebraukšanas postenī Priedainē. Savukārt laukumā pie Dubultu stacijas 72 puķu kastēs zied kalibrahojas, pupura sarzāles un pelargonijas. Košākais skvērs vasarā ir Horna dārzs pie Jūrmalas Kultūras centra Majoros, kurā zied ap 4000 dažādu stādījumu vairāk nekā 200 kvadrātmetru platībā – rudbekijas, samtenes, salvijas, verbenas, kleomes, balzamīnes, begonijas un citi ziedi.

Rīgas Centrālās Stacijas tuvumā esošajā Mildas tirdziņā, gada laikā kopš darba uzsākšanas, iepirkušies aptuveni divi miljoni pircēju.

Dienas laikā tirdziņu apmeklē aptuveni 5,5 tūkstoši cilvēku, informē Mildas tirdziņš.

«Lielveikalu ērā šādām omulīgām tirdzniecības vietām ir nozīmīgs attīstības potenciāls, jo pretēji lielveikalu bezpersoniskumam, šeit pircēji var aprunāties ar pārdevējiem un, ja vēlas, arī pakaulēties. Mildas tirdziņa popularitāte skaidrojama ar cilvēku vēlmi pēc nostaļģijas, jo mazajiem veikaliņiem ar runātīgiem pārdevējiem ir pavisam cits šarms,» saka Viesturs Kuļikovskis, SIA Jumāras īpašums valdes loceklis, Mildas tirdziņa attīstītājs.

Mildas tirdziņā ir 40 veikali un tajā tiek pārstāvēti vairāki populāri Latvijas ražotāji. Tirdziņa 2010.gada apgrozījums bija 127 tūkstoši latu, taču 2011.gadā plānots apgrozījuma kāpums līdz 260 000 latiem (nomas ieņēmumi).

15. novembrī Rīgā oficiāli tiks atklāts atjaunotais un modernizētais Saktas puķu tirdziņš, ziņo projekta pasūtītājs – Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas nami.

Pašvaldība iepriekš solījusi, ka ziedu tirgus rekonstrukcija būs līdz 18.novembrim. Šovasar sākta tirdzniecības vietu demontāža un divu jaunu tirdzniecības paviljonu būvniecība, kuros paredzētas 30 tirdzniecības vietas.

Iepriekš pie Saktas ziedi tika uzglabāti un tirgoti nepiemērotos apstākļos, pirms 14 gadiem no auduma materiāla veidotās tirdzniecības teltis nebija aprīkotas nedz ar ūdensapgādi, nedz kanalizācijas noteku sistēmu, nedz siltumapgādi un kondicionēšanas iespējām, informē SIA Rīgas nami. Šā gada februārī ar Rīgas domes lēmumu divi zemesgabali Tērbatas ielā ar platību 1 240 un 530 kvadrātmetru Vērmanes dārza malā to pārvaldīšanai, apsaimniekošanai un būvprojekta «Puķu tirgus paviljoni Vērmanes dārzā pie Tērbatas ielas» īstenošanai nodoti pašvaldības SIA Rīgas nami.

Saktas ziedu tirgū ieguldītos līdzekļus SIA Rīgas nami plāno atgūt 7 – 10 gadu laikā, bet tā būvniecības izmaksas būtiski ietekmējusi tirgus atrašanās vieta, kas noteica dažādus ierobežojumus.

Tirgus būvniecības izmaksas ietekmējis tas, ka tirgus atrodas parka teritorijā un Rīgas vēsturiskā centra robežās. Tas noteicis dažādus ierobežojumus, nosacījumus un prasības no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), tādējādi sadārdzinot projektu par aptuveni 30%, skaidro SIA Rīgas nami.

Uzņēmums norāda, ka saskaņā ar VKPAI noteikumiem Saktas ziedu tirgus bija jāveido maksimāli caurredzams, lai neaizsegtu skatu uz nozīmīgo kultūras vērtību – Vērmanes parku un tur augošajiem dižkokiem. Vizuālās kvalitātes nodrošināšanai tika lietotas augstas kvalitātes stikla paketes un nerūsējošā tērauda alumīnija fasāžu stiprinājumi, kas izmaksāja 178,4 tūkstošus latu bez PVN.

Viena no lielākajām puķkopības saimniecībām Latvijā SIA Sedumi jaunās siltumnīcās Jēkabpilī ieguldījusi vairāk nekā 1,4 milj. eiro .

Jau otro gadu Sedumos izaudzētās puķes rotā Rīgas apstādījumus, vasaras puķes tiek piegādātas arī Ventspilij un citiem novadiem, kur uzņēmums ir uzvarējis iepirkumos. Saimniecības vadītājus gandarī tas, ka izdevies iekļūt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos – Rimi un Maxima, kas ļauj piegādāt vietējiem iedzīvotājiem Latvijas preci. Sedumos galvenokārt audzē vasaras puķes, bet neliela daļa ir telpaugi.

Kopumā pēc krīzes puķu tirgus pamazām atdzīvojas, taču joprojām liela pircēju aktivitāte nav vērojama, jo rocība to neļauj.

Ar ambīcijām

SIA Sedumi dārzniecības direktors Sarmis Kalniņš atceras: «Sākām pirms desmit gadiem bez pieredzes, bet ar lielu interesi, vēlmi un patiku pret šo nozari. Tolaik nodarbojāmies ar tirdzniecību, kas saistīta ar dārzkopību, un tas arī pamudināja tirgot augus. Tad pienāca ziņa, ka tiek pārdotas Jēkabpils zieda siltumnīcas. Mēs gribējām audzēt, jo tas katram latvietim ir sirdī.» Toreiz bijušas lielas ambīcijas – jāpērk siltumnīcas, taču neviena kredītiestāde nevēlējās aizdot finansējumu jaunam uzņēmumam bez savas kredītvēstures. Galarezultātā naudu aizdeva SEB banka – vecās, morāli novecojušās padomju laika siltumnīcas tika pie jaunajiem īpašniekiem. Pieredze nāca caur dažādām kļūdām. «Tas bija laiks, kad tirgus nebija tik pārpildīts ar dekoratīvajiem augiem, vasaras puķēm. Tas viss toreiz likās jauns,» viņš turpina. Sākotnēji Sedumos audzēja visu – gurķus, tomātus, grieztos ziedus, vasaras puķes. Paši guva nenovērtējamu pieredzi, mācoties no kļūdām, taču katra kļūda kaut ko arī maksājusi. Tā kā Sedumi nodarbojas ar tirdzniecību, šī nozare reizēm bijis kā dārzkopības «glābiņš». Laika gaitā saimnieki secināja, ka jāaudzē vasaras puķes, tādā veidā nonākot līdz specializācijai. Pieredze apgūta arī citās Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Nīderlandē, Vācijā.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas nami izsludinājis konkursu par Saktas puķu tirgus paviljonu būvniecības darbiem Vērmanes dārzā.

Par to liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Pretendentiem jānodrošina bankas galvojums 5% apmērā no līguma summas, kā arī noteikts avansa maksājums 20% apmērā. Pretendentiem jābūt arī pieejamiem finanšu līdzekļiem un/vai kredītlīnijai, kas nav mazāka par 500 tūkstošiem latu.

Konkursā var pieteikties līdz šā gada 23.maijam, un tajā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums atbilstoši kritērijiem, kas iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos. Rīgas nami Vērmanes dārzā esošā Saktas puķu tirdziņa rekonstrukciju plāno sākt jūnijā, bet pabeigt oktobrī. Rekonstruējot puķu tirdziņu, plānots izbūvēt divas ēkas ar attiecīgi 16 un 14 tirdzniecības vietām. Tirdzniecības vietām paredzētas stiklotas sienas un daļēji stikloti jumti. Projekta kopējās izmaksas ieplānotas 696,9 tūkstošu latu apmērā, taču tās vēl varot mainīties.

Pašvaldības SIA Rīgas nami izsludinātajā iepirkumu konkursā par Saktas puķu tirdziņa paviljona būvi uzvarējusi SIA Skonto būve. Būvdarbu līgums tiks slēgts par vairāk nekā 736,5 tūkstošiem latu bez PVN, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publicētais paziņojums par konkursa rezultātiem.

Konkursā pieteikumus iesnieguši divi uzņēmumi, bet par izdevīgāko atzīts Skonto būves piedāvājums par paviljona celtniecību.

Jau ziņots, ka pirms četriem gadiem tika izstrādāts projekts Saktas puķu tirgum, bet līdz šim tā atjaunošana uz priekšu nav virzījusies. Pašlaik tirdziņš ir katastrofālā stāvoklī.

Jaunās ēkas paredzēts būvēt no stikla, tomēr šī materiāla piemērotību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem jau apšaubījuši vairāki speciālisti. Paredzēts, ka divās paviljona ēkās tiks izvietotas 16 un 14 tirdzniecības vietas. Tajās tiks ierīkota ūdensapgāde un kanalizācijas noteku sistēma, lai tirgotājiem turpmāk vairs nebūtu pašiem jānes ūdens puķēm un pēc tam tas jāizlej parkā. Tāpat jaunais tirdziņš tiks aprīkots ar ugunsdrošības signalizāciju un ugunsdzēsības hidrantiem, paviljonos būs klimata kontrole, lai nodrošinātu puķu tirgotājiem piemērotus apstākļus arī ziemā.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

Maize ir viens no latviešu virtuves pamatproduktiem, un konkurence šajā nozarē ir liela, taču līdzās lielražotājiem vieta atrodas arī mājražotāju piedāvājumam, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arvien biežāk tirdziņos parādās mājražotāju alternatīvas klasiskajām kviešu un rudzu maizēm. Viens no jaunpienācējiem šajā nišā ir SIA ZeMaize, kas to piedāvā no pilngraudu kviešu un rudzu miltiem, auzu pārslām, papildina ar dažādām ogām un riekstiem. «Mūsu ģimenē maize ir teju vai katrā ēdienreizē, ēdam to daudz. Mans tētis vienmēr ir teicis, ka ēdienreize bez maizes nav maltīte. Man liekas, ka tā ir pamatu pamats, domāju, ka tā nekad nepazudīs no ēdienkartes,» saka Irina Pētersone, SIA ZeMaize līdzīpašniece. Turpretī viņas biznesa partnere Anitra Robeža neēd īpaši daudz maizes, bet viņai patīk to cept. «Nevarētu teikt, ka tā man būtu nepieciešama katrā ēdienreizē, taču man patīk mūsu atšķirīgā produkcija, piemēram, jaunā griķu maizīte, tāpat miežu maize ar cidonijām,» viņa teic.

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 22 000 puķu stādi – 17 000 viengadīgo puķu un 5 300 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmos 5000 pavasara atraitnīšu stādus aprīļa sākumā sāks stādīt Horna dārzā, Jaundubultu parkā un Dubultu skvērā.

Jūrmalas pilsētu kopumā pavasarī un vasarā daiļos vairāk nekā 4000 dažādu krāsu pelargonijas, 5000 atraitnītes, 5300 tulpes, 1000 samtenes, 800 begonijas, 500 salvijas un daudz citu ziedu šķirņu. Košākais skvērs pavasarī būs Horna dārzs pie Jūrmalas Kultūras centra Majoros – tajā ziedēs gandrīz 9000 ziedu: tulpes, atraitnītes, dekoratīvie sīpoli. Savukārt vasarā to rotās ap 4000 dažādu stādījumu – rudbekijas, samtenes, salvijas, verbenas, kleomes, balzamīnes, begonijas u.c. Pilsētas centrālajā gājēju ielā – Jomas ielā – būs izvietotas septiņas puķu piramīdas, kas pārsvarā veidotas no sārto toņu pelargonijām, pelēkajām krustainēm, begonijām un balzamīnēm.

Puķu audzētājiem netīk, ka dzirdēt, ka 8. marts esot puķinieku naudas grābšanas svētki, lai gan fakts paliek fakts - 8. Martā pieprasījums pēc ziediem desmitkāršojas.

Smalu ģimene specializējusies griezto ziedu un vasaras puķu audzēšanā segtajās platībās. «Jūs esat ieradušies par vēlu», DB, kas ieradies sieviešu svētku sakarā, savās puķu siltumnīcās sagaida Ingūna un Gatis Smalas. «Mums 8. marts jau ir sen beidzies! Sākusies vasara.» Tulpes zīmīgajam datumam sāk griezt jau nedēļu pirms tā un tur pagrabā, vēsumā, dzirdinātas, tās gaida īsto brīdi, lai puķu bodītēs netrūktu kārotā svētku simbola. Arī hiacintes, kas siltumnīcās smaržoja kopš decembra, jau noiet no skatuves.

Populārākās pavasara sīplopuķes - hiacintes, tulpes - neesot nekāds lielais peļņas avots. Tās tikai dod iespēju nepārtraukt darbu arī ziemā un nodrošināt darba vietas strādniekiem, pārliecināta Ingūna.

Rīgas domes Īpašuma departaments un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pagaidām nav vienojušies par to, vai Āgenskalna tirgum pieguļošais sakņu paviljons tiks tikai daļēji demontēts vai nojaukts pilnībā, informē LETA.

Atbilstoši izsoles nolikumam Īpašuma departaments pagājušajā nedēļā sāka demontēt Āgenskalna tirgus teritorijā esošos vecos kioskus un nojumes, kuras nav reģistrētas zemesgrāmatā un kuras agrāk izmantoja «Rīgas Centrāltirgus». Kā pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), savā laikā šos kioskus uzcēla tirgus apakšnomnieks SIA «Rovex», ar kuru nomas līgums tika pārtraukts, jo tirgus netika atbilstoši apsaimniekots.

Burovs arī pastāstīja, ka šīs būves zemesgrāmatā reģistrēt nevar un, ka «Rovex» nomas maksu centrāltirgum par tām neesot maksājis, par ko centrāltirgus arī vērsies tiesā.

Tuvākajā laikā tika plānots daļēji demontēt arī teritorijā esošo sakņu paviljonu, kurš uzcelts 1959.gadā.Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītāja Oļega Burova teiktā, 2014.gadā veiktais tehniskais apsekojums norāda uz to, ka paviljons atrodas avārijas stāvoklī un kopš tā brīža izmantots netiek.

Uz četrām brīvajām tirdzniecības vietām Saktas ziedu tirgus paviljonā bija pieteikušies 17 izsoles pretendentu.

Vienas tirdzniecības vietas mēneša nomas maksas sākuma cena bija 220 latu (neskaitot PVN), bet izsoles rezultātā tā pārsolīta vairāk nekā divas reizes, informē Rīgas pašvaldības SIA Rīgas nami.

Piedāvātās vienas tirdzniecības vietas kopējā platība – 10.3 m2. Tās atļautais izmantošanas veids – griezto ziedu, ziedu kompozīciju, telpaugu tirdzniecība. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko nomas maksu, paredzēja izsoles nolikums.

Pieteikšanās uz atlikušajām četrām brīvajām tirdzniecības vietām paredzama 2012.gada janvāra sākumā ar izsoles norisi janvāra vidū.