A/s Rīgas Centrāltirgus lauž ilgtermiņa nomas līgumus, kas ilgus gadus nodrošināja labu dzīvi starpniekiem. Tomēr perspektīvā tieši partneru piesaistē tiek saskatīta tirgus attīstība.

Šogad iecerēts izbeigt līgumu ar SIA Viaro, kam līdz gada beigām iznomāts piena paviljons, bet līdz nākamā gada beigām – gastronomijas paviljons. Ja tas izdosies, visos paviljonos saimniekos a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT), jo jau 2012. gadā tika lauzts līgums ar zivju paviljona ilggadējo nomnieku SIA Kustība N, bet sakņu un gaļas paviljoni nav iznomāti. Šogad bizness Āgenskalna tirgū varētu beigties arī tā nomniekam SIA Roveks.

Neuzkāpt uz grābekļa

RCT prakse slēgt ilgtermiņa nomas līgumus ir asi kritizēta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms vairākiem gadiem norādījis, ka «starpniekfirmu iesaistīšana RCT tirdzniecības platību iznomāšanā apakšnomniekiem, iespējams, ir ilgstošā laika posmā izveidots mehānisms, kā tiek nodrošināta no pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu nomas gūtās peļņas pārdale par labu konkrētiem privātuzņēmumiem.» Tostarp iespējama situācija, ka no RCT nomātu īpašumu nodod tālāk nomā par ievērojami augstāku cenu. Iepriekš labumu no starpniecības guvuši ar politiķiem saistīti uzņēmumi, arī šobrīd pilnībā no tā nav tikts vaļā.

«Nomas bizness prasa nemitīgu īpašnieku iesaistīšanos darbā, tāpēc paši ik dienas strādājam par menedžeriem, nevis sēžam Bahamās un gaidām, kad nauda nāks.»

Tā uzsver SIA Modul līdzīpašnieks Dmitrijs Orjols.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Šis uzņēmums nodarbojas ar visa veida jūras, biroja, sanitāro, noliktavas konteineru, kā arī biotualešu nomu un tirdzniecību. Kompānijai ir izdevies kāpināt apgrozījumu no apmēram 800 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 2,55 milj. eiro 2015. gadā, kas ļāvis tam iekļūt laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

«2014. un 2015. gadā apgrozījuma kāpumu sekmēja vairāki lieli projekti, tostarp valsts pasūtījums, bet pērn apgrozījums samazinājies līdz 1,74 milj. eiro, ko tieši ietekmēja būvniecības apjoma sarukums Latvijā, jo celtniecības uzņēmumi ir tie, kas visbiežāk nomā konteinerus savām vajadzībām, kamēr norit būvniecības darbi,» stāsta SIA Modul līdzīpašnieks, direktors Jevgēnijs Kovaļčuks.

Atzinīgi vērtē centienus sakārtot autostāvvietu nozari Rīgā, tomēr kritizē metodes, kā tas tiek darīts, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pilsētas būvvalde šobrīd pastiprināti pārbauda autostāvvietu likumību galvaspilsētā.

SIA EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis norāda, ka, aizverot oficiālās autostāvvietas, tiekot veicināts pelēkais bizness. Lai sakārtotu nozari, būtu jāvēršas ne tikai pret maksas stāvlaukumiem, bet visiem īpašniekiem, kuru objektos ir iespēja novietot automašīnu.

«Pasaules prakse rāda, ka mēģinājumi samazināt mašīnu skaitu pilsētas centrā ir lielo galvaspilsētu aktualitāte, tomēr tajā pašā laikā cilvēks ir slinks un ir gatavs maksāt, lai varētu ar mašīnu piebraukt pie sava gala mērķa. Es domāju, ka nākotnē autostāvvietas faktiski kļūs par ekskluzīvu lietu pilsētas centrā. Tās kļūst dārgākas – tieši tāpēc, ka ir šis lielais pieprasījums,» norāda M. Meisītis. Viņš arī prognozē, ka nākotnē būšot tikai pazemes autostāvvietas, bet plači aptuveni desmit gadu laikā varētu pazust no pilsētas centra, un to vietā sliesies ēkas.

Labrīt!

Atklājies, ka spāņu vilcienu ražotāja CAF skiču neatļauta izmantošana Pasažieru vilcienam (PV) var draudēt ar dārgu tiesvedību un kompensāciju maksāšanu. Tas izriet no Dienas Biznesa aptaujāto juristu komentāriem par vizuālo materiālu iespējami neatļautu izmantošanu PV iepirkumā.

Pazīmes liecina, ka Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens dibinātā meitasuzņēmuma Aqua Riga projekts varētu nogrimt, pat vēl nesācis reāli darboties. Kā raksta laikraksts Diena, Ekonomikas ministrija izstrādā Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu. Gaidāmais likums varētu «noraut stopkrānu» minētajam projektam.

Lai paaugstinātu satiksmes drošību, uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Raganas līdz Valmierai (9,26.-65,22. km) uzsākta akustisko ribjoslu izbūve, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Darbi notiks pakāpeniski pa posmiem:

Apdzīvotās vietās Straupē, Plācī un Stalbē ribjoslas izbūvēt nav paredzēts, lai nepalielinātos trokšņu līmenis. Darbu zonā tiks ieviesti ātruma ierobežojumi līdz 50 km/h.

Darbus visā posmā plānots pabeigt līdz jūnija sākumam un tos par līguma summu 177 624 eiro veic SIA Limbažu ceļi.

Transportlīdzeklim uzbraucot uz šādas ribjoslas, rodas vibrācijas un troksnis, brīdinot autovadītāju no iebraukšanas pretējā joslā. Ribjosla ir uz autoceļa ass līnijas iefrēzētas aptuveni 10 mm dziļas iedobes ar soli 0,6 m. Pēc iefrēzēšanas horizontālais marķējums uz ass līnijas tiek atjaunots.

SIA Mū siers vadītāja Vita Kence nospraudusi mērķi pirmssvētku pirkšanas drudzī nedēļas laikā pārdot divu mēnešu produkcijas apjomu, jo «Jāņu galdam pērk pat tie, kam siers negaršo», ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar mājražošanas popularitātes vilni arvien vairāk mājražotāju, zemnieku saimniecību un nelielu uzņēmumu nodarbojas arī ar siera ražošanu, kas ir visai atšķirīgs produkts no industriāli gatavotā. Līdzās jau zināmiem mazajiem ražotājiem nostājas jauni spēlētāji nišas tirgū, kuriem dažkārt nākas grūti sadalīt tirgus placi.

No virtuves uz ražotni

Pirms trim gadiem kopā ar bijušo draugu un pašreizējo firmas īpašnieku Raivi Guzlēnu gandrīz no zila gaisa izveidotā siera ražotne pārstrādā nedaudz vairāk nekā tonnu piena nedēļā. «Pirmie sieri tapa mājražošanas līmenī mājas virtuvē Gulbenē,» stāsta uzņēmuma saimniece V. Kence. Taču virtuvē drīz kļuva par šauru, tāpēc meklētas telpas, kas izrādījies grūts uzdevums. Tikai trīs kilometrus attālajā Ozolkalnā atrasta vieta siera darbnīcai, savukārt Gulbenē telpas par jaunajiem uzņēmējiem pieejamu nomas maksu atrast neizdevās. Pašvaldībai piederošā ēka citādi stāvētu tukša, tikai reizi nedēļā tur līdzās siernīcai darbojas feldšerpunkts. «Šī ēka labi parāda, kāda ir dzīve laukos – viss iznīkst, neviens neko darīt negrib. Tā kā ēkā citu īrnieku nav, mums ziemās nākas apkurināt visu ēku, lai caurules neaizsalst,» stāsta v. Kence.

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Pēdējos gados rožu audzēšana ir sadārdzinājusies, vietējās puķu karalienes ir daudz dārgākas nekā holandiešu māsas, tāpēc audzētāji apsver iespēju palielināt importēto ziedu īpatsvaru, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Ezernieku zieds Babītes novada Spuņciemā audzē ziedus jau vairāk nekā 25 gadus. Tas ir ģimenes uzņēmums, kuru izveidojis Genādijs Kasatkins kopā ar sievu Žannu, uzņēmumā strādā arī īpašnieka meita. Sezonas laikā tiek izaudzēts no 50 līdz pat 100 tūkstošiem rožu.

SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops lēš, ka nākamajā gadā uzņēmumā gaidāmas lielas pārmaiņas. «Nākotnē raugāmies visnotaļ pesimistiski, jo pietrūkst līdzekļu turpmākai attīstībai. Veiksmes stāsts noslēdzās 2008. gadā, kad beidzās nauda, ko ieguldīt siltumnīcu kompleksa paplašināšanā un modernizācijā. Apgrozījums ir gandrīz tāds pats kā treknajos gados, taču būtiski kāpušas izmaksas. Ir paaugstinājušās transporta pakalpojumu, elektrības un apkures cenas, darbinieku atalgojums. Turklāt jārēķinās ar to, ka ziedu biznesā aptuveni 30% nerealizātās produkcijas nonāk atkritumu konteineros,» teic A. Knops. Cietā kurināmā un dīzeļdegvielas izmaksas, kas veido teju pusi no visiem izdevumiem, ir palielinājušās par aptuveni 20%. Ja agrāk uzņēmums varēja pagarināt sezonu, tad tagad to vairs nevar izdarīt, jo maksa par apkuri ir pārāk augsta. «Šobrīd kalkulējam izmaksas un domājam, vai vispār turpināt rožu audzēšanu. Pašlaik eksperimentājam ar gerberām un lilijām. Tulpes audzēt Latvijā neatmaksājās, lētāk ir tās importēt, » spriež A. Knops. Tāpat Latvijas rožu audzētāji nesaņam nekādu atbalstu no valsts, kā tas ir puķu karalieņu audzētājiem Holandē.

Šogad kopējais kūdras ieguves apmērs Latvijā bija apmēram 1,1 miljons tonnu un 62% no šī apmēra tika pārstrādāti, tādējādi nozarē šis gads bija ļoti labs, pauda Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa norādīja, lai arī oficiālie dati vēl nav apkopoti, šogad kūdras ieguves apmēr bija virs vidējā rādītāja, salīdzinot ar citiem gadiem. Pēdējos 10 gados vidējais kūdras ieguves apmērs bija 0,95 miljoni tonnu gadā, tostarp pērn tie bija 1,07 miljoni tonnu. Kūdras ieguvi galvenokārt ietekmē laika apstākļi - cik liels ir nokrišņu daudzums ieguves sezonā, un šī vasara šajā ziņā bija ļoti izdevusies.

Runājot par Covid-19 ietekmi, Krīgere pauda, ka pandēmija skārusi tos kūdras ražošanas uzņēmumus, kuriem galvenie noieta tirgi ir valstīs, kas rūpnieciski nodarbojas ar puķu audzēšanu.

"Ziedu tirgus tiešām piedzīvoja ļoti lielu kritumu. Puķu audzēšana bija apstājusies, jo cilvēki tās vienkārši nepirka - nebija iespējas doties ciemos, nenotika svinības. Ziedu audzēšanas apmēri krietni samazinājās. Tie Latvijas kūdras uzņēmumi, kas bija specializējušies šajā jomā, cieta. Tāpat cieta uzņēmumi, kas produkciju eksportē hobiju tirgum un uz tām valstīm, kurās tika slēgti lielveikali un veikali, kuri tirgo preces hobiju tirgum. Pārējie uzņēmumi necieta, es pat teiktu, ka eksporta apmēri ir pieauguši," sacīja Krīgere.

Ģimenes saimniecība z/s Kliģeni gatavojas vērienīgai modernizācijai, kas ļaus izaudzēt par 15 % vairāk puķu stādu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunajās siltumnīcās plānots investēt vienu miljonu eiro – gan projektēšanā, gan celtniecībā un aprīkojumā. Projekts tiks realizēts, piesaistot 40–50% ES līdzfinansējumu.

2016. gadu Kliģeni pabeidza ar 2,25 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, un ar 250 tūkstoš eiro lielu peļņu. Arī 2017. gads kopumā saimniecībai bijis diezgan veiksmīgs, ko gan nevar teikt par citiem dārzeņu ražotājiem, kuru saimniecībās lielu ietekmi atstāja plūdi un pārmērīgais mitrums.

Kliģenu darbība balstās uz četriem vaļiem, stāsta saimnieks Aleksandrs Raubiško. Lielākā nozare ir dārzeņkopība ar 3,2 ha siltumnīcu, kurās tiek audzēti gurķi un tomāti. Otra nozare – apzaļumošanas un zaļās rotas uzturēšana Cēsīs, kur Kliģeni piedalās iepirkumos. «Tā ir gan strūklaku uzturēšana, gan pļaušanas darbi, gan puķu piramīdas, gan gulbji. Viss, ko Cēsīs redzat saistībā ar puķēm, ir mūsu darbs un mērijas pasūtījums,» stāsta A. Raubiško. Kliģeni kopā ar vairākiem citiem nozares spēlētājiem izveidojuši apvienību un kopīgi piedalās arī citu pašvaldību iepirkumos, to vidū puķes piegādātas arī Rīgai. Pašvaldības kļūstot aizvien aktīvākas pilsētu izdaiļošanā, līdz ar to darba pietiek.