Politisko partiju priekšvēlēšanu programmās nodokļu problemātika ir bijusi vienmēr, kaut arī atšķirīgi politiskie spēki pielietojuši atšķirīgu metodiku, proti, vieni bijuši ļoti konkrēti, nosaucot likmes, citi atspoguļojuši mērķi
Šogad aizsāktā Latvijas nodokļu sistēmas reforma ir pielīdzināma 1993.–1995. gados īstenotajām radikālajām pārmaiņām. Pagaidām par jaunieviestajām pārmaiņām ir pāragri izdarīt secinājumus. Interesanti, ka vairāki uzrunātie atteicās vērtēt Saeimā ievēlēto politisko partiju 4000 zīmju vēlēšanu programmu, jo «tās esot stipri tālu no skaudrās realitātes», «tam nav jēgas», turklāt dzīve nestāvot uz vietas, līdz ar to arī nodokļu jomai esot jāpielāgojas. Turklāt šogad uzsāktās nodokļu sistēmas pārmaiņas ir notikušas, kaut arī tās nebūt neesot minētas partiju programmās.
Slidena lieta
«Par nodokļu likmēm, to taisnīgumu politiķi vienmēr atceras pirms vēlēšanām, bet ar solīto pildīšanu visādi ir bijis,» uz lūgumu novērtēt politisko partiju piedāvājumu iepriekšējās parlamenta vēlēšanās atbild nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš uzskata, ka nodokļi ir svarīga un sāpīga tēma gan vēlētājiem – iedzīvotājiem –, gan arī uzņēmējiem. «Ir partijas, kuras savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti. Ir citas, kuras nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, tādējādi izvairoties no «lamatām», kurās varētu iekrist pirms nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi. Tas īpaši attiecas uz tām partijām, kuras bijušas vai joprojām ir pie varas,» skaidro A. Dābols.
IIN pārvērtība
Lai arī no pašreiz valdību veidojošajiem spēkiem neviena 4000 zīmju programmā nav minēta nodokļu reforma, taču tāda ir veikta. «Nacionālā apvienība solīja, ka IIN saturēs progresīvo principu, Vienotība solīja veidot nodokļu politiku, kas mazina nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā, savukārt ZZS 4000 zīmju programmā vispār nav neviena vārda par iedzīvotāju ienākuma nodokli,» analizē A. Dābols. Viņš vērš uzmanību, ka, piemēram, daudzus gadus opozīcijā sēdošā Saskaņa ir solījusi augstākus nodokļus tiem, kam ir lielākas iespējas nopelnīt, bet mazāko ienākumu saņēmējiem – zemākus nodokļus. «Nodokļu reformas rezultātā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir diferencēts (trīs likmes – 20%, 23% un 31,4%) atkarībā no ienākuma apmēra, un tādējādi Nacionālās apvienības, Saskaņas (kura nav valdībā) un Vienotības programmās minētais ir izpildīts,» secina A. Dābols. Viņš piemetina, ka Saskaņas solījums palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendēm nav izpildīts, jo tās tagad tiek apliktas ar 0%. Nacionālās apvienības programmā ir ierakstīts – taisnīgs nodoklis par kapitāla pieaugumu, kas no iepriekšējiem 15%, nodokļu reformas rezultātā paaugstinājies līdz 20%.
UIN reforma
Nodokļu eksperts arī norāda uz vēl kādu zīmīgu jautājumu saistībā ar uzņēmuma ienākuma nodokli, jo tikpat kā nevienam no pašlaik Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem programmā par to nekas nav sacīts, izņemot vienu. «Nezinu, kā tas ir sanācis, taču Saskaņa, esot opozīcijā, ir spējusi izpildīt savu rakstīto programmā – ieviest uzņēmuma ienākuma nodokļa nulles likmi nesadalītajai vai reinvestētajai peļņai,» uz paradoksālo situāciju norāda A. Dābols. Viņš gan steidz piemetināt, ka Saskaņas un ZZS solījums daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldībām, lai tās ieinteresētu darba vietu radīšanā līdz šim nav īstenots.
Visu rakstu Nodokļu solījumu izpildē no brīvas interpretācijas līdz konkrētībai lasiet 27. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.