Alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, kā arī dārzeņi un augļi 2024. gadā kļūs dārgāki, jo tiem tiks piemērotas augstākas nodokļu likmes, vienlaikus darba devējiem nebūs jāmaksā darbaspēka nodokļi, kad apmaksās darbinieka studijas augstākās izglītības mācību iestādēs.
Tādu iespējamo izmaiņu buķeti iezīmē Dienas Biznesa aptaujātie, vērtējot valdībā izskatīto informatīvo ziņojumu Par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību, vienlaikus norādot, ka galīgo lēmumu pieņems Saeima.
Interesanti, ka pēc vairāku aptaujāto sacītā attiecībā uz vairāku pozīciju, piemēram, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu cilvēku veselībai kaitējumu radošajiem produktiem, šaubu par to ieviešanu neesot, bet ir jautājums par PVN samazinātās likmes 5% augļiem un dārzeņiem darbības termiņa, kurš beidzās 2023. gada 31. decembrī, pagarināšanu.
SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba, uzskata: "Diemžēl jau no paša skaļi pieteiktās nodokļu reformas sākuma bija skaidrs, ka zilonis, visticamāk, izrādīsies pārāk liels, lai to apēstu vienā kampienā. Rezultātā esam jaudīgi nokurinājuši ierēdņu un sociālo partneru laiku, lai nonāktu pie secinājuma, ka ne par kādām būtiskām pozitīvām pārmaiņām vienoties nespējam. Manuprāt, vislabāk šī procesa sauso atlikumu raksturo piedāvājums par pāris centiem pacelt akcīzes nodokli alus bundžai, lai finansētu veselības aprūpi un valsts aizsardzību. Lielais jautājums par darbaspēka nodokļu samazināšanas nepieciešamību kārtējo reizi ir palicis atvilktnē. No vienas puses tēlojam, ka ļaunās bankas ir jāsoda ar jaunu nodokli, no otras puses turpinām grūst sociālo nodokli 2.pensiju līmenī, vienlaikus nespējot atrast līdzekļus veselības apdrošināšanai. Imitējot uz izaugsmi vērstas darbības, būsim beidzot nonākuši pie tā, ka ar nodokli neapliek mācību maksu augstskolās, lai gan par privātiem darbinieku kursiem nodoklis nebija jāmaksā arī iepriekš! Jā, protams, virkne piedāvājumu ir pozitīvi un bija nepieciešami. Tomēr būtu laiks saprast, ka, šādā tempā risinot sasāpējušus tautsaimniecības jautājumus, Latvijas izaugsme būs drīzāk tīras veiksmes, nevis mērķtiecīga valdības darba rezultāts".
Kas attiecas uz vienīgo konceptuāli nozīmīgo jautājumu par UIN maksājumiem kredītiestādēm, K.Rumba domā, ka "tas lieliski demonstrē budžeta negausību un vēl vairāk pietuvina mūs birokrātiskajai apokalipsei. Šim priekšlikumam būs virkne negatīvu seku, sākot no sistēmas administrēšanas sarežģītības un izmaksu pieauguma un beidzot ar precedentu atsevišķu nozaru čakarēšanai. Nevēlos būt banku vai ātro kreditētāju advokāts, bet nodokļa piemērošana pēc būtības ar atpakaļejošu spēku, manuprāt, nav akceptējama prakse. Jāsaprot, ka ministrijas priekšlikums ir tiešā pretrunā ar jaunās UIN sistēmas jēgu – reinvestēt peļņu un uzkrāt lielu pašu kapitālu, kas veicina turpmāko izaugsmi un kalpo par garantu krīzes situācijās. Ja grozījumi tiks akceptēti, tad tie uzņēmumi, kas savu 2023.gada peļņu jau būs reinvestējuši, var nonākt situācijā, kurā nodokļa nomaksai naudas plūsmā vairs nav nepieciešamo līdzekļu. Savukārt tiem uzņēmumiem, kam līdzekļu pietiek, piedāvātie grozījumi radīs pievilcīgus apstākļus dividenžu izņemšanai un izvešanai uz savām mītnes valstīm, kas nekādi neiet kopā ar ierēdņu retoriku par kreditēšanas veicināšanas nepieciešamību Latvijā. Mums ir nepieciešami konceptuāli makroekonomiski priekšlikumi, kā pacelt Latvijas konkurētspēju citā līmenī un panākt pārējo Baltijas valstu attīstības tempu. Dziļākas nodokļu sistēmas fragmentācijas un jaunu izņēmumu vietā ir nepieciešams sistēmu vienkāršot un samazināt to apkalpojošo ierēdņu skaitu. Ja izglītību uzskatām par izaugsmes pamatu, tad ir nevis jālepojas ar augstskolas rēķina iekļaušanu attaisnoto izdevumu grupā, bet jākaunas par to, ka priekšlikums tiek virzīts kopā ar virkni ierobežojumu. Un, ja esam vienojušies, ka veselība ir prioritāte, tad pensiju 2.līmeņa reforma būtu labs, fiskāli neitrāls (vai pat pozitīvs) instruments, kā līdzsvarot pensiju nākotnē un veselību šodien".
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 3.oktrobra numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!