ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Atteikšanās no 5% PVN likmes augļiem un dārzeņiem nozarē faktiski ir “spļāviens sejā” vietējiem zemniekiem, vietējās produkcijas patērētājiem, kā arī tirgotājiem, kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem.

Biedrība “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Uldis Jaunzems atzīst, ka ir pārsteigts par Zemkopības ministra Armanda Krauzes publiski pausto atbalstu atgriezt augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, neskatoties uz to, ka, vēl atrodoties opozīcijā, Krauze solījis cīnīties par nozari.

U. Jaunzems: “Vēl lielāku neizpratni mūsos raisa fakts, ka vien pirms dažiem mēnešiem Zemkopības ministrija pati rosināja saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, balstoties tieši uz veiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Toreiz ministrija uzsvēra, ka, vērtējot samazinātās PVN likmes efektivitāti, svarīgi ir ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, ražošanas resursu cenu sadārdzinājumu un kara Ukrainā sekas. Acīmredzot politiķiem jāatgādina, ka šī gada pavasarī visos Latvijas reģionos augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem un vasarā no sausuma.”

Līdz ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi augļiem un dārzeņiem Latvijā ir pieaudzis importa produkcijas patēriņš, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš norādīja, ka šogad beigsies periods, kad svaigiem augļiem un dārzeņiem Latvijā tiek piemērota PVN samazinātā likme, proti, nākamā gada budžetā augļiem un dārzeņiem ir paredzēta PVN likme pilnā apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka viens no šīs samazinātās PVN likmes mērķiem bija palīdzēt vietējiem ražotājiem un izskaust ēnu ekonomiku. "Cenas nesamazinājās, kas vietējiem ražotājiem deva ļoti labu efektu, kā arī ēnu ekonomika ir izskausta," pauda ministrs.

Vienlaikus jautāts, vai ZZS plāno rosināt turpmāk noteikt samazināto PVN likmi, piemēram, 0% apmērā atsevišķiem pārtikas produktiem, kā iepriekš, strādājot opozīcijā, ZZS ir minējusi, Krauze norādīja, ka par to tiks diskutēts. "Tas būs kopīgs koleģiāls lēmums. Ja mums izdosies pārliecināt kolēģus, tad būs šāda likme arī kādam citam produktam, ja neizdosies, tad nebūs," sacīja Krauze.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kategoriski noraida piedāvāto kompromisa variantu dārzeņiem, augļiem un ogām nākamgad ieviest 12% pievienotās vērtības nodokli (PVN), pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Tikšanās piedalījās arī Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un citi ministrijas pārstāvji.

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji informē, ka valdības piedāvājums piemērot 12% PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām nozarei nav pieņemams risinājums.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons norāda, ka, lai gan pēc vairākkārtējiem aicinājumiem rast laiku tikties ar lauksaimniekiem Siliņa un Ašeradens beidzot atrada iespēju, neviens no tikšanās dalībniekiem nebija gatavs un nevēlējās lauksaimniekus uzklausīt un kopīgi diskutēt.

"Nenoliegšu, ka arī mēs esam apsprieduši vairākus kompromisa risinājumus, kādus varētu piedāvāt esošajiem koalīcijas partneriem, taču, diskutējot par tiem, esam sapratuši, ka nav un nevar būt kompromisu tur, kur tiek apdraudēta veselas nozares - dārzeņu, augļu un ogu audzēšana Latvijā," uzsver Trons.

Lai svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemērotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā, tam budžetā būs jāatrod 16 miljoni eiro, 13.novembrī pēc koalīcijas sanāksmes medijiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Koalīcija jau oktobra beigās pavēstīja par panākto vienošanos par 12% likmes piemērošanu.

Šogad beigsies 5% samazinātās likmes piemērošana. Līdz ar to, kā skaidro Siliņa, sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024.gada augļiem un dārzeņiem tiktu piemērota standarta 21% likme. Taču koalīcija pirms dažām nedēļām vienojās par kompromisu - 12% PVN likmi.

Minētais kompromiss izmaksās 16 miljonus eiro, un tam vēl nepieciešams atrast finanšu avotus, atzīmēja Ministru prezidente. Šai summai būs jāmeklē kompensējošie mehānismi, lai budžetu varētu saskaņot ar Eiropas Komisiju, atzīmēja Siliņa.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka šādam solim vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam, iepriekš norādīja Siliņa.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ar grozījumiem likumā plānots pārskatīts esošo atvieglojumu, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.

Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevarēs pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

Latvijā lielākās lauksaimniecības nozaru pārstāvošās nevalstiskās organizācijas “Zemnieku saeima” un “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) informē, ka nozarei nav pieņemams un atbalstāms Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām.

“Vēlamies atgādināt, ka kompromisi tiek meklēti abpusējās sarunās, nevis tos pieņemot vienpersoniski. Lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Šobrīd, spriežot pēc publiskās komunikācijas, atsevišķas ministrijas un koalīcijas pārstāvji paniski mēģina “lāpīt budžetu” uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina. Sāpīgi, jo ir skaidrs, ka netiek domāts par ilgtermiņa sekām īstermiņa lēmumu rezultātā,” norāda biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Svaigiem augļiem un dārzeņiem piemēros 12% PVN likmi 

Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros pievienotās vērtības nodokļa...

“Šobrīd atsevišķi valdības pārstāvji, nekonsultējoties ar nozari un neuzklausot nozares pārstāvjus, vien publiski “izmetot ideju” vispirms par 21% PVN likmes atgriešanu un tagad sociālajā vietnē X (iepriekš Twitter) paziņojot par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, faktiski manipulē ar cipariem un sabiedrības domu. Esam patiesi apbēdināti, jo jau pirms vairāk kā 11 dienām Ministru prezidentei Evikai Siliņai nosūtījām aicinājumu tikties ar mums un uzklausīt argumentus, kāpēc ir jāsaglabā 5% PVN likme konkrētajai produktu grupai. Diemžēl E. Siliņa šādai konstruktīvai sarunai nav atradusi laiku,” secina biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

M. Trons izsaka arī nožēlu, ka šobrīd valdība manipulē ar sabiedrību un nozares noskaņojumu: “Vispirms publiski izspēlējot sliktāko versiju un tagad “piedāvājot no pieciem pirkstiem nogriezt tikai divus ar pusi. Jāatzīst, mēs tiekam ignorēti!””

Kā informatīvajā ziņojumā atzinusi Zemkopības ministrija, tad laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam, pateicoties piemērotajai 5% PVN likmei Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, nozare ir ievērojami attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība - par 77%.

Ziņojumā akcentēts, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā. Vērtējot situāciju augļkopības un dārzeņkopības nozarē kopš samazinātās PVN likmes 5% apmērā ieviešanas augļiem, ogām un dārzeņiem, var secināt, ka samazinātās likmes ieviešana ir attaisnojusies, jo ir devusi pozitīvu efektu uz augļkopības un dārzeņkopības nozari kopumā.

Paredzamās sekas, ja tiks atcelta 5% PVN likme konkrētai produktu grupai:

Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī nākamajā gadā jāsaglabā 12% apmērā, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka situācija budžetā ir saprotama, taču Zemkopības ministrija un valdību veidojošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nevar piekrist PVN likmes palielināšanai Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem līdz 21%.

"Mēs saglabājam to, kas ir šobrīd, un šobrīd [PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem] ir 12%. Pie 12% arī paliksim. Mēs saprotam situāciju budžetā," teica Krauze.

Jau ziņots, ka Saeima pērn pieņēma grozījumus PVN likumā, uz vienu gadu nosakot samazinātās 12% likmes piemērošanu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Iepriekš spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem bija spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim. Sākotnēji valdības virzītajā likumprojektā no 2024.gada 1.janvāra likme bija paredzēta 21%, taču pēc koalīcijas politiķu priekšlikuma Saeima nolēma uz gadu piemērot 12% likmi.

Biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies.

Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Vietējās produkcijas audzētāji ceļ trauksmi, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc viņu audzētās produkcijas. Tā, piemēram, atsevišķi audzētāji informē, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes šobrīd labprātāk izvēloties saviem pircējiem piedāvāt importa produkciju. Aptaujājot Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētājus noskaidrots, ka šogad pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājies par aptuveni 30%.

Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12%, par koalīcijā panākto vienošanos pirmdien medijiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ņemot vērā, ka šādam solim vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam, norādīja Siliņa.

Vairākus pēdējos gadus svaigiem augļiem un dārzeņiem Latvijā tiek piemērota PVN samazinātā likme 5% apmērā.

Iepriekš tika pieļauts, ka nākamā gada budžetā augļiem un dārzeņiem PVN likme būtu atgriezusies pilnā apmērā - 21%, bet tagad rasts kompromiss - nākamgad noteikt 12% pazemināto PVN likmi.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente iepriekš pauda, ka koalīcija ir vienojusies atbalstīt tikai vietējos augļu un dārzeņu ražotājus, nevis visu ražotāju loku.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, tādēļ nepieciešams izvērtēt, vai tā būtu saglabājama, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā PVN esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Gadījumā, ja PVN likme tiktu saglabāta 12% apmērā, 2025.gadā veidojas negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu 17 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

PVN izvērtējumā ir sniegts arī Latvijas salīdzinājums ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm - tiek salīdzinātas gan PVN standartlikmes, gan samazinātās likmes starp valstīm. Tiek vērtēti tādi rādītāji kā PVN ieņēmumi un to ietekmējošie faktori, valsts neiegūtie līdzekļi, kas veidojas samazināto likmju un atbrīvojumu piemērošanas rezultātā, PVN plaisa.

Analizējot PVN ieņēmumus Latvijā, darba grupa secinājusi, ka tie palielinās, vērtējot gan absolūtos skaitļus, gan iekasētā nodokļa īpatsvaru no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2023.gadā PVN ieņēmumi veido 9,6% no IKP, kas, salīdzinot ar 2022.gadu, ir palielinājušies par 0,3 procentpunktiem.

10.janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē plānots izskatīt iedzīvotāju iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš aģentūrai LETA iepriekš pauda prieku par iegūto sabiedrības atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā.

"Īsais laika periods, kurā balsis ir iegūtas, tikai liecina par šo izmaiņu tūlītēju nepieciešamību," pauda Kalniņš, piebilstot, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Līdztekus Kalniņš izteica cerību, ka sabiedrības viedoklis tiks uzklausīts un Latvija pievienosies lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu, kurās jau patlaban sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir PVN samazinātā likme.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien skatīs iniciatīvu par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Sēde notiks plkst.10 Jēkaba ielā 6/8.

Uz komisijas sēdi uzaicināti Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Tāpat komisijas sēdē skatīs grozījumus Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kā arī otrajam lasījumam virzāmo Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumu, grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā un grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Saeima 18.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās iniciatīvu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un LVRA prezidents Andris Kalniņš sacīja, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (uz vienu gadu) Latvijā piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā, informē Finanšu ministrija.

Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši de minimis prasības.

Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) 2024. gadā būtu jāpaaugstina ļoti strauji, kā arī jāparedz mērens pieaugums turpmākajos gados. Tik krass akcīzes nodokļa līmeņa pieaugums radītu būtisku nelegālās tirdzniecības risku. Turklāt akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam Latvijā būtu augstākais Baltijā, līdz ar to pastāv liela iespējamība, ka pārrobežu tirdzniecība varētu attīstīties pretējā virzienā.

Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.

Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.

No nākamā gada akcīzes nodoklis bezalkoholisko dzērienu grupā varētu celties tikai īpaši saldiem dzērieniem.

Valdība šodien starp pirmo un gala lasījumiem Saeimā skatīja nākamā gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, tostarp ieceri par samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lai šādu likmi ieviestu, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ nolemts palielināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem produktiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) rosināja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem akcīzi vispār nevajadzētu palielināt, savukārt bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem akcīzi vajadzētu palielināt vairāk, lai kompensētu negūtos ieņēmumus no pirmās grupas.

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim. Sākotnēji valdības virzītajā likumprojektā no 2024.gada 1.janvāra likme bija paredzēta 21%, taču pēc koalīcijas politiķu priekšlikuma Saeima šodien nolēma uz gadu piemērot 12% likmi.

12% PVN likmes noteikšanai nepieciešamie kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā tiks rasti, pārskatot akcīzes nodokļa likmes, kā arī atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto trīs miljonu eiro subsīdiju.

Kā ziņots, iepriekš valdības sēdes diskusijās ministri pārrunāja arī to, ka kopumā šim jautājumam būtu jāatrod risinājums arī ilgākā termiņā. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka, tā kā atbalstot vienu nozari, tiek ietekmēti citi, soļiem esot jābūt samērīgiem. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka ilgtermiņa risinājumam ir jābūt, bet tas iespējams tikai pēc plašākām sarunām.

19 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši daudzas turīgākās, piemēro zemāku PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, vienlaikus šo samazināto likmi daudzas valstis nepiemēro alkoholiskajiem dzērieniem.

To rāda AS BDO Latvia pētījums. “Latvijā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Somijā, Portugālē, Slovēnijā, Igaunijā, Vācijā,” datus analizē AS BDO Latvia nodokļu prakses vadītājs Krišjānis Volfs.

Viņš norāda, ka lielākajā daļā Rietumeiropas valstu (Luksemburgā 3% likme, Francijā 5,5%, Nīderlandē 9%, Austrijā 10%, Zviedrijā 12%) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvijā, neskatoties uz to, ka šajās valstīs var atļauties ieviest arī augstāku PVN likmi, jo iedzīvotāju ienākumu līmenis ir salīdzinoši augstāks un tie būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt, lai arī pēdējais gads ir uzskatāms par ekonomiskās stagnācijas periodu. BDO pētījums vērš uzmanību, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā ir pat augstāka (21%) PVN likme nekā standartlikme Vācijā (19%), Maltā (18%) un Luksemburgā (17%). Eiropa ļauj samazināt “ES PVN direktīva atļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai, izņemot alkoholiskos dzērienus, tāpēc šis jautājums ir nacionālo valstu valdību ziņā,” stāsta K. Volfs.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja valdības priekšlikumu nākamgad noteikt 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būtu paredzēta 21%. Koalīcija vienojās par kompromisa variantu, nosakot 12% PVN likmi.

Lai noteiktu minēto likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ plāno pārskatīt akcīzes nodokļa likmes dažādiem produktiem.

Iecerei iebilda opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (AS), kurš apgalvoja, ka PVN likmei 5% apmērā bijusi pozitīva ietekme uz nozari.

Strīdoties par vēlamo PVN apmēru, virkne lauksaimnieku organizāciju ir paziņojušas, ka prasa finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) demiju, jo viņš neieklausoties nozarē.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums otrdien noraidīja opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas priekšlikumu grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz PVN samazinājumu līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

AS deputāte Linda Matisone sēdē pauda, ka galvenais iemesls priekšlikumam ir tas, ka ēdināšanas nozare ir ļoti cietusi pandēmijas laikā, kā arī Ukrainas kara izraisītā tūrisma samazināšanās dēļ, un tas negatīvi ietekmē nozares finanšu rādītājus.

Nacionālās apvienības politiķis Artūrs Butāns atzīmēja, ka jautājuma problemātika ir skatīta vairākās parlamenta komisijās un visās tikusi atbalstīta, tāpēc tas būtu jāatbalsta.

AS deputāts Māris Kučinskis piebilda, ka, priekšlikumu atbalstot, tas būtu simbolisks solis ēdināšanas nozarei.

AS norāda, ka Latvijas sabiedrība arī atbalsta šo samazinājumu, ko apliecina aptaujas un vairāk nekā 12 000 parakstu iniciatīva portālā "Manabalss.lv".

Nav redzama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība ēnu ekonomikas samazināšanai viesmīlības nozarē, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

"Viesmīlības nozarē ēnu ekonomika ir liela problēma. To mēs neesam slēpuši un to mēs arī uzsveram," teica Kalniņš.

Viņš atzīmēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešana būtu labs mehānisms kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, izlīdzinot "spēles laukumu" starp godīgajiem un negodīgajiem uzņēmējiem.

Tajā pašā laikā Kalniņš norādīja, ka no VID puses ir uzskats, ka PVN samazinātās likmes ieviešana neveicinās ēnu ekonomikas samazināšanos, lai gan, piemēram, PVN samazinātās likmes piemērošana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem sekmēja ēnu ekonomikas samazināšanos šajā tirgū.

"Gribētu iemest akmeni VID lauciņā, jo par samazināto PVN likmi mēs cīnāmies jau kopš vismaz 2018.gada, bet ēnu ekonomika kāda bija tad, tāda pati ir arī šobrīd. Es neredzu, ka kaut kas tiktu darīts, lai tā tiktu samazināta," sacīja asociācijas prezidents.

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā piemērošanu uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka priekšlikums paredz samazināto PVN piemērot tiem uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darba spēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Tāpat deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM), ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem, lai priekšvēlēšanu laikā netiktu panākti kādi citi nosacījumi.

Reirs arī norādīja, ka komisija šādu iniciatīvu atbalsta tikai tad, ja nozare spēs pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi un valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiks gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būs jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai.