Darbinieku skaits, pārrēķināts pilna darba laika vienībās, ko pielieto mēneša vidējās darba samaksas aprēķinam, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, samazinājies par 182.5 tūkst. jeb 20.0%.
Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Savukārt darba samaksas fonds šajā periodā kritās par 271.4 milj. latu jeb 20.8%, bet, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni – par 46.4 milj. latu jeb 4.3%.
Savukārt, salīdzinot ar 2009.gada pirmo ceturksni, vidējā bruto darba samaksa bija lielāka par 0.7 %.
Salīdzinot ar 2008.gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā palielinājās par 0.1% (no 435 līdz 436 latiem), bet sabiedriskajā sektorā saruka par 6.2% (no 567 līdz 532 latiem).
Ekonomiskās krīzes dēļ komersanti un iestādes atlaižot darbiniekus, kā rezultātā krasi samazinās gan darbinieku skaits, gan darba samaksas fonds, kas gan būtiski neietekmē vidējās darba samaksas izmaiņas. Mēneša vidējās bruto darba samaksas krasāks kritums redzams valsts budžeta iestādēs, kur darba samaksa tiek samazināta visiem darbiniekiem.
Salīdzinot šā gada otro ceturksni ar pirmo ceturksni, gan mēneša vidējās bruto darba samaksas, gan darba samaksas fonda pieaugums sabiedriskajā sektorā daļēji skaidrojams ar atlaistajiem darbiniekiem izmaksātajām kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu, tai skaitā tiem strādājošajiem pensionāriem, kuri jūnijā pārtrauca darba attiecības (ar 1.jūliju strādājošajiem pensionāriem pensiju izmaksā tikai 30% apmērā no aprēķinātās pensijas).
Mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņas pēc jaunās saimniecisko darbību klasifikācijas ir sekojošas:
Aplūkojot datus pa Baltijas valstīm 2009.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, jāatzīmē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa samazinājās visās valstīs: Igaunijā – par 4.4% (no 850 līdz 813 eiro), Lietuvā – par 2.9% (no 648 līdz 629 eiro), Latvijā – par 1.0% (no 679 līdz 673 eiro).