Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" attālināto mācību kārtā pieteicies 11 181 iedzīvotājs, un uzņemšanas noteikumiem atbilstīgi ir 10 780 pieaugušie.

Daudzi interesenti pieteikušies vairāk nekā vienā izglītības programmā, līdz ar to kopā saņemti 16 967 mācību pieteikumi, bet apstiprināti 16 369. Pēc dalībnieku pārbaudes noraidīti 598 pieteikumi jeb 401 persona, kas vecuma neatbilstības vai nodarbinātības statusa dēļ nav kvalificējusies mācībām.

Attālinātās mācību programmas šoreiz piedāvātas 11 tautsaimniecības nozarēs. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% pieteikumu iesniegti IKT un elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (9 438 iedzīvotāju pieteikumi), mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā (3 151 iedzīvotāju pieteikumi), kā arī transporta un loģistikas nozarē (1 239 iedzīvotāju pieteikumi).

Atklāta pieteikšanās mācībām Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).

Šajā kārtā strādājošajiem vecumā no 25 gadiem ir iespēja izvēlēties kādu no vairāk nekā 200 izglītības programmām. Pieteikšanās mācībām notiek līdz 15. jūlijam, un šajā kārtā mācību process noritēs tikai attālināti.

Mācības 11 tautsaimniecības nozarēs - elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pārtikas rūpniecībā, lauksaimniecībā, drukas un mediju tehnoloģijās, transportā un loģistikā, enerģētikā, ķīmiskajā rūpniecībā, būvniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kā arī mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā - piedāvās 23 izglītības iestādes. Šajā kārtā izglītības programmu piedāvājums tiek paplašināts ar iepriekš nebijušu iespēju izvēlēties kādu no interesējošām izglītības programmām arī studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā.

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”

Kārtējā Nodarbinātības padomes sēdē 27.janvārī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) kopā ar ministriju pārstāvjiem turpināja šā gada sākumā uzsākto diskusiju par cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem un pārvaldības modeļa maiņu un lēma veidot Cilvēkkapitāla attīstības padomi, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Apstiprinot Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projektu, ministri lēma mainīt padomes nosaukumu un precizēt padomes funkcijas atbilstoši šīs valdības deklarācijai un definētajiem mērķiem cilvēkkapitāla attīstībai nolūkā nodrošināt savstarpējo saskaņotību un starpresoru efektīvāku sadarbību nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai. Ministri vienojās, ka mēneša laikā Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Indriksone norāda, ka "jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija, darbaspēka novecošanās - šīs pārmaiņas būtiski ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un ik katru tās indivīdu. Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un transformācijai nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvām nozarēm, kas pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas".

Latvija kapitāla tirgus attīstībā ir atpalikusi no Igaunijas un Lietuvas par apmēram pieciem gadiem, intervijā atzina aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Latvijas Bankas dati liecina, ka valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieauga par 24,4%, gada beigās veidojot 7,06 miljardus eiro, bet Latvijas aktīvos no pensiju fondu līdzekļiem ieguldīti vien 8,5%.

Martinovs norādīja, ka tas lielā mērā ir saistīts ar Latvijas kapitāla tirgus lielumu pret iekšzemes kopproduktu (IKP), kas ir viens no zemākajiem Eiropā un OECD valstīs. Lai gan ir zināmi uzlabojumi, ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms desmit vai pat pieciem gadiem, problēma kā tāda joprojām nav atrisināta.

"Jā, izaugsme kapitāla tirgos ir notikusi, bet, ja mēs to salīdzinām ar vairāk nekā septiņiem miljardiem eiro, kas ir pensiju otrajā līmenī, tad tā nav pietiekama. Tādēļ, ja atbild uz jautājumu, vai 8,5% ieguldījumu Latvijā ir pietiekami, tad daudz tas nav, un man kā vietējam pensiju pārvaldniekam noteikti gribētos, lai būtu vairāk. Bet, ja mēs saglabāsim šādu pašu proporciju vai panāksim nelielu pieaugumu, tas jau būs labs rezultāts, jo pensiju sistēmā nauda vairojas un šis temps ir daudz lielāks, nekā ieguldījumu iespēju pieaugums Latvijā," situāciju raksturoja Martinovs.

Covid-19 krīzes ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, taču ilgstoša problēma ir tas, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus vajadzībām, intervijā aģentūrai LETA atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka krīzes ietekmē apmēram puse ārvalstu investoru samazināja darbinieku skaitu. "Tajā pašā laikā tā bija īstermiņa darbinieku skaita samazināšana un bija aptuveni 5% robežās. Ārvalstu investori nespēra lielus soļus, ticot, ka ekonomika atgūsies salīdzinoši drīz," piebilda Jēkabsone.

ĀIPL vadītāja sacīja, ka Covid-19 ietekmē darbaspēks ir kļuvis pieejamāks. "Darbaspēks ir kļuvis pieejamāks, varētu pat izteikt pieņēmumu, ka tas ir pietiekamā daudzumā skaitliski. Taču problēma ir tā, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst pieprasījumam. Tas ir izaicinājums," teica Jēkabsone.

Viņa uzsvēra, ka tādēļ ir vairāk jādomā par darbinieku pārkvalifikāciju. "Ir nepieciešams zināt, kādas prasmes un zināšanas ekonomikai ir nepieciešamas ilgtermiņā, jau apzināti veidojot apmācību programmas. Nodarbinātības valsts aģentūra varētu uzņemties lielāku lomu nākotnes darbaspēka salāgošanai ar tirgus vajadzībām. Darbaspēka jautājumā liels izaicinājums ir arī mobilitāte, cik vienkārši uzņēmējam ir piesaistīt darba rokas ārpus Rīgas," norādīja Jēkabsone.

Pēc Brexit Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Diskusija par to raisījās, arī deputātam Aleksandram Kiršteinam (VL-TB/LNNK) aktualizējot Latvijas ieinteresētību tautiešiem atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka, lai iedzīvotāji no Lielbritānijas remigrētu atpakaļ uz Latviju, ir jāsakārto arī jautājums par viņu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece vērsa uzmanību, ka pašlaik viņa nevar sniegt skaidrojumu Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, kā viņu kvalifikācija tiktu atzīta Latvijā, ja tautieši nolemtu atgriezties.

Uz nepieciešamību risināt jautājumu par kvalifikāciju atzīšanu norādīja arī deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Reinis Znotiņš (JKP) un Marija Golubeva (AP).

Ēdināšanas uzņēmums Baltic Restaurants Latvia (BRL) ir vērsies Ekonomikas ministrijā, aicinot pārskatīt valsts atbalsta mehānismus Covid-19.

Uzņēmums norāda, ka ja atbalsta noteikumi paliks nemainīgi, tuvāko dienu laikā 250 uzņēmuma darbiniekiem būs jāsaņem ziņa, ka tiem nav iespējams nodrošināt nedz darbu, nedz dīkstāves pabalstu.

BRL norāda, ka atzinīgi novērtē Latvijas valdības centienus krīzes situācijā atbalstīt uzņēmumus un iedzīvotājus, taču atkārtoti vērš uzmanību uz nepieciešamajām izmaiņām Ministru Kabineta (MK) noteikumos par atbalsta sniegšanu, lai iecerētais atbalsts sasniegtu izvirzītos mērķus. Lai izpildītu nosacījumu par 20% vai vēl jo vairāk 50% apgrozījuma samazinājumu novembrī vai decembrī, salīdzinājumā ar šī gada augustu-septembri, uzņēmuma apgrozījuma samazinājumam, salīdzinot ar "normālo" pirmskrīzes līmeni, būtu jābūt 50% vai pat tuvu 80%, jo augustā-septembrī apgrozījums vēl bija ļoti tālu no 2019.gada līmeņa.

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Ministru kabinets š.g. 23. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Lapiņa kandidatūru pārcelšanai Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieka amatā.

“Esmu pārliecināts, ka līdz ar jauna CSP vadītāja stāšanos amatā būtiski mainīsies arī CSP darbs. Uzskatu, ka pārvaldei ir jākļūst vairāk uz servisu orientētai, biznesam draudzīgai, kā arī jāturpina nodrošināt maksimāli plašu datu klāstu par visām nozarēm un reģioniem. Bez efektīvas datu pieejas un analīzes nav iespējama dzīves realitātē balstīta valsts pārvalde un politikas plānošana,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Raimondam Lapiņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības veicināšanā, starptautiskās sadarbības veidošanā, pārmaiņu vadībā un finanšu plānošanā un vadībā, t.sk. nozares politikas un stratēģijas īstenošanā.

Grūtības piekļūt finansējumam ir viena no galvenajām problēmām, kas neļauj Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem paplašināt savu darbību, ceturtdien eirokomisāru amata kandidātu iztaujāšanā Eiropas Parlamentā (EP) uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam.

Viņš akcentēja, ka ES saskaras ar monumentāliem izaicinājumiem, ar kādiem tā nav saskārusies bloka pastāvēšanas vēsturē. Dombrovskis norādīja, ka kontinentā ir atgriezties karš - Krievijas brutālā un nelikumīgā agresija pret Ukrainu apdraud tās brīvību un pastāvēšanu, kā arī visu Eiropas drošības arhitektūru. Viņaprāt, tas liecina par lielākām ģeopolitiskām pārmaiņām, kas maina pasauli, kādu mēs to pazīstam.

ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts klāstīja, ka šīs pārmaiņas apdraud starptautisko, uz noteikumiem balstīto kārtību. Turklāt ES saskaras ar daudzām citām nopietnām problēmām. Tās esot klimata pārmaiņas, pieaugošā globālā konkurence par kritiskajām tehnoloģijām.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja atbalstījusi 110 darba vietu izveidošanu algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem galvaspilsētā 2020. gadā.

Pērn Rīgā tika izveidotas 130 šādas darba vietas: Rīgas domes Labklājības departamentā - 10, Mājokļu un vides departamentā - 19, Satiksmes departamentā - 19, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā - 29, Rīgas Austrumu izpilddirekcijā - 29 un Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijā - 24 pagaidu darba vietas.

2019. gadā šajās darba vietās iesaistījās 401 bezdarbnieks, atbilstoši savām darba spējām, dažādos palīgdarbos iespējami tuvu savai dzīves vietai.

Pagaidu darbu veidi pārsvarā bija teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbi, izņemot Satiksmes departamentā, kur bija arī četras satiksmes plūsmas skaitītāju vietas un Labklājības departamentā divas telpu uzkopšanas darbu vietas.

Lai palīdzētu sakārtot nozari, šā gada 27. jūlijā dibināta Latvijas Bāru asociācija, informē Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Edgars Grišulis.

Cieši sadarbojoties ar atbilstošajām valsts institūcijām, mērķis ir meklēt risinājumus likumdošanas sakārtošanai, tādējādi attīstot un nostiprinot nozari kopumā.

Starp asociācijas dibinātājiem ir bāru īpašnieki ar vairāku gadu pieredzi "Gimlet Nordic" kokteiļbāra līdzīpašnieks Edgars Grišulis un "Vest" un "Manana" līdzīpašnieks Normunds Juraševskis.

Viņuprāt, tā kā bāru nozare ne vien nodarbina ievērojamu skaitu darbinieku, bet arī veicina izklaides industrijas, tūrisma un pilsētvides attīstību, ir svarīgi pievērst uzmanību tajā notiekošajam. Latvijas Bāru asociācija ir radusies kā strādājošu profesionāļu iniciatīva no pašas nozares - apzinoties pastāvošās problēmas un piedāvājot reālus risinājumus.

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Par AS "Olainfarm" padomes priekšsēdētāju ir iecelts Juris Bundulis un par padomes priekšsēdētāja vietnieku Sandis Petrovičs.

Papildinot iepriekš publicēto informāciju par AS "Olainfarm" padomes locekļiem, tiek ziņots, ka Irinai Maliginai netieši pieder 1 097 051 AS "Olainfarm" akcija.

Akcionāri ievēl jaunu AS Olainfarm padomi 

Šodien, 17. jūnijā, notikušajā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kurā piedalījās...

AS "Olainfarm" padome ir apstiprinājusi Jāni Leimani par valdes locekli. AS "Olainfarm" valdē darbu turpina valdes locekļi Elena Bušberga, Signe Baldere-Sildedze un Raimonds Terentjevs.

Kopš 2020.gada Jānis Leimanis ir padomes loceklis VAS "Latvijas Valsts Radio un Televīzijas Centrs" un SIA "Rīgas Namu Pārvaldnieks". Kopš 2004.gada SIA "JL Index", SIA "Private" valdes loceklis, atbildīgs par uzņēmumu attīstību, operacionālo vadību. No 2019. līdz 2020.gada februārim bijis SIA "CatchSmart" valdes loceklis, atbildīgs par uzņēmuma darbību, operacionālo vadību, programmēšanas pakalpojumu valsts iestādēm un ministrijām uzsākšanas īstenošanu. Savukārt no 2016. līdz 2018.gadam bijis SIA "Clean R" valdes priekšsēdētājs, atbildīgs par uzņēmuma stratēģisko attīstību un ikdienas vadību. No 2015.gada līdz šim brīdim J. Leimanis ir SIA "Jēkabpils Kokapstrāde" valdes priekšsēdētājs, kas atbildīgs par uzņēmuma stratēģisko attīstību, darbības reorganizāciju un akcionāru interešu nodrošināšanu.

Jānis Lemanis Rīgas Tehniskajā Universitātē ir ieguvis Inženiera organizatora kvalifikāciju ražošanas organizācijas specialitātē un bakalaura grādu mehānikā. Viņam ir Zvērinātu sertificētu grāmatvežu asociācijas ACCA kvalifikācija. Tāpat viņš ieguvis Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Mantisko ieguldījumu novērtēšanas eksperta kvalifikāciju aizdevumu kapitalizācijā, biznesa, finanšu aktīvu un saistību novērtēšanā. Pabeidzis Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Rīga) Mini MBA programmu. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs.

Jānim Leimanim netieši pieder 10 521 AS "Olainfarm" akciju.

Auto asociācijas biedri un autodīleri elektroauto uzturēšanas iespēju pilnveidē un pārdošanas apjomu veicināšanā diagnostikas un remonta aprīkojumā, darbinieku apmācībās un uzlādes punktos Latvijā līdz šim ir ieguldījuši 1,8 miljonus eiro, informē asociācijā.

Asociācijā apstiprina, ka, neskatoties uz elektromobiļu tirdzniecības tempu Latvijā, autoražotāji ir izvirzījuši stingru kursu uz pilnīgu elektrifikāciju, un jau tikai pēc septiņiem, astoņiem gadiem, daudzu kompāniju piedāvājumā būs tikai elektriski un elektrificēti spēkrati.

Pārstāvji pauž, ka, gan Eiropas Savienības līmenī, gan atsevišķās valstīs jau ir pieņemti lēmumi jauno auto tirgū atļaut tikai bezizmešu vieglā transporta tirdzniecību, tāpēc, vērtējot globāli, jautājums ir tikai par to, kad auto pircēji pārsēdīsies elektriskajos auto, nevis par to, vai tas notiks.

Organizācijā prognozē, ka visaptveroša elektrifikācija prasīs visu veidu pielāgošanos, sākot no atbilstošas uzlādes infrastruktūras pilnveidošanas un beidzot ar auto dīleru servisu pakārtošanu jaunām apkopes un remonta prasībām. Asociācijā pieļauj, ka tirgū parādīsies jauni ar uzlādi saistīti pakalpojumi un turpināsies to standartizācija, kā arī tiks risināti jautājumi, kas saistīti ar patērētāju tiesībām.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Starp dažādām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā atšķiras viedokļi, kā vislabāk padarīt Eiropas Savienības (ES) ekonomiku konkurētspējīgāku, lai gan deputāti atbalsta ieceri strādāt, lai tā būtu spēcīgāka un noturīgāka, ceturtdien žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

EP deputāti varēja iztaujāt politiķi, kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam. Dombrovskis, kurš jaunajā Eiropas Komisijā (EK) būs atbildīgs arī par "ieviešanas un vienkāršošanas" jautājumiem, uzsvēra, ka daudzos jautājumos būs svarīgi atrast pareizo politisko balansu starp dažādām politiskajām grupām, lai priekšlikumi gūtu EP vairākuma atbalstu.

Savā ievadrunā politiķis akcentēja, ka ES jāpadara vieglāka uzņēmējdarbības sākšana un attīstība, jāpalīdz cilvēkiem attīstīt vajadzīgās prasmes un jāsamazina birokrātija, vienlaikus jāturpina uzlabot sociālo taisnīgumu un kohēziju. Taujāts, kur bloks visdrīzāk izjutīs birokrātijas samazināšanos, Dombrovskis skaidroja, ka EK kā prioritāru jautājumu izvirzījusi ES konkurētspēju un viens no darba virzieniem ir birokrātijas mazināšana.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas Bankai bija, ir un būs svarīga loma ne tikai makroekonomiskās stabilitātes jautājumos, tai jāiesaistās arī svarīgu tautsaimniecības jautājumu risināšanā.

Par to tiks runāts konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness". Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka ieguva jaunu prezidentu – Mārtiņu Kazāku, kuram netrūks izaicinājumu ne Latvijas un Eiropas, ne arī pasaules mērogā. Parlamentārieši jau ir iezīmējuši iespējamo Latvijas Bankas un pašreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu zem viena jumta. Jāatgādina, ka savulaik, 1997.gadā, tika uzsākts darbs pie finanšu un kapitāla tirgus vienotas uzraudzības koncepcijas, kas 2000. gadā rezultējās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pieņemšanu, un 2001.gada 1. jūlijā šī komisija sāka savu darbu.

Bāru darba laiks līdz plkst.2 Covid-19 pandēmijas laikā patlaban ir samērīgs, taču nav pietiekams, lai sildītu valsts ekonomiku, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bāru asociācijas līdzdibinātājs Arnis Bikšus.

Viņš stāstīja, ka šodien asociācijas biedru sapulcē turpināja diskutēt par Lietuvas piemēru - bāri Covid-19 pandēmijas laikā drīkst strādāt līdz plkst.6. Bikšus atzīmēja, ka biedri nākamnedēļ diskutēs priekšlikumus, ko piedāvāt valdībai, lai palīdzētu industrijai turpināt darbu bez papildu zaudējumiem.

Tāpat Bikšus atklāja, ka nedēļas nogalē plānots apciemot Lietuvas "nakts ministru", kurš dalīsies pieredzē par bāru darbību līdz plkst.6, saglabājot drošību Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Iepriekš Bikšus norādīja, ka bāru nozare ne vien nodarbina ievērojamu skaitu darbinieku, bet arī veicina izklaides industrijas, tūrisma un pilsētvides attīstību. Līdz ar to ir svarīgi pievērst uzmanību tajā notiekošajam. Latvijas Bāru asociācija esot radusies kā strādājošu profesionāļu iniciatīva no pašas nozares - apzinoties pastāvošās problēmas un piedāvājot reālus risinājumus. Asociācija un tās biedri vēlas ilgtermiņā strādāt kopā ar valsts institūcijām arī pie tādām samilzušām problēmām kā, piemēram, ielu tirdzniecības un terašu atvieglojumi, darbinieku kvalifikācija, nodokļu politika un citas.

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī.

Būtiskākās izmaiņas gaidāmas 2021. gadā, kad bezdarba līkne būs augšupejoša. Ziema un pavasaris daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs gana grūts periods, tāpēc varam prognozēt arī pieaugošu likvidēto uzņēmumu skaitu. Viņa norāda, ka vienlaikus būs arī jomas, kas saglabās stabilitāti, piemēram, būvniecība un pārtikas ražotāji.

2021. gadā pieaugs bezdarbs

Reģistrētā bezdarba līmenis novembrī minimāli samazinājies Rīgā un Rīgas reģionā, kamēr pārējos Latvijas reģionos bezdarba līmenis palielinājies. 2021. gada pirmajā pusgadā tas varētu pieaugt arī Rīgā, jo virkne uzņēmumu pēc ziemas perioda būs spiesti atlaist daļu darbinieku. Latvijā ir 105 000 uzņēmumu, bet 64% no tiem apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro, tāpēc nav iespējams pretendēt uz aizdevumu un, ja nav uzkrājumu, nevar arī ilgstoši noturēt komandu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, un bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, informē FKTK.

FKTK pēc 2020.gadā veiktajām pārbaudēm secinājusi, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.

FKTK pārbaudēs vērtēja iekšējo pārvaldību un normatīvo aktu prasību ievērošanu NILLTPF novēršanas jomā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.