Patlaban ir pāragri izdarīt secinājumus par Covid-19 ietekmi uz "Skonto Group" uzņēmumiem, taču lielais jauno iepirkumu apjoms liecina, ka būvniecības nozares atkopšan
ās var būt diezgan ātra, intervijā sacīja "Skonto Group" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers. "Skaidrs, ka mūsu sākotnējie budžeta plāni netiks sasniegti. Vienlaikus redzam, ka šobrīd ļoti aktīvi notiek tenderi. Gan Latvijā, gan citās valstīs redzam, ka būs daudz jaunu infrastruktūras objektu pasūtījumu no publiskā sektora. Tas viss veicinās būvniecības nozares ātrāku atkopšanos," sacīja Vilcmeiers.
Viņš pauda cerības, ka gada otrā puse būvniecībā būs daudz pozitīvāka, līdz ar to kopējais Covid-19 efekts nozarē gadā kopumā nebūs tik liels. Protams, norādīja Vilcmeiers, ir arī citi aspekti, kas varētu ietekmēt uzņēmēju spēju izpildīt šos papildu apjomus.
"Eiropā kādu laiku rūpnīcas bija slēgtas, un papildu apjomi nozīmē daudz intensīvāku ražošanu, kas ir atkal darbaspēka jautājums, kā arī apakšuzņēmēju piesaistes jautājums. Šādā situācijā nāksies saskarties ar izaicinājumiem. Pie atsevišķu resursu deficīta var veidoties nevēlamas cenu svārstības, inflācija. Grūti pateikt, kā tas attīstīsies," skaidroja Vilcmeiers."S
konto Group" vadītājs izcēla divas jomas, kuras Covid-19 ietekmēja visvairāk. Pirmkārt, tie bija pārtraukumi normālajā piegādes ķēdē - izejvielu piegādē, kas nepieciešamas ražošanai. Covid-19 pirmā viļņa laikā tika slēgtas vairākas rūpnīcas gan Spānijā, gan Itālijā un arī citviet Eiropā. Daudzām rūpnīcām radās problēmas ar savlaicīgām piegādēm gan tādēļ, ka produkcija vienkārši nebija saražota, gan tādēļ, ka tika slēgtas valstu robežas un tika ierobežota transporta plūsma. Otrk
ārt, tika ietekmēta arī "Skonto Group" uzņēmumu saražoto materiālu piegāde uz objektiem ārzemēs. Bez piegāžu problēmām bija arī darbinieku jautājums - ierobežotās darbinieku nokļūšanas iespējas objektos ārpus Latvijas. P
irmā Covid-19 viļņa laikā "Skonto Group" darbiniekiem bija liels satraukums ārzemēs, un pirmā vēlme bija atgriezties mājās. Bija liels izaicinājums pārliecināt darbiniekus, ka viss turpinās, turpināt strādāt ir droši. Arī no pasūtītāju puses bija pastiprinātas prasības pret drošību, sanitāro normu ievērošanu. "Mainījām d
arbinieku rotācijas kārtību un, pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, spējām veiksmīgi nodrošināt gan darbinieku sūtīšanu komandējumos, gan atgriešanos mājās," stāstīja Vilcmeiers.
Viņš atzina, ka Covid-19 situācijai bija arī ietekme uz pasūtījumiem, "Skonto Group" to sajutusi no klientiem, ārzemēs jo īpaši. Daži no klientiem apturēja projektu realizāciju, taču daļa, neskatoties uz visu, turpināja. Covid-19 situācija visu šo iepriekšminēto iemeslu dēļ atstāja sekas gan uz projektu nodošanas termiņiem, gan arī izmaksām.
"Ar katru klientu mēģinām individuāli runāt. Lielākoties no klientu puses ir izpratne un pretimnākšana, bet ir atsevišķi gadījumi, kad pieprasa nodot objektus termiņā, neskatoties uz Covid-19 sekām. Ja objektu nenodod termiņā, tad ir diezgan lielas soda naudas. Vienlaikus redzam, ka pasūtītāji ārvalstīs ir daudz pretimnākošāki nekā Latvijā, tomēr ceram, ka šī situācija mainīsies arī vietējā tirgū," skaidroja Vilcmeiers.
Viņaprāt, ļoti svarīgi, kā šajā situācijā valdība spēs atbalstīt nozari un stimulēt ekonomikas atlabšanu, cik plānveidīgi tas būs. Svarīgi, lai nebūtu histēriskas rīkošanās - šodien, tūlīt un visu uzreiz. Tad būvniecības sektors nebūs spējīgs absorbēt visus pasūtījumus, tāpēc svarīgi, lai atbalsts ekonomikas atveseļošanai būtu plānveidīgs un ilgākā laika periodā.
"Otrs izaicinājums ir pašu uzņēmēju spēja adaptēties jaunajiem apstākļiem un piesaistīt darbaspēku. Covid-19 atstāja tādu dubultu efektu uz darbaspēku. Daudzi uzņēmumi šajā laikā ir atbrīvojuši lielu skaitu darbinieku, tādēļ jāsaka, ka darbinieku pieejamība kopumā ir uzlabojusie. Taču jautājums ir - vai šie darbinieki ir gatavi pielāgoties jaunajiem apstākļiem un strādāt būvniecībā. Lai strādātu būvniecībā, ir nepieciešama kvalifikācija, sertifikāti, ir nepieciešams laiks to nokārtošanai," piebilda Vilcmeiers.
