Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis britu ekonomists Enguss Dītons, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
Prēmija Dītonam piešķirta par patēriņa, nabadzības un labklājības analīzi.
Dītona darbs ir bijis nozīmīgs valsts politiku noteikšanai vairākās valstīs, jo tas cenšas izskaidrot cilvēku ekonomiskās izvēles, jo sevišķi attiecībā uz to, kā viņi tērē savus ienākumus, un kā sabiedrības nosaka un analizē labklājību un nabadzību.
«Akcentējot saiknes starp cilvēku patēriņa lēmumiem un to ietekmi uz kopējo ekonomiku, viņa darbs palīdzējis pārveidot moderno mikroekonomiku, makroekonomiku un attīstības ekonomiku,» norāda akadēmija.
Dītonam prēmija piešķirta par trīs saistītiem sasniegumiem - par sistēmas izstrādi ap 1980.gadu ar kolēģi Džonu Milbaueru, lai aprēķinātu dažādu preču pieprasījumu, par saiknes pētījumiem starp patēriņu un ienākumiem, ko viņš veica ap 1990.gadu, un par darbu, ko viņš veicis pēdējās desmitgadēs, lai noteiktu dzīves līmeņus un nabadzību attīstības valstīs ar mājsaimniecību aptauju palīdzību.
69 gadus vecais Dītons ekonomikas un starptautisko attiecību profesors Prinstonas Universitātē ASV bijis kopš 1983.gada.
Nobela prēmija ekonomikā tiek piešķirta kopš 1969.gada.
Nobela prēmiju ekonomikā dominējoši saņēmuši ASV universitāšu akadēmiķi un tikai vienreiz to ieguvusi sieviete.
Savukārt pērn prestižā balva tika pasniegta franču ekonomistam Žanam Tirolam par tirgus spēku un uzraudzības ietekmes analīzi.
Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).
Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.
Naudas prēmijas apmērs šobrīd veido astoņus miljonus zviedru kronu (874 300 eiro).
Laureāti prēmijas saņems Stokholmā 10.decembrī - godalgas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā.
Ar Nobela balvas saņēmēja paziņošanu ekonomikā pirmdien noslēdzas tradicionālā Nobela prēmiju piešķiršanas nedēļa.