Šobrīd, vērojot jaunu ražošanas jaudu pieprasījuma dinamiku, ir jādomā par elektrifikācijas veicināšanu nākotnē, jo ir skaidrs, ka saražotās elektroenerģijas daudzums no AER nākotnē būtiski pieaugs. Turklāt patēriņš, gluži tāpat kā ražošana, nevar būtiski palielināties dažu mēnešu vai pat gadu laikā, jo tas prasa ievērojamas investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Ik gadu, izmantojot dabasgāzi, mēs saražojam aptuveni 2 TWh elektrības, šādu daudzumu enerģijas varētu saražot arī ar 600 MW uzstādītās vēja jaudas, un apmēram šādu līmeni jau ir sasnieguši kaimiņi lietuvieši. Kāpēc, jūsuprāt, Latvija līdz šim ir tik ļoti kavējusies atjaunojamo energoresursu (AER) attīstībā?

Jāņem vērā, ka kopš Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Lietuvā ir būtisks elektroenerģijas deficīts un faktiski mūsu kaimiņi visu laiku ļoti lielā mērā paļaujas uz elektroenerģijas importu. Straujāku vēja enerģijas attīstību Lietuvā stimulēja gan šis deficīts, gan arī valdības īstenotais atbalsts atjaunojamajai enerģijai. Šī gada laikā nozares sasparošanās ir vērojama arī Latvijā, un jaunu atjaunojamās enerģijas elektrostaciju pieslēgšanai rezervētā jauda pārvades tīklā pārsniedz 3500 megavatus (MW), savukārt sadales tīklā – 926 MW.

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Zemes stundas akcija praktiski neietekmē Latvijas elektroenerģijas kopējo patēriņu, tāpēc elektrotīkla drošība netiek apdraudēta.

To DB norāda Augstsprieguma tīkla (AST) komunikācijas vadītāja Aija Ikstena. Viņa uzsver, ka Latvijas energosistēma veidota lielākam elektroenerģijas patēriņam, nekā tas ir šobrīd, tāpēc pagaidām pārvades tīkls nav pārslo-gots. Pasaules dabas fonds informē, ka šogad Zemes stunda tiek organizēta 30. martā, akcijas laikā ikviens pasaules iedzīvotājs aicināts uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā. AST dati liecina, ka līdz šim Latvijas elektroenerģijas patēriņš akcijas laikā būtiski nesamazinās, visticamāk, šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Liek aizdomāties

Pērn 24. martā Zemes stundas laikā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 1850 MW, kas ir vien par 118 MW mazāk nekā nedēļu iepriekš, kad uzņēmēji un privātpersonas īpaši netika aicināti izslēgt apgaismojumu. Līdzīga situācija bija novērojama arī citos gados, savukārt 2016. gadā elektroenerģijas patēriņš Zemes stundas laikā bija pat par 89 MW lielāks nekā tajā pašā laikā nedēļu iepriekš. Pasaules Dabas fonda Komunikācijas vadītāja Sarmīte Kolāte gan uzsver, ka akcijas mērķis nebūt nav ietaupīt elektrību. «Gaismas izslēgšana ir tikpat simboliska kā svecīšu aizdegšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka tai nav praktiskas jēgas, taču tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts. Līdzīgi ir arī Zemes stundā. Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi. Šī iemesla dēļ iepriekš neesam pētījuši elektroenerģijas patēriņa samazinājumu akcijas laikā, jo, kā minēts, – šis nav stāsts par elektrības taupīšanu. Tajā pašā laikā, mēs, protams, aicinām iedzīvotājus rūpīgi pārdomāt savus paradumus ikdienā, tostarp elektroenerģijas patēriņu,» pauž S. Kolāte.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Investējot teju miljonu eiro, uzņēmuma “Balticovo” jaunajā un modernizētajā ražošanas ēkā uzstādīta Latvijas ražošanas iekārtu izgatavotāja “PERUZA” radīta robotizēta gatavās produkcijas paletizācijas sistēma.

Tā ievērojami palielinās apstrādes procesa automatizāciju, ražošanas kapacitāti un samazinās produkcijas izšķērdēšanu.

Robotizētā un mākslīgā intelekta darbinātā paletizācijas sistēma sastāv no diviem robotiem, astoņām paletizācijas līnijām, kas domātas vairāk nekā 145 produktu veidiem, kā arī īpaši ražotnei izstrādāta robota satvērēja koncepta. Jaunā gatavās produkcijas paletizācijas sistēma kopā ar vēl citām olu pakošanas un šķirošanas iekārtām uzstādīta jaunā, modernā “Balticovo” ražotnes ēkā 8500 m2 platībā, kura tika nodota ekspluatācijā jau 2020. gada novembrī.

Ražošanas kompleksā tiek šķirotas un safasētas vairāk kā viens miljons olu dienā, kā arī vārīšanas cehā ik mēnesi tiek saražotas nedaudz virs 300 tonnām vārītas un lobītas olas.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Latvijas alus darītava un bezalkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmums “Cēsu alus” zīmola “Cēsu Premium” attīstībā un jauna produktu dizaina izstrādē veicis kopumā 250 000 eiro investīcijas.

Saskaņā ar uzņēmuma zīmola “Cēsu Premium” attīstību, produktiem ir izveidots jauns dizains, un alus sortiments papildināts ar “Cēsu Premium Green” alu, kas ir bezglutēna alus.

Produktu dizainā iestrādāts būtisks elements – ilgtspējas solījumi nākamajām paaudzēm. Tādējādi “Cēsu alus” apņēmies līdz 2025. gadam ražošanā sasniegt CO2 neitralitāti, kā arī par 20% samazināt ūdens patēriņu ražošanas procesā.

“Eiropas Savienības ambīcija paredz līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti, kas nozīmē samazinātu emisiju daudzumu, dabas resursu patēriņu un pilnīgāku aprites ekonomiku. Ņemot vērā, ka veidojam apmēram 60% no Latvijā saražotā alus apjoma, mūsu atbildība pret sabiedrību ar katru brīdi pieaug. Esam strādājuši pie “Cēsu Premium” attīstības, kas jau šobrīd ir pirktākais alus zīmols. Mūsu solījums ir efektīvs ražošanas process, kas samazina ietekmi uz vidi,” uzsver “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Divi no trīs uzņēmējiem nezina, kāds ir enerģijas patēriņš uzņēmumā, bet trijos no četriem ražošanas uzņēmumiem nav veikti enerģijas patēriņa mērījumi, sākot energoefektivitātes kreditēšanas stāstu, atklāja Altum Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs

«Altum nav tikai finansētājs un kreditētājs, Altum ir uzņēmēju draugs, kas neatteiks konsultāciju un norādīs, kur vērsties, ja paši nevaram palīdzēt,» konferencē Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? sacīja E. Kudurs.

Altum iespējas

«Mēs varam piešķirt aizdevumu bez nodrošinājuma, kumulēt ar atbalsta programmām, finansējam pat lietotu iekārtu iegādi. Energoefektivitāte atmaksājas, un šeit nav runa tikai par resursu taupīšanu,» uzsvēra E. Kudurs, paskaidrojot, ka apgaismojuma nomaiņa var būt mērķis, ja spuldzīšu birojā ir daudz, tomēr kopumā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens par apgaismojumu. Ar to jāsaprot gan ierīču un iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, gan ēku siltināšana, gan ražošanas procesu uzlabošana. Altum finansē saules paneļu iegādi rūpniecības uzņēmumiem, ir mobilitātes programma, kas paredz elektroautomašīnu, pat elektrisko skrejriteņu iegādi.

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» investēs kopumā 11,1 miljonu eiro, lai tuvāko divu gadu laikā izveidotu svaigo piena produktu Izcilības centru, informē «Food Union» sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Mežgaile.

Izcilības centra izveide paredz jauna ražošanas ceha būvniecību 2 miljonu eiro apmērā, jaunu ražošanas iekārtu iegādi 2,85 miljonu eiro apmērā ar mērķi izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus un paplašināt produktu piedāvājumu, kā arī visas ražošanas Rīgā koncentrāciju vienuviet, proti, AS «Rīgas piena kombināts» teritorijā. SIA «Rīgas piensaimnieks» ražošanas pārvietošanā uz AS «Rīgas piena kombināts» teritoriju un AS «Rīgas piena kombināts» esošās infrastruktūras modernizācijā tiks investēti 6,25 miljoni eiro.

««Food Union» orientācija uz produktu inovācijām un mūsdienīgām ražošanas tehnoloģijām ir bijusi kopš tā dibināšanas 2011.gadā, kad uzņēmums gada laikā investēja vairāk nekā 30 miljonus eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Tagad, sešus gadus vēlāk, uzņēmums ir nobriedis nākamajam lielajam solim investīciju plānā, kas paredz Rīgas ražotņu centralizāciju un Izcilības centra izveidi, lai turpinātu būt produktu inovāciju līderi svaigo piena produktu kategorijās,» stāsta AS «Rīgas piens kombināts» valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Koksnes atlikumu pārstrādes tehnoloģiju attīstība un ieviešana Latvijas kokapstrādes nozarē ir cieši saistīta ar uzņēmumu “RMP” un tā vadītāju Jeļenu Kozjmenkovu. Jau vairāk nekā 20 gadus “RMP” ir Vācijas hidraulisko briketēšanas sistēmu ražotāja “RUF” ekskluzīvais pārstāvis, kas ievieš kurināmo brikešu ražošanas projektus Baltijas valstīs.

Pēdējās desmitgadēs biokurināmā ražošana attīstās īpaši strauji gan ekonomisko, gan vides apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, pamatražošanas atlikumu izmantošana ļauj kokapstrādes uzņēmumam radīt tirgū pieprasītu produktu, kam, lai gan tas ir blakusprodukts, ir stabils pieprasījums gan vietējā tirgū, gan ārvalstu Eiropas tirgos.

Otrkārt, pārdomāta un atbildīga uzņēmuma politika attiecībā uz ražošanas atlikumu pārstrādi veicina vides piesārņojuma mazināšanu. Tas ne tikai nodrošina normatīvo vides prasību izpildi un veicina uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanu, bet arī sniedz morālu gandarījumu uzņēmuma darbiniekiem, kuri apzinās savu sociālo atbildību.

Vēsturiskās kosmētikas “Dzintars” ražotnes rekonstrukcijas konkursā par labāko metu piedāvājumu ir atzīts arhitektūras un dizaina biroja ANNVIL piedāvājums.

Interese par konkursu bija liela, konkursa dokumentāciju izņēma 20 interesenti un plaši tika apsekotas abas ēkas. Metu konkursā tika iesniegti 4 darbi, kurus finālā žūrija arī vērtēja.

Metu konkursa uzvarētājs ir sācis sarunas ar H.A.Brieger par tālāku būvprojekta izstrādi šim objektam.

Arhitektūras un dizaina birojs ANNVIL sadarbībā ar arhitektūras biroju Space Group (ANNVIL/ SPACE GROUP) izstrādātais priekšlikums ar meta devīzi M30AB balstīts ilgtspējīgā dizaina pieejā ar fokusu uz sociālo ilgtspēju, adaptīvu, atkārtotu izmantošanu un multifunkcionāliem risinājumiem. Atbilstoši rekonstrukcijas iecerei, ražotnes pagalms ir iecerēts ar apzaļumotu atpūtas zonu un funkcionēs kā satikšanās un brīvā laika pavadīšanas vieta.

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Jaunākā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētā ražošanas ēka ir nodota ekspluatācijā un parakstīts nomas līgums par tās izmantošanu ar vienu no vadošajiem Baltijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem "HansaMatrix", kurš jau kopš 2007.gada par vienu no savām galvenajām attīstības bāzes vietām izvēlējies Ventspils brīvostu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Jaunā ražošanas ēka atrodas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā (VATP), kas ir viena no Ventspils brīvostas industriālajām teritorijām. 4600 kvadrātmetru plašā ražotne ar adresi Ventspils augsto tehnoloģiju parks Nr.7 jau sākotnēji projektēta elektronikas produktu ražošanas vajadzībām. Ēku nomās uzņēmums "Hansamatrix", kurš Ventspilī attīsta savu darbību jau 13 gadus. Ražošanas telpās jau sākusies iekārtu uzstādīšana.

Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi ražošanas telpu līgumu ar uzņēmumu uz 10 gadu ilgu termiņu ar pirmtiesībām to pagarināt. Diemžēl, neskatoties uz uzņēmuma ilggadējo darbību Ventspilī, Ventspils pilsētas dome nepiekrita saskaņot zemes, kas juridiski ir pašvaldības īpašums, nomu uz vairāk nekā vienu gadu. Neskatoties uz juridiskajiem sarežģījumiem ilgstošā sadarbība starp Ventspils brīvostas pārvaldi un "HansaMatrix" grupas uzņēmumiem ļāvusi sadarbību turpināt un attīstīt, norāda Ventspils brīvostas pārvalde.

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Izsludināts apbūves ieceres arhitektūras un dizaina risinājumu ideju konkurss “Ražošanas ēkas un rūpnieciskās ražošanas ēkas rekonstrukcijas ideju mets” vēsturiskajā kosmētikas ražotnē “Dzintars”, Rīgā Mālu ielā 30.

Uzņēmuma ražošanas un komercapbūves teritoriju veido divi funkcionāli saistīti nekustamie īpašumi: zemes gabals ar kopējo platību 65 300 m2 un ēkas ar kopējo platību 48 000 m2. Apbūves teritoriju veido kopā 52 ēkas (administratīvā ēka, ražošanas ēkas, noliktavas, saimniecības ēkas, tehniskās ēkas, darbnīcas, laboratorija).

Konkursā aptveramais rekonstrukcijas apjoms iekļauj:

Noslēdzies konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022”, kas tiek organizēts ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” tika izsludināts šā gada aprīlī. Šogad konkursā kopumā tika saņemti 16 projektu pieteikumi; konkursa otrās kārtas ietvaros tika vērtētas 14 ēkas astoņās Latvijas pilsētās.

Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022" laureātus skatiet foto galerijā!

“Investīcijas energoefektivitātē nozīmē ilgtermiņa ieguvumus visiem – gan iedzīvotāju labklājībai, gan uzņēmējdarbības attīstībai. Jau gada beigās sāksim jauno atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Ikviena atjaunotā ēka ir apliecinājums latviešu saimnieka garam, teicami demonstrējot spēju sakārtot sev piederošo īpašumu, domāt par nākotni, būt atvērtiem pārmaiņām un attīstībai. Un ikviens konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” laureāts ir kā izcils piemērs un motivācija daudzdzīvokļu, ražošanas un sabiedriskām ēkām, kā arī privātmājām kļūt energoefektīvākām un videi draudzīgākām,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Vīrusa radītā krīze visā pasaulē ir nākusi kā spēcīgs modinātājzvans, apturot ekonomikas procesus un liekot paraudzīties uz esošo sistēmu no malas. Līdz krīzei ekonomiskā sistēma darbojās kā smalks savstarpēji saistītu zobratiņu tīkls, kur katram elementam ir nozīmīga loma pārējo elementu balstīšanā. Imports, eksports, iekšējais patēriņš, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem – viss radīja darba vietas un sildīja ekonomiku. Tagad, kad daudzi procesi apstājušies, ir īpaši skaudri redzams, cik trausla ir bijusi šī sistēma.

Cīņa ar vīrusu nevilksies mūžīgi, tāpat arī ekonomika agri vai vēlu atsāks darboties vairāk vai mazāk ierastajā veidā. Savā ziņā šīs krīzes izraisītā dīkstāve ir īstais mirklis, kad būtu pārvērtējams uzņēmumu resursu patēriņš un veicams uzņēmumu energoaudits, kas palīdzētu identificēt tās jomas, kurās iespējami uzlabojumi, ņemot vērā labākās ilgtspējības praksi, kā arī ieviešot videi draudzīgus un energoefektīvus risinājumus, tādējādi uzlabojot uzņēmuma efektivitāti un finanšu atdevi.

Sekojot globālajām tendencēm un arī klientu vēlmēm būt atbildīgiem pret pasauli, kurā dzīvojam, kosmētikas ražotājs "Stenders" uzsācis jauna produkta - cieto šampūnu - ražošanu.

Cietos šampūnus un kondicionierus speciālisti izstrādājuši vairāk nekā gadu. Tie vizuāli līdzinās ziepēm un puto, nonākot saskarsmē ar ūdeni. Investīcijas jauno produktu izstrādē uzņēmums neatklāj.

Jaunajā produktu kategorijā ietilpst pieci cietie šampūni dažādiem matu tipiem: atjaunojošs, normalizējošs, mitrinošs, stimulējošs, un spēcinošs, kā arī divi cietie kondicionieri - matu atjaunošanai un dziļai barošanai. Produkti radīti, balstoties uz "Stenders" ziepju un vannas bumbu izgatavošanas pieredzi un tehnoloģiskajām iespējām, kuras tiek attīstītas uzņēmuma kreatīvajā centrā.

Sarežģītā tehnoloģija ļauj produktiem pievienot augstvērtīgas, dabiskas sastāvdaļas, piemēram, mālu, medu, olīveļļu, avokado eļļu, kakao sviestu, melno trifeļu, safrāna, zīdkoka un upeņu ekstraktus, kā arī daudzas citas dabiskas sastāvdaļas.

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Latvijas Finieris ir izstrādājis attīstības plānu tuvākajiem gadiem, ir sagatavots investīciju portfelis teju 200 milj. eiro apmērā, bet tā realizācijas ātrums būs atkarīgs no tā, kā uzņēmums spēs sabalansēt savu attīstību ar konkurētspēju, kāda būs koksnes resursu – bērza finierkluču – pieejamība Baltijā un Skandināvijā.

To intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP500 stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš uzsver, ka Zaļais kurss mainīs cilvēku paradumus, attieksmi un vienlaikus tam ir jāgatavojas ikvienam uzņēmumam, it sevišķi tiem, kuri strādā meža nozarē, jo bez koksnes, kuru var izmantot ne tikai kā būvmateriālu un kurināmo, tā kļūs par izejvielu ķīmijas, farmācijas, kosmētikas, vieglās rūpniecības produkcijai un pat degvielas ražošanai.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir lielākie izaicinājumi?