Azartspēles vienmēr ir bijušas ir saistītas ar atkarības un labklājības riskiem. Tomēr, neskatoties uz to, ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas izvēlas tās spēlēt regulāri. Ar azartspēlēm saistītos riskus visefektīvāk var mazināt valsts, sadarbojoties ar nozari. Tas nozīmē, ka azartspēlēm ir jābūt legalizētām un regulētām. Jo īpaši tas attiecas uz interneta vidi – interaktīvās azartspēles nav iespējams aizliegt.

Ja arī aizliegums tiek īstenots, spēlmaņi izmanto citu valstu interneta kazino vietnes. Balstoties uz kompānijas H2 Gambling Capital starptautisko pētījumu, Latvijā nelegālo interneta azartspēļu tirgus 2019. gadā bija 38% liels, kas atbilst 33 miljoniem eiro. Tiek aplēsts, ka no šīs summas valsts budžetā netika nomaksāti 7 miljoni eiro. Savukārt legālās nozares artava pagājušā gada valsts budžetā bija aptuveni 12 miljoni eiro.

Regulētas tiešsaistes azartspēles ir krietni labāks veids, kā apkarot nelegālo vietņu izplatību nekā interaktīvo azartspēļu aizliegums. Pretējā gadījumā spēlētāji dodas pie neregulētiem ārzemju operatoriem.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā samazinājušies par 52% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un bija 70,424 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Tostarp straujākais kritums šogad pirmajā pusgadā bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 62,3%.

2020.gada pirmajā pusgadā visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 45,732 miljonus eiro, kas ir par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 20,916 miljonu eiro apmērā, uzrādot kritumu par 17,6% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles veidoja 15,652 miljonus eiro, kas ir kritums par 13,4%, ieņēmumi no totalizatora - 5,006 miljonus eiro, kas ir par 29,8% mazāk, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 257,7 tūkstošus eiro, kas ir pieaugums par 33,2%.

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.

Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šobrīd ir vienīgais atļautais azartspēļu veids, šogad pirmajā ceturksnī auguši par 58,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 25,07 miljonus eiro.

Tā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām kazino spēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī veidoja 19,822 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 72,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, bet ieņēmumi no totalizatora veidoja 4,739 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk.

Kopumā Latvijā azartspēļu kompāniju kopējie ieņēmumi no azartspēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni samazinājušies 2,3 reizes.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2021.gada pirmajā ceturksnī samazinājies 2,3 reizes, veidojot 26,432 miljonus eiro.

Latvijā nelicencēto interneta azartspēļu popularitāti sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem, intervijā sacīja azartspēļu rīkotāja SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

"Manuprāt, pati galvenā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, katra valsts mēģina uzlikt ierobežojumus un kontrolēt to, kas notiek interneta vidē. It sevišķi tas attiecas uz azartspēlēm, kur ir kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot klientu aktivitāte, lai tas nenoved pie pavisam bēdīgām sekām, tostarp atkarības. Tas viss ir saprotams. Bet Latvijā, un es atļaušos teikt, ka nezinu nevienu citu valsti, kur ir tāda veida regulējums kā pie mums, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem," pauda Pakārklis.

Viņš minēja, ka nesaskata problēmu, ja ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par miljona eiro laimestu kādā no "Latvijas loto" loterijām, bet azartspēļu gadījumā problēmas ir veidā, kā nodoklis tiek piemērots, proti, klientiem nav iespējas atskaitīt azartspēlēs iztērētās summas, un nodoklis tiek ieturēts no visas laimestu summas, ko klients ir saņēmis. Piemēram, klients gada laikā azartspēlēs ir iztērējis 5000 eiro un pretī laimestos ir saņēmis 4000 eiro, kas faktiski nozīmē, ka klients zaudējis 1000 eiro. Latvijā regulējums nosaka, ka azartspēļu laimestiem virs 3000 eiro pie izmaksas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no iemaksu apmēra, proti, šajā gadījumā pie izmaksas tiek ieturēti vēl 23% no 1000 eiro, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Baltijā lielākais nelicencēto interaktīvo azartspēļu tirgus ir Latvijā - pērn tas sasniedza 33,8 milj. eiro. Lai to mainītu, ir nepieciešama aktīva valsts vēršanās pret ēnu ekonomiku, vienlaikus atceļot ieviesto IIN likmi par laimestiem, kuri gadā pārsniedz 3000 eiro.

To rāda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pētījuma dati. Latvijā nozarei ir vislielākais tirgus Baltijā, taču vienlaikus arī vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Pētījums rāda, ka šādas situācijas pamatā ir vairāku Latvijā ieviestu prasību rezultāts, norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Latvijā ir visaugstākās prasības interaktīvo azartspēļu uzņēmējiem - pamatkapitāla apjomam ir jābūt 1 miljonam 400 tūkstošiem eiro. Igaunijā pietiek tikai ar vienu milj. eiro. Savukārt licences maksa par interaktīvajām azartspēlēm Lietuvā ir tika 479 eiro, savukārt Latvijā tā ir 0,2 milj. eiro apmērā, tāpat interaktīvo azartspēļu nodoklis Igaunijā ir ar 5% likmi, Latvijā – 10%. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ir aizliegta reklāma, bet Igaunijā un Lietuvā tā ir atļauta, kaut arī ar nosacījumiem. Vēl viena atšķirība starp Latviju un abām kaimiņvalstīm – Latvijā interaktīvās azartspēlēs var izmantot tikai banku maksājumus, savukārt nedz Igaunijā, nedz Lietuvā šādas prasības nav. Arī nodokļa likme, kas jāsamaksā no laimestiem, vislielākā ir tieši Latvijā – 23%, savukārt Igaunijā šāds nodoklis nav jāmaksā vispār. Pētījums rāda, ka kopš 2015. gada visstraujāk interaktīvo azartspēļu tirgus pieaudzis Lietuvā, tomēr uzmanības vērts fakts ir tas, ka Latvijā, pieaugot licencētajam interaktīvo azartspēļu tirgum, augusi arī nelicencētā tirgus daļa.

«Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās – gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» tik skarbi ir izteikusies Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga. ĀIPL arī nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem situācijas risināšanai, no kuriem viens no būtiskākajiem ir atļauja ievest trešo valstu darbaspēku, turklāt dažādas kvalifikācijas, tostarp arī zemas.

Par to šķēpi tiek lauzti jau gana ilgi, un, piemēram, valdības partija NA vienmēr ir turējusies pie tā, ka mazkvalificēta darbaspēka imports no trešajām valstīm ir kategoriski nepieļaujams, un tā ir partijas sarkanā līnija. Viens no ļoti skaļiem un spēcīgiem argumentiem pret darbaspēka importu ir: maksājiet pienācīgas algas vietējiem, tad darbaspēka netrūks.

No citrona var izspiest tikai tik, cik var, un ne vairāk.

Protams, algas ir jāceļ, un tās jau aug pa 7% gadā, taču izskatās, ka tā vien nebūs panaceja. Jo no tā, ka pieaug algas, nevairojas darbspējīga vecuma cilvēku skaits. Piemēram, Rīgā un Pierīgā bezdarbs ir zem dabiskā līmeņa, kas nozīmē, ka visi, kas grib strādāt, jau ir nodarbināti. Ir godīgi jāatzīst, ka ne visi 60 000 bezdarbnieku, kas reģistrēti NVA, ir iekļaujami darba tirgū. Kaut vai tāpēc, ka viņu prasmes neatbilst pieprasījumam. Līdz ar to, kā uzsver ĀIPL, īslaicīgs un kontrolēts darbaspēka imports no trešajām valstīm vairākām nozarēm ir vienīgā izeja.

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos pieauguši par 12,6% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 225,111 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada deviņos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 171,12 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad deviņos mēnešos bija 38,796 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 34,7% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, tostarp ieņēmumi no kazino spēles sasnieguši 27,863 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - 10,63 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 302,9 tūkstošus eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad deviņos mēnešos bija 12,681 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 2,345 miljonus eiro, kas ir par 28,2% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 170 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14,8%.

Nodokļu paaugstināšana sarūkošiem azartspēļu segmentiem nav racionāla, intervijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40%, bet ieņēmumi no kazino galdiem - par vairāk nekā 50%, kamēr ieņēmumi no interneta azartspēlēm ir pieauguši par vismaz 100%, un paaugstināt nodokli visiem šiem spēļu segmentiem vienādi par 20% nav pareizi.

"Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli," atzīmēja Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Vērzemnieks norādīja, ka pērn interaktīvo azartspēļu segments sasniedza gandrīz pusi no kopējā azartspēļu patēriņa Latvijā, kamēr vēl 2019.gadā lielāko daļu veidoja klasiskās azartspēles, to īpatsvaram esot 70% apmērā. Šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā pieauguši par 15,2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 146,615 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada pirmajos sešos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 111,462 miljonus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 25,382 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 38,8% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles auguši par 40,1%, sasniedzot 18,063 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - par 35,3%, sasniedzot 7,126 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem palielinājušies par 65,9% - līdz 193,5 tūkstošiem eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad pirmajā pusgadā bija 8,062 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 1,586 miljonus eiro, kas ir par 45,8% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 123 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 37%.

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Ar pārāk stingru azartspēļu tirgus regulāciju var panākt pretēju efektu, jo cilvēki tik un tā atradīs iespēju, kā savas vēlmes piepildīt.

Ja regulējums ir pārāk stingrs un ir pārāk daudz aizliegumu, nozare var nonākt nekontrolējamā zonā, sarunā ar Dienas Biznesu pauž Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents Ditmars Hošers (Dietmar Hoscher). Vizītes laikā Latvijā Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents piedalījās pētījuma Azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību prezentācijā. Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme ne tikai uz Latvijas tautsaimniecību, bet arī citu valstu budžetiem.

Fragments no intervijas

Kādas ir nozares pašreizējās aktualitātes?

Ir vairākas svarīgas problēmas, no kurām ir jāizceļ viena – tehnoloģiju progress. Pirms trīsdesmit, četrdesmit gadiem kazino radās konkurents – internets, kur tiek piedāvātas spēļu video formas. Kopš tehnoloģiju progresa, kazino ir jāreaģē uz piedāvājumu internetā, lai klientam arvien spētu piedāvāt kaut ko vairāk par internetu. Nozare arvien vairāk domā par to, kas klientam nepieciešams, lai viņš nepaliktu sēžam mājās uz ērta dīvāna ar alus kausu rokā un datoru klēpī, bet būtu ieinteresēts doties uz kazino.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies 

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Rīgas dome tuvākajā laikā plāno slēgt spēļu zāles visā galvaspilsētas administratīvajā teritorijā - gan centrā, gan apkaimēs jeb mikrorajonos, informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) uzdevis Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas Attīstības departamentu, pamatojoties uz Azartspēļu likuma normu, sagatavot domei lēmumu projektus par izsniegto atļauju atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgas azartspēles atcelšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Minētā likuma norma paredz, ka gadījumā, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldība ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās.

Lietuvā no nākamā gada tiks paaugstināti nodokļi azartspēļu operatoriem, otrdien nolēma Seims.

Ar 72 balsīm par, deviņiem deputātiem atturoties, Seims pieņēma grozījumus Likumā par loteriju un azartspēļu nodokli, kas paredz, ka no 2025.gada spēļu automātiem, galda spēlēm, bingo, derībām un attālinātajām azartspēlēm tiks piemērota bruto ienākuma nodokļa likme 22% apmērā pašreizējo 20% vietā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste, kura bija ierosinājusi lielāku nodokļa pieaugumu, atzina, ka likmes celšana par diviem procenta punktiem azartspēļu biznesu būtiski neietekmēs.

Lielāka nodokļa likme loterijām un azartspēlēm valsts budžeta ieņēmumus papildinātu par aptuveni 4,4 miljoniem eiro. Papildu līdzekļus paredzēts ieguldīt sabiedrības izglītošanā par azartspēļu iespējamo kaitējumu, un daļa no tās tiks piešķirta plašsaziņas līdzekļiem, lai kompensētu ieņēmumu zaudējumus, kas radušies azartspēļu reklāmas aizlieguma dēļ.

Parlaments šodien lēma noraidīt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas būtiski ierobežotu azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā.

Šos grozījumus izstrādāja vairāki Jaunās konservatīvās partijas un "KPV LV" deputāti.

Deputāts Juris Jurašs (JKP) aicināja atbalstīt likumprojektu, atzīmējot, ka no azartspēļu atkarības Latvijā cieš ap 80 000 personu, savukārt vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju šī problēma ir smagākajā pakāpē.

Viņaprāt, šis likumprojekts būtu neliels solis veselīgas sabiedrības veidošanā. "Spēļu zāles Latvijā ir kā ielaista slimība, kas daudzus padara bagātus, tāpēc nav jāierobežo," teica parlamentārietis.

Jurašs uzsvēra, ka situācija ar azartspēlēm ir kritiska un tām "jāierāda vieta".

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi 

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi...

Tikmēr opozīcijas deputāts Nikolajs Kabanovs (S) teica, ka azartspēļu vietas ir slēgtas, kopš valstī ir ārkārtējā situācija, un, viņaprāt, likumprojekta iesniedzēji ar šo vēlas "novērst uzmanību no valdības nespējas izpildīt savas pilnvaras, organizēt Iekšlietu un Tieslietu ministriju darbību tā, lai pandēmijas laikā izslēgtu iespēju noziedzīgiem elementiem ārdīties Latvijā".

"Par" likumprojekta nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai balsoja 35 deputāti, "pret" bija 15, bet atturējās 27. Attiecīgi šis likumprojekts tika noraidīts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā.

Likumprojektā skaidrots, ka personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju, raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.

Atbilstoši SKDS 2016.gada veiktajai aptaujai, 26% respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā bija spēlējuši azartspēles, atzina, ka ir saskārušies ar situācijām, kad spēle tik lielā mērā pārņem savā varā, ka apkārtējā pasaule uz brīdi pārstāj eksistēt.

Likumprojekts paredzēja noteikt, ka azartspēles būs pieejamas tikai kazino, kas ierīkoti četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Anotācijā teikts, ka saskaņā ar pētījumu datiem spēļu zāļu vai kazino pieejamības lokalizācijas ierobežošana ir viens no līdzekļiem azartspēļu problemātisku spēlēšanas paradumu ierobežošanā.

Azartspēļu norises vietu ierobežojumu ieviešanas mērķis ir mazināt problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riskus sabiedrībā.

Tāpat likumprojekts paredzēja noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs un izlozēs. Ar projektu paredzēts mainīt vecuma ierobežojumu, no kura ir atļauts piedalīties azartspēlēs, derībās, totalizatoros un interaktīvajās izlozēs. Šobrīd likums nosaka 18 gadu vecuma robežu, ko projekts paredz mainīt uz 21 gadu vecumu.

Attiecībā uz dalību izlozēs Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums, tādēļ likumprojekts plānoja ieviest 18 gadu vecuma slieksni.

Likumprojekts arī paredzēja ieviest spēļu zāļu darba laika ierobežojumu. Grozījumi paredz azartspēles klātienē aizliegt laikā no plkst.2 līdz 8, ar mērķi atturēt personas no nepārtrauktas spēlēšanas.

Deputāti arī piedāvāja likumā noteikt aizliegumu uzturlīdzekļu nemaksātajiem piedalīties azartspēlēs. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā jau šobrīd paredzēti vairāki ierobežojumi parādniekiem, kas noteikti, lai motivētu tos pildīt ar likumu noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem. Šo normu plānots iestrādāt arī Azartspēļu un izložu likumā.

Taču izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā tika nodoti JKP un "KPV LV" deputātu virzītie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumu azartspēļu organizēšanas vietās.

Par Rīgas pašvaldības lēmumu Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles azartspēļu rīkotāji ir gatavi ar pašvaldību tiesāties līdz pat Eiropas tiesu līmenim, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā paziņoja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Komitejas sēdē 14.jūnijā atkal tika spriests par turpmāko azartspēļu likteni Rīgā. Tā kā pērn rudenī Rīgas dome jau pieņēma lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ziņojumu sāka domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiesā atrodas 40 lietas pret pašvaldību, kas saistītas ar šo lēmumu. «Divas lietas ir apvienotas un viena izbeigta pēc paša iesniedzēja lēmuma. Pirmajā instancē ir izskatītas jau 25 lietas un 13 no tām spriedumi ir par labu pašvaldībai. Sešas lietas ir nonākušas līdz apgabaltiesai,» sacīja Liepiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale pastāstīja, ka patlaban pēc objekta statusa un atrašanās vietas atbilstošas Rīgas teritorijas plānojumam no 2006.-2018.gadam ir 108 spēļu zāles. 93 no tām atbilst objekta statusam, bet 15 esošās zāles jau tagad neatbilst objekta statusam. Taču balstoties uz pirmo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam redakciju, nākotnē atbilstošas būs vien 36 zāles, jo jaunajā plānojumā spēļu zāles būs atļauts izvietot tikai jauktas apbūves centra teritorijās.

Azartspēļu organizācijas patlaban atturīgi vērtē Satversmes tiesas (ST) lēmumu, saskaņā ar kuru ārkārtējās situācijas laikā pavasarī noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, vienlaikus neizslēdzot kompensāciju prasīšanu, pauda Azartspēļu biznesa asociācijas un Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvji.

Azartspēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks pauda, ka plašāki komentāri būtu jāprasa tiem, kas sūdzību ST iesnieguši, tomēr jebkurā gadījumā lēmums par interaktīvo spēļu aizlieguma neleģitimitāti vērtējams pozitīvi, jo tas atbilst asociācijas jau pavasarī paustajam viedoklim.

Tāpat Vērzemnieks skaidroja, ka, balstoties uz šo lēmumu ir iespējams, ka kompensācijas prasīs arī citi azartspēļu biznesa pārstāvji.

Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Jānis Trēgers sacīja, ka neko konkrētu biedrība vēl nav lēmusi, jo pašlaik pagājis pārāk īss laiks, un asociācijas pārstāvji vēl nav iepazinušies ar pilno spriedumu apmēram 70 lappušu apjomā.

Azartspēļu nozarē patlaban nevar būt ne runas par nodokļu paaugstinājumu, reaģējot uz nesen izskanējušo informāciju par iespējamo akcīzes nodokļa palielinājumu azartspēlēm, aģentūrai LETA uzsver Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Marcinkēvičs.

Viņš norāda, ka par jebkādu iespējamo azartspēļu nodokļa paaugstināšanu nozares pārstāvji nav informēti. Šāds piedāvājums kārtējo reizi tiek izstrādāts bez jebkādām konsultācijām ar nozari. Iespējams, tāpēc, ka nozares viedoklis šajā jautājumā ir skaidri zināms. LSBA uzskata, ka ne par kādu nodokļu paaugstinājumu šobrīd nevar būt ne runas.

Pirmkārt, pamatojuma trūkuma dēļ. Proti, tā kā nozare nav iepazīstināta ar aprēķiniem un valdības redzējumu, kā tas kopumā ietekmētu nozari un budžetu, patlaban nav iespējams runāt par kaut ko konkrēti.

Otrkārt, LSBA ir noslēgusi vienošanos ar Finanšu ministriju (FM) par pārejas posmu līdz 2019.gadam, kura laikā netiks paaugstināts azartspēļu nodoklis, atgādina Marcinkēvičs, piebilstot, ka līdz šim termiņam Latvijā ir paredzēts ieviest vienotu spēļu automātu uzraudzības sistēmu, par kuras ieviešanu un tās izmaksām atbild paši uzņēmēji.

#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.