Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.
Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.
Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.
Rīgas teritorijas plānojums attiecībā uz azartspēlēm galvaspilsētā ir mēģinājums atrisināt sarežģītu un niansētu sociālo problēmu ar novecojušām un datos, speciālistu padomos nebalstītām metodēm, kas ignorē patieso problemātikas iemeslu un faktu, ka valstiskā līmenī atbalsts atkarības prevencijai un mazināšanai faktiski ir nekāds.
Rīgā 2008. gadā bija 240 spēļu zāles, savukārt šī gada oktobrī – tikai 96, tātad par 60% mazāk. Rīgas domes iesaiste šajā procesā nav bijusi noteicošā – tā ir nozares rīcība, ko ietekmējuši dažādi faktori. Kāds ir patiesais galvaspilsētas deputātu plāns saistībā ar legāla, nodokļus un darbavietas nodrošinoša izklaides pakalpojuma pieejamību Rīgā?
Ko saka atkarību speciālisti un tie, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem, par kuriem lemj pašvaldības un politiķi? Pēc Eiropas Azartspēļu asociācijas datiem Latvijā ir lielākais nelegālā azartspēļu tirgus īpatsvars Eiropā - 44% no kopējā tirgus. Tirgū ir brīvi pieejamas tūkstošiem nelegālās azartspēļu vietnes un tiešsaistē robežu nav – netiek ievēroti atbildīgas spēles un citi principi. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija nedēļā pieņem lēmumus par vairāk nekā 15 nelicencēto azartspēļu domēnu bloķēšanu un pandēmijas periodā ir pieņēmusi 8-9 reizes vairāk šādu lēmumu.
Ekspertu secinājumi liecina, ka zemes azartspēļu jeb spēļu zāļu slēgšana un stingra ierobežošana būtiski veicina nelegālo azartspēļu sektora pieaugumu, neierobežo atkarības rašanos un apjomu, bet nekontrolētiem riskiem pakļauj tieši spēlētājus, kas cieš no azartspēļu atkarības.
Latvijā spēļu zāles pēdējo divu gadu laikā ir bijušas slēgtas kopumā jau 354 dienas. Interaktīvās spēles bija slēgtas 63 dienas. Liela daļa spēlētāju ir pārorientējusies no spēlēšanas spēļu zālēs uz tiešsaistes spēlēm. 2021. gada oktobrī visā Latvijā aktīvas bija 211 spēļu zāles, salīdzinot ar 310 zālēm decembrī pirms diviem gadiem. Zemes azartspēļu vietu aizvēršana ir vairāk kā divas reizes audzējusi online spēles, un to ieņēmumu pieaugums 2021. gada deviņos mēnešos pret 2020. gada šo pašu periodu ir 213,9%.
Kopš 2020. gada 1. janvāra ieviestais Pašatteikušos personu reģistrs ierobežo iespējas realizēt kompulsīvu spēli, samazina problemātisku azartspēļu spēlēšanas paradumu veidošanos. Pašatteikušos personu reģistrā sevi ierakstījuši aptuveni tikpat daudz spēlētāju (uz 01.11.2021. - 16 207 personas), cik personām Latvijā varētu būt smagas atkarības problēmas .
Šīm personām ir liegta spēļu zāļu apmeklēšana, kā arī piekļuve tiešsaistes azartspēlēm – saprotams, tikai legālām.
Šonedēļ notikusī ekspertu diskusija “Azartspēles un sabiedrība” skaidri iezīmēja nepieciešamos risinājumus azartspēļu atkarības prevencijai. Atkarību speciālisti uzsver, ka pilnīga azartspēļu aizliegšana neko nerisina – tikai “pastumj problēmu zem galda”.
Kas tad risina? Gan nozare, gan eksperti uzsver, ka azartspēles ir izklaide ar risku atsevišķiem spēlētājiem. Ne visi spēlētāju kļūst atkarīgi, tāpēc jāsaprot, kā ierobežot kompulsīvu spēli un nodalīt to no izklaides. Svarīgi ir saprast, kā palīdzēt tiem, kuri jau nonākuši atkarībā un ko šajā sakarā var darīt nozare, pašvaldības un citas institūcijas, savstarpēji sadarbojoties. Tāpat diskusiju jautājums ir, kas būtu jādara nākotnē. Eksperti iesaka mazināt spēļu zāļu vizuālo pievilcību, paaugstināt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs, veikt izglītojošus pasākumus. Tas viss ir paredzēts Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs.
Pašvaldības interpretē azartspēļu nozares normatīvo regulējumu subjektīvi un politisku motīvu vadīti. Konkrētie pašvaldības lēmumi Ķekavā, Bauskā un arī Rīgā liecina, ka nav vienotas izpratnes par pašvaldību tiesībām aizliegt azartspēļu pakalpojumu sniegšanu attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās . Tomēr Administratīvā apgabaltiesa savā 2021. gada 1. decembra spriedumā ir sniegusi skaidrojumu un nostiprinājusi, ka pilnīgs azartspēļu zāļu aizliegums konkrētas pašvaldības līmenī ir prettiesisks. Rīgas dome šo nolēmumu ir ignorējusi.
Azartspēļu nozare aicina uz diskusiju sabalansētu risinājumu rašanai apzinātajām problēmām. Šobrīd spēkā esošais nozares regulējums, kurā tuvāko gadu laikā pakāpeniski ieviesīs Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam paredzētās izmaiņas, ir samērīgs un pietiekams, lai nodrošinātu gan Latvijas iedzīvotāju, gan sabiedrības intereses.
Arī Rīgas teritorijas plānojumam kā jebkuram labi sagatavotam dokumentam būtu jābūt balstītam uz vispusīgu ekspertu izvērtējumu, nepakļaujoties politiskām ambīcijām un vēlmei primāri domāt par vēlētāju balsu gūšanu, kas var pasliktināt rīdzinieku dzīvi tuvākajā nākotnē.
