Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne vien pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.

Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.

Nozare, kas vēsturiski bijusi kā piemērs citiem rūpēs par darbinieku labbūtību

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare jau gadu desmitu darba tirgū bijusi pazīstama ar savām rūpēm par darbinieku labbūtību, piedāvājot veselības apdrošināšanu. Nozares ieskatā šāds darbiniekam piešķirtais labums, ņemot vērā Latvijas jau tā novājināto veselības aprūpes sistēmu, uzskatāms vairāk kā pašsaprotama norma nevis privilēģija. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas statistikas datiem, apdrošināto personu skaits 2022. gadā bijis vairāk nekā 447 tūkstoši, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē. Turklāt 2022. gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Nav šaubu, ka Latvijas veselības aprūpes nozare profesionalitātes ziņā ir sasniegusi līmeni, kas neatpaliek no Rietumvalstu labākajiem piemēriem – mums ir lieliski ārsti, augstas kvalitātes veselības aprūpes iestādes, izcili profesori. Tas, kas mums pietrūkst, ir mūsdienīga, uz pacientu vērsta mērķtiecīga aprūpe, kas gādā par cilvēka dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Pārāk bieži mūsu cilvēki un aprūpes speciālisti cīnās ar sekām – it kā negaidītām slimībām, kas, kā tiek pieņemts, neizbēgami atnākušas ar vecumu, vai it kā neparedzētām kaitēm, ar kurām tad jācīnās pēdējā brīdī.

Jāvirzās uz “pacientvērstu” aprūpi un dzīves kvalitāti kā galveno mērķi

Mums ir jāmaina attieksme un pieeja – no šādas “ugunsgrēku dzēšanas” uz mērķtiecīgu, pacientvērstu aprūpi. Šādas aprūpes mērķis un – vienlaikus arī rezultāts – ir cilvēka dzīves kvalitātes saglabāšana (proti, spēja pēc iespējas patstāvīgi darboties) pēc iespējas ilgāku laiku. Valstu (Zviedrija, Nīderlande, u.c.), kurās veselības un sociālās aprūpes sistēmas pārorientētas uz pacientvērstu, integrētu aprūpi, pieredze rāda, ka šī pieeja ļauj salīdzinoši ilgu laiku nodrošināt cilvēka dzīves kvalitāti ar nelieliem zudumiem.

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties savas e-receptes zāles citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs komandējuma, tūrisma brauciena vai citas īslaicīgas uzturēšanās laikā.

Līdz šim Latvijā izrakstītas zāles ārzemēs varēja iegādāties tikai gadījumā, ja recepte bija izrakstīta uz papīra veidlapas.

E-receptes zāles jau var iegādāties Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā, un pakāpeniski šo valstu skaits palielināsies, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Arī noteiktu ES dalībvalstu iedzīvotāji Latvijas aptiekās var iegādāties savu e-recepšu zāles, ja mītnes valsts ir uzsākusi datu apmaiņu ar Latviju. Šobrīd Latvijas aptiekās var iegādāties zāles, kas ir izrakstītas Igaunijā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā. Atbilstoši NVD pieejamajai informācijai arī Latvijas aptiekās jau bijuši pirmie gadījumi, kad izsniegtas ārzemēs izrakstīto e-recepšu zāles.

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Jaunnedēļ, 20.aprīlī, darbu Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra amatā sāks Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika, paredz veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) virzītais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Minēto rīkojuma projektu Pavļuts virzīs izskatīšanai tuvākajā valdības sēdē.

Vakcīnu iepirkumu dēļ amatu zaudē VM valsts sekretāre  

Saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem,...

Nepieciešamība iecelt jaunu VM valsts sekretāru radās pēc ministra lēmuma zemākā amatā pārcelt līdzšinējo valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško. Šāds lēmums pieņemts pēc pārbaudes un disciplinārlietas saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus.

Rīkojumu par Mūrmanes-Umbraško pārcelšanu zemākā amatā Pavļuts parakstījis trešdien. Iepriekš Pavļuts paziņoja, ka Mūrmane-Umbraško saņems arī rājienu.

Dreikai ir ilggadēja pieredze valsts un pašvaldības iestāžu darbā. Pavļuta ieskatā viņas kompetences un prasmes ir būtiskas, lai sasniegtu VM stratēģiskos mērķus sabiedrības veselības labā, savukārt Dreikas juridiskās zināšanas palīdzēšot arī uzlabot un sakārtot lēmumu pieņemšanu ministrijā.

Dreika pauda, ka veselības nozares cilvēki jau vairāk nekā gadu strādā ārkārtējā situācijā. Saspringtajā darbā stratēģisku lēmumu pieņemšanu atvieglotu skaidra un visiem saprotama sistēma, pie kuras viņa sola stingri pieturēties, krīzes risināšanā iesaistot visus ministrijas resursus.

Līdz tiks apstiprināts jauns Veselības inspekcijas vadītājs, šos pienākumus pildīs Veselības inspekcijas vadītāja vietniece veselības aprūpē Anita Slokenberga.

Mūrmane-Umbraško līdz ar Pavļuta parakstīto rīkojumu no 20.aprīļa tiks pārcelta uz vakanto Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka amatu.

Dreika Veselības inspekciju vadījusi kopš 2017.gada 1.novembra. Viņai ir pieredze vadošos amatos starptautiskās kapitālsabiedrībās, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs, piemēram, Nacionālajā veselības dienestā, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā, Jūrmalas pilsētas domē, AAS "ERGO Latvija". Dreika absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot diplomu tiesību zinātņu specialitātē. Viņai ir arī maģistra grāds sabiedrības vadībā un uzņēmējdarbības vadībā.

Kā ziņots, Pavļuts bija rosinājis pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem "BioNTech/Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams.

Ministrija par šo jautājumu bija rosinājusi pārbaudi, pēc kuras Pavļuts rosināja disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un VM valsts sekretāri Mūrmani-Umbraško.

Disciplinārlietā pret Lācbergu netika konstatētas viņa prettiesiskas darbības, lemjot par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkšanu Latvijai.

Lai gan pirmajā dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," iepriekš sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.

Vēlāk martā intervijā Latvijas Televīzijai Pavļuts pavēstīja, ka ir nolēmis rosināt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020.gada 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT risinājumu vakcinācijas plāna realizācijai, jo ilggadējais Veselības ministrijas daudzmiljonu projekts ir par lēndarbīgu un nespēj apkalpot datus pietiekami ātri.

Soli pa solim e-veselībā būs ieguldīti aptuveni 20 miljoni ES un Latvijas valsts naudas, aizvadīti vairāk nekā 10 gadi, aiz kuriem stāv 10 veselības ministru politiskā atbildība par projektu.

E-veselības projekta pirmsākumi meklējami jau veselības ministra Gundara Bērziņa un Vineta Veldres laikos 2007. gadā, kad, runājot par e-veselību, tika pieminēti 40 miljoni eiro. Tomēr reāli pamati projektam vairāk saistāmi ar divus gadus vēlāku periodu, kad par e-veselību sāka domāt Eiropas Padomes līmenī un bija skaidrs, ka finansējums no Eiropas būs.

Par e-veselības ieceri 2009. gada decembrī Eiropas Savienības Padome informēja kopienas valstis, ka kopienas līguma 152. pants nosaka, ka kopienas visu politiku un darbību formulēšanā un īstenošanā jānodrošina augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzība un ka kopiena mudina dalībvalstu sadarbību šajā pantā minētajās jomās un vajadzības gadījumā sniedz palīdzību to darbībām. Tāpat šajā EP paziņojumā teikts, ka 2009. gada februārī šo politiku un e-veselības perspektīvas apstiprinājuši visu dalībvalstu atbildīgie ministri. Līdz 2009. gada 29. jūnijam Latvijas veselības ministrs bijis Ivars Eglītis, savukār EP paziņojuma brīdī 2009. gada nogalē veselības ministre bija Baiba Rozentāle un turpināja būt ministres amatā līdz 2010. gada 22. martam.

Kuluāros kā iespējamie kandidāti uz veselības ministra amatu tiek minēti "Attīstībai"/"Par!" (AP) Saeimas deputāti Andris Skride, Daniels Pavļuts un Ilmārs Dūrītis, taču politiskajā spēkā par šo jautājumu vēl tiks spriests.

Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojuma par neuzticības izteikšanu pašreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) otrdienas vakarā notika viņas pārstāvētās partijas "Kustība ""Par!"" valdes sēde. Kā pastāstīja AP Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda, šajā sēdē gan iespējamie veselības ministra amata kandidāti netika apspriesti.

"Politiskais spēks tuvākajā laikā sanāks uz sēdi, lai spriestu par iespējamajiem kandidātiem," sacīja Tērauda.

Tikmēr pašreizējā veselības ministre, AP valdes locekle Viņķele otrdienas vakarā Latvijas Televīzijai sacīja, ka politiskajam spēkam ir "jaudīgs kandidāts" uz veselības ministra amatu. Kandidāta vārdu gan politiķe neatklāja, taču norādīja, ka tas turpinās iesākto darbu un kursu, pieņemot zinātniskos apsvērumos un pierādījumos balstītus lēmumus.

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone. Viņa norāda, ka Latvijā agrāk vai vēlāk būs jāveic pārkārtošanās — jārada stabils veselības aprūpes finansēšanas modelis ar ilgtspējīgu budžetu, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija veselības aprūpes sistēmā?

Vienā vārdā - smaga, jo ar pašreizējo situāciju ir neapmierināti ne tikai pacienti, bet arī mediķi. Tautsaimniecībai ir vajadzīgi veseli, darbspējīgi cilvēki, bet šobrīd saslimušajiem uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem vai konsultācijām pie speciālistiem jāgaida nevis nedēļas, bet pat mēneši. Tāpat valstī ir ievērojams veselības aprūpes personāla trūkums. Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem, kas arī šogad – pandēmijas un ekonomikas krituma laikā – ir spējis saglabāt tirgus apjoma pieaugumu.

Palūkosimies nedaudz dziļāk, kas notiek šajā apdrošināšanas veidā, kādas ir līdzšinējās tendences un nākotnes prognozes.

Pieprasīts pakalpojums

Šā gada deviņos mēnešos kopumā visos apdrošināšana veidos parakstīto prēmiju apjoms bijis 408,4 miljoni eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā pērn. Pašreizējai situācijai tas ir ļoti labs rādītājs – nozare ir spējusi saglabāt pērnā gada apjomus, neraugoties uz kopējo ekonomikas kritumu. Savukārt veselības apdrošināšana līdz ar dzīvības apdrošināšanu ir divi vienīgie lielie apdrošināšanas veidi, kuros bijis pieaugums – tā veselības apdrošināšanā parakstītās prēmijas ir palielinājušās par 5,5%, salīdzinot ar 2019. gadu, un sasniegušas 82,4 miljonus eiro.

No nākamā gada 1. janvāra Latvijā tiks būtiski palielināts ar ienākuma nodokli neapliekamais limits veselības apdrošināšanas polisēm – no līdzšinējiem 426,86 eiro līdz 750 eiro, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija.

Darba devējiem, kas iegādāsies saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises šī limita ietvaros, par to nebūs jāmaksā darba algas nodokļi. Tādējādi veselības apdrošināšanas polises kļūs daudz pieejamākas un noderīgākas.

“Tas ļaus darba devējiem nodrošināt saviem darbiniekiem daudz labākas polises, kas tiem sniegs reālu, nevis teorētisku atbalstu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. 750 eiro vērtas polises varēs klientiem nodrošināt labu segumu un pakalpojumu apmaksu,” saka Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.

Latvijas situācijā veselības apdrošināšana ir īpaši svarīgs bonuss darba ņēmējiem, ņemot vērā valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu zemo pieejamību. Vairāki pētījumi un darba devēju novērotās tendences rāda, ka veselības apdrošināšanas polise ir pirmais bonuss, ko darba ņēmēji sagaida, un nereti tas jau tiek uztverts par pašsaprotamu. Veselības apdrošināšana ir ļoti būtisks atspaids veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā – veselības apdrošināšanas prēmijas ir aptuveni 10% lielumā no valsts veselības aprūpes budžeta.

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Saistībā ar vairākiem "BioNTech-Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kur Latvija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) rosinājis disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta (NVD) Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.

Vaicāts, vai rezultātā abas amatpersonas zaudēs amatu, viņš teica, ka ierēdņu atbildība vēl tiks vērtēta, norādot, ka iznākumi citu starpā var iekļaut pazemināšanu amatā vai arī atbrīvošanu no amata.

Lai gan dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Baltijas valstīs lielākā korporatīvās labbūtības platforma "Stebby" laiž klajā unikālu un līdz šim nebijušu darbinieku veselības atbalsta B2B risinājumu, kas ne tikai atvieglo darba ņēmējiem gādāšanu par savu veselību, bet arī ietaupa uzņēmumu veselības apdrošināšanas pārvaldības laiku un resursus.

Jaunākais “Stebby” platformas papildinājums ir veselības apdrošināšanas modulis, ar kuru ikviens Latvijas uzņēmums var vienuviet droši un ērti pārvaldīt savu darbinieku veselības apdrošināšanu kopā ar citiem piedāvātajiem veselības veicināšanas labumiem.

Efektīvs risinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem

"Stebby" moduli unikālu dara uzticamo sadarbības partneru - apdrošināšanas brokera “GrECo Latvija” un “ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles” radītais fiksētu veselības apdrošināšanas komplektu piedāvājums.

Kā norāda “Stebby” vadītāja Latvijā Liene Vesere, šie komplekti ir būtisks risinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem. “Līdz šim, lai rūpētos par labbūtību darba vidē, mazākie uzņēmumi tika ierobežoti ar niecīgām izvēles iespējām. Ir grūti iegūt pienācīgu piedāvājumu, ja kolektīvā ir no pieciem līdz 30 darbiniekiem. Ar jaunāko “Stebby” papildinājumu mēs varam palīdzēt darba devējiem prioritizēt darbinieku veselību neatkarīgi no uzņēmuma lieluma vai nozares.”

Turpinoties problēmām e-veselības sistēmas darbā, veselības resors ir sācis pirmos sagatavošanas darbus jaunas digitālās veselības platformas izveidei, kam plānoti aptuveni seši miljoni eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

Decembrī e-veselības pieejamība bija traucēta septiņas dienās, bet vēl piecas darbadienas tā faktiski nav strādājusi. Janvārī traucējumi bijuši sešās darbadienās, bet februārī - trīs dienas, bet par četrām dienām novērtēts, ka sistēma nestrādā. Turklāt sagaidāms, ka problēmas, visticamāk, kļūs vēl asākas, kad sistēmā sāks vadīt datus par Covid-19 masveida vakcināciju.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Vakcinēšanas faktu var ievadīt tikai e-veselībā. Ja tā nestrādā, datus jāievada "Excel" failos, pēc tam tos Nacionālais veselības dienests (NVD) ielādē e-veselībā. Vakcinēšanas ierakstiem iepriekš jau bija radīts speciāls produkts, kas gan būtībā nav izmantots.

"Šobrīd diemžēl šobrīd ir tā, ka to vakcinācijas faktu var savadīt tikai un vienīgi e-veselības sistēmā. Viens ir tas, ka likumdošanā nebija nekādi paredzēta šī obligātā vakcinācijas faktu elektroniska reģistrēšana. Tamdēļ modulis, kas bija izstrādāts, manuprāt, jau kopā ar visu darbnespējas lapām, īsti netika izmantots. Izmantoja tikai daži dakteri, bet tieši uz Covid-19 laiku tas tika uzfrišināts, atjaunots, jo nebija citas iespējas, kā šo vakcinācijas faktu ievadīt elektroniski," raidījumam skaidrojis NVD direktora vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edgars Goba.

No jauna pasūtītie risinājumi masveida vakcinēšanas procesa nodrošināšanai, tostarp rindu veidošanai, tiks radīti tā, lai tie neietekmētu e-veselības darbu un otrādi. "Šis risinājums tiks integrēts ar e-veselību. Tas tiks integrēts tādā veidā, lai vienas vai otras sistēmas darbību neietekmētu savstarpēji, tā saucamais asinhronais risinājums, kad viena sistēma var strādāt arī bez otras sistēmas patstāvīgas pieejamības," raidījumam sacījis "ZZ dats" direktors Edžus Žeiris.

Gadu mijā ar "ZZ dats" noslēgts arī līgums uz trim gadiem par NVD informācijas sistēmu, tostarp e-veselības, uzturēšanu. Līgums ietver arī konsultēšanu un problēmu novēršanu. "Tas, ko šobrīd prasītos, to sistēmu varbūt sadalīt vairākos mazākos, teiksim, tādos integrētos apgabalos, lai to var vieglāk uzturēt, un tajos gadījumos, ja kaut kas apstājas, neapstājās viss," vērtējis E.Žeiris.

Uzņēmums e-veselības platformu atjaunos, lai, pēc E.Gobas vārdiem, vismaz pāris gadus ar to varētu "dzīvot mierīgi".

NVD tomēr vilcinoties ar iesākto plānu veselības norēķinu informācijas sistēmā izveidot vēl 15 jaunas funkcijas. No Eiropas fondu iezīmētajiem 5 miljoniem eiro pagaidām iztērēti vien 40 000 eiro, jo neesot skaidrs, vai to vispār var izdarīt šobrīd strādājošajā sistēmā un vai to var izdarīt solīto trīs gadu laikā.

De facto ziņoja, ka jau tagad esot skaidrs, ka e-veselības mūžs esošajā veidā vairs nav atlicis pārāk garš. Pērn pārtraukts cits fondu finansēts projekts e-veselības tālākai pilnveidošanai. Tā vietā no valsts budžeta piešķirti 2 miljoni eiro, lai radītu ko pilnīgi jaunu. Drīzumā valdība varētu lemt par vēl 5 miljonu eiro novirzīšanu jaunas digitālās veselības platformas izveidei.

Aizvadītā gada beigās izsludināts iepirkums par to, kā nākotnē būtu jāizskatās vienotajai veselības informācijas sistēmai. "Es esmu iepazinies ar šī iepirkuma gaitu, un mani secinājumi, jāsaka, nav nomierinoši. Es konstatēju, ka tā pieeja ir bijusi līdzšinējā (..) Iepirkums nav pabeigts, lēmums nav pieņemts, un es uzskatu, ka, pirms kādus lēmumus tālāk pieņem un saprot, kā virzīt šo konkrēto iepirkumu, pasūtītājam ir jādefinē sava vīzija par to, ko mēs gribam iegūt. Jo šobrīd man liekas, ka šī situācija, šis iepirkums, kas šobrīd ir procesā, ir atkal no sērijas, aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko," komentēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Veselības ministrija jauna e-veselības kodola izveidei pieteikusies uz 5 miljoniem eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko valdība nākamnedēļ plāno sadalīt augstas gatavības projektiem ekonomikas sildīšanai.