Nav šaubu, ka Latvijas veselības aprūpes nozare profesionalitātes ziņā ir sasniegusi līmeni, kas neatpaliek no Rietumvalstu labākajiem piemēriem – mums ir lieliski ārsti, augstas kvalitātes veselības aprūpes iestādes, izcili profesori. Tas, kas mums pietrūkst, ir mūsdienīga, uz pacientu vērsta mērķtiecīga aprūpe, kas gādā par cilvēka dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Pārāk bieži mūsu cilvēki un aprūpes speciālisti cīnās ar sekām – it kā negaidītām slimībām, kas, kā tiek pieņemts, neizbēgami atnākušas ar vecumu, vai it kā neparedzētām kaitēm, ar kurām tad jācīnās pēdējā brīdī.
Jāvirzās uz “pacientvērstu” aprūpi un dzīves kvalitāti kā galveno mērķi
Mums ir jāmaina attieksme un pieeja – no šādas “ugunsgrēku dzēšanas” uz mērķtiecīgu, pacientvērstu aprūpi. Šādas aprūpes mērķis un – vienlaikus arī rezultāts – ir cilvēka dzīves kvalitātes saglabāšana (proti, spēja pēc iespējas patstāvīgi darboties) pēc iespējas ilgāku laiku. Valstu (Zviedrija, Nīderlande, u.c.), kurās veselības un sociālās aprūpes sistēmas pārorientētas uz pacientvērstu, integrētu aprūpi, pieredze rāda, ka šī pieeja ļauj salīdzinoši ilgu laiku nodrošināt cilvēka dzīves kvalitāti ar nelieliem zudumiem.
Atbilstoši Latvijas un pasaules demogrāfiskajai situācijai, kurai raksturīga sabiedrības novecošanās un palielināta dzīvildze, ir būtiski, ka pacienti, neatkarīgi no sev diagnosticētās slimības un tās smaguma pakāpes, saņemtu atbilstošu un kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu atbilstoši savām vajadzībām, kurā būtu iekļauta gan veselības aprūpe, gan arī sociālā aprūpe, veidojot integrētu aprūpes pakalpojumu.
Jāveido plānveida, integrēta pieeja pilnam cilvēka dzīves ciklam
Lai virzītos uz šo dzīves kvalitātes saglabāšanas mērķi, jāievieš integrēta, plānveida pieeja katra cilvēka veselības stāvokļa vadībai un aprūpei. Kādas izmaiņas tas paredz līdzšinējā veselības un sociālās aprūpes sistēmu nošķirtībā? Vispirms nepieciešams paredzēt pacienta integrētas ārstēšanas un aprūpes plāna izstrādi, kas noteiktu secīgi veicamās ārstēšanas un sociālās aprūpes darbības. Papildus tam nepieciešams ieviest jaunu lomu integrētas aprūpes veicināšanai – koordinatoru, kas sniegtu informatīvu un praktisku atbalstu pacientam nepieciešamo pakalpojumu saņemšanā: palīdzētu atrast atbilstošo pakalpojumu sniedzēju, pierakstītu pie speciālista, painformētu par sagatavošanās darbībām pirms vizītes, atgādinātu par nepieciešamo dokumentāciju u.c. Īpaši būtiska ir starpdisciplināra pieeja pacienta ārstēšanā, iesaistoties gan pacienta ģimenes ārstam, gan ārstiem speciālistiem, tādējādi nodrošinot ārstēšanas pēctecību un sniegto rekomendāciju ietekmes uz pacienta veselības stāvokli novērtēšanu. Latvijā joprojām nav ieviesta vērtībās balstīta veselības aprūpe, kas paredz tāda veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un organizēšanas modeļa ieviešanu, kura mērķis ir uzlabot katra pacienta veselības rezultātus atbilstoši pacienta mērķiem un veikt samaksu par pakalpojumiem atbilstoši sasniegtajam ārstēšanas iznākumam.
Nozares digitalizācija notiek šodien
Veselības aprūpe ir viena no prioritārajām pakalpojumu jomām mūsu valstī. Aizvadītajā nedēļā norisinājās diskusija par veselības aprūpes nozares nodarbinātības tendencēm. Galvenās atziņas par veselības nozares darbaspēka sagatavošanu digitālās ēras iespējām:
- Mēs vairs nerunājam par nākotni, tā ir šodiena – nozares digitalizācija notiek jau šobrīd.
- Telemedicīna ir viens no visstraujāk augošajiem veselības aprūpes segmentiem pasaulē. Telemedicīnas risinājumu ieviešana ir neizbēgama, uz to uzstāj gan pacienti, gan ārstniecības personas. Nozarei ir jābūt gatavai institucionalizēt telemedicīnas risinājumu izmantošanu.
- Digitalizācijas un cilvēkresursu stratēģijai jāiet roku rokā, tās nepieciešams izstrādāt sinerģijā. Lai spētu izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības, nepieciešams mērķtiecīgi attīstīt cilvēkresursus – ieviest jaunas lomas, attīstīt kompetences un prasmes, piesaistīt jaunus speciālistus.
Daudz varam panākt ar efektīvu informācijas apstrādi un pieejamību
Jāņem vērā, ka šobrīd joprojām pastāv liels slogs uz pacientu un viņa tuviniekiem, lai uzkrātu un apkopotu visu ārstniecības personu sagatavotos izrakstus un izmeklējumu rezultātus. Šobrīd valstī nav ieviesta vienotā elektroniskā veselības ieraksta sistēma, kurā pieejami dati par pacienta diagnozēm, pilnu ārstēšanas vēsturi, t.sk. klīniskie dati, kas ļauj analizēt ārstēšanas un aprūpes iznākumus. Pašvaldību sociālajiem dienestiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem jāpaļaujas uz pacienta un tuvinieku sniegto informāciju par personas veselības stāvokli. Tas ne vienmēr ir pilnīgs un var būt subjektīvs – cik bieži mēs dzirdam, ka cilvēki saka, ka “gan jau pāries” vai “tas jau nekas”?
Lai nodrošinātu pacientu veselības datu pieejamību visām ārstēšanas un aprūpes procesā iesaistītajām iestādēm un speciālistiem, kā arī iespēju analizēt ārstēšanas un aprūpes rezultātus, nepieciešams ieviest elektronisko veselības ierakstu vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas ietvaros, kas paredz koplietošanas risinājumu ieviešanu datu apmaiņai par pacienta diagnozēm, ārstēšanas vēsturi (t.sk. saņemtie pakalpojumi, veiktie izmeklējumi) un ārstēšanas klīniskajiem iznākumiem (datu avots – ārstniecības iestāžu informācijas sistēmas). Vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir nepieciešams attīstīt ārstēšanas un aprūpes plāna izveides, reģistrēšanas, saskaņošanas un aktualizēšanas funkcionalitāti, nodrošinot iespēju veikt datu apmaiņu ar pašvaldību sociālo dienestu izmantoto sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA tālākai pacienta datu apstrādei, kas nepieciešams pacienta vajadzību izvērtēšanai un sociālo pakalpojumu piešķiršanai.
Šeit esmu uzskaitījusi, manuprāt, būtiskākos integrētas aprūpes elementus, kurus būtu nepieciešams ieviest, konceptuāli mainot veselības aprūpes pieeju un to papildinot ar mūsdienīgiem vadības un informācijas risinājumiem:
- ārstēšanas un aprūpes plāna izveidi,
- koordinatora lomas ieviešanu,
- speciālistu sadarbību starpdisciplinārās komandās un
- datu apmaiņa starp veselības un sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Kā jau minēju ievadā – stabils atspēriena punkts ir veselības nozares profesionāļi, kas veic apbrīnojamu darbu pacientu labā – mums atliek vien panākt, ka ārstēšana un aprūpe ir pēctecīga, koordinēta un vērsta uz pacienta veselības rezultātu uzlabošanu. Šāda pieeja paaugstinās cilvēku dzīves kvalitāti un, kas nav mazsvarīgi, audzēs arī Latvijas cilvēku produktivitāti ilgākā dzīves posmā. Tie ir ieguvumi, kuru dēļ ir vērts strādāt šajā virzienā.
