Rīgas domes (RD) apņemšanās sakārtot mikroautobusu maršrutus un uzlabot pārvadājumu kvalitāti nerit tik gludi, kā cerēts, vēsta laikraksts Diena.

Kopš janvāra, kad sākās reforma, dažs maršruts gan mainīts pat divreiz, taču pamatproblēmas saglabājušās - mikroautobusos cilvēki stāv kājās, lai gan tas ir aizliegts, mikriņi pietur ne tikai pieturvietās, kaut gan citur it kā nedrīkstētu, bet šoferiem reizēm gadās piemirst izsniegt braukšanas biļetes.

Gada pirmajos sešos mēnešos ar minibusiem Rīgā pārvadāti pieci miljoni pasažieru, liecina RD dati. Reformu mikroautobusu lauciņā Rīgas dome uzsāka, no janvāra šos pārvadājumus nododot SIA Rīgas satiksme (RS) pārziņā. Realitātē gan nekas neesot mainījies – par galvaspilsētas ielām brauc to pašu firmu mikroautobusi, kas līdz šim.

Lai gan Rīgas satiksmes organizētais «mikriņu» konkurss faktiski finišējis, pārvadātāji nav apmierināti un ir gatavi tiesāties.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā tika saņemti divi piedāvājumi, kurus iesniegušas pārvadātāju uzņēmumu apvienības. Šobrīd abi iesniegtie pieteikumi ir reģistrēti, tomēr, kad tie varētu tikt izskatīti un kad tiktu pieņemts lēmums, šobrīd vēl nav zināms, norāda SIA Rīgas satiksme.

Līdz ar to nav zināms, kad varētu tikt arī noslēgti līgumi ar uzvarētājiem. Vienu piedāvājumu ir iesniegusi pārvadātāju apvienība, kurā ir trīs pašreizējie pārvadātāji, proti, SIA Centība N, SIA DMK un SIA Bland. Savukārt otras apvienības nosaukums ir Rīgas maršrutu satiksme. Tomēr, iespējams, procesā varētu parādīties jaunas grūtības, jo šā brīža pārvadātāji ir gatavi arī tiesāties.

Beļģijas pilsēta Haselta, pēc kuras parauga Igaunijas galvaspilsēta Tallina šogad ieviesa bezmaksas sabiedrisko transportu, šo praksi ir atmetusi, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Päevaleht, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR.

Haseltā, kur mājo 75 tūkstoši iedzīvotāju, bezmaksas sabiedriskais transports bijis pēdējos 16 gadus, bet nu pilsēta nolēmusi no tā atteikties. Tiesa, transporta tīkla klientu skaits šajos gados ir audzis 12 reizes, kas ir viens no Tallinas eksperimenta mērķiem – celt sava sabiedriskā transporta popularitāti. Tomēr augušas šo gadu laikā ir arī Haseltas transporta izmaksas – par sešām reizēm, un tas pilsētai licis mainīt līdzšinējo politiku.

Par spīti procentuālajiem pieauguma rādītājiem, kopumā bezmaksas transporta ietekme uz iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem Haseltā nemaz nav bijusi tik ievērojama, ziņo laikraksts. No saviem privātajiem auto uz sabiedrisko transportu ilggadējā eksperimenta laikā pārsēdušies vien 16% autovadītāju. To izdarījuši arī 12% no tiem, kas pirms tam priekšroku deva velosipēdiem, un 9% to, kas devuši priekšroku staigāt ar kājām. Pilsētā aizvien vairāk nekā 90% ģimeņu ir privātās automašīnas, un 73% iedzīvotāju uz darbu dodas tieši ar tām.

Ostu tranzīta nozare ar bažām skatās uz Baltkrievijas sankcijām, kas vēl vairāk samazina caur Latviju plūstošo kravu apjomu, izriet no "Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektora Ivara Landmaņa sacītā.

Viņš pauda, ka pašreizējā kārtība attiecībā pret uzņēmumiem no Baltkrievijas paredz, ka Latvijas kompānijām ir atļauts strādāt tikai esošo līgumu rāmjos, bet jaunus līgumus slēgt nevar.

"Piemēram, naftas produkti - vairākiem Latvijas termināliem citu alternatīvu nav. Zinām, ka Krievija jau vairākus gadus iepriekš ir Latvijas plūsmu samazinājusi, bet tagad Baltkrievijas naftas produkti ir sankcionēti, un viss - arī to mēs varēsim aizmirst," teica Landmanis.

"Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektors norādīja, ka ostu tranzīta nozares pārstāvji iepriekš uz Baltkrievijas kravām likuši lielas cerības.

"Iepriekš braucām, mēģinājām attiecības stiprināt, bet tas viss tagad ir uzlikts uz lielas pauzes. Atbalsta arī īsti nav, kā mēs varētu mainīt šo virzienu," sacīja Landmanis, uzsverot, ka atbalsta programmas būtu nepieciešamas, lai komersanti mainītu savus darbības veidus, apzinoties, ka terminālu jaudas ir lielas, tomēr tāda energokravu apjoma, kāds bijis agrāk, - vairs nebūs.

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Pandēmija un ģeopolitika jau ir radījuši savu ietekmi uz transporta un loģistikas pakalpojumiem, perspektīvā nozīmīgu lomu spēlēs arī ES Zaļais kurss.

Par nozares politiku, situāciju nozarē, kā arī tās attīstības perspektīvām Latvijā diskutēs SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports, kas notiks šā gada 24. februārī.

DB konference: Loģistika un transports - Latvijas konkurētspēja globālajā tirgū 

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”,...

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Nozare saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam. Savukārt neprognozējamā ģeopolitiskā situācija būtiski apgrūtina ilgtermiņa plānošanu, jo viss var mainīties vienā brīdī.

Proti, starptautiskās sankcijas skārušas kaimiņvalsts Baltkrievijas produktus, kuru transportēšanai tika izmantota transporta un loģistikas infrastruktūra, bet jaunas lielo preču grupu kravas īsā laikā piesaistīt pašreizējos apstākļos ir ļoti izaicinoši. Pēdējie gadi nozarei ir bijuši sarežģīti, jāņem arī vērā, ka tika uzsākta Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes reforma. Nozare ir pierādījusi, ka tā spēj strādāt šādos apstākļos, kad būtībā jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem.

Izaicinājumi un risinājumi

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir radījusi ne tikai globālas pārmaiņas, kuras ietekmē arī transportu un loģistiku, ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē. Par to, kādi ir izaicinājumi šajās nozarēs un attiecīgas iespējas 2022. gadā, atbildi Satiksmes ministrijas, VAS Latvijas dzelzceļš, Latvijas Stividoru asociācijas un Latvijas autopārvadātāju eksperti centīsies rast atbildes jau konferences pirmajā daļā. Reaģējot uz pandēmijas situāciju visā pasaulē, mainījās tirdzniecības plūsmas, arī izmantotie transporta veidi un maršruti starp Āziju un Eiropu.

Līdztekus tam savu ietekmi radījusi energoresursu cenu straujā sadārdzināšanās, kas savā ziņā ir veicinājis šādu (piemēram, akmeņogļu) kravu tranzītu, vienlaikus degvielas sadārdzinājums ietekmē arī pakalpojumu cenu. Neraugoties uz minēto, Latvijas transporta un loģistikas nozare meklē jaunas iespējas. Uzmanības fokusā būs arī pandēmijas radītās problēmas nozarei, vienlaikus meklējot atbildes uz šādiem svarīgiem jautājumiem: kas nepieciešams nozarei no politikas veidotājiem; kādi ir iespējamie jaunie attīstības virzieni un to perspektīvas. Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem.

Transportam un loģistikai ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra un investīcijas tās attīstībā. Diskusijā par globalizācijas ietekmi uz loģistiku, par jaunu partneru meklējumiem risinājumus iezīmēs Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldītāji. Attālinātā tirdzniecība prasa piegādātāju attīstību Pandēmijas ietekmē cilvēki daudzas preces nevarēja iegādāties klātienē, klāt nāca arī vēlme izvairīties no inficēšanās riskiem ar Covid-19, daudzi iedzīvotāji priekšroku dod preču iegādei interneta veikalos ar piegādi uz viņiem tuvākajiem saņemšanas punktiem (pakomātiem), kā ietekmē būtiski pieaudzis pieprasījums pēc šādu pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus nenoliedzami, ka arī pasta kompānijai ir savi – jauno laiku – izaicinājumi. “Ir izaicinājumi – ir risinājumi! Visā Eiropas Savienībā jāatmuito sūtījumi no pirmā centa, un mūsu atbilde ir gan muitas brokera pakalpojumi, gan ērta atmuitošana īpašā lietotnē. Bet sūtījumus no jebkuras valsts un jebkura piegādātāja piedāvājam saņemt, nepametot mājas, jo mājās ir visa dzīve un arī mūsu risinājums – mājas pakomāts! Jo globālais = lokālais!” tā situāciju raksturo VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Savukārt SIA Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis uzsver: “Darīt to, kas izdodas vislabāk! Bet tādus atbalsta procesus kā sūtījumu loģistika, iepakošana un uzglabāšana uzticēt tam, kasto dara efektīvāk – izdevīgāk un ātrāk! Tā ir šodienas formula biznesa izaugsmei un ilgtspējai.”

Industriālo parku iespējas

Arī Latvijā – Ventspilī un Liepājā – ir izveidotas industriālās zonas, kurās tiek ražoti dažādi produkti un izstrādājumi, kuru piegādēm to patērētājiem ārzemēs izmanto šīs pašas ostas. Par to, kā uz industriālo teritoriju veidošanu raugās investori, diskutēs eksperti. Jāņem vērā, ka, attīstot jaunas industriālo parku teritorijas, ir jābūt pielāgotai nepieciešamajai transporta un loģistikas infrastruktūrai. Tieši industriālo teritoriju attīstība ostās ir viena no iespējām, kuru izmantojot var sasniegt labus rezultātus. Jauno iespēju meklējumos Viena no svarīgākajām diskusijām ir un būs par tā dēvēto jauno (atbilstošu gan ES Zaļajam kursam, gan jaunajai situācijai Eiropā) transporta un loģistikas stratēģiju.

Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt efektīvus, ekonomiskus un drošus pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem. Proti, būs jāmeklē jauni transporta koridori, jāpiesaista tādu kravu īpašnieki (pārvadātāji), kuri līdz šim Latvijas tranzīta koridoru kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojuši vai arī to darījuši reti. Transporta, tranzīta sektoru ietekmēs arī klimata neitralitātes sasniegšanas mērķi, tostarp siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana, kas prasīs zaļāku transportu, kur viens no iespējamajiem finanšu avotiem ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vēl viena iespēja ir veidot Rīgu kā gaisa kravu tranzīta centru Baltijā. Par šīm jaunajām iespējām diskutēs Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Loģistikas asociācijas vadītāji.

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Ceturtdien, 9.aprīlī, Liepājas pilsētas attīstības komitejā tiks izskatīts saistošo noteikumu projekts, kas nosaka jaunu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā Liepājas pilsētas maršrutu tīklā, kā arī kārtību, kādā Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā pastāvīgi deklarētie iedzīvotāji var saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Saistošo noteikumu projekts nosaka braukšanas maksu Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā, kā arī braukšanas maksas atvieglojumus. Braukšanas maksu vienam braucienam tiek plānots turpmāk noteikt iepriekšpārdošanā 0,70 eiro (šobrīd 0,57 eiro), bet, pērkot pie vadītāja – 0,80 eiro (šobrīd 0,70 eiro). Abonementa biļešu maksu, līdzīgi kā līdz šim, tiek plānots noteikt diferencēti atkarībā no izvēlētā transporta veida (autobuss, tramvajs vai abi transporta veidi), kā arī izmantošanas biežuma (katru dienu, tikai darba dienās vai braukšanai dienas vidū, kad sabiedriskais transports ir mazāk noslogots), tādējādi ļaujot pasažieriem izvēlēties sev piemērotāko biļetes veidu. Tā, piemēram, mēnešbiļete braukšanai autobusā katru dienu izmaksās 30 eiro, turpretī braukšanai darba dienās – 22 eiro vai dienas vidū – 19 eiro. Līdzīgi maksa tiks diferencēta arī tramvaja mēnešbiļetēm attiecīgi 26 eiro, 22 eiro vai 17 eiro atkarībā no biļetes veida.

Līdz ar 2013. gada iestāšanos Tallina kļuvusi par pirmo galvaspilsētu pasaulē, kas saviem iedzīvotājiem sabiedrisko transportu ļauj izmantot bez maksas.

Pārejas periodā pirmās dienas Tallinas autobusos, trolejbusos un tramvajos pastiprināti dežūrēs municipālās policijas darbinieki, kas palīdzēs pasažieriem aprast ar jauno sistēmu, vēsta Postimees.

Tallinas Municipālās policijas darbinieki vienu nedēļu divu cilvēku komandā Tallinas sabiedriskajā transportā dežūrēs no 2. līdz 5. janvārim. Tāpat tiks izplatītas sabiedriskā transporta lietošanas pamācības.

Postimees arī ziņo, ka pirmajās nedēļās kontrole sabiedriskajā transportā nebūs «tik stingra», taču tas nenozīmējot, ka Tallinas sabiedrisko transportu var izmantot bez biļetes - bezmaksas vai maksas.

«Es ceru, ka visiem mums jaunajā situācijā mēs spēsim panākt mierīgu sadarbību, lai atrisinātu visas iespējamās problēmas,» norāda Tallinas Municipālās policijas vadītāja Monika Randa.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Siguldas novadā dzīvojošajiem ir iespēja saņemt divsimt dažādu pakalpojumu ar atlaidēm, un tas nav tikai sabiedriskais transports, stāsta novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kurš patlaban plaši apspriestās Rīdzinieka kartes Latvijas galvaspilsētā sabiedriskā transporta cenu diferencēšanai neuzskata par diskrimināciju, pirmdien raksta Diena.

«Tas nav tikai sabiedriskais transports [..]. Te iekšā ir visi veikali, atļaušos teikt, ka visas kafejnīcas, protams, arī daži lielie pašvaldības sporta vai kultūras pasākumi, kā Operas mūzikas svētki. Šis projekts īstenībā ir unikāls arī Eiropas un pat pasaules kontekstā,» pauda U. Mitrevics.

«Pašvaldībai ir jāpieņem tādi lēmumi, ar kuriem tiek nošauti vismaz trīs vai vairāk zaķu. Jo vairāk jo labāk. Tāds arī ir šis lēmums ieviest Siguldas iedzīvotāja karti. Tātad, pirmkārt, cilvēkiem ir iespējas saņemt 200 dažādādu pakalpojumu ar atlaidēm. Otrkārt, tas noteikti ir lokālpatriotisma stiprināšanas jautājums, jo liela daļa Siguldas iedzīvotāju šīs kartes vispār neizmanto, bet kādā pasākumā vai mājas viesībās ir gadījumi, kad cilvēks rāda šo karti citiem un lepojas – lūk, tā ir mana Siguldas iedzīvotāja karte, es esmu savas pilsētas patriots,» skaidro Siguldas novada domes priekšsēdētājs.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) ļāvis atstāt negrozītu Liepājas pilsētas pašvaldības iepirkumu komisijas lēmumu pārtraukt konkursu par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesniedza sūdzības IUB saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. 18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB sūdzību par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību, IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Rīgas dome no nākamā gada jebkurā gadījumā atradīs tiesisku veidu, kā īstenot iecerēto biļešu reformu, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinuma par Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, kuros paredzēts piešķirt atlaides rīdziniekiem pilsētas sabiedriskajā transportā, šodien atkārtoti uzsvēra Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Jau ziņojām, ka VARAM galvaspilsētas pašvaldībai prasa atcelt normu par biļešu cenu diferencēšanu. «Nav valstiski pareizi vienas pašvaldības transporta uzņēmuma budžeta problēmas risināt uz citu pašvaldību un visas valsts iedzīvotāju rēķina,» norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūžds.

N. Ušakovs šo atzinumu vērtē kā plotiska rakstura. «Šodien pēdējā brīdī no ministrijas saņemtais atzinums viennozīmīgi ir vērtējams kā politisks dokuments, ko pēc būtības ir parakstījis tikai pats Sprūdžs un gatavoja to tikai viņa padomniece Inga Antāne,» tā viņš.

Rīgas pilsētas pašvaldībai bezmaksas transports izmaksātu vismaz 35 milj. Ls gadā, tomēr dome pašlaik nevar atļauties tērēt šādu naudas summu, šodien Latvijas Radio norādīja Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs.

«Pašreiz nevaram to pavilkt,» norādīja Rīgas mērs.

Jau vēstīts, ka bezmaksas sabiedrisko transportu plāno ieviest Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, un delegācija no Rīgas devās uz Tallinu, lai izvērtētu kaimiņu plānu.

Rīgas pašvaldības vadītājs norādīja, ka bezmaksas sabiedriskais transports varētu veicināt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, tomēr ieguvums nebūtu tik liels, lai šīs izmaksas atsvērtu.

Patlaban Rīgā bezmaksas sabiedriskais transports ir pieejams Rīgā deklarētajiem pensionāriem, bet no 1. septembra arī vispārizglītojošo 1. - 12. klases skolēniem, kas pašvaldībai izmaksā aptuveni 3,17 miljonus Ls gadā. Šobrīd braukšanas maksas atvieglojums šai pasažieru kategorijai ir noteikts 60% apmērā no mēneša abonementa biļetes cenas vai 50% apmērā, iegādājoties noteiktam braucienu skaitam paredzētās biļetes.

AS Pasažieru vilciens (PV), visticamāk, piedalīsies mediācijas procesā Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā, kurā vērsies jauno pasažieru vilcienu iepirkuma uzvarētājs - Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF), žurnālistiem norādīja PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.

Kā ziņots, PV un CAF tā arī nevienojās par vilcienu iepirkumu.

CAF uzskata, ka vilcienu pirkuma līgums ir spēkā, bet PV - ka nav, tādēļ, pēc Birkmaņa teiktā, ir loģisks solis piedalīties mediācijas procesā. Vienlaikus viņš nekomentēja, kādi soļi varētu sekot, ja abām pusēm mediācijas procesā neizdodas nonākt pie vienota viedokļa.

Birkmanis informēja, ka jauno pasažieru vilciens jautājumu tiek plānots skatīt valdībā nākamajā nedēļā, 16.oktobrī. Galvenais, ko valdības sēdē ziņošot PV, ka jaunu vilcienu konkurss ir vitāli nepieciešams, lai Latvija līdz 2015.gada augustam saņemtu jaunus vilcienus, jo esošie varot kalpot tikai sešus, septiņus gadus.

Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.

Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.

«Pierīgas pašvaldību nauda Rīgai var tikt dota ar nosacījumu, ka šīs pašvaldības reāli piedalās šobrīd zaudējumu nesoša uzņēmuma pārvaldīšanā, tām ir pieejama pilna informācija par uzņēmuma stāvokli, proti, citām pašvaldībām jākļūst par Rīgas satiksmes kapitāla daļu īpašniekiem, jo Rīgas sabiedriskais transports ir arī Pierīgas pašvaldību sabiedriskais transports. Vismaz tā saka Rīgas mērs,» paziņojis Raimonds Čudars, Salaspils novada domes priekšsēdētājs.

Citas pašvaldības nejūtas atbildīgas un vainīgas par slikto Rīgas satiksmes pārvaldīšanu un finansiālo stāvokli, norāda Salaspils novada vadītājs, komentējot Nila Ušakova pausto, ka zaudējumus, kas radušies Rīgas satiksmei, ir jāsedz nerīdziniekiem, bet līdz šim rīdzinieki ir dotējuši braucienus Rīgā nereģistrētiem iedzīvotājiem.

«Monopolstāvoklī esošs, Rīgas pašvaldības kontrolēts uzņēmums ar valstī vislielāko koncentrēto klientu (pasažieru) loku, kurā liela daļa ir Rīgā iebraukušo, jau kuro gadu nespēj «savilkt galus». Tādēļ no Rīgas vadītājiem nepārtraukti skan iestudētas frāzes - «rīdzinieki maksā», «par rīdzinieku naudu» utt. Rīdzinieki maksā tādēļ, ka Rīgas pilsētai piederošs uzņēmums strādā ar zaudējumiem,» paziņojumā pauž R. Čudars.

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā 2.novembrī, nolemts Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.

Plānots, ka eksperiments ar pagaidu velojoslām tiks sākts decembrī un ilgs līdz aprīlim. Patlaban līdz decembrim Satiksmes departamentam kopā ar Pilsētas attīstības departamentu, "Rīgas satiksmi", CSDD un citām atbildīgajām iestādēm jāizvērtē un jāievieš labākais un no satiksmes viedokļa drošākais pagaidu risinājums.

"Čaka ielā ir tikko pabeigti remontdarbi, un regulāri tiek saņemti dažādi priekšlikumi, kā šai ielai būtu jāizskatās. Iedzīvotāju interesēs ir, lai iela ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ērta un patīkama, tāpēc mēs aicinājām Satiksmes departamentu ieklausīties arī deputātu skatījumā par šīs ielas nākotni, lai atrastu labāko un piemērotāko variantu. Ielā tiks veikti gan satiksmes intensitātes, gan cita veida mērījumi, lai jau pavasarī mēs varētu veikt eksperimenta analīzi un lemt par tālāko attīstības gaitu," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Iespējams, jau no šā gada pavasara profesionālo skolu audzēkņiem tiks nodrošināts bezmaksas sabiedriskais transports. Tomēr, ja šādas iespējas nebūs, tad bez maksas šie skolēni varēs braukt, uzsākot jauno mācību gadu septembrī, informē Rīgas dome.

Šobrīd atbildīgo komiteju vadītājiem uzdots sagatavot nepieciešamos aprēķinus un lēmumu projektus, lai nodrošinātu iespēju Rīgā bez maksas izmantot sabiedrisko transportu 3. grupas invalīdiem, kuriem tas pašlaik vēl netiek nodrošināts, kā arī profesionālo skolu, ieskaitot mūzikas skolas, audzēkņiem.

Kā zināms, pašlaik bezmaksas sabiedrisko transportu pašvaldība nodrošina nestrādājošiem pensionāriem, vispārizglītojošo skolu skolēniem, 3. grupas redzes un dzirdes invalīdiem, kā arī Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem.

Pagājušā gadā, kad tika Rīgas domē apstiprināts lēmums, ka visu vispārizglītojošo skolu skolēni sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas, RD opozīcijas deputāti norādīja, ka bezmaksas sabiedriskais transports būtu jānodrošina arī arodskolu skolēniem. Tomēr Vienotības priekšlikums tika noraidīts.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piektdien tikās ar Baltkrievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Marinu Dolgopolovu, lai pārrunātu aktuālos divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus un šogad plānotos pasākumus abu valstu ekonomiskās sadarbības sekmēšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Latvija tradicionāli sadarbojas ar Baltkrieviju tirdzniecības, tranzīta un loģistikas, tūrisma, vieglās rūpniecības un citās nozarēs, kura veicināšanā īpaši svarīgs priekšnoteikums ir abu valstu ģeogrāfiskais tuvums, plašie kontakti uzņēmēju līmenī un dažādi ekonomiskās sadarbības formāti – Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisija, Latvijas - Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padome, kā arī Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Baltkrievijā.

Ministrs ar atzīmēja Baltkrievijas plānus aktivizēt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Latviju un aicināja paplašināt sadarbību ne tikai tradicionālajās jomās, bet arī IKT, izglītības un zinātnes, kā arī energoefektivitātes jomā.

Četru mēnešu laikā izpildīti divi reisi, pārvadāti trīs pasažieri un ieņēmumi no pārdotajām biļetēm ir 2,10 eiro – šāds rezultāts ir pilotprojektam par sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma.

Latvijā pilotprojekts par sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma tika uzsākts 16. maijā 20 km garajā maršrutā Līvāni–Mežancāni–Līvāni. Pakalpojuma izmantošanas pārbaudīšanu plānots pabeigt 15. septembrī. Dienu pirms pilotprojekta noslēguma Līvānu novada vadība laikrakstam norāda, ka šādu iznākumu prognozējusi jau maijā.

«Mēs necerējām, ka atsaucība būs lielāka, ne velti reiss iepriekš notika tikai reizi nedēļā. Kopumā šaubāmies, vai pakalpojums – transports pēc pasūtījuma - iedzīvosies,» secina Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle. Skepses iemesli ir iedzīvotāju kontingents, kas dzīvo nomaļos apvidos, – tie pārsvarā ir seniori, kuriem nav autotransporta, un viņu raksturs attur no šāda pakalpojuma izmantošanas. «Iedzīvotājs padomā, ka nebūs ērti sev vienam saukt transportu, un to nedara. Otrs iemesls – nav iespējams paredzēt, kā vecais cilvēks jutīsies pēc dienas. Transports pēc pasūtījuma ir jāizsauc 24 stundas iepriekš, un cilvēks baidās saukt, domājot, ka būs jāmaksā sods kā par nepamatotu neatliekamās palīdzības izsaukšanu,» skaidro G. Kraukle. Otra iedzīvotāju grupa, kas dzīvo maršruta Līvāni–Mežancāni teritorijā, ir viensētu saimnieki, kuriem ir savs transports, un sabiedriskā transporta piedāvājums viņus neinteresē.