Latvijai ieviešot eiro, kredītņēmējiem, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, samazināsies ikmēneša kredīta maksājumi, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Viņa uzsver, ka daudzi iedzīvotāji savā dzīvē ir saskārušies ar kredītiem - ņēmuši hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, kredītu dzīves apstākļu uzlabošanai, lieto kredītkarti vai strādā uzņēmumā, kas savai attīstībai izmanto no bankām aizņemtos līdzekļus.

Kopumā pagājušā gada rudenī Latvijā mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija izsniegts vairāk nekā miljons kredītu 10,1 miljarda latu apmērā (no tiem latos 1,3 miljardi un eiro 8,4 miljardi), tostarp uzņēmumiem izsniegti gandrīz 50 tūkstoši kredītu, mājsaimniecībām mājokļu iegādei - vairāk nekā 130 tūkstoši, mājsaimniecībām patēriņa preču iegādei - vairāk nekā 215 tūkstoši kredītu, bet norēķinu karšu un kontu kredītu skaits pārsniedz 535 tūkstošus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latu starpbanku likmes Rigibor turpina samazināties, gada likmei sasniedzot zemāko līmenī pēdējo 15 mēnešu laikā, liecina Latvijas Bankas dati.

Gada Rigibor otrdien paslīdēja zem 9 % un pēdējoreiz likme zem šīs atzīmes bija 2008. gada oktobrī.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.24 %, uz vienu dienu – 1.26 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.40 %, viena mēneša likme – 2.09 %, trīs mēnešu likme – 5.19 %, sešu mēnešu likme – 7.37 %, bet gada likme – 8.99 %.

Rigibor kritums turpinās lielā latu likviditātes pārpalikuma dēļ - papildus obilgātajām rezervju prasībām komercbankas 11. janvārī LB bija noguldījušas gandrīz 493 miljonus latu, skaidro Parex bankas viceprezidents resursu pārvaldības jautājumos Kaspars Jansons.

Rigibor kritums korelē arī ar Latvijas valsts parādzīmju ienesības samazināšanos, kur pēdējā izsolē uz 3 mēnešiem investori bija gatavi aizdot valstij par nedaudz virs 3 % gadā, kamēr 3 mēnešu Rigibor ir 5.19%. Šis faktors parāda, ka likmei vēl ir potenciāls kristies.

Trīs mēnešu latu starpbanku likme Rigibor šonedēļ paslīdējusi zem 2% atzīmes, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

«Līdz šim Rigibor dzīves laikā nav bijusi situācija, kad visas Rigibor likmes līdz trim mēnešiem (ieskaitot), ir zem 2% atzīmes,» skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Likme uz nakti un vienu dienu otrdien ir 1,08%, uz nedēļu tā ir 1,15%, uz vienu mēnesi – 1,30%, bet uz trim mēnešiem – 1,99%. Sešu mēnešu likme ir 2,59%, bet 12 mēnešu likme ir 4,22%.

«Kamēr tirgus dalībnieki nepārdod latus LB vai nesāks būtiski palielināt kredītportfeļus, kam, savukārt, viens no priekšnosacījumiem ir ekonomikas atveseļošanās, tirgū saglabāsies būtisks latu pārpalikums un attiecīgi samērā zemas lata procentu likmes,» uzskata eksperts.

Šodien trīs mēnešu termiņa latu starpbanku likmes Rigibor pirmo reizi kopš 2010. gada novembra pārsniedza attiecīgā termiņa Euribor likmju vērtību.

Kopumā šodien trīs mēnešu termiņa Rigibor likmes vērtība palielinājās par 23 bāzes procentpunktiem līdz 1,63%. Savukārt trīs mēnešu Euribor likme atradās pie 1,474% atzīmes. Kopš šā gada 15. novembra trīs mēnešu Rigibor likmes ir palielinājušas par 62 bāzes procentpunktiem.

Šodien arī viena mēneša Rigibor likme pirmo reizi šogad pārkāpusi 1% atzīmi. Tiesa gan, šī likme joprojām ir zemāka par viena mēneša Euribor likmi.

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Pagājušas nedēļas laikā bija vērojams straujš latu likmju kāpums.

Lietuviešu Snoras bankas un Latvijas Krājbankas sāga atstājusi savu ietekmi arī uz latu likmēm, kuras pēdējo dienu laikā piedzīvojušas strauju kāpumu. Kopumā kopš 16. novembra trīs mēnešu termiņa Rigibor likmes vērtība palielinājusies par 89 bāzes procentpunktiem - līdz 1,94%. Strauju kāpumu piedzīvojušas arī cita termiņa Rigibor likmes, straujāk palielinoties tieši garāka termiņa starpbanku likmēm.

Jāteic, ka līdz ar Rigibor likmju kāpumu pirmo reizi kopš 2010. gada novembra esam nonākuši situācijā, kad trīs mēnešu Rigibor likme atkal ir lielāka nekā trīs mēnešu atbilstošā Euribor likme. Piektdien Latvijas kredītņēmēju vidū izplatītās trīs mēnešu termiņa Euribor likmes vērtība atradās pie 1,475% atzīmes.

Jau vairākas dienas latu starpbanku likmes Rigibor gandrīz nav mainījušās, liecina Latvijas Bankas dati.

Likme uz nakti un vienu dienu otrdien ir 1,16%, uz vienu nedēļu tā ir 1,22%, uz vienu mēnesi – 1,36%, bet trīs mēnešu likme ir 2,25%. Sešu mēnešu likme piektdien ir 2,79%, bet 12 mēnešu likme sasniegusi 4,08%.

Salīdzinot ar mēneša sākumu, ilgāku termiņu likmes ir nedaudz pakāpušās.

Pieprasījums pēc latu resursiem joprojām ir būtiski mazāks nekā piedāvājums - komercbanku rīcībā ir ievērojams daudzums brīvo līdzekļu un ir ierobežotas šo resursu ieguldīšanas iespējas, iepriekš skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Saglabājoties tik lielam latu resursu pārpalikumam, procentu likmes ir zemas (īstermiņa latu likmes atrodas pie gada zemākā līmeņa), tomēr pašreizējā ekonomiskajā situācijā Rigibor kritums sevi ir izsmēlis un, ņemot vērā Latvijas ekonomikas «veselīgumu», loģisks ir garāka termiņa Rigibor neliels pieaugums, skaidro eksperts.

Visu termiņu latu starpbanku likmes Rigibor turpina samazināties, liecina Latvijas Bankas dati.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.44 %, uz vienu dienu – 1.44 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.84 %, viena mēneša likme – 3.72 %, trīs mēnešu likme – 8.70 %, sešu mēnešu likme – 11.04 %, bet gada likme – 11.74 %.

Pirms nedēļas gada likme bija virs 12 %.

Līdz obligāto rezervju perioda beigām palikušas divas nedēļas, bet komercbankas rezervju normu līdz šim vidēji dienā pārpildījušas par 169 miljoniem latu, skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš. Tas ir galvenais lata īstermiņa procentu likmju ļoti zemā līmeņa iemesls (Rigibor likmes termiņiem, kuri ietilpst šajā rezervju periodā, ir netālu no 1 % atzīmes, kas ir LB depozītu likme).

Ilgāku termiņu latu starpbanku likmes Rigibor turpina samazināties, gada likmei nokrītot zem 10 %, liecina Latvijas Bankas dati.

Tas ir zemākais līmenis pēdējo 15 mēnešu laikā, jo pēdējoreiz gada Rigibor zem 10 % bija 2008. gada oktobrī.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.29 %, uz vienu dienu – 1.33 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.46 %, viena mēneša likme – 2.21 %, trīs mēnešu likme – 5.64 %, sešu mēnešu likme – 8.01 %, bet gada likme – 9.54 %.

Tā kā Latvijas Banka par latu depozītiem maksā 1 %, tad lata īstermiņa procentu likmēm tirgū vairs nav kur īpaši zemāk doties, taču turpinās ilgtermiņa likmju pazemināšanās, skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Latvijas Bankas (LB) lēmums par likmju samazināšanu lielākoties ir cenšanās pielīdzināt latu likmes Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju līmenim, norāda eksperti.

«LB likmju samazināšana drīzāk ir jāuztver, pirmkārt, kā centienus jau tagad tuvāk pielīdzināt Latvijas monetārās politikas instrumentu likmes ECB likmēm un, otrkārt, kā līdzvērtīgu signālu tam, ko dod ECB, lai stimulētu finansēšanu, jo izaugsme nav spīdoša,» norāda Swedbank Aktīvu un pasīvu daļas vadītājs Mārtiņš Strautiņš.

Eksperts gan iesaka - ja bankas klientam, ņemot latu kredītu, kopējā likme sanāk šobrīd mazāka nekā eiro kredītam, tad ir vērts izmantot šo iespēju un aizņemties latos, bet jārēķinās, ka nākamajā likmes maiņas dienā pēc 2014.gada 1.janvāra likme tāpat pāries uz eiro likmi un būs jāmaksā tikpat, cik ņemot eiro kredītu.

Šonedēļ latu likmes Rigibor nedaudz sarukušas, tomēr samazinājums ir neliels, ņemot vērā, ka tās jau tāpat ir ļoti zemas.

Tā Rigibor uz nakti un vienu dienu bija 0,19%, vienu nedēļu - 0,21%, vienu mēnesi - 0,34%, bet trīs mēnešu likme bija samazinājusies līdz 0,54%. Sešu mēnešu likme sasniedza 1,15%, bet gada likme - 1,65%, liecina Latvijas Bankas dati.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis paredz, ka LB lēmumu ietekmē samazināsies Rigibor likmes, īpaši tas attiecināms uz īstermiņa latu likmēm. Zemākas latu procentu likmes nozīmē lētākus latu resursus aizņēmējiem un mazākas parāda apkalpošanas izmaksas tiem, kuriem kredīts ir latos, skaidro eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā centrālās bankas pārstāvji lēma par likmju samazinājumu.

Latvijas tautsaimniecībai lata piesaistes kurss eiro ir bijis izdevīgs, un to nav plānots mainīt, tātad, ieviešot eiro, par katru latu cilvēks saņems 1,42 eiro, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.

Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kas jau ieviesušas eiro, tai skaitā Igaunijā, pārejas kurss ieviešanas brīdī nav mainīts, atgādina centrālā banka.

Latu kredīti, pārejot eiro, kļūs lētāki, apgalvo eksperti, norādot, ka eiro mainīgās likmes jeb Euribor vienmēr ir bijušas zemākas nekā latu likmes Rigibor. Rigibor likmes pie pārejas tiks automātiski pārvērstas Euribor – tātad samazināsies, turklāt latu likmes ekonomikas nestabilitātes brīžos uzkāpj debesīs, un latu kredītņēmēja ikmēneša maksājums ir brīžiem pieaudzis pat 3-4 reizes, no pusotra simta latu līdz pieciem simtiem, uzsver LB.

Tāpat centrālā banka apgalvo, ka eiro ieviešanas dēļ cenas neaugs. «Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kur eiro ieviests, nav noticis kaut cik nozīmīgs cenu kāpums. Uz eiro pārejas rēķina cenas neaug vairāk par 0,2-0,3%, kas sedz ieviešanas tehniskās izmaksas. Tas ir nieks salīdzinājumā ar globālu naftas vai pārtikas cenu kāpumu, kas cenām Igaunijā pēc eiro lika kāpt uz 4-5%. Piemēram, mēnesi ilgstošs lietus vai sausums Krievijas tīrumos, izraisot pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, rada vairākkārt lielāku mūsu iepirkumu groza sadārdzināšanos, nekā vienotas valūtas ieviešana,» skaidro centrālās bankas pārstāvji.

Garāku termiņu latu starpbanku likmes RIGIBOR turpina samazināties, liecina Latvijas Bankas dati.

RIGIBOR uz nakti šodien ir 1.61 %, uz vienu dienu – 1.61 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 2.13 %, viena mēneša likme – 4.28 %, trīs mēnešu likme – 9.80 %, sešu mēnešu likme – 12.12 %, bet gada likme – 13.12 %.

Pirms nedēļas gada likme bija nedaudz virs 14 %.

Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš skaidro, ka obligāto rezervju norma Latvijas komercbankām samazinājusies par 0.5 miljoniem latu un šajā rezervju periodā vidēji kontos jātur 679.4 miljoni latu. Vēl otrdien komercbanku kontos Latvijas Bankā glabājās 934.3 miljoni latu.

«Ņemot vērā krietno pārpalikumu, tuvākajā laikā nav gaidāmas būtiskas lata procentu likmju uzvedības izmaiņas,» uzskata eksperts.

Garāku termiņu latu starpbanku likmes RIGIBOR turpina samazināties, liecina Latvijas Bankas dati.

RIGIBOR uz nakti šodien ir 1.54 %, uz vienu dienu – 1.54 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 2.02 %, viena mēneša likme – 3.98 %, trīs mēnešu likme – 9.20 %, sešu mēnešu likme – 11.48 %, bet gada likme – 12.42 %.

Pirms nedēļas gada likme bija virs 13 %.

Tirgus dalībnieki Latvijas Bankai pagājušajā nedēļā pārdevuši 105 miljonus eiro (tā kā Latvijas Banka par vienu eiro maksā 69.58 santīmus, tad naudas tirgum klāt nāks 73 miljoni latu), norāda Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš. Komercbanku kontos Latvijas Bankā piektdien glabājās 842.4 miljoni latu (depozītos centrālajā bankā izvietoti 162.5 miljoni latu).

Šāda situācija naudas tirgū turpina spiest uz leju lata procentu likmes, skaidro eksperts.

Šodien trīs mēnešu Rigibor likmes vērtība noslīdēja līdz 1,02%, kas ir zemākais minētās likmes līmenis vēsturē. Turklāt šodien trīs mēnešu Rigibor bija mazāka par attiecīgā termiņa Euribor likmi (kas atradās pie 1,05%).

Latu likmēm zemāk licis doties vakardienas Latvijas Bankas lēmums 7 dienu noguldījuma procentu likmi pazemināt līdz 0,375%, bet vienas dienas noguldījuma likmi samazināt līdz 0,25%.

Turklāt tam, ka latu likmes šobrīd atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, ir vairāki iemesli, daudzi eksperti arī norāda, ka tām nebūtu arī pamats pieaugt turpmāk. Likmes zemas tur masīvā brīvā latu likviditāte banku kontos. Tāpat iemesls ir instrumentu trūkums, kur izvietot šos brīvos latu resursus. Faktiski vienīgie aktīvi, kas latos ir pieejami, ir valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas, kuras Valsts kase izlaiž ierobežotā apjomā.

«No vienas puses, uzņēmumiem un privātpersonām, kuriem jau ir latu kredīti/overdrafti ar īstermiņa procentu likmēm, samazināsies procentu maksājumi, kas ir pozitīvs efekts un ļauj ietaupīto naudu novirzīt citām lietām, piemēram, patēriņam, kas ir labi Latvijas ekonomikai. No otras puses – lata procentu likmju pazemināšana uz kreditēšanas izaugsmi līdz šim nav atstājusi būtisku ietekmi, jo kreditēšanas tirgu būtiski ietekmē Latvijas ekonomikas veselība. Jāņem arī vērā, ka lielākā daļa klientu joprojām izvēlas kredītu ņemt eiro – acīmredzot, šķērslis ir pēdējo gadu lata procentu likmju lielā svārstību amplitūda,» norāda Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš.

Latu procentu likmes Rigibor joprojām spītīgi turas pieklājīgā attālumā no Euribor procentu likmju līmeņiem, bet nākamajos mēnešos šai starpībai būtu jādeldējas, paredz SEB bankas eksperts Andris Lāriņš.

Jāpiebilst, ka patlaban trīs mēnešu Rigibor ir 0,43%, savukārt šāda paša termiņa Euribor turas nedaudz virs 0,2% līmeņa.

Pēc ECB sanāksmes tirgus ir nomierinājies un tagad tiek gaidīti ekonomikas veselības indikatori, saka eksperts. Fonā, protams, paliek diskusijas par negatīvajām eiro procentu likmēm, kuras pieņemsies spēkā, ja ekonomika eiro zonā nīkuļos vai arī pazudīs, ja vēlāk apstiprināsies jau vairākus mēnešus solītā «labāka gada otrā puse».

Eiro cena šo nedēļu pavadīja starp 1,30 un 1,32 dolāru atzīmēm, bet Latvijā eiro cena svārstās 70 santīmu rajonā. Valsts kases plānos ir piecu miljonu latu iegāde nedēļā, kas samazina tirgū pieprasījumu pēc latiem. Komercbanku rīcībā pēc ceturtdienas datiem bija 1,299 miljardi latu, kas ir 713,6 miljoni virs virs rezervju normas, norāda eksperts.

Kaut arī deviņi no desmit mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti eiro valūtā, pēdējā gada laikā mājsaimniecības labprāt ņem kredītus arī latos, stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Tādējādi latu kredītu īpašniekiem aktuāls ir jautājums, kā mainīsies viņu situācija līdz ar eiro ieviešanu. Kredīti, ko iedzīvotāji ņēmuši latos, 2014.gada 1.janvārī tiks automātiski un bez papildus izdevumiem pārvērsti par kredītiem eiro un tuvākajā procentu likmes maiņas datumā piesaistīti starpbanku aizdošanas likmei Euribor. «Tā kā Euribor likme šobrīd ir zemāka nekā Rigibor, tad, ņemot vērā pašreizējo likmju starpību, mājsaimniecības ar vidēji lielu hipotekāro kredītu latos pēc likmes maiņas varētu katru mēnesi ietaupīt aptuveni divus latus. Taču, iespējams, ka tuvākā pusgada laikā abas likmes varētu pat vēl vairāk tuvināties, tāpēc tūlītējais kredītmaksājumu samazinājums līdz ar eiro ieviešanu varētu būt neliels un īslaicīgs,» uzskata A.Kauliņa.

Ilgāku termiņu latu starpbanku likmes Rigibor turpina samazināties, bet īsāku termiņu – nav mainījušās, liecina Latvijas Bankas dati.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.29 %, uz vienu dienu – 1.33 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.58 %, viena mēneša likme – 2.59 %, trīs mēnešu likme – 6.10 %, sešu mēnešu likme – 8.27 %, bet gada likme – 10.18 %.

Lai arī eiro cena Latvijā turpina turēties pie svārstību koridora griestiem, pašreiz tirgū nav vērojama pastiprināta interese pārdot latus, norāda Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš. Tātad lata procentu likmes nākamajās nedēļās tiks spiestas uz leju, bet trūkstot nopietnam pieprasījumam pēc latiem eiro cena turēsies tuvu pašreizējiem līmeņiem.

Eksperts norāda, ka interesanti būs vērot, kā šajos apstākļos rīkosies Latvijas Banka, kuras nākamā padomes sēde paredzēta 14. janvārī.

Gadu latu starpbanku likmes Rigibor sākušas zemos līmeņos, un nav gaidāms, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties.

Kā liecina Latvijas Bankas dati, likme uz nakti un vienu dienu otrdien ir 0,48%, uz vienu nedēļu – 0,49%, bet mēnesi – 0,61%. Trīs mēnešu likme sasniegusi 0,85%, sešu mēnešu likme – 1,39%, bet likme uz gadu ir 2,24%.

Šogad latu depozītiem procentu likmes ir pat zemākas nekā eiro valūtā, kam par iemeslu ir būtiskais latu resursu pārpalikums banku sektorā, kas spiež latu likmes uz leju, iepriekš Dienas biznesam skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Līdz ar latu noguldījumu apjomu pieaugumu komercbanku rīcībā esošo latu resursu apjoms turpina palielināties, savukārt šo resursu izvietošanas iespējas ir ierobežotas, jo pieprasījums pēc latu kredītiem ir neliels, naudas aizdošanas iespējas valstij minimālas, kā arī nav vērojama spekulantu interese attiecībā uz lata kursa šūpošanu.

Lielais latu piedāvājums tirgū veicina latu likmju Rigibor kritumu, kas ir laba ziņa latu kredītņēmējiem, liecina Latvijas Bankas dati.

Tā gada likme šonedēļ sasniegusi līmeņus, ko pēdējoreiz varējām vērot 2008. gada rudenī.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.24 %, uz vienu dienu – 1.26 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.40 %, viena mēneša likme – 1.93 %, trīs mēnešu likme – 4.62 %, sešu mēnešu likme – 7.04 %, bet gada likme – 8.69 %.

Db.lv jau ziņoja, ka LB padome ceturtdien nolēma nemainīt noteiktās procentu likmes un rezervju normu.

LB pārstāvji skaidro: «Ņemot vērā to, ka monetārā politika tautsaimniecību ietekmē ar laika nobīdi, paredzot ekonomikas kritumu, Latvijas Banka būtiski samazināja centrālās bankas latu procentu likmes un bankām piemērojamās obligāto rezervju prasības, pirms krīze pieņēma tās pašreizējos apmērus. Gan centrālās bankas aizdevumu, gan noguldījumu likme pēc pagājušā gada martā – maijā pieņemtajiem lēmumiem ir zemā līmenī, savukārt obligāto rezervju norma ir būtiski samazināta ekonomikas atdzišanas sākumposmā.»