Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Latvijai ieviešot eiro, kredītņēmējiem, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, samazināsies ikmēneša kredīta maksājumi, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Viņa uzsver, ka daudzi iedzīvotāji savā dzīvē ir saskārušies ar kredītiem - ņēmuši hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, kredītu dzīves apstākļu uzlabošanai, lieto kredītkarti vai strādā uzņēmumā, kas savai attīstībai izmanto no bankām aizņemtos līdzekļus.

Kopumā pagājušā gada rudenī Latvijā mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija izsniegts vairāk nekā miljons kredītu 10,1 miljarda latu apmērā (no tiem latos 1,3 miljardi un eiro 8,4 miljardi), tostarp uzņēmumiem izsniegti gandrīz 50 tūkstoši kredītu, mājsaimniecībām mājokļu iegādei - vairāk nekā 130 tūkstoši, mājsaimniecībām patēriņa preču iegādei - vairāk nekā 215 tūkstoši kredītu, bet norēķinu karšu un kontu kredītu skaits pārsniedz 535 tūkstošus.

Latvijas Bankas (LB) lēmums par likmju samazināšanu lielākoties ir cenšanās pielīdzināt latu likmes Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju līmenim, norāda eksperti.

«LB likmju samazināšana drīzāk ir jāuztver, pirmkārt, kā centienus jau tagad tuvāk pielīdzināt Latvijas monetārās politikas instrumentu likmes ECB likmēm un, otrkārt, kā līdzvērtīgu signālu tam, ko dod ECB, lai stimulētu finansēšanu, jo izaugsme nav spīdoša,» norāda Swedbank Aktīvu un pasīvu daļas vadītājs Mārtiņš Strautiņš.

Eksperts gan iesaka - ja bankas klientam, ņemot latu kredītu, kopējā likme sanāk šobrīd mazāka nekā eiro kredītam, tad ir vērts izmantot šo iespēju un aizņemties latos, bet jārēķinās, ka nākamajā likmes maiņas dienā pēc 2014.gada 1.janvāra likme tāpat pāries uz eiro likmi un būs jāmaksā tikpat, cik ņemot eiro kredītu.

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Kaut arī deviņi no desmit mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti eiro valūtā, pēdējā gada laikā mājsaimniecības labprāt ņem kredītus arī latos, stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Tādējādi latu kredītu īpašniekiem aktuāls ir jautājums, kā mainīsies viņu situācija līdz ar eiro ieviešanu. Kredīti, ko iedzīvotāji ņēmuši latos, 2014.gada 1.janvārī tiks automātiski un bez papildus izdevumiem pārvērsti par kredītiem eiro un tuvākajā procentu likmes maiņas datumā piesaistīti starpbanku aizdošanas likmei Euribor. «Tā kā Euribor likme šobrīd ir zemāka nekā Rigibor, tad, ņemot vērā pašreizējo likmju starpību, mājsaimniecības ar vidēji lielu hipotekāro kredītu latos pēc likmes maiņas varētu katru mēnesi ietaupīt aptuveni divus latus. Taču, iespējams, ka tuvākā pusgada laikā abas likmes varētu pat vēl vairāk tuvināties, tāpēc tūlītējais kredītmaksājumu samazinājums līdz ar eiro ieviešanu varētu būt neliels un īslaicīgs,» uzskata A.Kauliņa.

Latu procentu likmes turpina doties aizvien zemākos līmeņos, un nešķiet, ka tuvākajā laikā šī tendence varētu mainīties.

Otrdien RIGIBOR uz nakti ir 0,42%, uz vienu dienu tā ir 0,43%, uz vienu nedēļu – 0,46%, uz mēnesi – 0,77%, uz trim mēnešiem – 1,22%, uz sešiem mēnešiem – 1,74%, bet uz gadu – 2,39%.

Pēc īslaicīga latu likmju uzplaiksnījuma pērnā gada nogalē saistībā ar Krājbankas notikumiem un arī baumām par banku sektora stabilitāti šobrīd latu likmes atkal ir sākušas samazināties, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Trīs mēnešu RIGIBOR likme kopš gada sākuma samazinājusies par aptuveni 0,7 procentpunktiem līdz 1.22% marta vidū.

Latu likmes turpina doties zemākos līmeņos, jo banku sektorā vērojams latu resursu pārpalikums, skaidro eksperts. Pozitīva ietekme brīvo resursu pieaugumam un latu likmju samazinājumam bija Latvijas Bankas janvārī pieņemtajam lēmumam par vienu procentpunktu samazināt obligāto rezervju prasību komercbankām, kā rezultātā komercbanku rīcībā esošais brīvo latu resursu apjoms atkal sasniedzis 600 miljonu latu līmeni.

Šodien Latvijas kredītņēmēju vidū populārās trīs mēnešu termiņa starpbanku likmes Euribor vērtība atradās pie 1,174% (piektdien pie 1,173%).

Jāpiebilst, ka pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka jau aprīlī varētu tikt celta eiro bāzes procentlikme, Euribor likmes piedzīvoja samērā strauju kāpumu. Tomēr pagājušās nedēļas laikā likmju kāpums apstājās, jo atkal uzmanības centrā nonāca eirozonas perifēro valstu parādu krīzes jautājums un tika ziņots, ka reģiona bankas no ECB aizņēmušās vairāk līdzekļu (papildu ECB nodrošinātā likviditāte eirozonas banku sektoram šobrīd tiek lēsta 40 miljardu eiro apmērā).

Valdot šādam fonam, šodien sešu mēnešu un gada termiņa Euribor likmes saruka līdz attiecīgi 1,487% un 1,94%.

Jāpiebilst, ka šobrīd zemākas par eiro likmēm ir latu likmes. Trīs un sešu mēnešu Rigibor šobrīd atrodas pie attiecīgi 0,87% un 1,39% atzīmēm. Būtībā zemāks Rigibor šobrīd pat būtu izdevīgāks, lai par kredīta valūtu izvēlētos latus, jo tos vairākums Latvijas iedzīvotāju saņem algā, un tādējādi varētu izvairīties no lata/eiro kursa svārstībām un nepārmaksāt ik mēnesi par eiro iegādi. Eksperti norāda, ka lai gan latu likmes kļuvušas pievilcīgas, tomēr kredītņēmēji īsti netic latu likmju stabilitātei. Vēsturiskie dati norāda uz samērā būtiskām valūtu likmju atšķirībām starp latiem un eiro, tāpat latu likmes piedzīvojušas arī ievērojami lielākas svārstības nekā eiro likmes.

Šajā nedēļā nedaudz pieaugušas ilgāku termiņu latu starpbanku likmes Rigibor, liecina Latvijas Bankas dati.

Savukārt īsāku termiņu likmes gandrīz nav mainījušās.

Likme uz nakti un vienu dienu ir 1,16%, uz vienu nedēļu tā ir 1,22%, uz vienu mēnesi – 1,42%, bet trīs mēnešu likme ir 2,26%. Sešu mēnešu likme piektdien ir 2,76%, salīdzinot ar 2,64% ceturtdien, bet 12 mēnešu likme pieaugusi no 3,77% līdz 3,92%.

Pieprasījums pēc latu resursiem joprojām ir būtiski mazāks nekā piedāvājums - komercbanku rīcībā ir par aptuveni 600 miljoniem latu vairāk latu resursu nekā nepieciešams obligāto rezervju normas izpildīšanai un ir ierobežotas šo brīvo latu resursu ieguldīšanas iespējas, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Šonedēļ latu likmes Rigibor nedaudz sarukušas, tomēr samazinājums ir neliels, ņemot vērā, ka tās jau tāpat ir ļoti zemas.

Tā Rigibor uz nakti un vienu dienu bija 0,19%, vienu nedēļu - 0,21%, vienu mēnesi - 0,34%, bet trīs mēnešu likme bija samazinājusies līdz 0,54%. Sešu mēnešu likme sasniedza 1,15%, bet gada likme - 1,65%, liecina Latvijas Bankas dati.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis paredz, ka LB lēmumu ietekmē samazināsies Rigibor likmes, īpaši tas attiecināms uz īstermiņa latu likmēm. Zemākas latu procentu likmes nozīmē lētākus latu resursus aizņēmējiem un mazākas parāda apkalpošanas izmaksas tiem, kuriem kredīts ir latos, skaidro eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā centrālās bankas pārstāvji lēma par likmju samazinājumu.

Latu starpbanku likmes Rigibor turpina samazināties, gada likmei sasniedzot zemāko līmenī pēdējo 15 mēnešu laikā, liecina Latvijas Bankas dati.

Gada Rigibor otrdien paslīdēja zem 9 % un pēdējoreiz likme zem šīs atzīmes bija 2008. gada oktobrī.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.24 %, uz vienu dienu – 1.26 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.40 %, viena mēneša likme – 2.09 %, trīs mēnešu likme – 5.19 %, sešu mēnešu likme – 7.37 %, bet gada likme – 8.99 %.

Rigibor kritums turpinās lielā latu likviditātes pārpalikuma dēļ - papildus obilgātajām rezervju prasībām komercbankas 11. janvārī LB bija noguldījušas gandrīz 493 miljonus latu, skaidro Parex bankas viceprezidents resursu pārvaldības jautājumos Kaspars Jansons.

Rigibor kritums korelē arī ar Latvijas valsts parādzīmju ienesības samazināšanos, kur pēdējā izsolē uz 3 mēnešiem investori bija gatavi aizdot valstij par nedaudz virs 3 % gadā, kamēr 3 mēnešu Rigibor ir 5.19%. Šis faktors parāda, ka likmei vēl ir potenciāls kristies.

Gadu latu starpbanku likmes Rigibor sākušas zemos līmeņos, un nav gaidāms, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties.

Kā liecina Latvijas Bankas dati, likme uz nakti un vienu dienu otrdien ir 0,48%, uz vienu nedēļu – 0,49%, bet mēnesi – 0,61%. Trīs mēnešu likme sasniegusi 0,85%, sešu mēnešu likme – 1,39%, bet likme uz gadu ir 2,24%.

Šogad latu depozītiem procentu likmes ir pat zemākas nekā eiro valūtā, kam par iemeslu ir būtiskais latu resursu pārpalikums banku sektorā, kas spiež latu likmes uz leju, iepriekš Dienas biznesam skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Līdz ar latu noguldījumu apjomu pieaugumu komercbanku rīcībā esošo latu resursu apjoms turpina palielināties, savukārt šo resursu izvietošanas iespējas ir ierobežotas, jo pieprasījums pēc latu kredītiem ir neliels, naudas aizdošanas iespējas valstij minimālas, kā arī nav vērojama spekulantu interese attiecībā uz lata kursa šūpošanu.

Trīs mēnešu latu starpbanku likme Rigibor šonedēļ paslīdējusi zem 2% atzīmes, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

«Līdz šim Rigibor dzīves laikā nav bijusi situācija, kad visas Rigibor likmes līdz trim mēnešiem (ieskaitot), ir zem 2% atzīmes,» skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Likme uz nakti un vienu dienu otrdien ir 1,08%, uz nedēļu tā ir 1,15%, uz vienu mēnesi – 1,30%, bet uz trim mēnešiem – 1,99%. Sešu mēnešu likme ir 2,59%, bet 12 mēnešu likme ir 4,22%.

«Kamēr tirgus dalībnieki nepārdod latus LB vai nesāks būtiski palielināt kredītportfeļus, kam, savukārt, viens no priekšnosacījumiem ir ekonomikas atveseļošanās, tirgū saglabāsies būtisks latu pārpalikums un attiecīgi samērā zemas lata procentu likmes,» uzskata eksperts.

Latu likmes Rigibor arī novembrī turpina samazināties, liecina Latvijas Bankas dati.

Īstermiņa likmes jau kādu laiku saglabājas esošajos līmeņos, bet ilgāku termiņu likmes lēnām slīd uz leju. Tā Rigibor uz nakti un vienu dienu bija 0,16%, vienu nedēļu - 0,21%, vienu mēnesi - 0,33%, bet trīs mēnešu likme bija 0,53%. Sešu mēnešu likme sasniedza 1,06%, bet gada likme - 1,48%, liecina Latvijas Bankas dati.

Zemākas latu procentu likmes nozīmē lētākus latu resursus aizņēmējiem un mazākas parāda apkalpošanas izmaksas tiem, kuriem kredīts ir latos, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī centrālās bankas pārstāvji lēma par likmju samazinājumu. Likmes pazeminātas, ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Latvijas tautsaimniecībai lata piesaistes kurss eiro ir bijis izdevīgs, un to nav plānots mainīt, tātad, ieviešot eiro, par katru latu cilvēks saņems 1,42 eiro, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.

Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kas jau ieviesušas eiro, tai skaitā Igaunijā, pārejas kurss ieviešanas brīdī nav mainīts, atgādina centrālā banka.

Latu kredīti, pārejot eiro, kļūs lētāki, apgalvo eksperti, norādot, ka eiro mainīgās likmes jeb Euribor vienmēr ir bijušas zemākas nekā latu likmes Rigibor. Rigibor likmes pie pārejas tiks automātiski pārvērstas Euribor – tātad samazināsies, turklāt latu likmes ekonomikas nestabilitātes brīžos uzkāpj debesīs, un latu kredītņēmēja ikmēneša maksājums ir brīžiem pieaudzis pat 3-4 reizes, no pusotra simta latu līdz pieciem simtiem, uzsver LB.

Tāpat centrālā banka apgalvo, ka eiro ieviešanas dēļ cenas neaugs. «Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kur eiro ieviests, nav noticis kaut cik nozīmīgs cenu kāpums. Uz eiro pārejas rēķina cenas neaug vairāk par 0,2-0,3%, kas sedz ieviešanas tehniskās izmaksas. Tas ir nieks salīdzinājumā ar globālu naftas vai pārtikas cenu kāpumu, kas cenām Igaunijā pēc eiro lika kāpt uz 4-5%. Piemēram, mēnesi ilgstošs lietus vai sausums Krievijas tīrumos, izraisot pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, rada vairākkārt lielāku mūsu iepirkumu groza sadārdzināšanos, nekā vienotas valūtas ieviešana,» skaidro centrālās bankas pārstāvji.

Pagājušas nedēļas laikā bija vērojams straujš latu likmju kāpums.

Lietuviešu Snoras bankas un Latvijas Krājbankas sāga atstājusi savu ietekmi arī uz latu likmēm, kuras pēdējo dienu laikā piedzīvojušas strauju kāpumu. Kopumā kopš 16. novembra trīs mēnešu termiņa Rigibor likmes vērtība palielinājusies par 89 bāzes procentpunktiem - līdz 1,94%. Strauju kāpumu piedzīvojušas arī cita termiņa Rigibor likmes, straujāk palielinoties tieši garāka termiņa starpbanku likmēm.

Jāteic, ka līdz ar Rigibor likmju kāpumu pirmo reizi kopš 2010. gada novembra esam nonākuši situācijā, kad trīs mēnešu Rigibor likme atkal ir lielāka nekā trīs mēnešu atbilstošā Euribor likme. Piektdien Latvijas kredītņēmēju vidū izplatītās trīs mēnešu termiņa Euribor likmes vērtība atradās pie 1,475% atzīmes.

AS Latvijas Kuģniecība (LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde, teikts paziņojumā NASDAQ OMX Riga.

Publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju, uzsver LK valdes loceklis Pols Tomass.

2011.gadā LK vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 000 tonnu kravnesību katrs) vidējā frakta likme bija 12 882 ASV dolāri (9017,4 lati) dienā, kas ir par 8,7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt handy tankkuģu (septiņi handy tankkuģi ar kravnesību 37 000 tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 ASV dolāri (7851,2 lati) dienā, kas ir par 4,6% augstāka nekā 2010.gadā.

Šodien trīs mēnešu termiņa latu starpbanku likmes Rigibor pirmo reizi kopš 2010. gada novembra pārsniedza attiecīgā termiņa Euribor likmju vērtību.

Kopumā šodien trīs mēnešu termiņa Rigibor likmes vērtība palielinājās par 23 bāzes procentpunktiem līdz 1,63%. Savukārt trīs mēnešu Euribor likme atradās pie 1,474% atzīmes. Kopš šā gada 15. novembra trīs mēnešu Rigibor likmes ir palielinājušas par 62 bāzes procentpunktiem.

Šodien arī viena mēneša Rigibor likme pirmo reizi šogad pārkāpusi 1% atzīmi. Tiesa gan, šī likme joprojām ir zemāka par viena mēneša Euribor likmi.

Šodien trīs mēnešu Rigibor likmes vērtība noslīdēja līdz 1,02%, kas ir zemākais minētās likmes līmenis vēsturē. Turklāt šodien trīs mēnešu Rigibor bija mazāka par attiecīgā termiņa Euribor likmi (kas atradās pie 1,05%).

Latu likmēm zemāk licis doties vakardienas Latvijas Bankas lēmums 7 dienu noguldījuma procentu likmi pazemināt līdz 0,375%, bet vienas dienas noguldījuma likmi samazināt līdz 0,25%.

Turklāt tam, ka latu likmes šobrīd atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, ir vairāki iemesli, daudzi eksperti arī norāda, ka tām nebūtu arī pamats pieaugt turpmāk. Likmes zemas tur masīvā brīvā latu likviditāte banku kontos. Tāpat iemesls ir instrumentu trūkums, kur izvietot šos brīvos latu resursus. Faktiski vienīgie aktīvi, kas latos ir pieejami, ir valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas, kuras Valsts kase izlaiž ierobežotā apjomā.

«No vienas puses, uzņēmumiem un privātpersonām, kuriem jau ir latu kredīti/overdrafti ar īstermiņa procentu likmēm, samazināsies procentu maksājumi, kas ir pozitīvs efekts un ļauj ietaupīto naudu novirzīt citām lietām, piemēram, patēriņam, kas ir labi Latvijas ekonomikai. No otras puses – lata procentu likmju pazemināšana uz kreditēšanas izaugsmi līdz šim nav atstājusi būtisku ietekmi, jo kreditēšanas tirgu būtiski ietekmē Latvijas ekonomikas veselība. Jāņem arī vērā, ka lielākā daļa klientu joprojām izvēlas kredītu ņemt eiro – acīmredzot, šķērslis ir pēdējo gadu lata procentu likmju lielā svārstību amplitūda,» norāda Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš.

Lielais latu piedāvājums tirgū veicina latu likmju Rigibor kritumu, kas ir laba ziņa latu kredītņēmējiem, liecina Latvijas Bankas dati.

Tā gada likme šonedēļ sasniegusi līmeņus, ko pēdējoreiz varējām vērot 2008. gada rudenī.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.24 %, uz vienu dienu – 1.26 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.40 %, viena mēneša likme – 1.93 %, trīs mēnešu likme – 4.62 %, sešu mēnešu likme – 7.04 %, bet gada likme – 8.69 %.

Db.lv jau ziņoja, ka LB padome ceturtdien nolēma nemainīt noteiktās procentu likmes un rezervju normu.

LB pārstāvji skaidro: «Ņemot vērā to, ka monetārā politika tautsaimniecību ietekmē ar laika nobīdi, paredzot ekonomikas kritumu, Latvijas Banka būtiski samazināja centrālās bankas latu procentu likmes un bankām piemērojamās obligāto rezervju prasības, pirms krīze pieņēma tās pašreizējos apmērus. Gan centrālās bankas aizdevumu, gan noguldījumu likme pēc pagājušā gada martā – maijā pieņemtajiem lēmumiem ir zemā līmenī, savukārt obligāto rezervju norma ir būtiski samazināta ekonomikas atdzišanas sākumposmā.»