Šodien LNT raidījumā 900 sekundes valdības vadītājs Ivars Godmanis atklāti esot melojis Latvijas sabiedrībai, teikts Sabiedrība citai politikai paziņojumā medijiem.

Sabiedrība citai politikai paziņojums medijiem: "Šodien LNT raidījumā 900 sekundes valdības vadītājs Ivars Godmanis atklāti melojis Latvijas sabiedrībai, paziņojot, ka gadījumā, ja Sabiedrība citai politikai rosinātie grozījumi likumā Par pensijām stāsies spēkā, pensijas visiem būs vienādas.

Sabiedrība citai politikai aicina Ivaru Godmani atsaukt šā rīta nepatieso paziņojumu un atvainoties Latvijas sabiedrībai.

Grozījumu būtība ir likumā Par valsts pensijām noteikt, ka minimālā pensija nedrīkst būt zemāka nekā Ministru kabineta noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsts ar koeficentu 3.

Pensiju likuma grozījumi noteiks, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, tiks piemērots koeficients - 3,0, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, tiks piemērots koeficients – 3,5, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem – 4,0, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu – 4,5.

Katastrofu medicīnas centra (KMC) speciālisti nedēļas nogalē cīnījušies par vairāku cilvēku dzīvību, kuri kārtējo reizi bija neuzmanīgi rīkojušies ar benzīnu, liecina centra sniegtā informācija medijiem.

Plašus 36% ķermeņa apdegumus guvis kāds 39 gadus vecs vīrietis, pēc tam, kad neuzmanīgas rīcības rezultātā eksplodēja benzīna kanna un aizdegās viņa apģērbs. Vīrietis guva krūšu kurvja, vēdera, abu augšstilbu apdegumus un tika ievietots Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Pēc KMC apdegumu speciālistu konsultācijas un neatliekami veiktas ķirurģiskas manipulācijas, vīrieti KMC speciālistu brigāde pārveda uz Valsts apdegumu centru (VAC), kur VAC mediķi turpina viņa ārstēšanu.

Kā norāda KMC mediķi, vēl traģiskākas sekas bijušas kāda 63 gadus veca vīrieša neapdomīgai rīcība Aizkraukles rajonā. Viņa dzīvība joprojām ir apdraudēta un veselības stāvoklis ir ļoti smags pēc tam, kad alkohola reibumā vīrietis smēķēja cigareti un vienlaikus mēģināja pārliet benzīna kannu. Neapdomīgais vīrietis guvis 45% plašus ķermeņa apdegumus. Turklāt KMC mediķu konsultācijas laikā konstatēts, ka vīrieša veselības stāvoklis ir tik kritisks, ka viņa pārvešana uz citu ārstniecības iestādi, kur varētu veikt specializētu ārstēšanu, nav iespējama, tādēļ mediķi turpina cīnīties par viņu dzīvību Aizkraukles slimnīcā.

Pagaidām nav apmierināto ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) nākamajam daudzgadu budžetam, tomēr sarunas par budžetu ir tikai sākušās, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Lai ietaupītu līdzekļus, Eiropas EK ierosinājusi par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādīts EK trešdien publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020.gada.

EK pārstāvniecībā Latvijā iepriekš aģentūrai LETA stāstīja, ka EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, politikas jomas tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā, skaidro EK. Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Patērētāju finansiālās aizsardzības vārdā Lielbritānija kredītkaršu nozarē grasās ieviest jaunus noteikumus, ieskaitot procentu likmju palielināšanas aizliegumu finanšu grūtībās nonākušo aizņēmumiem, ziņo Reuters.

Pašreizējā vienošanās paredz, ka dārgākie aizņēmumi patērētāja kredītkartē tiek atmaksāti pirmie, kas ir tieši pretēja darbība pašreizējai praksei. Tāpat patērētājiem būs iespēja izvēlēties nesaņemt kredītlimita palielināšanu, kā arī iespēja samazināt savu kredītlimita apjomu jebkurā laikā.

Finansiālās grūtībās nonākušie patērētājus paredzēts aizsargāt ar aizliegumu palielināt kredītlimitu, kā arī aizliegumu palielināt procentu likmes.

«Šādi jaunie noteikumi pieliks punktu neapdomīgai aizdošanas praksei, par kuru cilvēki ir noraizējušies visvairāk, kā arī tas palīdzēs samazināt maksu par aizņemšanos,» tā premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown).

Aktualizējot jautājumu par zemledus makšķernieku atbildību situācijās, kad tiek nodarīti zaudējumi trešajām personām, tai skaitā rīkojoties pārgalvīgi un dodoties makšķerēt uz plāna ūdenstilpju ledus, apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE ieviesusi makšķernieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Kā informē apdrošinātājs, lai mazinātu negadījumu skaitu, kas notiek neapdomīgas rīcības rezultātā, zemledus makšķerniekiem būtu jāuzņemas atbildība par trešajām personām radītajiem zaudējumiem, tai skaitā par izdevumiem, kas radušies, veicot glābšanas darbus, ja noteikts paaugstinātas bīstamības periods uz ūdenstilpju ledus.

Ik gadu, iestājoties salam, daudzi zemledus makšķernieki steidzas uz ledus, lai ļautos savam vaļaspriekam. Nereti zemledus makšķernieki ignorē pašvaldības iestāžu un glābšanas dienestu brīdinājumus par ledus bīstamību. Pārgalvīga un neapdomīga zemledus makšķernieku rīcība nereti beidzas letāli. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta statistika, kopumā 2012. gadā no ūdenstilpnēm izcelti 99 noslīkušie, bet 2013. gadā – pavisam 116 noslīkušie. Savukārt šogad janvārī Latvijas ūdenstilpnēs noslīkuši jau kopumā četri cilvēki. Šosezon pirmais zemledus makšķernieks noslīka jau decembra vidū, Daugavpils novada Salienas pagastā, Kirjaņišķa ezerā.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Skolā parasti ir kāds absolūti bezcerīgs nesekmīgais, kuram skolotāji, lai nebūtu kārtējo reizi jāatstāj uz otru gadu, ieliek pirmo pozitīvo atzīmi, labi apzinoties, ka gudrāks pēdējā gada laikā jau nu viņš nav kļuvis ne par mata tiesu.

Apmēram tā varētu raksturot arī 2010. gada valsts budžetu, kuru veidojot, Valda Dombrovska (JL) valdība ir gājusi vieglāko ceļu — pieņēmusi tādus lēmumus, kas ir vērsti uz naudas izņemšanu no iedzīvotāju un uzņēmumu kabatām.

Gaidāmās sekas ir acīm redzamas. Jau tagad daudzi nodokļu maksātāji nespēj pildīt savas saistības ar valsti, un ir skaidrs, ka nākamgad šī tendence tikai pastiprināsies. Turklāt dažādu nodokļu un nodevu likmju noteikšana vairāk ir atgādinājusi nevis izsvērtu ekonomikas plānošanu, bet gan sabiedrības pacietības pārbaudes testu. Piemēram, attiecībā uz ikgadējās transportlīdzekļu nodevas motocikliem apmēru sākotnēji izskanēja, ka pašreizējo 3 latu vietā būs jāmaksā 100 lati. Redzot, cik asa ir reakcija, šī summa «nokrita» līdz 50, bet vēl vēlāk — līdz 24 latiem. Tādējādi tā arī nekļūst skaidrs, cik daudz naudas ar šīs nodevas palīdzību valsts papildus gribēja iekasēt. Savukārt, piemēram, attiecībā uz mājokļa nodokli stāsts ir pilnīgi pretējs. Vispirms tika nolemts, ka būs jāmaksā visiem 0.1% no īpašuma kadastrālās vērtības, bet mirkli vēlāk tomēr noteica progresīvo nodokli. Tā varētu turpināt burtiski par katru nodokli un nodevu, ko nākamgad skars jebkāda veida izmaiņas. Kā redzams, skaidrības un noteiktības valdības darbā nav faktiski nekādas.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

No Latvijai paredzētā 4,95 miljardu eiro lielā Eiropas Savienības (ES) atveseļošanās finansējuma 2,47 miljardi eiro būs pieejami grantos, bet 2,48 miljardi eiro - aizdevumos, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sniegtās informācijas.

Otrdienas rītā Briselē panāktā vienošanās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam un ES atveseļošanās finansējumu Latvijai paredz vairāk nekā desmit miljardus eiro grantos un aptuveni 2,5 miljardus eiro aizdevumos.

Kā liecina ĀM sagatavotā infografika, no 2,47 miljardus eiro lielā ES atveseļošanās finansējuma Latvijai grantos 121 miljons eiro paredzēts Taisnīgas pārkārtošanās fondam, Atveseļošanās un noturības finansējums būs 1,99 miljardi eiro, programmai "React EU" paredzēti 272 miljoni eiro, savukārt kopējai lauksaimniecības politikai - lauku attīstībai - 86 miljoni eiro.

Tikmēr no ES daudzgadu budžeta Latvijai grantos būs pieejami 7,97 miljardi eiro, no šīs summas kohēzijas politikai novirzāmi 4,63 miljardi eiro, Taisnīgas pārkārtošanās fondam - 77 miljoni eiro, kopējās lauksaimniecības politikai - tiešmaksājumiem - 2,41 miljards eiro, kopējai lauksaimniecības politikai - lauku attīstībai - 850 miljoni eiro.

Sabiedrība citai politikai aicina Latvijas iedzīvotājus būt aktīviem un parakstīties par pensiju likuma grozījumiem. Parakstu vākšana referenduma rosināšanai par pensiju likuma grozījumiem sāksies rīt, 16. aprīlī, un turpināsies līdz 15.maijam.

Grozījumu būtība ir likumā Par valsts pensijām noteikt, ka minimālā pensija nedrīkst būt zemāka nekā Ministru kabineta noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsts ar koeficentu 3.Tas nozīmē, ka minimālā pensija Latvijā nebūs zemāka nekā iztikas minimums.

Pensiju likuma grozījumi noteiks, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, tiks piemērots koeficients - 3,0, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, tiks piemērots koeficients – 3,5, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem – 4,0, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu – 4,5.

Sabiedrība citai politikai valdes loceklis un labklājības darba grupas vadītājs Aigars Štokenbergs ir pārliecināts, ka izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, jo cilvēku atsaucība ir milzīga: "Kopš Sabiedrība citai politikai uzsākusi parakstu vākšanas kampaņu tūkstošiem cilvēku visā Latvijā, zvanot uz biedrības tālruni vai viesojoties Sabiedrība citai politikai birojā, ir apliecinājuši, ka ne tikai paši parakstīsies, bet mudinās to darīt arī savus ģimenes locekļus, draugus, kaimiņus un novadniekus."

Šodien, 18.februārī, Sabiedrība citai politikai pārstāvji Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegs savāktos parakstus referenduma rosināšanai par izmaiņām likumā Par valsts pensijām, liecina sniegtā informācija medijiem.

Trīs dienu laikā organizācijas Sabiedrība citai politikai birojā tika savākti vairāk nekā divi tūkstoši parakstu. Kopumā vairāk nekā 11 tūkstoši pilsoņu ar saviem parakstiem izteikuši prasību veikt grozījumus likumā Par pensijām, nodrošinot minimālo pensiju vismaz iztikas minimuma līmenī.

"Mēs sakām lielu paldies tiem tūkstošiem cilvēku, kas no visas Latvijas bija ieradušies mūsu birojā, lai ar savu parakstu apliecinātu, ka mūsu vecāki un vecvecāki ir pelnījuši labāku attieksmi. Sabiedrība citai politikai ir uzņēmusies atbildību aizstāvēt pensionāru tiesības saņemt pensiju vismaz iztikas minimuma līmenī, un es varu apsolīt, ka kopā mēs to panāksim," uzsver Sabiedrība citai politikai valdes loceklis Aigars Štokenbergs.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) atzinīgi novērtējusi uzsākto Latvijas politisko partiju konsolidācijas procesu un ir gatava tajā iesaistīties.

Par to Db.lv informēja LSDSP preses sekretārs Gatis Vanags. Mēs apzināmies Latvijas sarežģīto ekonomisko un politisko situāciju, kas prasa nekavējoties meklēt risinājumus, kuru realizācija var prasīt lielu uzdrīkstēšanos, teikts partijas paziņojumā.

LSDSP uzskata, ka šādai politisko partiju apvienībai noteikti jāveidojas kā centriskam politiskam spēkam, kurš ir gatavs meklēt labākos risinājumus Latvijai. Tādēļ labējām partijām jāsaprot, ka, lai mazinātu sociālo noslāņošanos un spriedzi sabiedrībā, kā arī uzlabotu valsts budžeta ienākumus, kā ļoti būtisks instruments var kalpot progresīvā nodokļu sistēma, kuru atbalsta gan LSDSP, gan Sabiedrība citai politikai (SCP). Tāpat ir gadījumi, kad ekonomikā nepieciešams palielināt valsts regulējošo lomu, piemēram, attiecībā uz banku sektoru. LSDSP apzinās, ka šodien ir nepieciešams spert arī labējai politikai raksturīgus soļus — maksimāli atbalstīt uzņēmējdarbību, piemēram, samazinot nodokļu slogu ražojošajiem uzņēmumiem.

Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī.

Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. Tā, piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk kā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk kā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas notiks pēc 2020. gada?

Jāsaka, ka uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu.

Labi zināma ir Latvijas valdības iepriekšējos gados realizētā politika - griezt visu un visur pēc kārtas, daudz neskatoties, kur trāpīs, galvenokārt pievēršot uzmanību tam, lai griezēji netrāpītu paši sev. Tādējādi Latvija it kā esot kļuvusi par veiksmes stāstu Eiropas kontekstā.

Tomēr ir noteiktas jomas, kurās pārāk liela līdzekļu ekonomija var ļauni atspēlēties ilgtermiņā, turklāt raugoties tieši no finansiālā aspekta. Runa ir par faktu, ka, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, mēs gadā atvēlam vismazāko naudas summu uz vienu iedzīvotāju kompensējamo medikamentu apmaksai. Turklāt ir skaidri definēts, ka katras kaites ārstēšanai pirmreizējiem pacientiem valsts apmaksā tikai pašas lētākās zāles, nevis tās, kuras receptēs ir norādījuši ārsti. Rezultātā rodas neapskaužamas situācijas, kad, cilvēkam, kurš ir aizgājis uz aptieku ar recepti, kurā skaidri norādīts, ka norādītais medikaments ir kompensējams no valsts kabatas, tomēr liek par to samaksāt, jo izrādās, ka neviens neko kompensēt negrasās. Veselības aprūpes politikas noteicēji acīmredzot nekad nav slimojuši un uzskata, ka katrai kaitei ir viens universālais medikaments, kas palīdz visiem, un ārsta norādījumiem par katra konkrētā gadījuma specifiku vispār nav nekādas nozīmes.

Šķiet, daudzi jau ir pieraduši, ka reformas augstākās izglītības sistēmā Latvijā nekust uz priekšu, un tālāk par divu augstos amatos sēdošu vīru savstarpējiem apvainojumiem šajā jomā nav arī tikts. Runa ir par izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa un Augstākās izglītības padomes vadītāja Jāņa Vētras nepārtrauktajiem centieniem noskaidrot, kurš no viņiem abiem ir svarīgāks. Taču šobrīd neizdarības un pat narcistiska nihilisma pakāpe ir pārsniegusi visas iespējamās robežas – kavēšanās dēļ saistībā ar augstākās izglītības programmu akreditāciju studenti var palikt bez diplomiem par augstāko izglītību, tā vietā saņemot izziņas par kursu noklausīšanos.

Ir bijuši gadījumi, kad vispārizglītojošajās skolās totāli bezcerīgiem skolēniem izsniedz papīru, uz kura norādīts, ka vispār jau kaut ko viņi ir dzirdējuši, jo jebkuram attiecīgajā skolā strādājošam skolotājam ir skaidrs, ka normālu atestātu nav iespējams izsniegt neapskaužamas nesekmības dēļ. Iznāk, ka noteiktās programmās studējošie var tikt pielīdzināti tieši šādiem skolēniem neatkarīgi no zināšanu pakāpes.

Ja šāda situācija tiešām tiks pieļauta, tas liecinās ne tikai par divu amatpersonu, bet gan visas valsts zemo attieksmes līmeni pret augstāko izglītību un tiem cilvēkiem, kuri ir izšķīrušies par studēšanu Latvijā. Turklāt tas būtu pamatīgs sitiens pa centieniem piesaistīt ārvalstu studentus Latvijas augstskolām. Nu, kurš ārzemnieks gan vēlēsies braukt studēt uz valsti, kurā nav nekādas garantijas, ka mācību procesa beigās diploma vietā netiks izsniegts nekam nederīgs papīrītis?!

«Ikviens cilvēks, kas strādā Latvijas galvaspilsētā, dod pievienoto vērtību gan tiem Rīgas uzņēmumiem, kuros strādā, gan tiem, kuru preces un pakalpojumus iegādājas,» pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, norādot, ka ir «dīvaini, ka Rīgas domes vadība Rīgā strādājošos, bet citās pašvaldībās dzīvojošos uztver kā slogu pilsētai».

«Līdz ar jauno kārtību cilvēki, kuri brauc uz Rīgu strādāt, tiks nostādīti neapskaužamas izvēles priekšā - deklarēties Rīgā, jo pretējā gadījumā dubultosies sabiedriskā transporta izmaksas, vai palikt pierakstītiem savās mājvietās, kur skolās un dārziņos iet viņu bērni un tiek saņemta virkne citu pašvaldības pakalpojumu,» pauda E. Sprūdžs. «Ja šos noteikumus būsim spiesti atstāt spēkā - izvēle ir neapskaužama,» pauda ministrs.

9. oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) no Rīgas domes saņēma saistošos noteikumus par diferencētu maksu sabiedriskajā transportā un, ņemot vērā jautājuma nozīmi un lielo rezonansi sabiedrībā, noteikumus plāno izvērtēt pēc iespējas ātrāk, paziņojuši ministrijas pārstāvji.

Lai Latvija iekļautos tādos valsts budžeta defi cīta rāmjos, kāds ir apsolīts starptautiskajiem aizdevējiem, mums 2011. gada valsts budžets jāsamazina aptuveni par 411 miljoniem latu. Turklāt tas ir jādara, veicot reālas reformas, nevis kārtējo reizi ceļot nodokļu slogu.

Ar šādu atklāsmi klajā nācis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, un jāatzīst, ka šajā jomā viņam ir grūti nepiekrist.

Tiešām ir izveidojusies neapskaužama situācija, ka tiek celti nodokļi un samazināti dažāda veida tautsaimniecībai nepieciešami tēriņi, taču jēdziens «reformas» lielā daļā sabiedrības izsauc divējādu reakciju. Vieni reformas jau sākuši uzskatīt par pasaku tēlu, kura klātbūtne reālajā dzīvē nemaz nav iespējama, otri, to izdzirdot, visai pamatoti sāk rēķināt, par cik procentiem viņiem atkal tiks apgriezta darba alga. Savukārt attiecībā uz nodokļu politiku jauninājumi tiek pieņemti tādā (ne)kvalitātē, ka, ja arī tos izdodas ieviest, tad praktiskā darba darītājiem ilgstoši jālauza galva, lai saprastu to loģiku. Piemēram, norma par tā saucamo dāvanu nodokli, atbilstoši ekspertu atzinumiem, ir uzrakstīta tā, ka nodokļu speciālisti jau tagad ir atraduši veidus, kā to apiet, bet atsevišķos gadījumos joprojām domā, kā to izpildīt. Savukārt tā saucamo dienesta automašīnu nodokli pat vēl nevienam neliek maksāt, jo pašiem tā pieņēmējiem joprojām nav skaidrs, kam īsti tas ir jāmaksā, bet kam — nav.

Vervētājfirmu uzburtie solījumi par darba iespējām ārzemēs Latvijas medicīnas māsām mēdz arī nepiepildīties - nonākušas svešajā valstī, māsas attopas gluži citā realitātē. Gūtā mācība ir skarba un reizēm pat kaunpilna, vēsta laikraksts Diena.

Izrādās, skarbi darba līgumi ar sankcijām māsas var ilgi turēt kā spīlēs. Varot arī gadīties, ka ārvalstī pēc divu dienu testēšanas māsu atlaiž it kā kompetences trūkuma dēļ. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) policiju informējusi par kādu populāru firmu, kas strādā bez licences, informē laikraksts.

Iepriekš par darbu ārzemēs lielākoties izskanējuši labie stāsti, taču pēdējā laikā Latvijas Māsu asociācijas birojs informēts par negatīvu pieredzi ar darbā iekārtošanas firmām. Asociācijas vadītāja Jolanta Zālīte sacījusi: «Savām kolēģēm, kuras apsver iespēju strādāt māsas profesijā ārpus Latvijas robežām, ieteiktu rūpīgi izvērtēt darba piedāvājumus un līgumu nosacījumus.»

Tuvāko piecu gadu laikā Eiropas Savienībā iecerēta pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas sistēmas reforma, kas mainīs pašreizējo šī nodokļa norēķinu kārtību, iegādājoties un piegādājot preces no ES darījumu partneriem

Jaunā kārtība novērstu dažādus PVN sistēmas defektus, bet vienlaicīgi tā var radīt arī papildu apgrūtinājumus. Tādu ainu rāda izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotā konference Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam.

Lai arī par pašreizējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas modernizāciju Eiropas Savienībā tiek runāts un diskutēts jau vairākus gadus un kaut arī vēl lielie lēmumi par tās reformēšanu vēl saskaņojami starp dalībvalstīm, tomēr tiek lēsts, ka šādas reformas iedzīvināšanas termiņš varētu būt no 2022. gada. Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins izteica šaubas par minētā termiņa realitāti, jo diskusijas par sistēmas maiņu turpinās. Jāņem vērā, ka par šo iecerēto – jauno PVN sistēmu vēl nav iespējams runāt detalizēti, bet gan tikai vispārējā līmenī, vienlaikus ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem nav skaidru atbilžu. Taču, lai uzņēmumi būtu gatavi ne tikai pārmaiņām šajā sistēmā, bet arī līdzdarbotos PVN jaunās arhitektūras izstrādē, par to ir jārunā jau šodien. Galu galā, Latvija kā ES dalībvalsts piedalās tās izstrādē un arī Ministru kabinetam būs jāpieņem konkrēti lēmumi attiecībā par to.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(408).jpg

Visizdevīgāk kredītu ņemt ir valstij - to Latvija ir pierādījusi jau gadiem ilgi, vispirms pieņemot no uzņēmējiem PVN pārmaksu un pēc tam domājot, kuram un kā to atmaksāt. Turklāt teju vai lieki piebilst, ka nevienu santīmu procentmaksājumos uzņēmējs no šādas valsts kreditēšanas nesaņem.

Nu jau zināmu laiku mūsu likumdevējs ir gājis vēl tālāk, nosakot, ka gadījumā, ja uzņēmējs pārmaksātā PVN atmaksu neizņem laikus, viņš attiecīgo naudas summu zaudē.

Jāteic, ka jebkura komercbanka par šādu sistēmu būtu teju vai pārlaimīga - vispirms varētu paņemt no klienta naudu depozītā, par to nemaksājot procentus, bet gadījumā, ja attiecīgā persona pareizajā dienā neierodas pēc sava noguldījuma, iemaksāto naudu savākt pavisam. Bankas to, protams, nevar darīt, bet VID - pilnīgi mierīgi likuma ietvaros. Var jau, protams, teikt, ka katram iedzīvotājam, tostarp uzņēmējiem likumi ir jālasa un to nezināšana neatbrīvo no atbildības. Vēl vienkāršāk sakot - ja kāds uzņēmējs ir nogulējis savu naudas saņemšanas termiņu, pats vien ir vainīgs. Tomēr šeit būtu jāņem vērā viena otra būtiska nianse, kas nekādi nerunā par labu tai kārtībai, kāda ir noteikta VID attiecībās ar biznesu.

Neskatoties uz ASV finanšu sistēmas glābšanas plāna apstiprināšanu, Savienoto Valstu un līdz ar tām arī pasaules ekonomikas sistēmai neizdosies izvairīties no recesijas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šādu notikumu attīstības gaitu pieļauj daudzi eksperti, arī no Starptautiskā valūtas fonda (SVF), kurš nule kā publiskojis pārskata Globālās ekonomikas perspektīvas fragmentus, konkrētus skaitļus gan neminot. Šo tendenci nevarēs lauzt ASV Kongresa piektdien apstiprinātais 700 miljardus dolāru vērtais ASV ekonomikas glābšanas plāns, kurš paredz atpirkt no bankām nelikvīdos aktīvus.

SVF eksperti ir veikuši vairāk nekā 100 finanšu spriedžu periodu analīzi 17 attīstītajās valstīs pēdējos 30 gados un secinājuši, ka pasaules ekonomikas lokomotīvei ASV neizdosies izvairīties no krasas lejupslīdes. Recesijas risks aug, kad pirms finanšu krīzes ir vērojams straujš mājokļu cenu un kredītu apjoma pieaugums, kas arī ir noticis, teikts pārskatā. Pēdējās nedēļās neapskaužamās ASV ekonomikas attīstības perspektīvas tiek apstiprinātas arī ar makroekonomikas rādītājiem, kuri liecina par problēmu saglabāšanos mājokļu tirgū, bezdarba pieaugumu un patēriņa samazināšanos. Pēc daudzu ekspertu domām, ASV ekonomika jau ir ieslīdējusi recesijas fāzē un Baltā nama plāns banku sektora glābšanai kardināli situāciju neuzlabos. «Mēs piekrītam SVF viedoklim, ka ASV cietīs no recesijas šā gada otrajā pusē un 2009.gada sākumā,» saka Global Insight galvenais ekonomists Narimans Beravešs. «Faktiski jau ir ne mazums pierādījumu tam, ka ASV ekonomika pārdzīvo recesiju. Mēs domājam, ka valsts IKP pieaugums trešajā ceturksnī būs nulle vai pat ar mīnusa zīmi.» Arī Goldman Sachs analītiķi norāda, ka krasā situācijas pasliktināšanās finanšu tirgos un ekonomikas dati liecina - recesija ASV būs krietni dziļāka, nekā bija domāts. Db pēdējās divās nedēļās jau vairākkārt rakstījis, ka pesimismu par ASV ekonomikas glābšanas plāna pozitīvu ietekmi neslēpa arī kongresmeņi, kuri to apstiprināja pēc vairākiem piegājieniem. «Iemetot miljardus banku sektorā, mēs nedzēšam ugunsgrēku, bet piesedzam to ar dolāru segu,» pirms pēdējās balsošanas par likumprojektu teica Pārstāvju palātas finanšu pakalpojumu komitejas priekšsēdis Bārnijs Frenks. «Nav izslēgts, ka rīt mums nāksies pieņemt šādu pašu plānu, bet jau nevis banku, bet reālā ekonomikas sektora glābšanai.»

Ja partiju konsolidācijas pamatā būs godīga politika, tajā būtu gatava iesaistīties arī Dienas bijusī galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte.

Pašvaldību vēlēšanu rezultāti, kas vairākas labējās partijas tuvina izdzīvošanas neizdzīvošanas robežai, jau kuro reizi aktualizējuši diskusiju par latvisko politisko spēku konsolidāciju, lai tās nezaudētu savas pozīcijas 2010.gada rudenī paredzētajās 10.Saeimas vēlēšanās kreiso politiķu vienotības un pārspēka priekšā, vēsta laikraksts Dienas.

Pēc vēlēšanām, kurās Tautas partija (TP) neiekļuva Rīgas domē un Eiropas Parlamentā, arī TP deputāts Jānis Lagzdiņš paziņoja, ka ar šo nosaukumu TP vairs nespēs atgūt uzticību un uz TP bāzes ir jāveic konsolidācija un jāveido jauna partija.