Entuziasti, avantūristi vai varbūt fanātiski cilvēki pat ziemā nepārstāj nodarboties ar sporta veidiem, kas klasiski it kā piedien vasarai, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja redzat cilvēkus, kas ziemas spelgonī peldas ledainā ūdenī, aktīvistus, kas plandošos vasaras šortus nomainījuši pret siltām ziemas jakām un traucas ar veikborda dēli pa ledus tramplīniem, tad zin – šie sajūtu ķērāji ir konkrētā sporta veida lietpratēji, jo bez pieredzes, treniņiem un zināšanām šādas trakulības neesot vēlams praktizēt.

Sajūtas, kas gūstamas, nirstot zem ledus, nevarot aprakstīt, tas būtu jāizjūt katram pašam. Šādu avantūru nepieredzējušiem nirējiem nebūtu vēlams izmēģināt, jo tā ir saistīta ar risku un ar to var nodarboties tikai nirēji ar pieredzi.

Nirt ziemā zem ledus ir pavisam citādāk nekā vasarā, ir jāsaprot, ka izeja nav tur, kur ienāk prātā, bet gan konkrētā vietā. «Zemledus niršana galvenokārt ir mūsu hobijs un pozitīvu emociju gūšanas veids, par biznesu to ir grūti nosaukt. Visa nopelnītā nauda tiek ieguldīta centra attīstībā, jauna aprīkojuma iegādē. Ziemā piedāvājam teorētiskās nodarbības un praktisko niršanu baseinā, kā arī braucienus uz Sarkano jūru,» stāsta Coral Latvia DC valdes locekle Liāna Dzirkale. Zemledus niršanu parasti izmēģinot privātpersonas, pieredzējuši nirēji, bet esot bijuši arī korporatīvie klienti. Katru gadu neatkarīgi no tā, ir vai nav ledus, Vecgada dienā tiek organizēts zemledus ieniršanas un eglītes iedegšanas pasākums. Tas ir gan zemūdens, gan virsūdens pasākums daivinga entuziastiem un tā ir jau vairākus gadus piekopta tradīcija, viņa turpina.

Vēlme apdrošināt neparastas lietas un pat parādības ir sastopama arī Latvijas apdrošinātāju ikdienā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē slavenības un profesionāli sportisti, kas apdrošinājuši noteiktas ķermeņa daļas par miljoniem, vairs nav nekas neparasts. Piemēram, futbolista Krištianu Ronaldu kājas 2013. gadā tika apdrošinātas par 206 miljoniem eiro. Nevar neminēt arī dziedātāju Dženiferu Lopesu, kas savu dibenu apdrošinājusi par vairāk nekā 20 miljoniem dolāru. Pati pirmā māksliniece, kas savu balsi un kājas par apaļu miljonu apdrošinājusi 60. gados, bijusi Marlēna Dītriha. Latvijā mūziķu vidū šāda prakse gan nav izplatīta. Tomēr cilvēku vēlmēm un izdomai, ko apdrošināt, nav robežu, liecina DB aptaujāto apdrošināšanas kompāniju pieredze.

Apdrošinot retus priekšmetus, kuriem ir liela vērtība vai īpaša emocionālā nozīme, lietu novērtēšanai parasti tiek piesaistīti neatkarīgi eksperti. Viņu uzdevums ir noteikt šādu priekšmetu patieso vērtību, jo nereti klienti šīs lietas pārvērtē.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Tā kā uz vairākām Rīgas ūdenstilpēm izveidojusies noturīga ledus kārta, pašvaldība šajās vietās atcēlusi aizliegumu iedzīvotājiem atrasties uz ledus. Pagaidām aizliegums ir atcelts uz Bābelīša ezera, Velnezera, Gaiļezera un Dambjpurva ezera, informē Rīgas dome.

Saglabājoties aukstam laikam un nostiprinoties ledus segai, jau tuvākajās dienās, visticamāk, tiks papildināts to ūdenstilpju sarakts, uz kuru ledus varēs atrasties, tostarp, uz zemledus makšķernieku iecienātā Ķīšezera krasta zonas ledus. Par to tiks ziņots atsevišķi.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs atgādina, ka simtprocentīgi drošs ledus nemēdz būt, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem jebkurā gadījumā. Viņš arī aicina zemledus makšķernieku apzinīgāko daļu iesaistīties sabiedrības izglītošanā un nepalikt vienaldzīgiem, redzot citu žibulētāju vai iedzīvotāju pārgalvīgu rīcību, īpaši uzmanot bērnus, lai tie vieni paši neatrastos uz ūdenstilpju ledus.

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

Lai arī trešdien Liepājā spīdēja saule un temperatūra pa dienu turējās virs nulles, cerot nozvejot stintes jeb salakas, uz Liepājas Tirdzniecības kanāla turpina pulcēties makšķernieki.

Stinšu jeb salaku migrācija janvārī un februārī pieaug, padarot šo laiku par labāko zivju makšķerēšanai. Lai arī šī ziema bijusi īsa, cilvēkiem interese ir bijusi pietiekama, Db.lv pastāstīja uzņēmumā Sofijas laivas, kas netikai izīrē laivas, bet šogad uzsāka arī zemledus makšķerēšanas inventāra nomu. Pašlaik par iespēju izīrēt makšķerlietas salaku migrācijas laikā interesējušies aptuveni piecdesmit makšķernieki. Sofijas laivas zemledus makšķerēšanas inventāru sāka izīrēt šogad, tādēļ makšķernieku aktivitāti salīdzināt ar iepriekšējo gadu pašlaik nav iespējams.

Kaut arī prasība apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai mantai vai videi, stāsies spēkā tikai no nākamā gada, nozares spēlētāji un apdrošināšanas kompānijas aicina dronu lietotājus izvērtēt iespējamos riskus un, iespējams, izšķirties par apdrošināšanu jau tagad.

Attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos izvirzītās obligātās apdrošināšanas prasības skars bezpilota gaisa kuģus, kuru kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kg. Taču jau kopš 2004. gada ir spēkā Eiropas Savienības regula, kurā ne visas Latvijā iesaitītās puses tomēr ir iedziļinājušās.

«Jebkurā gadījumā ir jāapzinās riski,» kurus var nodarīt arī par 1,5 kg vieglāki droni, kādus izmanto lielākā daļa lietotāju, norāda Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas (LARPAS) pārstāvis Ilmārs Ozols. Viņaprāt, ir vērts iztērēt nelielu naudas summu jau tagad, lai būtu drošība gadījumā, ja nu kaut kas notiek. Sliktākā scenārija gadījumā – ja no drona nopietni cieš citi cilvēki, piemēram, masu pasākumos – var būt runa par tiesvedību un kompensācijām līdz pat mūža galam.

2018. gads bija pirmais, kas OCTA segmentā apdrošinātājiem nesa peļņu.

Sagaidāms, ka tā tas būs arī šogad, intervijā DB stāsta akciju sabiedrības Balta valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas

Kāds ir bijis pērnais gads un kādu prognozējat šo?

Pagājušais gads apdrošināšanas nozarei kopumā ir bijis ļoti veiksmīgs – jūtam, ka mainās klientu vērtības un pieaug vēlme pēc stabilitātes, tātad arī apdrošināšanas. Baltas apgrozījums audzis par 18%, turklāt pieaugums bija vērojams gan privātpersonu, gan juridiskajā segmentā.

Ja skatāmies no apdrošināšanas pakalpojumu viedokļa, strauja izaugsme ir bijusi visos būtiskākajos apdrošināšanas veidos – gan OCTA un KASKO segmentos, gan veselības un ceļojumu apdrošināšanas veidos, gan privātā īpašuma apdrošināšanā. Relatīvi mazāka izaugsme bija vērojama juridiskā īpašuma segmentā, kur ēku un mantas pieauguma tempi ievērojami atpaliek no celtniecības nozares inflācijas, kas saskaņā ar lielo būvnieku aptauju 2018. gadā veidoja 15%.

Ņemam standarta līgumu, ievadām klienta iesniegtos datus, apdrošināšanas summu un parakstām dokumentu. Aptuveni šādi līdz nesenai pagātnei noritēja apdrošināšanas process. Sākotnēji lielākoties klientu apkalpošanas centros, vēlāk jau apdrošinātāja uzturētajās interneta platformās. Taču šobrīd apdrošināšana Eiropā piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, kas iezīmē pāreju no standartizētas apdrošināšanas uz personalizētu risinājumu.

Pateicoties ar mākslīgo intelektu apveltītiem analītikas rīkiem un datorsistēmu spējai apstrādāt milzīgus datu apjomus, apdrošināšanas sabiedrības spēj izskaitļot katram klientu segmentam raksturīgākos riskus un sagatavot personalizētus piedāvājumus, ko iespējams papildināt ar paša klienta vēlmēm, polisei pievienojot dažādus papildrisku segumus.

Eiropā personalizēšana šobrīd ir «aktuāla» tendence, un tā kļūst aizvien redzamāka arī Latvijā un Baltijā kopumā. Virzību lielā mērā veicina paši klienti. Iepazinuši personalizētu apdrošināšanu ārzemēs, viņi līdzīgus pakalpojumus prasa arī apdrošinātājiem Latvijā. Un apdrošinātāji pielāgojas viņu prasībām, ātri radot jaunus pakalpojumus un piedāvājot tos klientiem. Tipisks piemērs bija pirms pāris gadiem enerģētikas krīzes pilnbriedā. Tolaik privātmāju īpašnieki elektrības izmaksu samazināšanas nolūkā sāka īpašumā uzstādīt saules paneļus. Iesākumā mikroģeneratoru apdrošināšana pat nebija visu apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumā, taču īsā brīdī tika radīts jauns pakalpojums, kas ļāva apdrošināt saules paneļus ne vien pret dabas stihijām un nozagšanu, bet arī pret negūtajiem ienākumiem.

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2014. gadā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu liecina, ka Latvijā ir vairāki reģioni, kuros statistiski daudz biežāk kā citā Latvijas teritorijā, tiek izraisīti negadījumi ar neapdrošinātu transportlīdzekli.

Arī pērn jau tradicionāli, bez iegādātas un spēkā esošas OCTA, CSNg visvairāk notikuši – Rēzeknes rajonā *. Tikmēr pirmo reizi Latgales reģionam šajā topā pievienojies arī Ventspils rajons, kur pērn autovadītāji procentuāli ļoti bieži izraisījuši CSNg ar neapdrošinātu transportlīdzekli.

LTAB apkopotā informācija par Latvijas rajoniem, kuros visbiežāk tiek izraisīti CSNg bez OCTA, liecina, ka Latgales reģions kārtējo reizi ierindojies topa augšdaļā. «Lai arī pēc LTAB datiem kopumā neapdrošināto autoīpašnieku skaits Latvijā pērn svārstījās 1-2% robežās, tomēr situācija atsevišķos rajonos, sevišķi Latgalē, joprojām ir ļoti nopietna. Turklāt tāda tā saglabājas jau vairāku gadu garumā,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Šī gada augustā AAS BTA Baltic Insurance Company noslēgusi vērienīgu darījumu, apdrošinot SIA Lauma Fabrics – nekustamo un kustamo īpašumu un citus apdrošināšanas riskus par kopējo apdrošinājuma summu 85,5 miljoni eiro, informē BTA.

BTA pieredze liecina, ka arvien vairāk uzņēmumu izvēlas kompleksus apdrošināšanas risinājumus, pasargājot uzņēmumu no iespējamiem zaudējumiem, tai skaitā negūtās peļņas, dažādu neparedzētu situāciju gadījumos. Papildus nekustamā un kustamā īpašuma apdrošināšanai, uzņēmumi apdrošina ne tikai juridiskās personas vispārējo civiltiesisko atbildību, bet arī biznesa pārtraukšanas risku.

Noslēdzot apdrošināšanas darījumu šī gada augustā, BTA ir apdrošinājusi Latvijā un Eiropā pazīstamās mežģīņu, elastīgo adījumu un lenšu ražotāju rūpnīcas – SIA Lauma Fabrics – nekustamo īpašumu, kustamo īpašumu – iekārtas, inventāru, aprīkojumu, apgrozāmos līdzekļus – krājumus un izejvielas, kā arī uzņēmuma vispārējo civiltiesisko atbildību un saimnieciskās darbības pārtraukšanas risku ugunsgrēka un papildu risku iestāšanās gadījumā par kopējo apdrošinājuma summu 85,5 miljonu eiro apmērā. Lielāko apdrošinājuma summas daļu – 45 miljonus eiro veido nekustamā īpašuma apdrošinājuma summa. Lauma Fabrics ražotnes ēka aizņem 115 645 kvadrātmetrus. Pēc platības SIA Lauma Fabrics ir devītā lielākā rūpnīca pasaulē un, saskaņā ar Wikipedia.org datiem, pasaulē desmitā lielākā ēka.

Augot dronu izmantošanas aktivitātei, nākotnē, visticamāk, palielināsies arī negadījumu skaits, kurā tie iesaistīti. Patlaban pirmie soļi dronu izmantošanas regulējuma izveidē jau ir sperti, tomēr apdrošinātāji uzskata, ka to vēl iespējams uzlabot, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā arvien pieaugošo dronu īpašnieku skaitu un biežāku šo bezpilota lidaparātu izmantošanu publisku masu pasākumu filmēšanai, kas rada potenciālus apdraudējuma riskus, pērnā gada novembrī Ministru kabinetā (MK) tika akceptēti noteikumi, kas regulē dronu izmantošanu. Noteikumi paredz virkni jaunu prasību attiecībā uz bezpilota lidaparāta konstrukciju un aprīkojumu, pilota vecumu un nosaka nepieciešamību marķēt dronu, lai tā īpašnieku būtu iespējams identificēt. Tāpat noteikumi atrunā attālumu ierobežojumus horizontālā un vertikālā plaknē un lidojuma distanci cilvēku, pasākumu un citu sabiedriski nozīmīgu objektu tuvumā.

Mēneša laikā britu finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut lietotāju skaitu Latvijā palielinājis no pieciem līdz septiņiem tūkstošiem

«Pēc ziņām par to, ka Revolut uzsāk darbu Latvijā, lietotāju skaits vienā mēnesī pieaudzis no 5000 līdz teju 7000. Šobrīd Rīga ir trešais lielākais Revolut tirgus Baltijā pēc Viļņas un Kauņas. Pirmajās divās nedēļās vidējais pieaugums bija virs 300%,» saka Ieva Elvīra Kazakevičjūte (Ieva Elvyra Kazakevičiūtė), Revolut sabiedrisko attiecību vadītāja.

Vidējais lietotāju vecums Latvijā esot līdzīgs kā citos tirgos – vairums lietotāju ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, bet visiecienītākais šis pakalpojums ir 29 gadus vecu cilvēku vidū. Lielākā daļa transakciju tiek veiktas Latvijā, kas parāda to, ka pakalpojums tiek lietots ikdienā. Otra valsts, kur Latvijas iedzīvotāji visvairāk lieto Revolut, ir ASV. «Mēs ceram, ka mūsu jaunais ierīču apdrošināšanas plāns, ko nesen uzsākām piedāvāt, palielinās lietotāju skaitu,» teic I. E. Kazakevičjūte.

Attiecībā uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumu gan Igaunijā, gan arī Lietuvā jau šobrīd ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā, informē Finanšu ministrija.

Tā piemēram, Igaunijā ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā, un papildus tam ir ieviesta arī automātiskās apdrošināšanas sistēma. Tas nozīmē – ja transportlīdzeklim, kas ir reģistrēts transportlīdzekļu reģistrā, nav OCTA, tam tiek noslēgta automātiskā apdrošināšanas polise.

Arī Lietuvā ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā. Ja transportlīdzeklim nav bijis noslēgts apdrošināšanas līgums, tas ir pamats, lai to izslēgtu no transportlīdzekļu reģistra.

Jāatgādina, ka Ministru kabinets otrdien, 3. oktobrī, atbalstīja grozījumus OCTA likumā, paredzot, ka turpmāk OCTA attiecībā uz transportlīdzekļiem veicama ne tikai tad, ja transportlīdzekli izmanto ceļu satiksmē, bet arī jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Likumā vārdi „ceļu satiksmē” aizstāti ar vārdiem „atbilstoši tam paredzētajai funkcijai”, tādējādi OCTA apdrošināšana turpmāk būs nepieciešama katram transportlīdzeklim, kurš tiek lietots, neatkarīgi no tā, vai ar transportlīdzekli piedalās ceļu satiksmē, vai to lieto ārpus ceļiem.

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Personām, kuras atrodas uz ledus laikā, kad tas ir īpaši bīstami, varēs piemērot administratīvo sodu. Ieviest administratīvo atbildību personām, kuras pārkāps pašvaldību noteikto aizliegumu atrasties uz ūdenstilpju ledus iekšzemē vai jūras piekrastē, paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie otrdien, 12.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro.

«Lai arī dažas pašvaldības jau patlaban savos saistošajos noteikumos paredzējušas iespēju sodīt cilvēkus, kuri uz ledus kāpj paaugstinātas ledus bīstamības periodā, jaunais regulējums ļaus problēmu risināt kompleksi valsts līmenī. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz pārgalvīgiem zemledus makšķerniekiem, kuri riskē ar savu dzīvību. Turklāt viņu glābšanas operācijas prasa ievērojamus valsts dienestu resursus,» norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkos atkārtotu vēsturiskā Vāgnera nama nomas tiesību izsoli, saglabājot iepriekšējos noteikumus, informē VNĪ.

Augusta sākumā izsludinātās vēsturiskā Vāgnera nama izsoles laikā ēku apskatīja vairāki pretendenti, taču līdz publiski noteiktajam termiņam, proti 21. augustam, pretendentu pieteikumi nav saņemti. Tādēļ VNĪ izsoli rīkos atkārtoti, saglabājot esošos nosacījumus, ko uzliek ēkas kultūrvēsturiskais statuss un noteiktais pielietojuma mērķis – kultūras funkciju nodrošināšanai.

«Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc ne visu varam attīstīt par valsts naudu. Vēsturiskais Vāgnera nams nevar gaidīt - ir vajadzīgs risinājums. Lai arī pirmajā izsolē pretendents nepieteicās, interese par nama nomāšanu joprojām ir. Atkārtotu izsoļu rīkošana ir normāla prakse, piemēram, nesen ar otro izsoli tika pārdots Šķirotavas cietums. Nomas maksa ir ļoti samērīga un neskatoties uz prasību ēkā investēt, ceram atrast tirgus dalībniekus, kas novērtēs šīs ēkas potenciālu,» skaidro Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piektdien izziņojuši pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, informē VNĪ.

Šajā ēkā kādreiz atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris un šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. No 1988. līdz 2006. gadam šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Īpašuma lietošanas mērķis – kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Pieteikšanās ir līdz 21.augustam.

Izsoles sākuma cena tiek noteikta 0,50 EUR/m²/ mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, n.ī. nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam, līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim (21.08.2018. pl. 17:00) , VNĪ kontā ir jāieskaita nodrošinājuma maksa EUR 10 000,- apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai, bet gadījumā, ja nomas tiesību pretendents, pēc nomas līguma nosūtīšanas, līgumu neparaksta vai iesniedz attiecīgu atteikumu, nodrošinājuma maksa šādam dalībniekam netiek atmaksāta.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.