Eiropas Centrālās bankas lēmums celt bāzes likmes, tā izbeidzot negatīvo likmju parādību Eiropā, maina kredītprocentus aizņēmumos, tādējādi tūkstošiem Latvijas kredītņēmēju palielināsies regulārie maksājumi. Jautājums ir – vai un cik ilgi tas turpināsies un kā tas ietekmēs uzņēmumu kreditēšanu, kuras gausums kritizēts arī zemo likmju laikos? Cik ļoti ECB ir gatava upurēt ekonomisko attīstību par labu inflācijas apkarošanai?
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda neslēpj likmju celšanas nolūkus, proti, inflācija pieņemas spēkā, un cenu stabilizēšanai viens no monetārās politikas līdzekļiem ir likmju celšana. Aiz katra ECB soļa, tiesa, slēpjas arī zemūdens akmeņi, proti, kā tas ietekmēs dažādās ekonomikas Eiropas Savienībā. Brīdī, kad ECB lēmums skars vienkāršos pilsoņus un uzņēmumus dažādās ES valstīs, ir skaidrs, ka vienota visiem būs tikai naudas cena, pārējais atšķiras. Atšķiras patēriņš un atalgojums, kreditēšanas politika, pat inflācija dažādās valstīs ir krasi atšķirīga – Latvijā ap 20%, bet Vācijā ap 10%. Ir viena monetārā politika, bet fiskālās politikas katrā valstī atšķiras.
Lagarda no Eiropas prasa solidaritāti brīdī, kad pakausī elpo hiperinflācijas bubulis. Proti, ar negatīvām likmēm turpinot, varēja sagaidīt brīdi, kad naudas vērtība veselos procentos mazinās ne pa mēnešiem, bet pa nedēļām un dienām. Jautājums paliek – vai ECB nav bruņurupucis, kas dzenas pakaļ zaķim?
Izaicinājums – uzņēmumu kreditēšana
Latvijā Viens no pamatjautājumiem, raugoties no visas valsts ekonomikas attīstības perspektīvas, ir stagnējošā uzņēmējdarbības kreditēšana vietējā tirgū, kas pandēmijas sākumā bija pat ar lejupslīdošu zīmi.
Tomēr, neraugoties uz to, ka 2020. gadā aktīvāk vietējās bankas izsniedza kredītus privātpersonām, vērtēt viennozīmīgi uzņēmumu kreditēšanas apjoma mazināšanos vairs nav pamata, jo, pirmkārt, 2021. gadā kreditēšanas apjoms ir atgriezies 2018. gada līmenī, bet, otrkārt, kredītlīdzekļus var iegūt arī citos ceļos, piemēram, gan piesaistot līdzekļus ārpus Latvijas, gan emitējot obligācijas un akcijas, gan aizņemoties. Tajā pašā laikā, ievērojot inflācijas apjomus, izsniegto kredītlīdzekļu apjoms ir vērtējams kā sarūkošs.
Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne Dienas Biznesam norāda, ka Euribor pieaugums gan sadārdzinās aizdevumus uzņēmumiem, taču tas šobrīd nav noteicošais faktors uzņēmumu kreditēšanas attīstībā. “Pēdējos mēnešos Krievijas kara un inflācijas kāpuma ietekmē būtiski pieaudzis uzņēmēju pieprasījums pēc īstermiņa aizdevumiem krājumiem un apgrozāmajam kapitālam. Tas arī tiek apmierināts, augot uzņēmumiem izsniegto overdraftu apjomam. Savukārt pieprasījums pēc ilgtermiņa aizdevumiem uzņēmumiem jau vairākus ceturkšņus sarūk – galvenokārt tādēļ, ka uzņēmumi, saskardamies ar Krievijas kara un pandēmijas radīto nenoteiktību, nogaida ar ilgtermiņa investīcijām. Krievijas izraisītā kara dēļ bankas visā eirozonā rūpīgāk izvērtē uzņēmumu kredītu pieprasījumus, jo īpaši kara visvairāk skartajās nozarēs. Tomēr kreditēšanas politika nekļūst būtiski stingrāka,” tā V. Mičūne.
Visu rakstu lasiet 2.augusta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!