Latvijas eksportētājiem zemo izmaksu priekšrocību laiks ir beidzies, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
"Šogad varam redzēt, ka eksporta apjoms samazinās, un tas pamatā saistīts ar to, ka 70% no visa Latvijas eksporta apjoma ir uz Eiropas ekonomiskās zonas valstīm. Tas nozīmē, ja sāk stagnēt Eiropas tirgi, tad, protams, arī eksporta apjoms samazinās," norādīja Rožkalns, piebilstot, ka pagājušā gada inflācija un tai sekojošā dzīves dārdzība ietekmē Latvijas būtiskākās eksporta nozares, kas ir kokrūpniecība, būvniecība un būvmateriāli.
Viņš prognozēja, ka kopumā šis gads eksportētājiem būs smags, nākamā gada pavasaris būs cerīgāks un jau jūtamu eksporta pieaugumu varētu redzēt nākamā gada rudenī.
Rožkalns norādīja, ka eksporta attīstība lielā mērā būs atkarīga no tā, kā Latvijai veiksies ar ekonomikas transformāciju. "Proti, ja kādreiz pirms inflācijas lēciena mūsu eksports daudzās nozarēs turējās uz tā, ka mūsu algas ir zemākas un elektroenerģijas izmaksas ir zemākas, kas bija mūsu konkurētspējīgā priekšrocība, tad tā tagad vairs nav realitāte. Jaunā realitāte būs, visticamākais, saistīta ar to, cik ātri mēs spēsim digitalizēt un automatizēt daļu no rūpniecības, kas radīs jaunu pievienoto vērtību," sacīja LIAA vadītājs.
Tāpat, pēc viņa teiktā, eksporta attīstībai svarīgs faktors ir piekļuve enerģijai.
"Tā savukārt būs saistīta ar to, cik daudz un ātri mums izdosies spert soļus saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem. Nākotnē dzīves dārdzība jeb precīzāk naudas dārdzība būs saistīta ar energoefektivitāti un ilgtspēju. Tas izriet no zaļās politikas (green deal), kas nozīmē, ka nauda bankās būs lētāka tiem, kas ir zaļāki. Ja mēs spēsim piedāvāt mūsu ražotājiem enerģiju, kas ir zaļa, tad tā radīs konkurētspējīgu priekšrocību pret citiem, kuriem tas ceļš būs lēnāks," norādīja Rožkalns.
Tāpat, pēc viņa teiktā, arī cilvēkkapitālam ir nepieciešams īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa plāns.
"Īstermiņā, visticamāk, mums vajadzēs piesaistīt talantus no ārvalstīm uz kādu konkrētu laiku. Secinājums pēc eksportētāju intervijām par to, kā pietrūkst nozarēm, lai attīstītos, ir, kā radīt vairāk produktu ar augstāku pievienoto vērtību. Runa ir par valsts atbalstu digitalizācijai ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī jaunākās paaudzes iekārtās. Protams, ka bez cilvēkiem iekārtas nestrādās, tādēļ īstermiņā mums būs nepieciešami profesionāļi no ārvalstīm, jo, pat intensīvi apmācot savējos, viņu skaits būs nepietiekams, lai dubultotu vai trīskāršotu eksporta jaudas," atzina Rožkalns.
2023.gada pirmajā pusgadā Latvija eksportēja preces par 9,6 miljardiem eiro, kas ir par 4,5% jeb 456 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā.
