Dažkārt iedzīvotāji neizvēlas starppilsētu pārbraucienos vilciena satiksmi, jo no galapunkta pilsētā attiecīgajā laikā nekursē transports no satiksmes centra uz pagastiem. Portālam Db.lv Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs skaidro, ka šādas situācijas rodas plānošanas reģionu neelastības dēļ.
Jāatgādina, ka kopš 2008. gada vietējie maršruti ir plānošanas reģionu pārziņā, savukārt starppilsētu maršruti – ATD pārziņā.
«Ja sadarbība starp pārvadātājiem un plānošanas reģioniem nav laba, un plānošanas reģioni ātri nereaģē uz izmaiņām, piemēram, Pasažieru vilciena saraksta izmaiņām, tad var gadīties situācijas, kad pēc vilciena pienākšanas gala stacijā pilsētā vairs nav pieejams autobuss uz laukiem,» skaidro ATD valdes priekšsēdētājs, norādot, ka tādēļ saprotamas arī runas par to, ka ērtāk būtu pārraudzīt sabiedrisko transportu centralizēti, jo tad ātrāk varētu reaģētu uz, piemēram, izmaiņām kursēšanas grafikos.
N. Narvaišs norāda, ka pašlaik ir plānošanas reģioni, ar kuriem izveidojusies ļoti laba sadarbība, vietējiem pārvadātājiem ātri reaģējot uz izmaiņām starppilsētu pārvadātāju grafikā, kā piemēru minot Aizkraukli.
«Sarunas par a/s Pasažieru vilciens maršruta Rīga-Liepāja slēgšanu ik pēc laika atjaunojas, kopš es šeit [Autotransporta direkcijā, ATD – red.] strādāju, tas ir, kopš 2010. gada, taču vismaz šogad tas noteikti nenotiks,» vaicāts par to, cik aktuālas pašlaik ir bažas par vilciena pasažieru pārvadājumu maršruta Rīga-Liepāja slēgšanu,» norāda N. Narvaišs.
«Ekonomiski šis maršruts Pasažieru vilcienam ir ar vislielākajiem zaudējumiem. Ja mēs raugāmies no šā brīža pozīcijām, ka dotācijas sabiedriskajam transportam ir nepietiekamas, tad mēs [ATD - red.] laiku pa laikam dodam priekšlikumus, kā var kaut ko samazināt. Arī uzņēmums pats izskata šādas iespējas. Tomēr izmaiņas ir ne tikai ekonomiski, bet arī politiski pamatotas,» Db.lv norādīja N. Narvaišs, uzsverot, ka šogad veikt izmaiņas maršrutā Rīga-Liepāja, proti, to atcelt, nav iespējams arī tādēļ, ka «tādā tempā to nemaz nevar sagatavot».
«Katru mēnesi mēs izskatām kādus grozījumus maršrutos. Lielākoties tās ir reisu samazināšanas, bet tāpat tiek atvērti arī jauni reisi, piemēram, pēdējā laikā atvērti reisi Kurzemē,» norādīja ATD valdes priekšsēdētājs.
«Latvijā jāņem vērā situācija, ka pasažieri ir ļoti pieraduši pie tā, kas viņiem ir – cilvēks, kurš pieradis braukt ar vilcienu, arī turpmāk gribēs braukt ar vilcienu, savukārt tas, kurš pieradis pārvietoties ar autobusu, arī turpmāk gribēs braukt ar autobusu. Katras izmaiņas nes līdzi daļas pasažieru neapmierinātību, un, lai liktu pasažieriem mainīt savu transporta veida izvēli, ir vajadzīgs kāds «burkāns» - ar ko viens pasažieru pārvadājumu veids ir labāks par citu. «Burkāns» var būt, piemēram, internetns, pārvietošanās ātrums, ērtība, pieturvietas tuvums mājām u.c.,» norāda N. Narvaišs.
«Pēc pagājušā gada datiem Latvijā viena vilciena braukšanas izmaksas atmaksājas, ja vilcienā atrodas 240 pasažieri, savukārt autobusa (šeit ir runa par visiem autobusu tipiem – gan mikroautobusu, vidējas ietilpības autobusu un lielo autobusu) reiss atmaksājas, ja vidēji ir tajā brauciena laikā ir 24 pasažieri,» norāda N. Narvaišs. «Te jau rodama tā atbilde un jautājumu, kurš transporta veids ir izdevīgāks – ja pasažieru skaits vienlaicīgi ir vairāk par 200, tad izdevīgs ir vilciens, jo tad nav jāsūta paralēli pieci autobusi, bet ja pasažieru skaits ir mazāks – labāk sūtīt autobusu,» norāda ATD vadītājs.
