Izejvielu tirgu dalībnieki, gaidot ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) prezidenta Bena Bernankes uzrunu ASV Kongresam, ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas, ziņo Reuters.
Tiek gaidīts, ka B. Bernanke dos skaidrākus mājienus par to, kad tieši ASV centrālā banka ir gatava pārtraukt savu īstenoto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Noskaņojuma pasliktināšanos zināmā mērā kultivē arī paši fondu tirgus dalībnieki, reaģējot uz mediju virsrakstiem par ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas potenciālajām beigām, kuras ietvaros ik mēnesi ASV centrālā banka, izpērkot parāda vērtspapīrus, tērē 85 miljardus ASV dolāru. Beigu sākums gan šķiet nedaudz pārspīlēts, jo ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke pēc šis institūcijas pēdējās atklātās tirgus komitejas sēdes paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja monetāro mīkstināšanu piebremzēt jau šogad, taču tas viss būs atkarīgs no ekonomiskajiem rādītājiem un stimulēšanas pasākumi nebeigsies ātrāk par nākamā gada vidu. Pēdējie dati par cenu izmaiņām ASV mājokļu tirgū gan liecina par ātrāku stimulēšanas izbeigšanu, taču šī informācija nozīmē ekonomikas atlabšanu, tādējādi tirgum ir nosacīti labvēlīga. FRS vadītāja sacītais, visticamāk, ievērojami ietekmēs arī ASV dolāra cenu, kura pēdējo dienu laikā jūtami sarukusi, jo pieaugušas spekulācijas, ka ASV galvenie baņķieri tomēr ilgāk nodarbosies ar ASV dolāru drukāšanas pasākumiem.
Domājams gan, ka runas par naudas «piegriešanu» no FRS puses drīzāk būs noteicošas tuvāko mēnešu virzībai pasaules akciju tirgos un tiks muļļātas ik brīdi, ja vien neparādīsies kādi lieli jaunumi, kas FRS tēmu uz laiku nobīdīs ēnā.
Valdot šādam fonam, šodien Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena noslīdēja līdz 107,7 ASV dolāru par barelu atzīme. Vēl vakar Brent cena atradās pie 109,5 ASV dolāru par barelu atzīmes.
Interesanti, ka naftas cenu frontē aktualizējies jautājums par to, ko nākotnē ar savām melnā zelta ieguves kvotām darīs Jēlnaftas ražotāju un eksportētājvalstu organizācijai (OPEC). Jāpiebilst, ka pašlaik OPEC valstis vidēji dienā lēmušas iegūt 30 miljonus barelu naftas. Jaunākās aplēses liecina, ka šā gada beigās, kad notiks nākamā OPEC valstu sanāksme, karteļa melnā zelta ražošanas apjomu kvota varētu tikt apcirpta vidēji par 500 tūkst. barelu dienā. OPEC savas naftas ražošanas kvotas nav samazinājusi jau piecus gadus. Iepriekšējo reizi OPEC par šādu soli izšķīrās 2008. gada beigās pēc sabrukuma finanšu tirgos (naftas cena tad saruka zem 40 ASV dolāru par barelu atzīmes).
OPEC ietekmīgākās valstis norādījušas, ka vēlas naftas cenu redzēt 100 ASV dolāru par barelu atzīmes tuvumā. Tiesa gan, straujais naftas ražošanas apjomu pieaugums ASV padara grūtāku karteļa spēju variēt ar pasaulē nozīmīgākā fosilā energoresursa cenu. Lai tā paliktu augtos līmeņos, kartelis var būt spiests samazināt naftas piedāvājumu. Daudzi eksperti nav kautrējušies situāciju ASV slānekļa naftas ieguves jomā saukt par revolūciju uz pasaules enerģijas ieguves skatuves. Tas arī nozīmē, ka nākotnē mazināties pieprasījums pēc OPEC naftas (šobrīd OPEC iegūst aptuveni vienu trešdaļu no visas pasaules naftas).
Šobrīd Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) lēš, ka pieprasījums pēc OPEC naftas nākamā gada pirmajos sešos mēnešos vidēji dienā būs vien 28,85 milj. barelu. Arī pats kartelis prognozē, ka nākamgad pieprasījums pēc OPEC naftas būs mazāks nekā šā brīža tā pašu noteiktā naftas ražošanas kvota. «Balstoties uz to, kādas ir prognozes, mums būs jāsamazina kvota,» The Wall Street Journal norādījis kāds OPEC pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms.
Naftas cenu gan šobrīd nebūt nevar uzskatīt par zemu. Iespējams, ja naftas cena saglabāsies šādā – paaugstinātā – līmenī, OPEC par savu kvotu apcirpšanu tā arī varētu nelemt.