Šodien pirmo reizi deviņu mēnešu laikā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena sarukusi zem 100 ASV dolāru par barelu atzīmes. Līdz ar vājākiem pasaules otras lielākās tautsaimniecības – Ķīnas - dinamikas mērījumiem, pastiprinājušās ekonomistu un finanšu tirgu raizes par globālās ekonomikas izaugsmi. Arī sprādzieni Bostonā pasliktinājuši investoru omu, ziņo Reuters.
Būtībā pašas ziņas par vājāku izaugsmi jaunums nav. Tiesa gan, palielākai un pat varētu teikt paniskai izejvielu izpārdošanai lielāks katalizators ir bijušas ziņas par vājāku Ķīnas ekonomikas izaugsmi (arī pēdējā laikā publicētie ASV ekonomikas dati likuši vilties). Visi notiekošie procesi liek prognozēt zemākas globālās tautsaimniecības izaugsmes tempus, kas savukārt ļauj paredzēt mazāku pieprasījumu pēc izejvielām. Tas savukārt liek krist to cenām.
Šonedēļ pasaules svarīgāko makroekonomikas datu plūsma sagādājusi visai nepatīkamu pārsteigumu - Ķīnas ekonomika (Ķīna ir otra lielākā naftas patērētāja pasaulē) šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn augusi «vien» par 7,7%. Tas ir mazāk nekā minētās valsts tautsaimniecība gada skatījumā auga iepriekšējā ceturksnī – par 7,9%. Tas ir arī mazāk nekā pirms tam Ķīnas šā gada pirmā ceturkšņa izaugsmi prognozēja analītiķi (prognoze bija izaugsme 8% apmērā).
Kopš šī gada sākuma Brent cena Londonas preču biržā ir samazinājusies jau par 10,5%. Savukārt kopš februāra pirmās puses cenu līmeņiem Brent vērtība ir sarukusi jau aptuveni par 16%. Jāpiebilst, ka iepriekšējo nedēļu laikā savas naftas pieprasījuma izaugsmes prognozes šim gadam apcirpa gan starptautiskā enerģētikas aģentūra, gan Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC), gan ASV Enerģētikas departaments. Cena sliktāko nekā gaidīts Ķīnas datu iespaidā kritusi arī industriālajiem metāliem, piemēram, varam un daudzām pārtikas izejvielām. Daudzi Reuters aptaujātie analītiķi pauž viedokli, ka ziņām par vājāku izaugsmi Ķīnā, visticamāk, būs paliekoša ietekme uz tuvākā laikā izejvielu cenām. Jau pierasts, ka Āzija ir globālās ekonomikas izaugsmes dzinulis. Jautājums ir, vai patiešām arī šim motoram pietrūks jauda. Protams, izaugsme 7,7% apmērā, lai gan sliktāka par gaidīto, joprojām uzskatāma par ievērojamu un nebūtu korekti visu zīmēt vien pelēcīgās krāsās.
Mūsdienu globālajā pasaulē viss ir saistīts un, ja Ķīnu nesagaidīs smagāka piezemēšanās (un tas tā tuvākajā laikā, visticamāk, nebūs), mazākas plaša klāsta izejvielu cenas piezemētāku spekulāciju rezultātā var nozīmēt lētākas preces arī Latvijas veikalos. Kas attiecas uz melno zeltu - būtiski zemākas naftas cenas var gan nebūt realitāte, ja situācijas risināšanā iesaistīsies OPEC, kas līdz šim visai apmierināta bijusi ar naftas cenu virs 100 ASV dolāru par barelu atzīmes.
