Naftas cena turpina turēties augtos līmeņos, un šīs nedēļas pirmajā pusē Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena dzīvojās nedaudz virs 110 ASV dolāru par barelu atzīmes.
Kā galvenie iemesli, kāpēc naftas cena joprojām ir tik augta, tiek minēti ģeopolitiskie faktori. Proti, pamiers Gazas joslā ir trausls, nemieri notiek Ēģiptē un karš turpinās Sīrijā. Pastāv bažas, ka nemieri var izplatīties uz citām Tuvo Austrumu valstīm, kas atšķirībā no minētajām valstīm, ja būtu ievērojamas melnā zelta ražotājas.
Ja nebūtu tuvo Austrumu faktors, naftas cena, visticamāk, būtu ievērojami zemāka. Pasaules vadošo ekonomiku dati ir pārsvarā vāji, kas liecina, ka pieprasījuma izaugsme pēc naftas saskatāmā nākotnē varētu būt mazāk strauja. Tāpat milzīgs nezināmais ir tas, vai līdz ar šā gada beigām ASV iestāsies tā saucamā «fiskālā krauja» jeb process, kad līdz ar 2013. gada sākumu ASV beigsies nodokļu atlaides un iestāsies automātiska izdevumu samazināšana 600 miljardu ASV dolāru apmērā. Daudzi ekonomisti uzskata, ka tas pasaules lielākajai ekonomika liks nonākt recesijā.
Interesanti gan, ka gan ekonomistu, gan arī ASV politiķu vidū nevalda vienprātība, ka tūlītējai ASV fiskālajai kraujai viennozīmīgi būtu tikai slikta ietekme. Pamatā ASV tā esot arī iespēja aptuveni uz pusi samazināt budžeta deficītu un parūpēties, lai tas nākotnē būtu mazāks. Līdz ar deficīta atgriešanos pieņemamos līmeņos ASV ātrāk varētu notikt valsts parāda samazināšana. Valdot šādam fonam, daudzi ekonomisti pieturas pie domas – pat, ja fiskālā krauja īstermiņā nozīmēs ASV recesiju, ilgākā termiņā tas šai ekonomikai nāks par labu izaugsmes ziņā. Šis būs jau ceturtais gads pēc kārtas, kad ASV budžeta deficīts ir lielāks par vienu triljonu USD (2012. gadam tas tiek prognozēts 7,3% apmērā no IKP). «ASV budžeta deficīta samazināšanas process praktiski jau ir sācis darboties. Tomēr absolūtos skaitļos budžeta deficīts joprojām ir briesmīgs. Tādēļ ir ārkārtīgi būtiski ne tikai samazināt budžeta deficītu, bet tas ir jādara ātrā tempā. Citādi valsts parāds, kurš jau šobrīd pārsniedz 162 triljonus USD (103% no IKP), pieaugs pārāk ātri. Bet tas var izraisīt krīzi ASV, kura pēc līdzības būtu tai, kas pārņēmusi eirozonas valstis, bet ar daudz nopietnākām sekām visai pasaules finanšu ekonomiskajai sistēmai,» skaidro ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.
Uzreiz gan jāteic, ka gan viens (fiskālā krauja patiešām iestājas), gan otrs (fiskālā krauja tiek atlikta) problēmas risinājums nozīmēs kāda veida zaudējumus. Eiropa jau pierādījusi – ja deficītu samazina, strauji griežot valsts izdevumus un palielinot nodokļus, tad sāk krist IKP, un valsts parāda attiecība pret IKP vienalga turpina strauji pieaugt.
Riska aktīvu cenu gadījumā – akciju un resursu cenu pieaugumam gan labvēlīgāka būtu vienošanās par fiskālās kraujas atlikšanu.
